1 / 31

Stundas temats:

Stundas temats:. Bioloģijas zinātne un tās nozīme. Bioloģija ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju ( molekulārā , šūnu , audu , orgānu , organismu , organismu kopu līmenī). . Augi. Dzīvnieki. Monēras. Sēnes. Protisti. Dzīvo

amil
Download Presentation

Stundas temats:

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Stundas temats: Bioloģijas zinātne untās nozīme

  2. Bioloģija ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu, organismu kopu līmenī).

  3. Augi Dzīvnieki Monēras Sēnes Protisti Dzīvo organismu valstis

  4. Zooloģija – bioloģijas apakšnozare, kas pēta dzīvnieku valsti; • Botānika – bioloģijas apakšnozare, kas pēta augu valsti; • Mikoloģija –virziens, kas pēta sēņu valsti; • Mikrobioloģija - bioloģijas apakšnozare, kas pēta baktērijas (monēru valsts), vīrusus.

  5. Dabas organizācijaslīmeņi Bioloģijas apakšnozares • Molekulārā bioloģija Molekulas DNS molekula • Šūnas bioloģija Šūna Nervu šūna • Histoloģija Audi Kaulaudi Orgāni Niere Orgānu sistēma Elpošanas orgānu sistēma Organisms Cilvēka embrijs • Embrioloģija • Anatomija • Fizioloģija • Paleontoloģija • Ģenētika

  6. Dabas organizācijaslīmeņi Bioloģijas apakšnozares Balto vizbuļu grupa Populācija • Populāciju ģenētika • Sistemātika • Etoloģija • Ekoloģija Biocenoze Purva ekosistēma Ekosistēma Biosfēra

  7. Mikroskopa izgudrošana Par pirmā mikroskopa izgudrotāju uzskata Antoniju van Lēvenhuku(1632 – 1723). Pirmais mikroskops - 17. gs Antonijs van Lēvenhuks

  8. Kādus mikroskopu veidus jūs varat nosaukt?

  9. 17. gs. 1720. g. 1800. g. 2005. g. 1970. g. 1877. g. Gaismas mikroskops

  10. Stereomikroskops Šo mikroskopu izmanto lielu objektu apskatei. Iegūtais attēls ir trīsdimensiju. Nav saskatāmas atsevišķas šūnas, jo palielinājums ir salīdzinoši vājš. Stereomikroskops Skudra stereomikroskopā (Foto: http://www.ljworld.com)

  11. Konfokālais mikroskops Konfokālajā mikroskopā tiek izmantota lāzera gaisma. Mikroskopā redzamais attēls tiek apstrādāts un analizēts datorā. Lāzerskenējošaiskonfokālaismikroskops LU Bioloģijas fakultāte Organoīdu kustība, kas vērojama ar lāzerskenējošā mikroskopa palīdzību.

  12. Caurstarojošais elektronmikroskops Salīdzinot ar cilvēka aci, gaismas mikroskopapalielināšanas spēja ir 1000 reizes lielāka, bet elektronmikroskops ir 1000 reizes stiprāks par parasto mikroskopu. Attēls ir divdimensiju. Saskatāmas ne vien šūnas, bet arī vīrusi un pat atsevišķas molekulas. Elektronmikroskops LU Bioloģijas fakultāte Skudrasspermotozoīda astīte šķērsgriezumā

  13. Skenējošais elektronmikroskops Pirms apskates objekts tiek apklāts ar ļoti plānu zelta vai platīna kārtiņu. Iegūtais attēls ir melnbalts, trīsdimensiju. Skudras attēli skenējošajā elektronmikroskopā Skenējošais elektronmikroskops LU Bioloģijas fakultāte

  14. Fotosintēzes atklāšana Par pirmo cilvēku, kurš pierādīja faktu, ka augi ražo skābekli, kļuva angļu ķīmiķis Josefs Prīstlijs 1771. gadā. Josefs Prīstlijs (1733-1804)

  15. Fotosintēzes atklāšana Lai pierādītu, ka augi ražo skābekli, Josefs Prīstlijs veica eksperimentu ar peli.

  16. DNS dubultspirāles atklāšana Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks un DNS modelis 1953. gadā amerikānis Džeimss Votsons Kembridžā (Anglijā), kopā ar biofiziķi Frānsisu Kriku, izveidoja DNS modeli, par ko 1962. gadā abi zinātnieki saņēma Nobela prēmiju.

  17. DNS dubultspirāles atklāšana Kopš DNS dubultspirāles atklāšanas sākās modernās ģenētikas ēra – uzzinot par gēnu eksistenci DNS sastāvā, radās iespēja tos pārveidot. Tas plaši tiek izmantots mūsdienu bioloģijā.

  18. Olbaltumvielu biosintēzes atklāšana Līdz 20. gs. vidum domāja, ka katras olbaltumvielas sintēzei ir cita veida ribosomas. Par RNS molekulas uzbūves un lomas olbaltumvielu sintēzē aprakstīšanu 1965. g. Žaks Monods, Francis Jakobs un Andrē Ļvovs saņēma Nobela prēmiju.

  19. Mūsdienu bioloģija - biotehnoloģija Biotehnoloģija irbioloģijas zinātnes apakšnozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas, lai ražotu kādu produktu vai arī lai sasniegtu citu cilvēkam vajadzīgu mērķi. To izmanto pārtikas rūpniecībā, medicīnā, ķīmisko vielu ražošanā, kriminālistikā, vides aizsardzībā, lauksaimniecībā u.c. Augu meristēmas

  20. Transgēno organismu veidošana Par transgēniem organismiem (ģenētiski modificētiem organismiem) sauc tādus vidē brīvi dzīvojošus organismus, kuros ir ievadīti sveši gēni. • Pārtikas rūpniecībā; • Medicīnā; • Piesārņojuma likvidēšanā; • Ķīmisko vielu ražošanā; • Minerālu pārveidošanā. Izmantošana: ???

  21. Ģenētiski modificēti organismi pārtikā • Pārtikā visbiežāk izmantotie ģenētiski modificētieaugi ir soja, kukurūza, rapsis, tomāti, ķirši, melones, labība, kartupeļi, cukurbietes, cigoriņi u.c. Šādi pieņemts atzīmēt pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus

  22. Ģenētiski modificētā pārtika Gan zinātnieku vidū, gan sabiedrībā valda divi dažādi viedokļi par ģenētiski modificētu pārtiku: Par Pret

  23. Kuram no viedokļiem pievienojies TU?

  24. Gēnu terapija • Samērā jauna medicīnas tehnoloģija, ar kuras palīdzību terapeitiskos nolūkos var izmainīt šūnas ģenētisko materiālu: • aizstāt neaktīvos, šūnai vajadzīgos gēnus, • bloķēt nevēlamo gēnu darbību. • Gēnu terapija ļauj labot ģenētiskus defektus, ārstēt iedzimtas slimības, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām.

  25. Apstiprināto gēnu terapijas pielietošanas gadījumi pasaulē (2004. gada dati)

  26. Apstiprināto gēnu terapijas pielietošanas gadījumi pasaulē (2006. gada dati)

  27. Mākslīgās asinis... Vairāku Eiropasvalstuzinātnieki apņēmušies trīs gadu laikā ar sēņuun baktēriju palīdzību radīt universālu asins aizstājēju. „Jaunās asinis” atšķirībā no parastajām varēs sterilizēt. Tas ļauj cerēt uz topošā preparāta popularitāti Austrumeiropā un Āfrikā, kur bieži fiksēta inficēšanās ar HIV, pārlejot donoru asinis. Ar šādu aparatūru tiek pārbaudīta mākslīgo asiņu bioloģiskā saderība

  28. Klonēšana Augu klonēšana, piemēram, pavairošana ar spraudeņiem ir pazīstama jau ļoti sen. Savukārt dzīvnieku klonēšana ilgu laiku likās sarežģīta.Kopš 20. gs. 90. gadiem dažādās pasaules valstīs ir klonētas aitas un citi zīdītāji. Ar to pašu tehniku iespējams nonākt arī līdz cilvēka klonēšanai. Slavenā aita Dollija ar savu radītāju Janu Vilmutu

  29. Kādi jauni atklājumi, pēc jūsu domām, būtu nepieciešami bioloģijas zinātnē?

  30. Izmantoto attēlu avoti: • http://www.umaine.edu • http://www.northwestern.edu • http://www.immediart.com • http://www.bio.psu.ed/ • http://www.radiorodzina.wroc.pl • http://latvijas.daba.lv/ • http://www.swgc.mun.ca/earth/ • http://www.ihep.ac.cn • http://www.ndpteachers.org • http://www.cas.muohio.edu • http://www.cas.muohio.edu

  31. Izmantoto attēlu avoti: • http://nobelprize.org • http://ic.ucsc.edu/ • www.botit_botany.wisc.edu/ • http://www.cas.muohio.edu • http://ajrccm.atsjournals.org • www.genelex.com • http://nobelprize.org/medicine/articles/jacob/ • http://www.irbv.umontreal.ca • http://www.ourhealthcoop.com • www.gmfoodnews.com • http://www.swri.edu

More Related