190 likes | 549 Views
Komplementārās DNS sintēze. Agnese Ezerta (ae10021) . Kas ir komplementārā DNS?. Komplementārā DNS jeb kDNS - DNS, kas nes hromosomālajā DNS atrodamā gēna kodējošo secību. Atšķirībā no hromosomālās DNS :
E N D
Komplementārās DNS sintēze Agnese Ezerta (ae10021)
Kas ir komplementārā DNS? Komplementārā DNS jeb kDNS- DNS, kas nes hromosomālajā DNS atrodamā gēna kodējošo secību. Atšķirībā no hromosomālāsDNS: •nesatur nekodējošos rajonus (intronus); •iegūta ar sintēzes palīdzību, izmantojot mRNS virkni. otrās ķēdes kDNS sintēze pirmās ķēdes
Nedaudz vēstures... ◈ Reversā transkriptāze (RNS atkarīgā DNS polimerāze) – H. M. Temins un D. Baltimors 1970. gads. Hovards M. Temins Deivids Baltimors
Komplementārās DNS pielietojums • gēnu ekspresijas detektēšanai; • eikariotisko gēnu klonēšanai prokariotos; • kDNSbibliotēku veidošanai; • kalpo kā pamats otrās ķēdes kDNS sintēzei.
kDNS sintēzes pamatprincips Wilson K, Walker K. 2010. PrinciplesandTechniquesofBiochemistryandMolecularBiology. 7th edition. Cambridge: CambridgeUniversityPress, 749 pp.
Sintēzei izmantojamie reaģenti un to funkcija • Reversā transkriptāze– veic kDNS sintēzi, gar RNS matricu pārvietojas 3’→5’ virzienā, sintezējot kDNS 5’→3’ virzienā. • RNS praimeris– veido bāžu pārus ar RNS matricu, ierosina kDNS fragmenta sintēzi. • Dezoksiribonukleotīdutrifosfāti (dNTP) – bāzes kDNS virknes veidošanai. • Ribonukleāžu inhibitors – kDNS sintēzes laikā aizsargā RNS no degradēšanās. •Reakcijas buferis ar MgCl2– sintēzes laikā nodrošina optimālo pH, enzīma specifiskumu substrātā un tā maksimālo aktivitāti. • T4 DNS polimerāze I – katalizē DNS sintēzi 5’→3’ virzienā. • RNāze H– degradē mRNS ķēdi. • Reakcijas buferis DNS polimerāzei I – nodrošina DNS polimerāzes I darbību.
Pirmās ķēdes kDNS sintēzē izmantojamo praimeru specifiskums Wilson K, Walker K. 2010. PrinciplesandTechniquesofBiochemistryandMolecularBiology. 7th edition. Cambridge: CambridgeUniversityPress, 749 pp.
Otrās ķēdes kDNS sintēzes veidi 1. Matadatas-Praimera sintēze; http://tools.lifetechnologies.com/content/sfs/manuals/18267.pdf
Otrās ķēdes kDNS sintēzes veidi 2. Okayama un Berga procedūra; 3. Gublera un Hoffmana procedūra. http://tools.lifetechnologies.com/content/sfs/manuals/18267.pdf
Izmantojamās ierīces • Vortex (Centrifūga); • Termostats; ⇢ Ierīce parauga sajaukšanai un nostādināšanai. ⇢ Ierīce nepieciešamas pastāvīgas temperatūras nodrošināšanai.
Darba drošība → jāvelk halāts un gumijas cimdi; → darba virsma un mehāniskās pipetes jānotīra ar 75% etanolu; → pipešu uzgaļiem jābūt steriliem; → darbu var veikt boksā.
Darba gaita – piemērs pirmās ķēdes kDNS sintēzei • Uz ledus sajauc • 500 ng RNS; • 1 µl 100 µMOligo(dT)18praimeri; • Ar DEPC apstrādātu ūdeni līdz 12,5 µl. 2. Sajauc un inkubē 5 min +65ºC. 3. Uz ledus atdzesē un paraugam pievieno 4 µl 5X reakcijas buferi ar MgCl2; 2 µl 10 mMdNTP maisījumu; 0,5 µl 40 u/µlribonukleāžu inhibitoru; 1 µl200 u/µl reverso transkriptāzi. 4. Sajauc un inkubē 1 h +42ºC, pēc tam 10 min +70ºC. 5. Paraugu uzglabā pie -20ºC.
Piemērs ar rezultātiem– RT-PCR PCR produkti tika noteikti 3% agarozesgēla elektroforēzē. Gēna CD90 ekspresijas detektēšana ADSC Gēna β-aktīns ekspresijas detektēšana ADSC
kDNS metodes +/- + vienkārši un ātri veicama; + iespējams iegādāties visus nepieciešamos reaģentos kopā (kits); + lēta; + nav nepieciešama dārga aparatūra. - jāstrādā ļoti uzmanīgi.
Izmantotā literatūra • Berg J.M., Tymoczko J.L., Stryer L. 2002. Biochemistry. 5th edition. New York: W.H. Freeman and Company, 974 pp. • Collen S., Marks A.D., Lieberman M. 2007. Marks basic medical biochemistry. A clinical approach. 2nd edition. Baltimore: Lippincott Williams and Wilkins, 565 p. • Farrell R.E. 2010. RNA methodologies. A laboratory guide for isolation and characterization. 4th edition. London: Elsevier, 717 pp. • Herdewijn P. 2005. Methods in molecular biology. Vol.288. Oligonucleotide synthesis. Methods and Applications. Totowa: Human Press, 435 pp. • Metzler D.E. 2003. Biochemistry. The chemical reactions of living cell. 2nd edition. Vol.1 and 2. Portland: Elsevier, 1900 pp. • Mulhardt C. 2007. The experimental series. Molecular biology and genomic. California: Elsevier, 257 pp. • Wilson K, Walker K. 2010. PrinciplesandTechniquesofBiochemistryandMolecularBiology. 7th edition. Cambridge: CambridgeUniversityPress, 749 pp.
Kontroljautājums Nosauciet trīs praimeru veidus, kuri izmantojami, lai sintezētu pirmās ķēdes kDNS no mRNS?