320 likes | 582 Views
STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS. Ievadlekcija. Kursa grafiks. 10., 17.09. – ievadlekcijas 24., 1.10., 8.10. – ANO sistēma 15.10. – kontroldarbs 22.10. – NATO 29.10. – EDSO 5., 12.11.- EP 19.11. – ES 26.11. – kontroldarbs 3.12. – Baltijas reģions 10.12. – SO nākotne 17.12. - IESKAITE.
E N D
STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS Ievadlekcija
Kursa grafiks • 10., 17.09. – ievadlekcijas • 24., 1.10., 8.10. – ANO sistēma • 15.10. – kontroldarbs • 22.10. – NATO • 29.10. – EDSO • 5., 12.11.- EP • 19.11. – ES • 26.11. – kontroldarbs • 3.12. – Baltijas reģions • 10.12. – SO nākotne • 17.12. - IESKAITE
Kādus ST subjektus Jūs varat nosaukt? • Valstis • Starptautiskas organizācijas • Pašnoteikšanās subjekti • Mazākumgrupas • Indivīdi • NVO • Transnacionālās korporācijas
Kas ir starptautisko tiesību subjekts? • Spēja uzņemties tiesības un pienākumus starptautiskās tiesībās • Piemīt procesuālās privilēģijas iesniegt prasību starptautiskā tribunālā • Ir intereses, kuras pakļautas ST regulējumam • Piemīt spēja slēgt līgumus ar valstīm un SO
“Kompetence celt starptautisku prasību ir, tiem, kam tā piemīt, spēja atsaukties uz paražu metodēm, kuras atzīst starptautiskās tiesības, lai noteiktu, pasniegtu un atrisinātu prasības” “... tas ir starptautisko tiesību subjekts un ir spējīgs uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus, un tam ir spēja uzturēt savas tiesības ceļot starptautiskas prasības” Reparation for Injuries in the service of the UN (1949)
Starptautisko organizāciju attīstība • 19.gs beigas – Starptautiskās privātās organizācijas (Sarkanais krusts (1863), Starptautisko tiesību asociācija (1873), Institut de Droit International (1873), ICC (1919) • 19.gs. beigas – Starptautiskās publiskās organizācijas (Reinas komisija (1815), Danubes Komisija (1890), Grafiku Eiropas Konference (1923), Starptautiskā Telegrāfa savienība (1865), Cukura savienība (1902) • Pēc I Pasaules kara – koordinējošās organizācijas (Nāciju Līga/Tautu Savienība) • 1950.-1970.gads (Reparation for Injuries, Namibia 1971, pirmās monogrāfijas) • 1990to gadu sākums (Lokerbija, Dienvidslāvija v.NATO, Mazilu, Cummuraswamy, ILC)
Kas ir starptautiska organizācija? • Sastāv no valstīm un/vai starptautiskām organizācijām • Ir nodibināta ar līgumu • Autonoma personība no tās dalībniekiem un ir apveltīta ar tiesībspēju • Spēja pieņemt normas, kas adresētas organizācijas dalībniekiem
“[S]tarptautiskās organizācijas ir starptautisko tiesību subjekti un kā tādām tām ir saistoši jebkuri pienākumi, kas tām piešķirti ar saskaņā ar starptautiskām tiesībām, to konstitūcijām vai starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir.” Advisory Opinion on Interpretation of the Agreement of 25.03.1951 between WHO and Egypt (ICJ Reports, 1980)
Kas ir starptautisks līgums? • Starptautisks nolīgums • Starp valstīm • Rakstiski • Regulē starptautiskās tiesības Avots: 2.pants Vīnes Līgumtiesību konvencija (1969) Skatīt arī: Vīnes konvencija par līgumtiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām un starp starptautiskām organizācijām (1986)
Kā līgums kļūst saistošs valstij? • Teksta pieņemšana, t.sk. parakstīšana (9.p.) • Teksta autentifikācija (10.p.) Sekas: pienākums nepārkāpt līguma objektu un mērķi (18.p.) • Piekrišana būt saistītai ar līgumu (11.p.) Tiesības: (1) iesniegt atrunas, kas nav pretrunā ar objektu un mērķi (19.p.) (2) piekrist vai iebilst atrunām (20., 21.p.) • Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana • Depozitārijs, publikācija, reģistrācija
Piekrišana būt saistītai • Parakstīšana • Instrumentu apmaiņa • Ratifikācija • Apstiprinājums • Apliecinājums • Pievienošanās • Citi veidi
SO aktuāli līgumtiesību jautājumi • Atrunas/interpretējošās deklarācijas • Dibināšanas līgumu interpretācija • Grozījumi,papildinājumi • Līguma darbības izbeigšanās • Līgumu pēctecība
Ko parasti nosaka līgums? • Sastāvs • Struktūra • Mītne • Dalība • Izstāšanās • Izslēgšana • Dalības apturēšana • Orgāni
Terminoloģija • Tiesībspēja – legal capacity • Rīcībspēja – capacity to exercise rights • Tiesību subjekts – legal person, subject • Tiesībsubjektība – legal personality
Kas ir nepieciešams tiesībspējai/rīcībspējai? • Pastāvīga valstu apvienība, likumīgi mērķi, institūcijas • Organizācijas atšķirtība tiesisko pilnvaru un mērķu ziņā no tās dalībvalstīm • Tādu tiesisko pilnvaru pastāvēšana, kuras var izmantot starptautiskā arēnā un ne tikai vienas vai vairāku valstu nacionālās sistēmās (I.Brownlie)
SO tiesībspēju raksturo • Funkcionalitāte jeb ierobežotība: līgums Funkcionalitātes apjoms -? – sk. Lauterpacht &Fitzmaurice v. Anzilotti &Gutzwiller. Jauktā kompetence. • Objektivitāte – iekšējā un ārējā tiesībspēja (Reparations for Injuries, 22/70 ERTA, trešo valstu imunitāte ). • Vienlīdzība ST subjektu starpā (?). • Spēja atbildēt par savām darbībām (?). • Palīginstitūcijas & galvenās institūcijas kā subjekti (?).
Funkcionālā tiesībspēja “Jebkuras tiesību sistēmas subjekti ne vienmēr ir pēc dabas vai savu tiesību apjoma identiski, un viņu daba ir atkarīga no sabiedrības vajadzībām. Viscaur vēsturei starptautisko tiesību attīstību ietekmējušas starptautiskās dzīves prasības, un progresīvs kolektīvas valstu darbību pieaugums, kas jau radījis tādas darbības starptautiskā arēnā, kuras veic veidojumi, kas nav valstis”. AO Reparations for Injuries (1949)
“Ja valstij piemīt visas starptautiskās tiesības un pienākumi, kurus atzīst starptautiskās tiesības, tad tādas apvienības kā organizācijas tiesībām un pienākumiem ir jābūt atkarīgiem no tās mērķiem un funkcijām, kas noteikti vai domāti tās pamatdokumentos un attīstīti praksē. Reparation for injuries suffered in the service of hte UN, ICJ 91949)
“Tiesībsubjektība pastāv, ja organizācija ir spējīga uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus un tai ir spēja apstiprināt savas tiesības, ja tai ir savi orgāni un tā nevarētu īstenot savas funkcijas bez tiesībsubjektības”. Advisory Opinion Reparations for Injuries suffered at the service of the UN
Ko iegūst SO līdz ar tiesībsubjektību? • Tiesības slēgt līgumus gan ar dalībvalstīm, gan trešajām valstīm un citām SO • Privilēģijas un imunitātes gan organizācijai, gan tās ierēdņiem (ANO 105.p.+1946.g. konvencija) • Fiskālās privilēģijas • Kvazi-diplomātiskās attiecības • Atbildību ST (?)
Starptautisko organizāciju darbība • Likumdošanas un regulatīvā funkcija: lēmumu pieņemšana (t.sk. budžets) – balsošanas kārtība, starptautisku līgumu izstrāde • Izpildvaras funkcija: administratīvās darbības (sekretariāts), dalībvalstu darbības pārraudzība (dalībvalstu ziņojumi) • Tiesu varas funkcija: konstitucionālā pārraudzība, strīdu risināšana starp valstīm (vai valstīm un indivīdiem)
SO darbības izbeigšana • SO beidz pastāvēt, ja: • Radīta tikai uz noteiktu laiku • Statūtos noteiktie uzdevumi izpildīti • Skaidri vai netieši izteikts dalībvalstu lēmums – vai vienbalsīgs?
SO pēctecība • Konstitucionālo funkciju, tiesību un pienākumu nodošana: • Pārņēmējai organizācijai tieši vai netieši piešķirta kompetence pārņemt priekšteces tiesības un funkcijas (PVO) • Pārņēmēja organizācija pārņem visas funkcijas, izņemot tās, kas neietilpst tās konstitucionālā kompetencē (piem., politiskās). Skatīt: AO on the International Status of South West Africa (1950)
Raksti par SO • Jan Klabbers, The Life and Times of the Law of International Organizations, NJIL, 70: 287-317, 2001 • Catherine Brolmann, A Flat Earth? International Organizations in the System of International Law, NJIL, 70:319-340,2001
ANO • Priekšvēsture: Nāciju Līga • Izveidošanas vēsture 1941.-1945.gads • ANO Statūti kā starptautisks līgums (grozījumi, pārskatīšana, konstitucionālā pārraudzība) • Uzdevumi – Statūtu 1.pants • Principi – Statūtu 2.pants
Dalība ANO • Dalībvalstis: • Orģinālās • 4.panta (ĢA + DP) kritēriji • Valstu pēctecība • Dalībvalstu darbības apturēšana • Dalībvalstu izslēgšana • Dalībvalstu tiesības izstāties
ANO galvenās institūcijas • Ģenerālā Asambleja • Drošības padome • ECOSOC • Starptautiskā tiesa • Aizbildniecības padome • Sekretariāts
DP rezolūcijas • Rezolūcija 338 (1973) • Rezolūcija 687 (1991) • Rezolūcija 748 (1992) • Rezolūcija 949 (1994)