1 / 38

2. 1. Izziņu veicinošas metodes mācību priekšmetā 2. 1.6. Mācību moduļu metodes fizikā

2 . MODULIS FIZIKA KĀ VIENS NO TEHNOLOĢIJU UN ZINĀTŅU PAMATU JOMAS STRUKTŪRKOMPONENTIEM. 2. 1. Izziņu veicinošas metodes mācību priekšmetā 2. 1.6. Mācību moduļu metodes fizikā 2. 1. 6. 1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana fizikā 2. 1. 6. 2. Pārbaudes darbu veidošana. Vērtēšanas mērķis.

alpha
Download Presentation

2. 1. Izziņu veicinošas metodes mācību priekšmetā 2. 1.6. Mācību moduļu metodes fizikā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. 2.MODULISFIZIKA KĀ VIENS NO TEHNOLOĢIJU UN ZINĀTŅU PAMATU JOMAS STRUKTŪRKOMPONENTIEM 2. 1. Izziņu veicinošas metodes mācību priekšmetā 2. 1.6. Mācību moduļu metodes fizikā 2. 1. 6. 1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana fizikā 2. 1. 6. 2. Pārbaudes darbu veidošana

  2. Vērtēšanas mērķis Mācību norises vadīšana: • Dalībnieku motivācija • Atgriezeniskā saite: - skolēnu kompetences vērtējums - skolotāja kompetences vērtējums - mācību efektivitātes vērtējums Materiāls sagatavots, izmantojot Džordža Betela un ISEC speciālista E. Liepiņa lekciju materiālus

  3. Vērtēšanas veidi • Atkarībā,“kas”tiek vērtētsun“ko”vērtē Produkts - Process Kursa daļa - Viss kurss Skolēns - Grupa Paredzēts konkrētam skolēnam - Standarta

  4. Vērtēšanas veidi 2. Atkarībā, “kad” vērtē: - Ievadvērtēšana - Kārtējā vērtēšana - Robežvērtēšana - Noslēdzošā vērtēšana

  5. Vērtēšanas veidi - 2. Atkarībā, “kad” vērtē Skolotājam Skolēnam

  6. Vērtēšanas veidi 3. Atkarībā, “kā” vērtē Kontrole - Paškontrole Rakstiski - Mutiski Neformāli - Formāli

  7. Neformālā vērtēšana 1. SĀKOTNĒJIE PRIEKŠSTATI - dod skolotājiem praktiskas zināšanas par skolēnu izziņas, emocionālajām un psihomotorajām iemaņām (izpalīdzīgi, attapīgi, bravūrīgi, viltīgi) 2. VĒRTĒŠANA INTERAKTĪVĀS MĀCĪŠANAS LAIKĀ - jājūt sava auditorija - jāvērtē savs sniegums (varbūt vajag piemēru? vai to nevajadzētu uzrakstīt uz tāfeles?)

  8. Formālā vērtēšana – vērtēšana ar pārbaudes darbiem 1. Standartizētas norises • jāveido standartizētas norises (sistēma), lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas parādīt savas iemaņas, citādi būtu netaisnīgi 2. Uzvedība - domu process jāpārvērš novērojamā uzvedībā (radošo spēju gala produkts), un tikai tad to var izmērīt Pārbaudījumu un eksāmenu jautājumus vislabāk sastādīt reizē ar mācību mērķu izstrādāšanu Mācību nolūks jāizsaka darbības veidā, jo tikai no skolēna darbības (garīgās vai fiziskās) ir iespējams spriest par skolēna sasniegumiem

  9. Formālā vērtēšana 3. Paraugs - izmantojot nelielu daudzumu no uzvedības paraugiem, mēs spriežam par visām zināšanām 4. Mērīšana - dod kvantitatīvu vērtējumu sasniegumiem – “cik” 5. Novērtējums - process, kurā mēs kaut kam piešķiram zināmu vērtību Mērījumi dod mums skaitļus – cilvēka spriedums un interpretācija pārvērš šos skaitļus novērtējumos

  10. Normatīvie un kriteriālie mērījumi

  11. Normatīvie un kriteriālie mērījumi

  12. Vērtēšanas kritēriji I Objektivitāte • Vai dažādi vērtētāji ir vērtējuši vienādi? • Vai skolēnam ir skaidri vērtēšanas kritēriji un saņemtais vērtējums? • Vai var redzēt, ka skolēnam tas ir skaidrs? II Diferencēšana • Vai studenti tiek iedalīti zinošajos un nezinošajos?

  13. Vērtēšanas kritēriji III Validitāte (atbilstība) • Atbilstība saturam – vai jautājumi pārstāv mācīto saturu • (vai nav daudz jautājumu, kas balstīti uz iepriekšējo pieredzi un erudīciju) • 2. Atbilstība mācību mērķiem • - vai mācīšanās mērķi tiek vērtēti visos hierarhijas līmeņos • - vai vērtētas tiek skolēnu atšķirīgās prasmes • 3.Atbilstība kritērijiem • - vai atbilstošie pārbaudes darbi var palīdzēt izvēlēties audzēkņus īpašām programmām • 4. Konstruktu atbilstība • - vai vērtēts tiek tas, ko ir paredzēts vērtēt, vai tas ir jāvērtē • - vai rezultātu interpretācija ir saprātīga

  14. Vērtēšanas kritēriji Saturiska ticamība • Labi prezentē mācību programmas saturu; • Atbilst mācību kursa tematiskā sadalījuma proporcijām; • Atbilst kursā apgūstamo prasmju procentuālam sadalījumam; • Satur tikai tādus uzdevumus, kas attiecas uz mācību kursa mērķiem; • Piedāvā tikai atbilstošas grūtības pakāpes uzdevumus; • Neietver neko tādu, kas netiek mācīts Formālā ticamība • Darbs uzskatāmi parāda, ko ar šo darbu domāts pārbaudīt; • Uzdevumi atspoguļo ne vien mācību saturu, bet arī visa kursa mērķus III Validitāte (atbilstība) no Džordža Betela un ISEC speciālista E. Liepiņa lekciju materiāliem

  15. Vērtēšanas kritēriji IV Drošums - vai vērtējumos tiek ievērota precizitāte? - vai skolēni iegūtu to pašu punktu skaitu, ja vērtēšana tiktu atkārtota vēlreiz? PAR PĀRBAUDES DARBA DROŠUMU MĒS SAUCAM: * rezultāta noturīgumu * konsekvenci * stabilitāti Ieteikumi: var uzlabot, izmantojot vērtēšanas shēmu un vērtēšanas skalas, kurās skaidri parādīti visi vērtējuma aspekti

  16. no Džordža Betela un ISEC speciālista E. Liepiņa lekciju materiāliem Faktori, kuri ietekmē drošumu • Pārbaudes darba apjoms – apjomīgāki darbi parasti ir drošāki • Testelementu grūtības pakāpe – pārbaudes darbam jāatbilst skolēnu spēju līmenim (pārāk viegli, pārāk grūti…) • Testelementu viendabīgums – visiem uzdevumiem jāpārbauda vienā un tajā pašā jomā (piem., ekonomikā iedod angļu tekstu) • Uzdevuma izvēles iespējas – visiem variantiem jābūt vienādas grūtības pakāpes • Izmantotie testelementu veidi – eseja ir subjektīvāk vērtējama, bet tests ir objektīvs • Vērtēšanas kvalitāte – katrs skolotājs vērtē citādāk, tāpēc vērtētāji jāgatavo, sīki jāizstrādā kritēriji • Norādījumu skaidrība • Minēšana – ja ir daudz uzdevumu ar diviem variantiem – pareizi, nepareizi, vai jā, nē, taču, ja darba apjoms liels, tad būtiski neietekmē • Norakstīšana

  17. Pārbaudes jautājumu sastādīšana I Organizējoša pamata izveide 1. dimensija – paraugs 2. dimensija – uzvedības kompetence - kas katrā tematā jāzina tabulā:Cik vērtīga atbilde II Interpretācija – novērtējuma skala

  18. Organizējoša pamata izveides piemēri

  19. Organizējoša pamata izveides piemēri “Āfrikas dabas procesu un parādību ģeogrāfija”

  20. Piemērs. Pārbaudes darbu struktūra

  21. Formālo pārbaudes darbu veidi I Snieguma pārbaudes darbi II Pārrunas vai atbildes uz jautājumiem III Vingrinājumu izpilde 1.Programmētie 2. Grafiskie 3. Teksta 3.1. Teksta uzdevumi 3.2. Izvērstas atbildes formulēšana 3.4.3. Praktiskie 3.4.1. Aprēķina 3.3. Īso atbilžu 3.4.2. Problēmu 3.3.3. Vērtējuma izvēles 3.3.5. Teksts ar izlaidumiem 3.3.1. Atbildes formulēšanas 3.3.4. Savienošanas uzdevumi 3.3.2. Atbilžu izvēles

  22. I SNIEGUMA PĀRBAUDES DARBI - parāda, ka cilvēks spēj pārveidot savas zināšanas un izpratni darbībā Tie varētu būt: Pašsacerēts stāsts Autovadītāja prasmju pārbaude Projekts Mākslas darbs Koncerts II PĀRRUNAS VAI ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM jāizstrādā jautājumi, uz kuriem skolēniem jāatrod atbildes

  23. III VINGRINĀJUMU IZPILDE 3. TEKSTA 2. GRAFISKIE 1.PROGRAMMĒTIE 2.1. Dots grafiks – jānolasa skaitļi, jāveic aprēķini 2.2. Doti skaitļi – jāatliek grafikā • Nosacījumi: • 1. Jāatšķir cēlonis no sekām: • uz X ass – jāatliek cēlonis (mērvienība); • uz Y ass – sekas (mērvienība); • 2. Jānovērtē dotie lielumi un jāizvēlas atbilstošs mērogs pa X un Y asīm: • - var būt pa X un Y asīm atšķirīgs; • - var nesākties no „ 0 ” • 3. Uz X un Y asīm atliek soli, nevis konkrētus lielumus; • 4. Grafikā atliek dotos lielumus, atzīmējot tos ar nelielu krustiņu; • 5. Savieno atliktos lielumus - ja lielumi izsaka funkcionālu atkarību, tad savienojuma līnijas var vilkt starp punktiem

  24. III. Vingrinājumu izpilde 2. GRAFISKIE T (K) 600 500 400 300 1 2 3 4 V (m3) 2.3. Dots grafiks – jāpārveido citās koordinātēs Doti izoprocesu grafiki V - T koordinātēs. Uzzīmēt šos procesus p – T un V – p koordinātēs p (105Pa) 4 3 2 1 T (K) 600 500 400 300 1 2 3 4 p (105Pa) 1 2 3 4 V (m3)

  25. III. Vingrinājumu izpilde 3. Teksta 3.1. TEKSTA UZDEVUMI 3.4.1. Aprēķina 3.4.2. Problēmu 3.4.3.Praktiskie

  26. III. Vingrinājumu izpilde 3. Teksta 3.2. IZVĒRSTAS ATBILDES FORMULĒŠANA 1) DOMRAKSTA TIPA JAUTĀJUMI • viegli sastādāmi, grūti labojami (svarīgās pārbaudēs vēlams, lai labo 2 skolotāji); • dod iespēju pārbaudīt tikai nelielu kursa daļu 2) JAUTĀJUMU PAKETE Skolotājam jāzina: Kuri no jautājumiem prasa tikai zināšanu, faktus, saprašanu? Kuri jautājumi paredz zināšanu pielietošanu? Kuri jautājumi prasa loģisku analīzi? Kuri jautājumi prasa radošu domāšanu? Cik veci ir mani skolēni (kuri jautājumi viņiem ir par grūtu)? Vai skolēni klasē ir vingrinājušies atbildēt attiecīga jautājuma tipus? Vai es kā skolotājs caur šo tēmu esmu mēģinājis mācīt tā saucamās “augstākās” intelektuālās darbības sasniegumus? ( Blūms)

  27. III. Vingrinājumu izpilde 3. Teksta 3.2. IZVĒRSTAS ATBILDES FORMULĒŠANA 3) JAUTĀJUMI AR DARBĪBAS VĀRDIEM Jautājumos izmantoto darbības vārdu skaidrojums: “Salīdzināt un pretstatīt”- izcelt 2 vai vairāku parādību līdzības un atšķirības “Nosauciet”- netiek gaidīta gara atbilde, tikai neliela informācija “Analizēt”- kaut kas jāsadala sastāvdaļās “Apspriest”- tiek gaidīts “par” un “pret” arguments Apraksti.. Izvēlies… Attaisno…4-5 teikumos pateikt pašu svarīgāko Kritizē… Pamato…

  28. III. Vingrinājumu izpilde 3. Teksta 3.3. ĪSO ATBILŽU 3.3.1. ATBILDES FORMULĒŠANAS Nosauc:Nosauc vienu latviešu komponistu Definē:Definē, kas ir ātrums Pabeidz:Tautas dziesmas raksturīgākā pazīme ir …… Cilvēka ķermeņa normāla temperatūra ir …. Var būt dots attēls:Kura dabas zona redzama attēlā? Kontūrkartē ir cipari:Uzrakstīt, kam atbilst dotie cipari?

  29. III. Vingrinājumu izpilde 3. Teksta 3.3. ĪSO ATBILŽU 3.3.2. ATBILŽU IZVĒLES 1) Viena pareiza atbilde Jautājuma pamatdaļa: Mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem raksturīgs: Atslēga:A. Koki aug vairākos stāvos Maldinātāji :B. Ir mitrā un sausā sezona C. Kastaņbrūnās augsnes D. Augu valstij raksturīga augsta zāle

  30. IETEIKUMI 1) Viena pareiza atbilde * Jautājuma pamatdaļai jāsatur visa nepieciešamā informācija, lai uzdevums būtu nepārprotams Negatīvs piemērs:Latviju būtiski ietekmē A. Dalība ES B. Klimata izmaiņas pasaulē C. Karš Irākā D. Terorisma draudi/nav saprotams, ko grib/ * Jautājumam nevajadzētu pārbaudīt zināšanas par mazsvarīgiem faktiem Negatīvs piemērs:Latvijā lauksaimniecībā 2002. gadā nodarbināti: A.11.4 %. B. 11.0 % C.10.6 % D. 8.3 % /vai tas ir būtiski/ * Atslēgām jābūt neapšaubāmi pareizām un maldinātājiem neapšaubāmi nepareiziem * Visām atbildēm, arī maldinātājiem, jābūt reāliem Negatīvs piemērs:Graudaugu ražība Latvijā 2004. gadā: A. 1 cnt/ha B. 5 cnt/ha C. 24 cnt/ha D. 200 cnt/ha

  31. IETEIKUMI 1) Viena pareiza atbilde * Visiem atbildes variantiem katrā jautājumā jābūt ticamiem un paralēliem Negatīvs piemērs:Pēc iedzīvotāju skaita Latvijas otra lielākā pilsēta ir A. Rīga B. Maskava C. Daugava D. Daugavpils * Nekad nepiedāvāt atbildi ”visi minētie’’ un censties izvairīties no varianta ”neviens no minētajiem’’ * Raugies, lai visi vienas atbildes varianti savstarpēji izslēgtu cits citu Negatīvs piemērsSauszeme no kopējās Zemes platības ir A. Vairāk par 10%, B. Vairāk par 20%, C. 29%, D.50% * Jautājuma pamatdaļas formulējumā vairies lietot noliegumu Ja lieto noliegumu, tad to lieto Bold - (kura no atbildēm nav pareiza) vai pasvītro - kura no pilsētām nav aglomerācija

  32. IETEIKUMI 1) Viena pareiza atbilde *Raugies, lai jautājuma pamatdaļa nesaturētu gramatiskas norādes uz pareizo atbildi Negatīvs piemērs: Vācijas prezidente ir A. Merkele B. Šrēders C. Širaks D. Bušs *Sakārto katra jautājuma atbildes variantus kādā noteiktā secībā (alfabēta, pieaugoša skaitliska vērtība, pieaugošs atbilžu garums) Negatīvs piemērs:Meridiāna 1 grāda garums ir A. 90 km B. 1 km C.10 km D. 111 km *Pareizās atbildes izkārto jauktā secībā Nedrīkst būt visas pareizās A atbildes IZPRATNES PĀRBAUDES *Tiek uzlūkota kā skolēna spēja atbildēt uz uzdevumu, kura pamatā ir mācību materiālā iesaistīta izteikuma pārfrāzējums. • Lekcijā: “Celdamies uz augšu, gaiss atdziest un izdala ūdeni” • Uzdevumā var: “Kad okeāna vēji pūš piekrastes kalniem, tie bieži vien: - uzņem mitrumu • - palielina ātrumu • - atnes lietu

  33. 3.3.2. Atbilžu izvēles 2) Pareizas vairākas atbildes Kuras divas pazīmes raksturīgas ekvatoriālajai klimata joslai? A. Augsts atmosfēras spiediens B. Zems atmosfēras spiediens C. Augšupejošu gaisa masu plūsma D. Neregulāras lietusgāzes, reizēm sniegs 3) Nav dots pareizo atbilžu skaits Tropiskajā joslā mēdz būt A. Zems atmosfēras spiediens B. Lejupejošu gaisa masu plūsma C. Valdošie vēji – pasāti D. Retas un neregulāras lietusgāzes 4) Nepieciešams īss atbildes pamatojums Ekvatoriālajā klimata joslā A. Sezonālas gaisa masu maiņas B. Retas un neregulāras lietusgāzes C. Regulāras lietusgāzes D. Sausā un lietus sezona Atbildi pamatot!

  34. 3.3.3. Vērtējuma izvēles – “pareizs”, “nepareizs” 1) Ja apgalvojums ir pareizs, tad lodziņā ieraksti „+”, ja nepareizi, tad „–” 1. Āfrikas mitrajos ekvatoriālajos mežos dzīvo ziloņi, jo viņiem tur ir bagātīga barība 2. Gorillas un šimpanzes mīt Āfrikas savannās, jo tiem ir, kur paslēpties briesmu gadījumā lielajā zālē. 2) Ja apgalvojums ir pareizs, tad lodziņā ieraksti „+” , ja nepareizi, tad „–”. Pamato apgalvojumu 1. Āfrikas mitrajos ekvatoriālajos mežos dzīvo ziloņi, jo viņiem tur ir bagātīga barība. Pamatojums__________________________

  35. 3.3.3. Vērtējuma izvēles – “pareizs”, “nepareizs” 3) Ja apgalvojums ir pareizs, tad lodziņā ieraksti „+”, ja nepareizi, tad „–” . Izlabo nepareizo apgalvojumu 1. Āfrikas mitrajos ekvatoriālajos mežos dzīvo ziloņi, jo viņiem tur ir bagātīga barība. Pareizi:__________________________ 4) Kļūdu labošanas uzdevums Pārveido apgalvojumu:„Tallina ir Lietuvas galvaspilsēta” * Nepareizā apgalvojumā veic vienu pārveidojumu. Pārveidojums - Tallina ir Igaunijas galvaspilsēta ** Nepareizā apgalvojumā veic divus pārveidojumus. Pārveidojums - Tallina ir Igaunijas galvaspilsēta Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta

  36. 3.3.4. Savienošanas uzdevumi 1) Jāsavieno teikuma sākums un beigas 2) Jāsavieno nosaukumi un to raksturojumi Atbilde 1.3.3. 2.2.2. 3.1.1

  37. 3.3.4. Savienošanas uzdevumi 3) Savieto ciparu (kartē, zīmējumā) ar skaidrojumu Kontūrkartē ir cipari, un skolēnam jāieraksta cipars pretī skaidrojumam. A. Dzīvo lauvas B. Dzīvo koalas C. Dzīvo kolibri… 4) Savieto terminu un tā skaidrojumu 5) Sarindo... 1) Sarindo upes pēc garuma, sākot ar garāko Gauja, Venta, Iecava, Aiviekste, Malta 2) Sarindo Latvijas eksporta preces pēc apjoma Ls, sākot ar lielāko: Koksne, metāli, pārtika, plastmasas izstrādājumi 3) Sarindo kontinentus un pasaules daļas vēsturiskā secībā, kā eiropieši tos atklāja: Āfrika, Austrālija, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Antarktīda

  38. 3.3.5. Teksts ar izlaidumiem 1) Nav doti atbilžu varianti • Jāieraksta viens vārds (ļoti bieži tas ir termins) • Vienas valsts iedzīvotāju ieceļošanu otrā valstī sauc par ___________ • Latvijas lielākais eksporta partneris /valsts/ ir _________________. • Jāieraksta vairāki vārdi • Latvijas trīs lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir _________________, ____________, _______________. 2) Ir doti atbilžu varianti • Atbilžu varianti doti pēc katra teikuma • Mitrajos ekvatoriālajos mežos lietus līst__________(katru dienu, vasarā, līst reti) • Atbilžu varianti doti teksta sākumā vai beigās • Ieraksti tukšajās vietās - zilonis, bifelis, gepards • Savannās ir raksturīgi zālēdāju dzīvnieku sugu daudzveidība. Lielākais no viņiem ir________. Ūdeņu tuvumā uzturas____________, kas atvēsinās, guļot dubļos. Savannās mīt arī ātrākie dzīvnieki_____________.Visām brīvajām vietām jābūt vienāda lieluma. 3) Tukšo vietu aizpildīšanas uzdevums Krustvārdu mīklas

More Related