5.temats. Peļņa: koncepcijas, novērtējums un pārvalde

1. 5.temats. Peļņa: koncepcijas, novērtējums un pārvalde 1.Peļņa un tās aprēķināšanas metodes 2.Peļņas teorijas 3.Peļņas pārvalde 4.Ražošanas svira un rentabilitātes slieksnis 5.Peļņas un rentabilitātes rādītāji

2. Peļņas aprēķināšanas metodes 1.Grāmatvedībās peļņa: ∏g = TR –TC (grāmatvedības); 2. Normālā peļņa ir minimālās izmaksas par akcionāra kapitāla izmantošanu, kas ir nepieciešams, lai noturētu firmu biznesā ilgstošā periodā; normālā peļņa ir uzņēmējspēju ienākums: ∏n = TR = TC; 3. Ekonomiskā peļņa uzskaita alternatīvās izmaksas: ∏e = TR – TC (ekonomiskās).

3. Piemērs A kompānijas ražošanas jaudas - &100 miļj.; Tīrais ienākums pēc nodokļiem - & 12 miļj.; Normālais ienākums 8% - $8 miļj.; Ekonomiska peļņa – &4 miļj. ( 12 – 8 ).

4. Normālā peļņa, ekonomiskā peļņa un ekonomiskie zaudējumi

5. Peļņas teorijas 1.Kompensātoriskās un funkcionālās teorijas; 2.Monopolpeļņas un tirgus nepilnību peļņas teorijas; 3.Tehnoloģiskās un inovatīvās peļņas teorijas; 4.Peļņas teorijas perspektīvā.

6. Kompensātoriskās un funkcionālas peļņas teorijas Šo teoriju autori uzskatā, ka peļņa ir kompensācija par uzņēmēja talantu. Peļņu var uzskatīt arī kā kompensāciju investoriem par biznesa finansēšanu un risku, saistīto ar biznesu.

7. Monopolpeļņas teorijas un tirgus nepilnību peļņas teorijas Saskaņā ar minētām teorijām, ekonomiskā peļņa ir veiksmes un tirgus nepilnību rezultāts: vājā konkurence, firmas monopola stāvoklis u.c.

8. Tehnoloģiskās un inovatīvās peļņas teorijas Peļņa ir tehnoloģiju un jaunievedumu rezultāts. Jaunas ražošanas un realizācijas metodespaaugstina peļņu, jo tās rezultātā samazinās izmaksas.

9. Peļņas teorijas perspektīvā Nepastāv kāds viens cēlonis, kurš izskaidro peļņas būtību. Peļņa ir iekšējo un ārējo faktoru darbības rezultāts. Firmām ir dažādās pozīcijas tirgū un dažāds konkurētspējas līmenis, kuru rezultātā viņam ir dažādās iespējas gūt peļņu.

10. Peļņas pārvaldība. Peļņa kā ekonomiskā kategorija raksturo ražošanas efektivitāti, ražojamās produkcijas apjomu un kvalitāti, darba ražīgumu un pašizmaksas līmeni. Produkcijas pārdošanas apjoms ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un efektīvi tiek organizēta mārketinga un komerciālā darbība. Ražošanas pašizmaksas līmenis ir atkarīgs no racionālas ražošanas organizācijas, izmantojamās tehnoloģijas un materiāli tehniskā nodrošinājuma.

11. Bilances peļņas aprēķināšanas formula Jāņem vērā, ka peļņa ir atkarīga ne tikai no produkcijas pārdošanas apjoma, bet arī no citiem darbības veidiem, kuri peļņu var samazināt vai palielināt. Tāpēc atsevišķi tiek izdalīts bilances peļņas jēdziens. Uzņēmuma darbības finansiālais rezultāts ir bilances peļņa vai zaudējumi, kas tiek aprēķināts pēc šādas formulas: P = Papgr. + Ppār. + Pārk., kur P – bilances peļņa; Papgr. – peļņa no produkcijas pārdošanas; Ppar. – peļņa no pārējās darbības; Pārk. – peļņa, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību.

12. Peļņu ietekmējošie ārējie ekonomiskie faktori Ārējie faktori: - dabas apstākļi; - transportēšanas apstākļi; - sociāli ekonomiskie faktori; - ārējo ekonomisko sakaru atbilstības līmenis; - ražošanas resursu cenas u.c.

13. Peļņu ietekmējošie iekšējie ekonomiskie faktori Iekšējie faktori: - produkcijas, preču vai pakalpojumu pārdošanas apjoms; - produkcijas vai pakalpojumu ražošanas pašizmaksa; - ražojamās produkcijas vai sniegto pakalpojumu struktūra; - ražošanas izmaksu struktūra: - produkcijas, pakalpojumu vai preču pārdošanas cena. Papildu iekšējie faktori: - ražošanas un darba disciplīnas pārkāpums; - cenu noteikumu pārkāpums; - produkcijas kvalitātes prasību neievērošana, kas izraisa soda sankciju rašanos u.c.

14. Produkcijas pārdošanas peļņas aprēķins Minēto faktoru ietekmi var noteikt katrai bilances peļņas sastāvdaļai. Piemēram, produkcijas pārdošanas peļņa tiek aprēķināta pēc formulas: Papgr. = Neto apgrozījums – Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

15. Relatīvo faktoru ietekmē Var novērtēt ne tikai absolūto, bet arī relatīvo faktoru ietekmi, kas kopumā raksturo izmaiņas uzņēmuma saimniekošanas režīmā. Piem.: ∆Pašizmaksa = ∆Darba spēka izmaiņas + ∆Materiālu izmaksas + ∆Amortizācija

16. Darbaspēka izmaksu izmaiņas Darba algas izmaksu izmaiņas raksturo absolūtās un relatīvās novirzes. Absolūtās novirzes rodas, mainoties absolūtai darbaspēka izmaksu summai: ∆D = ∆D1 – DO. Savukārt relatīvās darbaspēka izmaksu izmaiņas tiek aprēķinātas, ņemot vērā uzņēmuma apgrozījuma izmaiņas noteiktā laika periodā: D = (D1 – D0) x In, kur D1,D0 – pārskata un bāzes periodu darbaspēka izmaksas; In neto apgrozījuma izmaiņu indekss.

17. Materiālu izmaksu izmaiņas Absolūtās materiālu izmaksu izmaiņas: ∆M = M1 – M0, kur M1,M0 – pārskata un bāzes periodu materiālu izmaksas; Relatīvās materiālu izmaksu izmaiņas: ∆M = (M1 – M0) x In.

18. Amortizācijas ietekme Absolūtasamortizācijas summas izmaiņas: ∆A = A1 – A0, kur A1,A0 – pārskata un bāzes periodu amortizācijas summa; Relatīvās amortizācijas summas izmaiņas: ∆A = (A1 – A0) x In.

19. Peļņas lieluma regulēšanas metodes 1.Vērtības robežu maiņa un uzņēmuma līdzekļu pieskaitīšana pamatlīdzekļu vai mazvērtīgajam inventāram; 2.Amortizācijas uzskaitīšana mazvērtīgajam inventāram; 3.Amortizācijas uzskaitīšana pamatlīdzekļu aktīvajai daļai; 4.Nemateriālo ieguldījumu nolietojuma norakstīšanas metodes; 5.Ražošanas krājumu novērtēšanas metodes.

20. Peļņas lieluma regulēšanas metodes 6.Pamatlīdzekļu remonta izmaksu norakstīšanas kārtība; 7.Netiešo izmaksu sadalīšana starp atsevišķiem kalkulācijas objektiem; 8.Nākamo periodu izmaksu segšanas termiņu izmaiņas; 9.Neto apgrozījuma aprēķināšanas metode; 10.Gaidāmo izdevumu un maksājumu rezervju veidošana.

21. 1.Vērtības robežu maiņa un uzņēmuma līdzekļu pieskaitīšana pamatlīdzekļu vai mazvērtīgajam inventāram Pieskaitot tos mazvērtīgajam inventāram, uzņēmumam ir lielākas iespējas pārvaldīt pašizmaksas lielumu ar izmaksu palielināšanu vai samazināšanu mazvērtīgā inventāra vērtības norakstīšanas veidā.

22. 2.Amortizācijas uzskaitīšana mazvērtīgajam inventāram Nolietojuma uzskaitīšanu mazvērtīgajam inventāram var veikt 100% vai 50% apmērā no to sākotnējās vērtības.

23. 3.Amortizācijas uzskaitīšana pamatlīdzekļu aktīvajai daļai Saskaņā ar esošo likumdošanu, uzņēmums var lietot paātrināto amortizāciju, kas ļauj īsākā laikā pārnest to vērtību uz izmaksām un izmantot to atražošanos. Tad pašizmaksa pieaug, kas rada peļņas samazinājumu.

24. 4.Nemateriālo ieguldījumu nolietojuma norakstīšanas metodes Uzņēmumi paši nosaka nemateriālo ieguldījumu nolietojuma norakstīšanas kārtību. Ņemot vērā to, ka nemateriālo ieguldījumu sākotnējo vērtību un novērtēšanas ilgumu nosaka ilgtermiņa līgums, var secināt, ka uzņēmumam ir plašas iespējas regulēt produkcijas pašizmaksu un peļņu.

25. 5.Ražošanas krājumu novērtēšanas metodes Likumdošana ļauj novērtēt izlietotos materiālu resursus un uzskaitīt ar kādu no šādām metodēm: - pēc vidējās faktiskās krājumu iegādes pašizmaksas; - pēc pirmo iepirkto materiālu resursu partiju pašizmaksas (FIFO); - pēc pēdējo iepirkto materiālu resursu partiju pašizmaksas (LIFO). Materiālu izmaksu uzskaites metodes izvēle visbūtiskāk ietekmē produkcijas pašizmaksu un peļņu. Inflācijas apstākļos materiālu izmaksu novērtēšana pēc pirmās un otrās metodes izraisa neattaisnotu produkcijas pašizmaksas pazemināšanu un tādējādi neattaisnotu peļņas palielinājumu, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa palielinājumu.

26. 6.Pamatlīdzekļu remonta izmaksu norakstīšanas kārtība Pamatlīdzekļu remonta izmaksas var attiecināt uz produkcijas pašizmaksu ar vienu no trim paņēmieniem: - faktiskās remonta izmaksas tiek norakstītas uz ražošanas un apgrozības izmaksām; - tiek veidots remonta līdzekļu fonds ar vēlāku faktisko izmaksu norakstīšanu no šī fonda līdzekļiem; - faktiskās remonta līdzekļu izmaksas tiek akumulētas kontā “Nākamo periodu izmaksas”. Pirmajā paņēmienā pamatlīdzekļu remonta līdzekļu svārstības, kas rodas gada laikā nevienmērīgi veikto remontu dēļ, tiek tieši pārnestas uz pašizmaksu. Otrajā un trešā paņēmienā šo trūkumu nav, tomēr šo paņēmienu lietošana novedis pie finansu resursu nepieciešamības pieauguma uzņēmumā.

27. 7.Netiešo izmaksu sadalīšana starp atsevišķiem kalkulācijas objektiem Netiešo izmaksu sadalīšana pa uzskaites un kalkulācijas objektiem var tikt veikta proporcionāli ražošanā nodarbināto strādnieku pamatalgai vai proporcionāli kalkulācijas objektu ražošanas pašizmaksai. Netiešo izmaksu sadalīšanas paņēmiens ietekmē pašizmaksas aprēķināšanas precizitāti un atsevišķu produkcijas veidu ražošanas rentabilitāti.

28. 8.Nākamo periodu izmaksu segšanas termiņu izmaiņas. Šo termiņu saīsināšana rada produkcijas pašizmaksas pieaugumu pārskata periodā un peļņas pazeminājumu.

29. 9.Neto apgrozījuma aprēķināšanas metode. Uzņēmumi var aprēķināt neto apgrozījumu pēc pārdotās produkcijas samaksas brīža, vai arī pēc produkcijas nosūtīšanas un maksāšanas dokumentu nodošanas brīža pircējam. Naudas līdzekļu ieņēmumu un izdevumu neatbilstība būs gan pirmajā, gan otrajā gadījumā. Tomēr, izmantojot otro metodi, aprēķinātās peļņas lielumu nepamatos reāla naudas līdzekļu ienākšana uzņēmumā. Tieši otrādi, palielinoties peļņai, palielināsies arī naudas līdzekļu daudzums, kas jāiemaksā valsts budžetā nodokļu veidā. Vismazākais maksājumu kavējums no pircēju puses var radīt naudas līdzekļu izdevumu pieaugumu un uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

30. 10. Gaidāmo izdevumu un maksājumu rezervju veidošana Uzņēmumi patstāvīgi nosaka rezervju veidus un apmērus. Šādu rezervju veidošana ļauj neitralizēt krasas izmaksu svārstības un to ietekmi uz produkcijas pašizmaksu un peļņu ar šo izmaksu nevienmērīgu sadalījumu gada laikā.

31. Peļņas veidi un aprēķināšana 1.Bilances peļņa: Pb = Pr + Pp + Pn, kur Pb – bilances peļņa; Pr – produkcijas pārdošanas peļņa; Pp – realizēto pamatlīdzekļu peļņa; Pn – neitrālā pelna; 2.Produkcijas pārdošanas peļņa: Pr = Ie – PVN – An – TC(ražošanas un noieta), kur Ie – pārdošanas ieņēmumi; An – akcīzes nodoklis.

32. 3.Neitrālā peļņa Peļņa no pamatlīdzekļu u.c. ārpus realizācijas operāciju ieņēmumiem ir neitrālā peļņa (Pn). To nosaka: Pn = Iep – Pfv x K,kur Iep – ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas; Pfv – pamatlīdzekļu bilances vērtība; K – inflācijas koeficients.

33. 4.Ārpusrealizācijas (ārkārtas) peļņa Ārpusrealizācijas (ārkārtas) pelņu (Pa) nosaka: Pa = Ie – Izm, kur Ie – ārkārtas ienākumi; Izm – ārkārtas izdevumi. Peļņu aprēķina pēc divām metodēm: - pēc pārskata perioda izmaksu metodes; - pēc apgrozījuma izmaksu metodes.

34. Peļņas aprēķināšana pēc pārskata perioda izmaksu metodes

35. Tabulas turpinājums

36. Peļņas aprēķins pēc apgrozījuma izmaksu metodes

37. Ražošanas svira Ražošanas svira ir potenciāla iespēja ietekmēt uzņēmuma peļņu, mainot pašizmaksas struktūru un produkcijas ražošanas apjomu. Ražošanas sviras efekta līmeni (RSEL) mērā ar peļņas pieauguma un produkcijas pieauguma tempu attiecību: RSEL = Peļņas pieauguma temps(%) / Produkcijas apjoma pieauguma temps(%). Pārveidojot iepriekšējo formulu, rodas šāds vienādojums: P x Q = VC + FC + ∏ vai (P – ATC) x Q = FC + ∏, tad RSEL būs: RSEL = (P – ATC) x Q : ∏. Uzņēmumi ar relatīvi augstu RSEL tiek uzskatīti par riskantiem no ražošanas riska viedokļa. Ar šo risku jāsaprot peļņas neiegūšanas risks, kā arī uzņēmuma nespēju ar saviem ieņēmumiem segt visas ražošanas izmaksas.

38. Piemērs

39. Uzņēmumu A, B, C ražošanas sviras efekta līmenis (RSEL) RSEL = Peļņas pieauguma temps : Pārdošanas apjoma pieauguma temps. A uzņēmumam: {(58000 -50000) : 50000} : {(88000 – 80000) : 80000} = 1,6; B uzņēmumam:{(78000 – 66000) : 66000} : {(88000 – 80000) : 80000} = 1,8; C uzņēmumam: {(77400 – 69000) : 69000} : {(88000 – 80000) :80000} = 1,2

40. Secinājums Palielinot pārdošanas apjomu par 10%, peļņa pieaugs: A uzņēmumam – par 16%; B uzņēmumam – par 18%; C uzņēmumam – par 12%.

41. Rentabilitātes slieksnis Rentabilitātes slieksnis ir apgrozījums, kas nodrošina finansiālo rezultātu, vienādu ar 0. Rentabilitātes slieksnis = FC/Seguma koeficients

42. Rentabilitātes sliekšņa, finansiālās drošības rezerves un ražošanas sviras iedarbības aprēķins

43. Secinājums Izejās situācijā, kad apgrozījums ir Ls 40000, peļņa Ls 6000, ražošanas sviras iedarbība ir 1,5. Tas nozīmē, ka, palielinot apgrozījumu par 10%, peļņa pieaugs par 15% (10% x 1,5). Otrajā situācija apgrozījuma pieaugums rada nepieciešamību tieši proporcionāli palielināt mainīgas izmaksas, līdz ar to FC īpatsvars kopējās izmaksās pazeminās un ražošanas sviras iedarbība jau 1,43.

44. Peļņas un rentabilitātes rādītāji 1.Apgrozījuma rentabilitāte = (Pārskata perioda peļņa x 100) / Neto apgrozījums; 2.Operatīvās darbības rentabilitāte (%) = (Peļņa pirms % un nodokļu atskaitīšanas x100) / Neto apgrozījums; 3.Bruto peļņas rentabilitāte (%) = (Bruto peļņa x 100)/ Neto apgrozījums; 4.Aktīvu rentabilitāte (%) = ( Peļņa pirms % un nodokļu atskaitīšanas x 100) / Aktīvu vidējā vērtība; 5.Pašu kapitāla rentabilitāte(%) = (Gada tīrā peļņa x 100) /Pašu kapitāla gada vidēja summa.