Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā

1. Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā Ekspertu darba grupu rezultāti 2012.gada 21.jūnijs

2. Reformu darba grupas • Izglītības reformu darba pamatgrupa • Izglītības saturs un mācību procesa organizācijas • Pirmsskolas izglītība • Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma • Mazo skolu attīstība • Izglītības finansēšanas sistēma • Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde • Iekļaujošā izglītība Kopā 68 eksperti

3. Izglītības reformu darba pamatgrupa • InitaJuhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece • Inita Blačforda, izglītības un zinātnes ministra padomniece • Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" eksperte • Marija Golubeva, Providus, izglītības politikas pētniece • Zane Ozola; LDDK izglītības eksperte • Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos • Dzintra Kohva/Ineta Tamane, LIVA prezidentes • Gunta Auza, LLPA, Jelgavas pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītāja • Aivars Stankevičs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs • Guntis Vasiļevskis, Valsts izglītības satura centra vadītājs

4. Izglītības saturs un mācību procesa organizācija • Maija Kokare,pedagoģijas zinātņu doktore, grupas vadītāja • Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" eksperte • Karinē Oganisjana , LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece • Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore • Iveta Vērse, Izglītības attīstības centra vadītāja • Daiga Kalniņa, Rīgas Dabaszinību skolas direktore • Inese Muižniece, Garkalnes vidusskolas direktora vietniece • Ineta Tamane, LIVA prezidente • Tatjana Marhileviča, LIZDA pārstāve, Tukuma strapnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja • Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece

5. Reformu mērķis Izveidot vispārējās izglītības saturu un tā īstenošanas ietvaru, kas veicina 21.gs. prasmju attīstību un spēju radoši lietot iegūtās zināšanas un prasmes reālajā dzīvē (tai skaitā jaunu vērtību radīšanā) ikvienam skolēnam un nodrošinaskolēncentrētu, uz kompetencēm balstītu un mūsdienīgu mācību procesu. Atbalstīt un stiprināt skolu autonomiju un atbildību elastīga mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā Mācību saturā un procesā akcentēt kompetenču apguvi Atbalstīt pedagogu radošo darbu un atbildīgumu, kā arī sadarbību skolas kā organizācijas iekšienē un attiecībās ar sabiedrību Paaugstināt pedagoģiskās argumentācijas lomu lēmumu par izglītības jautājumiem pieņemšanā skolās

6. Reformu konceptuālais pamats • Atbalstīt un stiprināt skolu autonomiju un atbildību elastīga mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā • Mācību saturā un procesā akcentēt kompetenču apguvi • Atbalstīt pedagogu radošo darbu un atbildīgumu, sadarbību skolas iekšienē un attiecībās ar sabiedrību • Paaugstināt pedagoģiskās argumentācijas lomu lēmumu pieņemšanā

7. Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

8. Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

9. Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

10. Pirmsskolas izglītība • Daina Kājiņa, grupas vadītāja, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja • Sarmīte Joma, Jelgavas izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste • Līvija Balčune, LIZDA pārstāve , Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādes „Ābecītis” izglītības metodiķe • Liesma Neipreisa, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte • Inese Krasmane, Jelgavas privātās pirmsskolas „Pūčuks” vadītāja • Arita Lauka, Privātās pirmsskolas "Maziņš kā jūra" skolotāja/metodiķe • Vēsma Eglīte, Ropažu pirmsskolas izglītības iestādes „Annele” vadītāja • Inguna Vārtiņa, Privātās pirmsskolas „Patnis” vadītāja • Jautrīte Glaudiņa, IZM, Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente • Dagnija Vigule, RPIVA lektore, pirmsskolas izglītības iestādes “ Annele” metodiķe • Baiba Dorne, biedrība “ Vecāki par izglītību”

11. Reformu mērķis Nodrošināt ikviena bērna spējām un attīstībai atbilstošu, radoši attīstošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību

12. Reformu konceptuālais pamats • Veicināt pirmsskolas izglītības iestāžu autonomiju • Veicināt izpratnes maiņu par pirmsskolas izglītību • Nodrošināt vienlīdzīgu pirmsskolas izglītības pieejamību • Nodrošināt labvēlīgu mācību vidi • Stiprināt ģimenes un pirmsskolas saikni

13. Reformu īstenošanas soļi

14. Reformu paredzamie rezultāti • Ikviena ģimene ir droša par kvalitatīvu pirmsskolas izglītības pieejamību no pusotra gada vecuma, ja ģimene ir izrādījusi šādu nepieciešamību • Nodrošināta bērnu vecumposmam atbilstoša izglītība labvēlīgā attīstošā mācību vidē, izmantojot rotaļu kā galveno mācību darbību • Stiprināta ģimenes loma pirmsskolas izglītības ieguvē

15. Iekļaujošā izglītība • Sarma Freiberga, izglītības un zinātnes ministra padomniece, grupas vadītāja • Jana Simanovska, Vecāku foruma pārstāve • Kristīne Liepiņa, Izglītības iniciatīvu centra pārstāve • Silvija Dreimane, LIVA valdes locekle, Jēkabpils pamatskolas direktore • Maksims Platonovs, IKVD Uzraudzības departamenta direktora p.i. • Mudīte Reigase, VISC pārstāve, ESF projekta „ Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” vadītāja • Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece • Ināra Radčenko, LIZDA Jelgavas pilsētas AO priekšsēdētāja • Eva Birzniece, Pro Futuro pārstāve • Olita Arkle, IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente • Aīda Paipare, Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja

16. Reformumērķis Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvei un veicināt sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības veidos un pakāpēs

17. Reformu konceptuālais pamats • Veicināt skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs • Nodrošināt skolēniem vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē un vērtēšanā • Nodrošināt mācību līdzekļu, metodisko materiālu izstrādi atbilstoši traucējuma veidam, lai sekmētu skolēna izaugsmes dinamiku • Nodrošināt pieejamu izglītības vidi izglītības iestādēs un veicināt vides pieejamības uzlabošanu sabiedrībā kopumā • Nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu pedagogu sagatavošanas sistēmu iekļaujošas izglītības īstenošanai • Veicināt savlaicīgu speciālo vajadzību diagnostiku visos izglītības posmos • Veicināt sabiedrības attieksmes maiņu un izpratni par iekļaujošo izglītību

18. Reformu īstenošanas soļi • Atteikties no termina „speciālā” lietojuma izglītības programmu (izņemot programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem) un speciālās izglītības iestāžu nosaukumos • Piedāvāt atbalsta pasākumus mācību procesā atbilstoši konkrētam traucējumu veidam, tādējādi sekmējot skolēnu bez intelektuālās darbības traucējumiem iekļaušanos vispārizglītojošajās izglītības iestādēs • Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par vienotas un saprotamas terminoloģijas, kas balstās uz iekļaujošās izglītības pieeju • Izvērtēt speciālo izglītības iestāžu tīklu un izstrādāt atbilstīgu finansēšanas modeli

19. Reformu īstenošanas soļi • Apkopot un izvērtēt informāciju par izglītības pieejamību skolēniem ar speciālajām vajadzībām • Pilnveidot mācību saturu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī mācību līdzekļus un procesu skolēniem ar speciālām vajadzībām, izmantojot jaunākās zinātniskās atziņas un IKT iespējas • Nodrošināt IKT un programmatūras tiem skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem tas nepieciešams izglītības programmu apguvei • Diferencēt pamatizglītības standartā noteiktās prasmes un iemaņas skolēniem ar speciālām vajadzībām, ņemot vērā viņu izaugsmes attīstības līmeņus un fizioloģiskās iespējas

20. Reformu īstenošanas soļi • Pielāgot iespējas pilnvērtīgi izpildīt valsts pārbaudes darbus skolēniem ar speciālajām vajadzībām • Izveidot Latvijā 10 Iekļaujošas izglītības atbalsta centrus - IIAC • IIAC sadarbībā ar ģimenes ārstiem /pediatriem, skolēnu vecākiem un pedagoģisko personālu veicināt skolēnu agrīnu diagnostiku, lai veiktu preventīvus pasākumus funkcionālo traucējumu iespējami ātrākai novēršanai un atbalsta pasākumu sniegšanai • Nodrošināt skolās kompetentu atbalsta personālu, kas profesionāli novērtē katra skolēna speciālās vajadzības un izstrādā atbilstošu pasākumu kompleksu un seko procesa realizācijai, veicot korekcijas atbilstīgi skolēna attīstības dinamikai (visiem topošajiem skolotājiem augstskolu programmās būs padziļināta apmācība par speciālo pedagoģiju)

21. Reformu īstenošanas soļi • Nodrošināt pakalpojumu pieejamības un kvalitātes monitoringu - reizi gadā sagatavot ziņojumu par izglītības pakalpojumu pieejamību skolēniem ar speciālām vajadzībām, iepazīstināt ar to sabiedrību • Nodrošināt karjeras izglītības konsultācijas skolēniem ar speciālām vajadzībām • Izstrādāt iekļaujošās izglītības procesa aprakstu karti, kas nosaka izglītības pakalpojuma sniegšanu no vajadzību identifikācijas līdz pedagoģisku mērķu noteikšanai un īstenošanai • Izvērtēt drošas vides riska faktorus un izstrādāt ieteikumus vides pieejamības nodrošināšanai gan izglītības iestādēs, gan ārējā vidē (pilsēta, ielas, kultūras iestādes , ārstniecības iestādes, transports u.c.) • Izveidot mākslinieciskās koncepcijas, lai bērni ar speciālām vajadzībām iespēju robežās var piedalīties visās skolēnu dziesmu un deju svētku programmās

22. Mazo skolu attīstība • Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" eksperte, darba grupas vadītāja • Dzintra Auzāne, Valkas novada Izglītības pārvaldes vadītāja • Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore • Māris Grigalis, LIVA valdes loceklis, Sutru pamatskolas direktors • Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja • Elita Barisa, IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktores vietniece • Gunta Dimitrijeva, Jēkabpils novada domes projektu vadītāja • Svetlana Batare, IZM Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītāja • Rūta Reine, IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente

23. Reformu mērķis Attīstīt efektīvu skolu tīklu Latvijas reģionos • nodrošinot kvalitatīvas un daudzveidīgas izglītības, t. sk., interešu un neformālās izglītības pieejamību pirmsskolas un pamatskolas posmā • veidojot apstākļus mūsdienīgiem, decentralizētiem izglītības ieguves un nodarbinātības risinājumiem mūžizglītības ietvarā

24. Mazo skolu saglabāšanas uzdevumi/iemesli • nodrošināt izglītības pieejamību maksimāli tuvu dzīvesvietai • sekmēt Latvijas līdzsvarotu attīstību, saglabājot ekonomiski aktīvajām ģimenēm piemērotas kopienas • attīstīt mūsdienīgus risinājumus holistiskai un radošai pieejami izglītībā uz skolas kā daudzfunkcionāla kopienu centra bāzes Mazās skolas var piedāvāt elastīgus risinājumus, t.sk., pilotējot attālināto mācību, IK tehnoloģiju izmantošanas u.c. risinājumus.

25. Reformu konceptuālais pamats • Nepieciešamība skatīties uz mazo skolu kā iestādi ar pakalpojumu grozu un lomu kopienā, ne tikai atkarībā no bērnu skaita • Skolas uzdevums izglītības programmu īstenošanā jāskata un finansējums jārēķina, balstoties uz plašāku vajadzību un funkciju izpratni, iekļaujot bibliotēkas, pagarinātās dienas grupas, interešu izglītību, atbalsta personāla utt. pieejamību • Skola jāuztver kā vieta, kur apvienojas un jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās tiek koordinēta un bērniem un jauniešiem nodrošināta izglītības, veselības aprūpes, sociālo, kultūras pakalpojumu pieejamība (Somijas modelis!) • Jautājumi tiek skatīti no bērna attīstības veicināšanas viedokļa, t.sk., nodrošinot daudzveidīgas attīstības iespējas gan tiešajā mācību procesā, gan ārpus tā (interešu izglītība, t.sk., tehniskie, dabaszinātņu, sporta u.c. pulciņi/nodarbības; pāreja no bērnu mācīšanas un „pieskatīšanas” uz attīstības veicināšanu)

26. Reformu īstenošanas soļi • Definēt mazo skolu kritērijus • Veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt finansēšanas modeļus mazo skolu pastāvēšanai un turpmākās attīstības vajadzībām • Izstrādāt atbalsta programmu un ieviest finansēšanas modeļus mazo skolu attīstībai • Izstrādāt mazo skolu sekmīgai inovatīvai darbībai atbilstošu normatīvo regulējumu • Atbalstīt pašvaldības mazo skolu pārveidei par daudzfunkcionālajiem centriem Veicināt skolu konstruktīvu sadarbību ar pašvaldībām un skolu attīstības plānošanu kopienas attīstības kontekstā

27. Paredzamie rezultāti • Definēti mazo skolu kritēriji • Apzinātas potenciālās mazo skolu programmas dalībskolas; izveidots skolu tīkls • Izstrādāta uz aprēķiniem balstīta mazo skolu atbalsta programma, ņemot vērā, ka mazās skolas gan īsteno izglītības programmas, gan veic papildu funkcijas • Izveidota normatīvā bāze mazo skolu programmas īstenošanai un daudzfunkcionālai darbībai • Izstrādāts konceptuālais ietvars un ieteikumi skolām un pašvaldībām skolas kā daudzfunkcionāla centra izveidei un darbībai; pieejama ekspertīze un metodiskais atbalsts, t.sk., no nevalstiskā sektora un starpnozaru sadarbībā

28. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma • Evija Papule, ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja, darba grupas vadītāja • Inga Pāvula, Iespējamās misijas pārstāve • Sandra Lāce, pasniedzēja, konsultante personāla vadības un darbinieku attīstības jomā, Iespējamās misijas konsultante • Ģertrūde Zabašta, LIVA valdes locekle, Dobeles 1.vidusskolas direktore • Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks • Janīna Staudža, LIZDA Rēzeknes pilsētas AO priekšsēdētāja • Aivars Opincāns, IZM, Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents

29. Paaugstināt izglītības kvalitāti • paplašinot skolotāja lomu un karjeras iespējas • ieviešot pedagogu motivācijas sistēmu Reformu mērķis

30. Konceptuālais pamats

31. Pedagogu motivācijas sistēma • Atalgojums par veiktajiem pienākumiem • Profesionālās kvalitātes/meistarības novērtēšana • Efektīva tālākizglītības un profesionālās pilnveides sistēma • Profesionālās karjeras veidošana • Pedagoga lomas un iespēju paplašināšana • Profesionālās izaugsmes atbalsta sistēma • Profesionālā brīvība un atbildība • Profesijas prestižs • Birokrātiskā sloga un kontroles mazināšana

32. Paredzamie rezultāti Efektīvas ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas ieviešana = profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešana = tālākizglītības sistēmas pilnveide = 40 h darba nedēļas ieviešana Rezultātā = pārskatāma, visiem saprotama, caurspīdīga pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma

33. Izglītības kvalitātes monitorings • Marija Golubeva, Providus, izglītības politikas pētniece, darba grupas vadītāja • Evija Papule, ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja, darba grupas vadītāja • Ligita Grigule, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju metodiķe • Aivars Mednis, LIVA valdes loceklis, Gulbenes vidusskolas direktors • Ligita Semjonova, LIZDA pārstāve, Rīgas pilsētas AO priekšsēdētāja • Kristīne Strūberga, IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktore

34. Izveidot izglītības sistēmas rezultātu pārskatāmību veicinošu monitoringa sistēmu Reformu mērķis

35. Izglītības kvalitātes monitorings Izmantojami 3 līmeņu indikatori: • starptautiski salīdzinošie indikatori • skolēnu/audzēkņu sasniegumu indikatori (skolēna sekmju dinamika) • izglītības kvalitātes indikatori

36. Konceptuālais pamats • Nepieciešamība izveidot vienotu izpratni par izglītības kvalitāti un tās kritērijiem, kas balstās uz starptautisku indikatoru sistēmu, lai izvērtētu skolēnu mācību sasniegumu progresu dažādos izglītības posmos/pakāpēs • Nepieciešamība veidot un nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu un skolēniem draudzīgu mācību vidi un procesu, sekmējot skolēnu mācību motivācijas paaugstināšanos

37. Paredzamie rezultāti/ieguvumi

38. Paredzamie rezultāti/ieguvumi

39. Izglītības finansēšanas sistēma • Zane Ozola, darba grupas vadītāja, LDDK pārstāve, "Patnis" direktore • Lolita Kokina, Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja • Diāna Blūma, vecāku iniciatīvas grupas „Nauda seko bērnam” pārstāve • Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja • Liveta Sprūde, LIVA pārstāve, Aizputes vidusskolas direktore • Modris Krieviņš, LIZDA pārstāvis, Cēsu starpnovadu AO priekšsēdētājs • Andra Šenberga, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktore • Svetlana Batare, IZM Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītāja • Andris Tumiņš, Rīgas 40.vidusskolas direktores vietnieks • Reinis Ziļevs, Latvijas Vecāku kustības pārstāvis

40. Reformu mērķis Izveidot finansēšanas sistēmu, kas finansē skolēnu izglītības procesu, nodrošinot maksimālu atbalstu katra bērna/skolēna attīstībai un izglītībai neatkarīgi no dzīves vietas, sociālā stāvokļa un citiem faktoriem

41. Kāpēc jāmaina finansēšanas sistēma? • Latvija 2030 • ES 2020 • LR Tiesībsarga ziņojums • Vecāku organizāciju priekšlikumi • Valdības rīcības plāns Skolu autonomija un decentralizācija – ceļš uz mūsdienīgu skolu pārvaldību

42. Reformu konceptuālais pamats • Izglītības finansēšanā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas bērniem iegūt kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, skolas atrašanās vietas u.c. faktoriem • Ieviest caurskatāmu, skaidri definētu un saprotamu izglītības pakalpojumu finansēšanas sistēmu, kas nodrošina efektīvu finanšu pārvaldību un pārraudzību • Noteikt bērnu interesēm optimālu „izglītības pakalpojumu groza” saturu, definējot nepieciešamos pakalpojumus (minimumu un variācijas) un tiem atbilstīgu finansējumu

43. Reformu īstenošanas soļi • Noteikt galvojuma pakalpojuma groza saturu dažādu izglītības programmu īstenošanai • Veikt aprēķinus par nepieciešamo finansējumu galvojumam 1 skolēnam, ņemot vērā bērna individuālās vajadzības, dažādās izglītības programmas un teritoriālos aspektus • Izstrādāt caurskatāmu, skaidri definētu un saprotamu izglītības pakalpojumu finansēšanas jeb galvojuma sistēmu • Izstrādāt plānu atbilstoša finansēšanas modeļa ieviešanai • Izstrādāt galvojumu sistēmas normatīvo regulējumu • Sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot grozījumus normatīvajos aktos galvojumu sistēmas ieviešanai • Veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka kārtību, kādā tiek dibinātas, reorganizētas un slēgtas izglītības iestādes, kā arī pieņemti un atlaisti no darba izglītības iestāžu vadītāji, nosaka Ministru kabinets

44. Paredzamie rezultāti • Noteiktas izmaksu pozīcijas, kas nepieciešamas izglītības pakalpojumu groza īstenošanai un precizēta šo pozīciju sadale starp valsti un pašvaldību • Noteikts minimālais pakalpojumu apjoms, ko sedz galvojums, ņemot vērā skolēnu individuālās vajadzības un dažādu izglītības programmu specifiku • Noteikti citi iespējamie finansēšanas/atbalsta avoti un šādas finansēšanas/atbalsta robežas • Aprēķinātas optimālās galvojuma izmaksas (1.-6.klase, 7.-9.klase, 10.-12.klase) • Izstrādāta galvojumu sistēma • Sagatavots izglītības jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas plāns, nosakot ieviešanas posmus un kārtību, atbalsta pasākumus • Sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumi

45. Paldies par uzmanību! Veiksmidarbos! 