Uzvedības problēmas = mācību problēmas Vai var novērst?

1. Uzvedības problēmas = mācību problēmasVai var novērst?

2. Uzvedības traucējumi vai uzvedības problēmas • Uzvedības traucējumi ir klīniski pamatoti (Uzvedības traucējumi tiek klīniski diagnosticēti - hiperkinētiski traucējumi, uzvedības traucējumi, jaukti uzvedības un emociju traucējumi) • Uzvedības problēmas ir uzvedības normu pārkāpumi (Uzvedības noteikumu neievērošana - nepaklausība, sīkas zādzības un melošana, pašregulācijas grūtības, trokšņošana, sakaušanās, apsaukāšanās) • Svarīgi ir padarīt bērna uzvedību vadāmu. To mēs saprotam ar uzvedības regulāciju

3. Uzvedību nosaka: • iedzimtais temperaments un spējas • vecuma attīstības pakāpes • stress un emocionālie faktori • uzvedības vadīšanas stils (ģimene, skola, pieredze) • vērtību sistēma

4. Uzvedības vadīšanas priekšnoteikums – runāt, bet ne moralizēt • Kodarīsim? (jāzina, ar ko nodarbosies) • Kurbūs jāatrodas? (sagatavošanās uztvert vietu, telpu) • Cik daudzbūs jādara? (lai zinātu darbības apjomu) • Cik ilgitas būs jādara? (lai zinātu darbības beigas) • Kodarīsim pēc tam? (nepieciešams zināt, kas sekos pēc tam)

5. Atbalsta pasākumi vides iekārtojumam

6. Atbalsta pasākumi mācību darbības vadīšanai

7. Atbalsta pasākumi sociālo iemaņu veidošanai

8. Atbalsta darbinieks – palīgskolotājs skolā • Skolotāja palīgs • Pedagoga palīgs • Palīgskolotājs

9. Kas ir palīgskolotājs? • Palīgs skolēnam • Palīgs skolotājam • Privātskolotājs • Situācijas glābējs

10. Darba pienākumi • Novērtēt skolēna vajadzības mācību grūtību/ uzvedības problēmu pārvarēšanā (izpēte) • Noteikt dienas/ nedēļas uzdevumus, darbības/ kārtību skolēna audzināšanas un mācīšanas procesa organizācijai (plānošana) • Palīdzēt skolēnam vadīt mācību motivāciju (ārējā gribas vadīšana) mācību stundās, ārpus mācību stundu laikā • Analizēt skolēna mācību un audzināšanas sasniegumus.

11. Skolēna uzvedības regulēšanai nepieciešamās kompetences un prasmes • Jo “grūtāks” skolēns, jo labāku skolotāju vajag. Stipram skolēnam nepieciešams mācību priekšmetu zinošs skolotājs, vājam – skolēnu zinošs. • Prasme satikt ar “grūto” skolēnu • Visas pedagogam nepieciešamās

12. Darbības veidi • Sēdēšana skolēnam (skolēnu grupai) blakus mācību stundas laikā un viņa mācību darbības aktivizēšana (norādīt, kur jāskatās, kas jādara, laika robežas; atrast vajadzīgās lietas, sakārtoties; bremzēt negatīvās uzvedības izpausmes; izvest no klases) • Darbības organizēšana starpbrīžos • “Savējā cilvēka” nodrošināšana skolēnam • Mājas darbu izpildīšana un sagatavošanās nākamajām stundām (pēc stundām) • Skolēna mācību problēmu izpēte un palīdzības sniegšanas novērtēšana, sadarbības ar citām atbalsta sistēmām organizēšana

13. Atbalsta sniegšanas principi • Vispirms skolēns, pēc tam programmas • Organizēt darbības iemaņu apgūšanu - neprasme sevi organizēt dod sliktākus rezultātus, nekā tie būtu iespējami • Paredzēt kļūdas • Lai tempu kāpinātu (mācībās, audzināšanā), vajag trenēties • Mācīt organizēt savu laiku. Prasme organizēt savu laiku nozīmē prasmi veidot savu likteni, apzināties savu iespēju milzīgo potenciālu.

14. EMOCIONĀLAIS INTELEKTS. Kas ir emocionālais intelekts? • Emocionālais intelekts ( EI ) ir personības spēja pazīt, kontrolēt un regulēt savas un arī apkārtējo jūtas, lai veidotu labas savstarpējās attiecības. • ”Ar intelektu saistīta emocionalitāte.” Daniels Golemans. Emocionālā izglītošana. • Cilvēces vēsture liecina, ka dziļas zināšanas bezjūtīga cilvēka rokās var novest pie traģēdijām. Emocionālais alfabēts. • Jāmācās cilvēciskā spēja apzināt un prasmīgi rīkoties ar savām emocijām un respektēt citu jūtas. • Konflikts starp sirdi un prātu, • Izvēle starp emocionalitāti un racionalitāti.

15. Emocionālās inteliģences komponenti: • Pašapziņa. • Pašregulācija. • Pašmotivācija. • Empātija. • Komunikabilitāte.

16. Emocionālā inteliģence – veiksmīgas saskarsmes garants.Panākumu formula:P I + E I = P A N Ā K U M I.PI – prāta intelektsEI – emocionālais intelektsAmerikāņu psihologs D.Goulmens : “Svarīgs ne tikai IQ, bet arī EQ.”

17. Risināšanas aspekti. • Emocionālais pārdzīvojums skolā, tā stimulēšana, stimulēšanas nosacījumu izstrādāšana. • Rosināt skolēnus apzināt savas emocijas, tās kontrolēt. • Skolotāja personība. Tās īpatnības var traucēt bērnu. • Skolotāja emocionalitāte (kā aktierim). • Skolā jāvalda vairāk pozitīvām emocijām, darba priekam, jautrībai, priekam.

18. Pakāpeniskums pedagoģisko paņēmienu izmantošanā. • Uzvedības maiņa. (Mainīt skolēna uzvedības modeļus – ilgstošs, pakāpenisks process, visiem pedagogiem sadarbojoties.) • Emociju izpausmju un emociju maiņa. (Mācīt pārdzīvot citas emocijas – pozitīvas.) • Attiecību maiņa. (Skolotājs vispirms maina attiecību modeļus un attieksmi pret skolēnu.)

19. Pieņemt citas personas negatīvās īpašības mēs varam tikai tad, ja apzināmies un pieņemam savas negatīvās īpašības. • Kādas ir paša skolotāja emocijas uz pozitīvām un negatīvām atsauksmēm par sevi? • Cik lielā mērā skolotājam piemīt empātiskās izpratnes iemaņas? • Pirms varu gaidīt, lai skolēns mainās, man pašam jāmainās. • Pēc vērtīgā laika, ko skolotājs sniedz skolēniem, otra labākā dāvana ir labs piemērs. • Smiekli ir īsākais ceļš starp cilvēkiem un viens no gudrākajiem veidiem, kā padziļināt cilvēciskās attiecības.

20. Bērna uzvedības problēmu laikā: • pievērst uzmanību ne tikai bērna vārdiem, bet arī mīmikai, žestiem; • pārbaudīt, vai mēs (skolotāji) pareizi izprotam bērna vārdus; • nedot padomus bērnam; • nevērtēt bērnu, vērtēt rīcību; • pārdomāt, kā mēs rīkotos bērna vietā un viņa vecumā; • kādas ir mūsu iemaņas, kā uzvesties psiholoģiski sarežģītā vai jaunā situācijā (situācija skolotājam ar “neuzvedīgu” bērnu vienmēr ir sarežģīta)

21. Uzvedības problēmas pastiprinās spriedzes apstākļos, stresa, ģimenes, skolas un vienaudžu strīdu situācijās. Jāvērtē, jāmaina situācija.

22. Paņēmieni, kurus var aicināt veikt skolēnu, lai mazinātu iekšējo spriedzi un iekļautos uzvedības normās. • Elpošanas vingrinājumi (pareiza un ritmiska elpošana dod iespēju ķermenim sakārtot iekšējos procesus, koncentrēties uz noteiktu darbību, kas palīdz ieraudzīt mērķi (ja tāds ir piedāvāts) un izvairīties no neadekvātas uzvedības.). • Zīmēšana. (palīdz izpaust iekšējās emocijas un domas un nonākt pie rezultāta. Īpaši ieteicams bērniem, kuriem ir grūti formulēt savas izjūtas vai vajadzības, bet vieglāk to būtu darīt ar dažādu simbolu palīdzību, vai pamazām nokļūt līdz emociju, domu formulējumam. Šo metodi skolēns var izmantot arī tajos brīžos, kad bērns izjūt iekšēju diskomfortu un ir nepieciešams veids, kā savādāk šīs sajūtas mazināt.). • Figūru veidošana (papīrs, mozaīkas, klucīši, plastilīns). • Rakstīšana. • Iespēja izkustēties (aktīviem bērniem ar augstu enerģijas līmeni ir svarīgi, ka ikdienā var aktīvi darboties, ne tikai sēdēt vai darboties tikai ar rokām.). • „Mantru” skaitīšana (skolēns var izdomāt kādu frāzi, kas viņam palīdz saglabāt iekšēju mieru un to atkārtot katru reizi, kad izjūt iekšēju diskomfortu.). • Dienasgrāmatas veidošana. • Pašnovērtēšana – apbalvošana.

23. Paņēmieni, kurus var izmantot skolotājs, lai skolēnam palīdzētu izvairīties/ novērst agresīvu un neadekvātu uzvedību. • Punktu sistēma – punktu sistēma nosaka skaidrus noteikumus un par ko skolēns „noteiktas sekas”, par ko saņem bonusa punktus un kādā veidā var dzēst noteikumu pārkāpumus. • Vingrinājumi kopā ar skolēnu (paņēmieni, kurus iesaka veikt bērnam – elpošana, zīmēšana, figūru veidošana, rakstīšana, kustības, „mantru” skaitīšana, dienasgrāmata, pašnovērtējums). • Stundas kārtība – ja skolēnam ir augsts enerģijas līmenis, ir svarīgi, ka viņam ir iespēja aktīvi darboties, ne tikai darīt monotonas darbības, līdz ar to ir svarīgi dažādot stundās pasniedzamo saturu ņemot vērā bērna specifiku. Skolēnam var tikt uzticēta zināma atbildība par stundas norisi, kas viņam palīdzēs izjust savas klātesamības nozīmīgumu, līdz ar to paaugstina motivāciju mainīt uzvedību. • Novērojumi. • Raksturot bērna agresīvo un delinkvento uzvedību. • Raksturot bērna uzvedību, ārpus neadekvātās uzvedības uzliesmojumiem. • Sistematizēt situācijas, kurās parādās agresīvā un neadekvātā uzvedība. • Sistematizēt situācijas, kurās neparādās agresīvā un neadekvātā uzvedība. • Izvērtēt kopīgās un atsevišķās iezīmes starp situācijām, kurās parādās agresīvā vai neadekvātā uzvedība un starp situācijām, kurās neparādās agresīvā vai neadekvātā uzvedība.

24. Efektīvas atbalsta sistēmas raksturojums • Visi kopā – sadarbība • Droša skolas vide • Atbalstoša ģimenes vide