1 / 26

Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē. Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā. Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. AUGU ŠĶIRNE.

archer
Download Presentation

Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projektsVidei draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099

  2. AUGU ŠĶIRNE • – augu kopums, kas raksturojas ar noteiktām morfoloģiskām un saimnieciskām īpašībām

  3. Saimniekošanas metodes Konvencionāla • Intensīva tipa ģenētiski viendabīgas šķirnes • Minerālmēsli • Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi Bioloģiska Šķirnes, kas saglabā pietiekami augstu ražu un graudu kvalitāti mainīgos vides apstākļos, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus

  4. Bioloģiskā daudzveidība sējumos Šķirņu maisījumi

  5. Šķirņu maisījumu priekšrocības • Spēj labāk pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem (ziemcietīgāki, sausumizturīgāki); • Izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem; • Nodrošina stabilāku graudu kvalitāti; • Konkurētspējīgāki ar nezālēm; • Efektīvāk izmanto saules enerģiju ražas un graudu kvalitātes veidošanai

  6. Bioloģiskā daudzveidība sējumos Hibrīdās populācijas

  7. Hibrīdā populācijā augi ir atšķirīgi ♂ ♀

  8. Hibrīdo populāciju priekšrocības • Augstāka ģenētiskā daudzveidība un mainība pēc dažādām pazīmēm • Dabiskās izlases rezultātā paaugstināta pielāgošanās spēja mainīgiem augšanas apstākļiem • Paaugstināta pazīmju stabilitāte jeb plastiskums

  9. Vecākaugu izvēle

  10. PĒTĪJUMA MĒRĶIS • Salīdzināt ziemas kviešu hibrīdo populāciju un vecākaugu ražu un kvalitāti • Salīdzināt vasaras miežu maisījumuun populāciju ražas un kvalitātes rādītājus • Izvērtēt populāciju spēju pielāgoties bioloģiskajiem un konvencionālajiem apstākļiem

  11. Ziemas kvieši Stendē, Priekuļos, 2009/2012bioloģiskajos un konvencionālajos laukos

  12. VASARAS MIEŽIPriekuļos bioloģiskajos un konvencionālajoslaukos

  13. Pētījumos izmantoja • 4 miežu šķirnes ‘Primus’, ‘Idumeja’, ‘Anni’ un ‘Dziugai’ • šo šķirņu maisījumus ‘Primus’ + ‘Idumeja’ un ‘Anni’+ ‘Dziugai’ • 2 līniju maisījumus • 2 populācijas

  14. Iegūtie rezultātiZiemas kviešiemŠķirņu ziemcietība - ražas limitējošs faktors

  15. Ziemas kviešu populāciju vecākaugu šķirņu graudu raža t ha-1, 2010/2012

  16. Ziemas kviešu populāciju un vecākaugu šķirņu proteīna saturs graudos %, 2010/2012

  17. Iegūtie rezultātiZiemas kviešiem • 9 populācijām graudu raža un kvalitāte pārsvarā bija vidēja, nepārsniedzot vecākaugus • Populācija (Astron/Bill) uzrādīja augstāku ražu bioloģiskajā un konvencionālajā laukā, salīdzinot ar vecākiem

  18. Iegūtie rezultātiVasaras miežiem • Maisījumiem un populācijām būtiski augstāka raža kā vecākaugiem netika konstatēta ne bioloģiskajos, ne konvencionālajos apstākļos • Nozīmīgi, ar kādām pazīmēm ir vecākaugi: kombinējot miežus ar stāvu ceru, strauju attīstības tempu un piemērotību nelabvēlīgiem apstākļiem ar tādiem, kam cers ir izvērsts un lēnāks attīstības temps, iegūts maisījums ar augstu un atšķirīgos audzēšanas apstākļos stabilu ražu.

  19. Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, maisījums, 2010.g.

  20. Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, populācija, 2010.g.

  21. Iegūtie rezultātiVasaras miežiem • Proteīns, cietes saturs, tilpummasa un 1000 graudu masa variēja starp šķirņu -vecākaugu vai maisījuma komponentu rādītājiem • Vienam no maisījumiem bija tendence vienā no bioloģiskajām audzēšanas vietām veidot lielāku kopproteīna saturu graudos nekā šī maisījuma komponentiem tīrsējā.

  22. Iegūtie rezultātiVasaras miežiem • Inficēšanās pakāpe ar lapu slimībām populācijām un maisījumiem variēja starp vecākaugu vai maisījuma komponentu inficēšanās pakāpi • Maisījumiem konstatēta atšķirīga pielāgošanās spēja: vienam no līniju maisījumiem bija tendence veidot augstāku ražu labākos audzēšanas apstākļos, otram– nelabvēlīgos apstākļos.

  23. Nezāļu augsnes segums 2010. gadā bioloģiskajā saimniecībā ‘Pinderes’ Maisījumam Primus +Idumeja būtiski mazāk nezāļu

  24. Kopsavilkums • Latvijā bioloģiskajā lauksaimniecībā var izmantot vietējiem apstākļiem piemērotus šķirņu maisījumus un hibrīdās populācijas • Veidojot hibrīdās populācijas un šķirņu maisījumus, svarīga ir izejmateriāla izvēle • Pētījumus šajā jomā nepieciešams turpināt • Labākus rezultātus varētu iegūt, palielinot daudzveidības līmeni

  25. Paldies par uzmanību!

More Related