Liepāja, 2011.gada 11.augustā Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte

2. Sabiedriskā apspriede par  Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. - 2018. gadam projektu Liepāja, 2011.gada 11.augustā Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte

3. Ikviens latvietis un Latvijas pilsonis (arī tie, kas dzīvo svešumā), ikviens Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs Latvijai

4. Politikas virsmērķis Stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālās valsts līdzsvarotai attīstībai

5. Pamatnostādņu saturs • Ievads • Politikas principi • Situācijas raksturojums • Problēmu formulējums • Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji • Politikas vidējā termiņa mērķi un rīcības virzieni • Sasaiste ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīviem un politikas attīstības dokumentiem • Rīcībpolitika: uzdevumi un pasākumi

6. Mērķi un rīcības virzieni (1) I Pilsoniskā sabiedrība un integrācija • Attīstīt pilsonisko izglītību • Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas • Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju • Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā

7. Mērķi un rīcības virzieni (2) II Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa • Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā • Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem • Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī • Nostiprināt ārzemju latviešos latvisko identitāti un piederību Latvijai

8. Mērķi un rīcības virzieni (3) III Saliedēta sociālā atmiņa • Nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu un padomju okupāciju Latvijā • Veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni

9. I Pilsoniskā sabiedrība un integrācija (1) • Tikai 15% respondentu uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī • Valsts nenodrošina balsošanas iespējas, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas • Palielinās cilvēku skaits, kas neiesaistās NVO aktivitātēs (no 53% līdz 66%), it īpaši, kas saistītas ar cilvēktiesību aizstāvības jautājumiem • Pastāv tendence veidoties monoetniskām NVO Kas tiks darīts: • Likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” pieņemšana, pieļaujot dubultpilsonību ar ES, EEZ un NATO dalībvalstīs • Grozījumu izstrāde Saeimas vēlēšanas reglamentējošos tiesību aktos, kas paredz Saeimas vēlēšanās ieviest Vēlētāju reģistru un nodrošināt elektroniskās nobalsošanas iespēju • Tiesību aktu projekti, kas paredz, noteiktam pilsoņu kopumam ierosināt pašvaldību un Saeimas dienas kārtību • Programmas „NVO fonds” izveide ar mērķi atbalstīt NVO kapacitāti

10. I Pilsoniskā sabiedrība un integrācija(2) • Izšķirīga loma sabiedrības integrācijai ir mediju videi un sabiedriskajiem medijiem • Krievvalodīgo mediju ietekmes pieaugums Kas tiks darīts: • Audiovizuālo mediju satura subtitrēšanas un tulkošanas politikas izvērtēšana un pilnveidošana • Radio „Brīvā Eiropa” raidīšanas krievu valodā nodrošināšana • Latvijas sabiedrisko mediju pieejamība iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā • Latviešu valodas mācību, kultūras un vēstures izglītojošas programmas – sabiedriskajos medijos

11. I Pilsoniskā sabiedrība un integrācija(3) • Diskriminācija pastāv, bet nereti netiek atpazīta un netiek nosodīta • Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā ir zemāki par citu ES valstu rādītājiem - pēdējā desmitgadē tie ir pasliktinājušies • Mazākumtautību jaunieši nodala valsti no dzimtās vietas: mazākumtautību skolēnu vidū nostiprinās priekšstats, ka valstiskā identitāte apdraud etnisko identitāti Kas tiks darīts: • Mediju lietotprasmes mācību kursa ieviešana un apgūšana skolās (sākumā fakultatīvi, vēlāk – kā mācību obligāto sastāvdaļu) • Atbalstītas bibliotēkas un kultūras/tautas nami kā sociālā atbalsta centrus • Skolotāju palīgu (romu tautības) nodrošināšana • “Kultūras pases” izveidošana • Pilsoniskās izglītības metodiskie materiāli

12. II Latviešu valoda un kultūrtelpa (1) • Latgales reģionā latviešu valodu brīvi pārvalda tikai 2% nepilsoņu • Palielinās latviešu valodas prasmes: 1989. gadā latviešu valodu prata 61,7% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju, 2000. gadā – 79%, bet 2008. gadā – 93% • Samazinās latviešu valodas lietojums: pakalpojumu sfērā krievvalodīgo vidū 2004.gadā apmēram 70% samērā bieži lietoja valsts valodu, 2009. gadā - 59% • 10 gadu laikā skolās ar latviešu mācību valodu skolēnu skaits samazinājies par 31%, skolās ar krievu mācību valodu – par 50%, divplūsmu skolās par 56%. • 1992.gadā 46% no visiem bērniem apmeklēja bērnu dārzus ar krievu mācību valodu, bet 2010.gadā – 24% bērnu Kas tiks darīts: • Latviešu valodas apmācības mazākumtautību pirmskolas vecuma bērniem • Motivēt pirmskolas izglītības iestādes un skolas ar latviešu mācību valodu uzņemt mazākumtautību bērnus • Latviešu valodas apguves pieejamība ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, t.sk., pedagogu darba atbalstīšana latviešu diasporas centros, paredzot arī kvalifikācijas celšanu un darba atzīšanu kopējā darba stāžā

13. II Latviešu valoda un kultūrtelpa (2) • Likumdošanai jānodrošina, ka latvieši Latvijā netiek diskriminēti darba tirgū tādēļ, ka neprot krievu valodu vai darba sfērā nevēlas to lietot • Mazākumtautību bezdarbniekiem ar zemām latviešu valodas prasmēm ir daudz mazāk iespēju no reģistrētajiem bezdarbniekiem kļūt par nodarbinātajiem un lielākas iespējas papildināt ilgstošo bezdarbnieku rindas Kas tiks darīts: • Grozījumi Darba likumā, kas aizliedz darba devējiem izvirzīt darba ņēmējiem nepamatotas prasības zināt krievu valodu • Valodas mācīšanas kursi nacionālās apraides TV

14. II Latviešu valoda un kultūrtelpa (3) • Par jaunu izaicinājumu Latvijas integrācijas politikai kļūst aptuveni 50 000 jauno imigrantu integrēšana latviešu valodas telpā. Lielākā daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā ieceļo no postpadomju valstīm (96,2%) – no Krievijas (36 643), Ukrainas (3194) un Baltkrievijas (2032), iekļaujoties krievvalodīgajā telpā Kas tiks darīts: • Latviešu valodas apguves sistēmas izveide tām personām, kuras vēlas ieceļot Latvijā (pirms un pēc ieceļošas), nosakot imigranta līdzatbildību (t.sk. atbalsta mehānisma izveide imigrantu ģimenēm latviešu valodas apguvē, kas izvēlas skolas ar mācību apguvi latviešu valodā)

15. II Latviešu diaspora (3) Jāstiprina ārzemju latviešos latvisko identitāti un piederību Kas tiks darīts: • Kultūras tradīciju un pilsoniskās audzināšanas metodikas izstrāde ārzemju latviešu bērniem • Atbalsts latviešu bērnudārzu un “svētdienas skolu” izveidei un darbībai un lielākajās diasporas mītnes vietās • Vasaras skolu programmu atbalstīšana un attīstīšana (3x3 un 2x2 modeļi u.c.) Latvijā un Eiropā, kā arī pedagoģiskās pieredzes apmaiņas pasākumi “svētdienas skolu” skolotājiem • Ārzemju latviešu jauniešu nodarbinātības veicināšana Latvijā vasarās • Atbalsts starpvalstu skolēnu /studentu viesģimeņu apmaiņas programmām (ārzemju latvieši - Latvija) • Ārvalstīs dzīvojošo Latvijai piederīgo profesionāļu datu bāzes izveide • Grozījumi Repariācijas likumā, paredzot plašāku repatrianta statusu • Interneta vietnes izveide un uzturēšana ārzemju latviešiem

16. III Sociālās atmiņas politika (1) • Lielākās Latvijas krievvalodīgo daļas sociālā atmiņa aptver tikai trīs paaudzes • Tiem, kas apmetās uz dzīvi Latvijā okupācijas laikā, trūkst saites, kas tos pēctecīgi vienotu ar krievu, ebreju un citu mazākumtautību kopienām un to ieguldījumu starpkaru Latvijas laika un agrāku vēstures periodu kultūrā • Krievvalodīgo iedzīvotāju vidū pieaug tendence uzskatīt, ka Latvija Padomju Savienībai pievienojās brīvprātīgi: 2004. gadā tā domāja 44%, bet 2009. gadā – 55% Kas tiks darīts: • Mazākumtautību skolās atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz šīs izzudušās sociālās atmiņas restaurēšanu • Jāatbalsta iniciatīvas, kas dod iespēju attīstīties latviskajā kultūrtelpā sakņotai nelatviešu inteliģence

17. II Sociālās atmiņas politika (2) • Līdzšinējā integrācijas politika ir ignorējusi ar Latvijas vēstures izpratni saistītās problēmas, kā arī vēstures politikas potenciālu sabiedrības integrācijā • Atšķirīgā izpratne par Otrā pasaules kara notikumiem apdraud ne tikai Latvijas nacionālo identitāti, bet arī ģeopolitisko identitāti jeb piederību Rietumu pasaulei Kas tiks darīts: • Valsts līmeņa atmiņu politikas izstrādāšana, kas respektē viedokļu daudzveidību, bet vienlaikus principiāli nostājas pret vēstures faktu falsificēšanu • Vēstures kā mācību priekšmeta kvalitāte izglītības iestādēs, regulāra labās prakses popularizēšana un aprobēšana mazākumtautību vēstures skolotāju vidū • Sistemātiska skaidrošana par staļinisko deportāciju ietekmi uz Latvijas pilsoņi inteliģenci, kuru vidū bija arī daudzi mazākumtautību pārstāvji • Kultūrvēsturiski raidījumi Latvijas sabiedriskajos medijos, kas iepazīstina mazākumtautības un imigrantu auditoriju ar Latvijas ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām, mākslu, vēsturi, izcilām Latvijas personībām

18. III Sociālās atmiņas politika (3) • Piederīgi Eiropai jūtas aptuveni 20% no Latvijas iedzīvotājiem. Taču jauniešu vidū šis skaitlis ir ievērojami lielāks: vairāk nekā 50% jūtas piederīgi Eiropai. • Latvijas iedzīvotājiem visspēcīgākā piederības sajūta ir savam dzimtajam ciemam, pagastam vai pilsētai. Turklāt lokālās identitātes līmenī nav pamanāmas būtiskas atšķirības starp latviešiem un krievvalodīgajiem. Kas tiks darīts: • Mazākumtautību skolās rīkots priekšlasījums par staļiniskajām deportācijām 25.martā un 14.jūnijā • Latvijas skolās ir īpaši jāveicina lokālās vēstures, t. sk. okupācijas laika notikumu, apzināšana, un šajā procesā ir mērķtiecīgi jāiesaista mazākumtautību skolēni • Skolēnu atmiņu vākšanu ekspedīciju organizēšana uz svarīgākajām novada vēsturiskajām vietām • Izveidot vēsturnieku grupu, kas operatīvi veic nepatiesas informācijas atspēkošanu gan Latvijā, gan starptautiski

19. Situācija Liepājā • Iedzīvotāju skaits 82 000 • Iedzīvotāju sadalījums pēc etniskās piederības (01.01.2010.) Latvieši – 52,08% Krievi – 32,3% Ukraiņi – 5,2% Baltkrievi – 3,6% Poļi – 1,1% Lietuvieši – 3,1% Mazākumtautības – 47,2 % (no visiem Liepājas iedzīvotājiem) • Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (01.01.2010.) • Nepilsoņi – 18 775 (5,4 % no viesiem nepilsoņiem Latvijā) • Pārējie – 4220 (ne pilsoņi, ne nepilsoņi)

20. Resurss integrācijai • Liepājā ir 776 NVO, tas ir 41% no visām Kurzemes plānošanas reģiona NVO. Kopā 13% no visām Latvijas NVO • Liepājas teātris, Liepājas muzejs, Liepājas Simfoniskais orķestris • 7 bibliotēkas • Mākslas vidusskola u.c. izglītības iestādes • Sociālās institūcijas

21. Sabiedrības līdzdalība • Līdz 9.septembrim lūdzam sniegt rakstisku viedokli vai priekšlikumus par projektu • Pa pastu Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamentam (K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV- 1364) vai elektroniski uz e-pasta adresi deniss.kretalovs@km.gov.lv; tālrunis: 67330312 • Dokuments pieejams Kultūras ministrijas mājas lapā www.km.gov.lv sadaļā Nozaru informācija, Sabiedrības līdzdalība