Energoražošanas ierobežojumi

1. Energoražošanas ierobežojumi Fosilais kurināmais ir pieejams tikai ierobežotā daudzumā. Sadedzinot fosilo kurināmo, tiek ražota CO2 – galvenācilvēka radītā siltumnīcas gāze. Eksistē arī citi kaitīgi degšanas blakusprodukti, tādi kā sodrēji, putekļi, ko ieelpojam, sēra dioksīds un nātrija oksīds. Kodolenerģija ir alternatīva, taču vienlaikus arī drauds mūsu drošībai. Līdz šim lielāko kurināmā daļu ir patērējis tikai neliels cilvēku skaits, kas nav taisnīgi.

2. CO2 īpašības Dabiska atmosfēras sastāvdaļa. Elpojot to ražo (dabiskā veidā) visas dzīvās būtnes, un tā tiek ražota arī vulkāniskās aktivitātes laikā … Nepieciešama zaļajiem augiem kā fotosintēzes izejviela. To ražo (cilvēks), sadedzinot oglekli saturošu kurināmo (piemēram,jēlnaftu, dabasgāzi, ogles, malku); tiek ražota arī stipru Zemes postījumu laikā. 2005. gadā tās daudzums Zemes atmosfērā sasniedza 379 ppm (0,0379%); salīdzinot ar Industriālā laikmeta sākumu (apm. 1750. gads), tās koncentrācija atmosfērā pieaugusi par 35%. Tās koncentrācija atmosfērā turpinās pieaugt.

3. Siltumnīcas efekts Nav siltumnīcas efekta: Bez siltumnīcas efekta  -18°C uz Zemes virsmas (vidēji) Dabisks siltumnīcas efekts: Ar dabiskajām siltumnīcas gāzēm +15°C uz Zemes virsmas (vidēji)  +33°C Cilvēka radīts siltumnīcas efekts: Ar cilvēka saražotām siltumnīcas gāzēm gandrīz +16°C  Pieaugums par +0,74°C 20. gadsimta laikā  Tālāks pieaugums ir neizbēgams CO2 ir galvenā cilvēku ražotā siltumnīcas gāze; tā izraisa gandrīz 80% no cilvēku radītā siltumnīcas efekta.

4. Globālā sasilšana – un?! Mūs apdraud šadas sekas: Ledāju kušana; Problēmas ar dzeramo ūdeni, tādas kā jūras līmeņa celšanās, piekrastes rajonu applūšana; Pieaugošais dabas katastrofu skaits (lietusgāzes, karstuma viļņi, vētras); Lielāks nokrišņu daudzums augstkalnu teritorijās; Mazāks nokrišņu daudzums subtropiskajos reģionos (izraisot, piemēram, problēmas zemkopībā un badu); Augi un dzīvnieki maina dzīves vides vai to izdzīvošana tiek apdraudēta.

5. Klimata aizsardzība un energodiēta Pieaugot globālās sasilšanas apjomam,tās sekas kļūst aizvien nopietnākas. Lai izvairītos no krasām klimata pārmaiņām, atmosfēra nedrīkst sasilt vairāk kā par 2°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. CO2 koncentrācija atmosfērā jāierobežo līdz maksimums 350 ppm(daļiņām uz miljonu). Pašreizējā situācija: 379 ppm, kas aizvien pieaug.  Pēdējais laiks energodiētai!