IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ MĀCĪBU KURSS FINANŠU JAUTĀJUMOS Grāmatvedības uzskaites un atskaišu prasības ES projektu realiz

1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ MĀCĪBU KURSS FINANŠU JAUTĀJUMOS Grāmatvedības uzskaites un atskaišu prasības ES projektu realizācijā Lektore Mg. oec. Elga Bernāne Jēkabpils 2012 Apmācības notiek projekta „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” ietvaros (Līguma/vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088)

2. NORMATĪVIE AKTI, KAS REGLAMENTĒ GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITI • 14.10.1992. likums “Par grāmatvedību” (grozījumi 07.04.2011.spēkā no 11.05.2011. un 10.11.2011.); • 15.12.2009. MK noteikumi Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” (grozījumi 29.03.2011. MK not. Nr.231. spēkā no 01.01.2012. + MK Nr.440); • 17.08.2010.MK noteikumi Nr.777 “Gada pārskatasagatavošanas kārtība” (grozījumi 29.05.2012. MK not. Nr.364 spēkā no 01.06.2012.); • 21.10.2003.MK noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ” (grozījumi 27.03.2012. MK not. Nr.224 spēkā no 05.04.2012.); • 21.10.2003.MK noteikumi Nr.584 “Kases operācijas uzskaites noteikumi” (grozījumi 02.08.2011. MK not. Nr.602);

3. NORMATĪVIE AKTI, KAS REGLAMENTĒ GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITI 27.12.2005. MK noteikumi Nr.1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām“ (grozījumi 28.08.2012. Nr.603 spēkā no 01.01.2013); 27.12.2005. MK noteikumi Nr.1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju"“ (grozījumi 28.08.2012. Nr.602 spēkā no 01.01.2013. un 06.03.2012. Nr.157 – izlabota drukas kļūda); 25.08.2009. MK noteikumi Nr.952 «Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu ES struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu…»

4. NORMATĪVIE AKTI, KAS REGLAMENTĒ GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITI 25.10.2005.MKnoteikumi Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju" (grozījumi 07.09.2011. Nr.828 spēkā no 01.01.2011); 22.11.2005. MK noteikumi Nr.875 “”Par budžetu finansēšanas klasifikāciju”; 31.10.2002. «Elektronisko dokumentu likums»; 28.06.2005. MK noteikumi Nr.473 «Elektronisko dokumentu izstrādāšana,…» 12.10.2010. MK noteikumi Nr.969 “Kārtība kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (grozījumi 19.10.2011. Nr.814); 28.09.2010. MK noteikumi Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.

5. Likuma “Par grāmatvedību” 2.pants Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Uzņēmuma vadītājs ir: 2) kapitālsabiedrībā - valde; 6) iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības aģentūrā - tās vadītājs;

6. Likuma “Par grāmatvedību” 7.pants(grozīts 07.04.2011.) • Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. • Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. • Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai elektroniski pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības, turklāt nodrošināma šo reģistru attēlošana datora ekrānā lasāmā veidā un, ja nepieciešams, arī iespēja veidot to atvasinājumus papīra formā.

7. Likuma “Par grāmatvedību” 7¹.pants(jauns ar 07.04.2011.) • Par iekšēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī iekšējs elektroniskais dokuments, kas nesatur rekvizītu "paraksts", ja to ir apliecinājusi (autorizējusi) par saimnieciskā darījuma veikšanu un iekšējā attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona vadītāja noteiktajā kārtībā.

8. Likuma “Par grāmatvedību” 7¹.pants(jauns ar 07.04.2011) • Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam - preces vai pakalpojuma saņēmējam - samaksāšanai, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts", bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē. • Ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona vadītāja noteiktajā kārtībā, tad arī ir attaisnojuma dokuments .

9. IEKŠĒJIE REGLAMENTIPAR GRĀMATVEDĪBU Grāmatvedības organizācijas nolikums; Kontu plāns – kopējais un projektos izmantotais; Budžeta izstrāde apstiprināšana un kontrole; Nolikumu par vispārīgajiem grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumiem un grāmatvedības datu aizsardzības obligātajām tehniskajām un organizatoriskajām prasībām; Finanšu pārskata sagatavošana un apstiprināšana; Iekšējā kontrole.

10. IEKŠĒJIE REGLAMENTIPAR MANTU UN SAISTĪBĀM Inventarizācijas norises kārtība; Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un krājumu iegāde, uzskaite, novērtēšana un norakstīšana; Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaite un kontrole; Debitoru un kreditoru uzskaites kārtība (šaubīgo un bezcerīgo debitoru kritēriji, uzkrātās saistības un uzkrājumu veidošanas metodes); Naudas līdzekļi un to uzskaite; Nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi; Projektu grāmatvedības uzskaites kārtība; Ziedojumu un dāvinājumu uzskaites kārtība.

11. IEKŠĒJIE REGLAMENTIPAR DOKUMENTIEM Dokumentu aprites shēma; Finanšu dokumentu hronoloģiskais un sistemātiskais reģistrs; Dokumentu sistematizēšana, saglabāšana un arhivēšana; Zīmogu un spiedogu lietošanas kārtība; Dokumentu izsniegšanas, uzrādīšanas un iznīcināšanas kārtība.

12. 21.10.2003. MK noteikumi Nr.585“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. 27. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu (grāmatvedības kārtošanas formu), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, ja attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

13. 21.10.2003. MK noteikumi Nr.585“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 32. Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti (turpmāk – grāmatvedības dokumenti) līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas uzņēmumā atbildīgo personu pārziņā. Rakstiski (papīra formā) sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta kārtas numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs glabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Elektroniskā formā sagatavotos attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. 33. Uzņēmumā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

14. Prasības grāmatvedības uzskaitei • Ir noteikta specifiska grāmatvedības uzskaites kārtība; • Atsevišķs grāmatvedības konts, subkonts; • Attiecīgi tas ir atspoguļots kontu plānā; • Ir atsevišķi reģistri katram projektam; • Visu dokumentu esamības un ticamības nodrošinājums; • Vadības apstiprināti parakstu paraugi personām, kas tiesīgas parakstīt ar projekta maksājumiem saistītos dokumentus; • Iegādātie pamatlīdzekļi ir identificējami un vēlams inventarizācijas sarakstos uzrādīt atsevišķi; • Darba laika uzskaite un algu aprēķini ir saprotami nodalāmi un pārbaudāmi.

15. Materiālās vērtības • Pasākumu ietvaros iegādātās un izveidotās materiālās vērtības tiek uzskaitītas vispārējā kārtībā, kāda noteikta attiecīgajai aktīvu grupai; • Ja ārējie normatīvie akti nosaka citu kārtību ārvalstu finanšu palīdzības un ES politikas instrumentu finansētu pasākumu ietvaros iegādāto un izveidoto materiālo vērtību uzskaitei, iestādes grāmatvedībā tiek piemērotas šajos normatīvajos dokumentos noteiktās uzskaites prasības.

16. Pārbaudei pakļautie dokumenti • Vadības rīkojumi attiecībā uz projektu; • Grāmatvedības organizācijas dokumenti; • Iepirkuma dokumenti, noslēgtie līgumi; • Rēķini, pavadzīmes, maksājuma uzdevumi un citi attaisnojuma dokumenti; • Pieņemšanas-nodošanas akti; • Bankas kontu izraksti; • Darba laika uzskaites tabeles; • Pamatlīdzekļu, debitoru/kreditoru reģistri; • Atskaites par izpildi; • Būvuzraudzības žurnāli, ekspertu slēdzieni, tehniskā dokumentācija u.c.

17. Atbalsta uzskaite • Ja atbalstu saņem ilgtermiņa objektu izveidošanai, to pakāpeniski noraksta uz ieņēmumiem šī objekta derīgās lietošanas laikā. • Ja atbalstu saņem, lai kompensētu notikušu darbību vai par atbilstību kādiem nosacījumiem, to var norakstīt uzreiz pārskata gada ieņēmumos. • Daļējo finansējumu, kas saņemts par pabeigto kārtu, uzkrāj nākamo periodu ieņēmumos līdz brīdim, kamēr projekts tiek pabeigts. Noraksta parastajā kārtībā.

18. FM noteiktais • D - kods 18.8.0.0. „Pašvaldību budžeta saņemtie valsts budžeta transferti Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai”; • K - pašvaldību izdevumus stipendiju izmaksu bezdarbniekiem - izdevumu kods 6242 „Bezdarbnieka stipendija”; • Izdevumus par darba praktizēšanai nepieciešamā inventāra iegādi - izdevumu kods 2369 „Pārējie valsts un pašvaldību aprūpē un apgādē esošo personu uzturēšanas izdevumus, kuri nav minēti kodos 2361, 2362, 2363, 2364 un 2365”; • Izdevumi par transporta izdevumu kompensācija bezdarbniekiem nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darba praktizēšanas vietai un atpakaļ - izdevumu kods 6259 „„Pārējā sociāla palīdzība un citi maksājumi iedzīvotājiem naudā”; • Darba vadītāju ikmēneša alga – izdevumu kods 1119 „Pārējo darbinieku mēneša amatalga”

19. Ieņēmumu atzīšana (1) • Sistemātiski atzīst ieņēmumos, saskaņojot ar attiecīgiem izdevumiem; • Ieņēmumos atzīst gadā, kad saņemts atbalsts un izmaksas jau notikušas; • Tad, kad ir droši zināms, ka šie ieņēmumi būs – saņemts oficiāls apstiprinājums un attiecīgā institūcija jau ir uzņēmusies saistības; • Drošāk, kad saņemta nauda; • Ieņēmumu atzīšana ir jānorāda grāmatvedības politikā.

20. Nākamo periodu ieņēmumi(2) • Ieņēmumus, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas (bilances) datuma, par konkrētiem pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos, uzskaita kā nākamo periodu ieņēmumus. • Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita saņemto ārvalstu finanšu palīdzību, saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, ja saskaņā ar vismaz vienu no dāvinājuma vai pušu vienošanās līguma nosacījumiem: - saņemtie līdzekļi paredzēti ilgtermiņa ieguldījuma objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai; - saņemtie līdzekļi tiks izlietoti tikai nākamajā pārskata gadā noteiktu nākamā pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai; - nosacījumu neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi nākamajos gados jāatmaksā.

21. Dāvinājumi (3) • Saņemtos dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus uzskaita attiecīgā aktīvu grupā, atzīstot ieņēmumus un/ vai nākamo periodu ieņēmumus no dāvinājumiem un ziedojumiem tādā vērtībā, kas noteikta ar dāvinājumu vai ziedojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi.

22. Uzskaite(4) • Kontā 5153 Ilgtermiņa nākamo periodu un kontā 5913 īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, uzskaita ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. • Kontā 5154 Ilgtermiņa nākamo periodu un kontā 5914 īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita ilgtermiņā saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamo periodu ieņēmumiem.

23. Salīdzināšanās termiņi • Kontu atlikumu un darījumu salīdzināšanu var uzsākt 1. novembrī (izņemot salīdzināšanos par finanšu bilances atlikumiem un darījumiem), bet tie 31.decembrī ir jāprecizē vēlreiz; • Ne vēlāk kā līdz sekojošā gada 15. janvārim "X" iestāde uzsāk ievadīt salīdzināšanos; • " Y" iestāde – 10 dienu laikā e-pārskatos ievada datus un paraksta salīdzināšanas izziņas; • Abpusēju saskaņošanu e-pārskatos pabeidz 31.janvārī; • Salīdzināšanas izziņas var labot līdz pārskata sagatavošanai, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam, izņemot SAL veidlapu

24. Salīdzināšanās veidlapas • Veidlapas Nr.8_SAL "Akts par savstarpējo atlikumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (24.pielikums,90.p.); • Veidlapas Nr.2_SAL "Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (25.pielikums, 91.p.); • Veidlapas Nr.2_BEZ"Akts par savstarpējo bezatlīdzības darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (25.1 pielikums, 91¹.p.); • Veidlapas Nr.SAL"Akts par savstarpējo valsts budžeta finanšu bilances atlikumu un darījumu salīdzināšanu ar vispārējās valdības sektora partneriem" (25.2 pielikums, 91².p.)

25. IESPĒJAMĀS KĻŪDAS • Uzrādītie atlikumi 8_SAL veidlapā jāsalīdzina ar 8-1 un 8-2 veidlapu; • Visi darījumi, kas norādīti 2_SAL, jāizvērtē un jāsalīdzina ar 2NP «Transfertiem»; • Konsolidācijā iekļauto iestāžu savstarpējie salīdzināšanās dati ir jāizslēdz; • 2_BEZ salīdzināšanās datiem= saskaitīt 5.,6. un 7. «bez atlīdzības» aiļu datus un no tiem atņemt dāvinājumus, kas uzrādīti 2DII. Ja ir konstatētas novirzes, jāsniedz skaidrojumi

26. Avansi • Saņemto naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības ieņēmumus dienā, kad to ieskaita budžeta iestādes norēķinu kontā. • Saņemot rēķinu par avansa maksājumiem, to līdz apmaksas dienai uzskaita kā zembilances saistības. • Katru avansa maksājumu vai nākamo periodu izdevumu veidu uzskaita analītiski.

27. Samaksātie avansi • Samaksātos avansus klasificē tās aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. • Avansu aktīva iegādei norāda tajā pašā bilances kontu grupā, kur pēc darījuma izpildes uzskaitīs iegūto aktīvu. • Atsevišķi izdala avansus nemateriālajiem ieguldījumiem, avansus pamatlīdzekļu iegādei, avansus finanšu ieguldījumiem un avansus krājumiem. • Pārējos avansus klasificē kopā ar īstermiņa aktīvu daļu.

28. Attiecināmās izmaksas • Projekta attiecināmās izmaksas ir tās, kuras daļēji finansējamas no Struktūrfondiem saskaņā ar apstiprināto projekta budžetu, kas noteikts līgumā par projekta īstenošanu un pieņemto lēmumu.

29. Darba resursi • Precīza kalkulācija; • Darba laika uzskaite; • Precīza atskaite par paveikto pa dienām, par patērētajām stundām; • Darbu pieņemšanas-nodošanas akts; • Darba samaksas aprēķins.

30. Ko darīt ar PVN? • Ja Struktūrfonda saņēmējs veic tikai ar PVN apliekamus darījumus – PVN ir neattiecināmi izdevumi; • Ja Struktūrfonda saņēmējs veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus – PVN var būt gan attiecināmi, gan neattiecināmi izdevumi; • Ja Struktūrfonda saņēmējs nav reģistrējies kā PVN maksātājs – PVN ir attiecināmas izmaksas.

31. Vēl par PVN • Saņemto finansējumu PVN deklarācijā neuzrāda kā ienākumu, ja tam ir kompensējošs raksturs; • Ja PVN ir kompensēts no projekta finansējuma, to nedrīkst uzrādīt deklarācijā kā priekšnodokli; • Ja PVN nevar iekļaut priekšnodoklī, tas varbūt projekta attiecināmās izmaksas; • Ja PVN ir attiecināmās izmaksas, to nevar iekļaut PVN deklarācijā; • Ja PVN nav projekta attaisnotais izdevums, to atskaita priekšnodoklī vispārējā kārtībā.

32. Ilgtermiņa ieguldījuma atzīšana • Ir ticams, ka budžeta iestāde tos izmantos funkciju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai; • To lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā 12 mēneši no pieņemšanas lietošanā (ekspluatācijā); • Var ticami novērtēt to izmaksas; • Tos iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās vadības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus; • Pārņemot valstij piekritīgo nekustamo īpašumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu

33. Pamatlīdzekļu atzīšana • Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot normatīvos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību. • Ja pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. • Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

34. Pamatkapitāla veidošana(5000 kodu piemērošana ar 01.01.2013.) • Atbilstošus kodus piemēro, iegādājoties ilgtermiņa ieguldījumus, atzīstot izdevumus pēc uzkrāšanas principa, ilgtermiņa ieguldījumiem aprēķinot amortizāciju un nolietojumu, vērtības samazinājumu, izslēdzot tos no uzskaites, kā arī nodošanas gadījumā (izņemot vispārējās valdības sektoru, kur noteikti piemērojamie transfertu kodi nenaudas darījumiem) un citos gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā.Pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem par veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem piemēro to pašu izdevumu kodu, kas tiek piemērots ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajam darījumam, neatkarīgi no piemērojamās pievienotās vērtības nodokļa samaksas kārtības (reversā vai parastā)"

35. KRĀJUMI • Kodā 2312 «Inventārs» uzskaita: Iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra iegāde un to priekšmetu (vērtībā līdz Ls 150 par vienību) iegādi un tāda inventāra iegādi, kura kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu (ieskaitot ar pirkuma piegādi saistītos izdevumus); • No 01.01.2013. Kodā 2312 uzskaita: Iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra un to priekšmetu, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības, kā arī kuru vērtība ir līdz Ls 150 par vienību, ieskaitot ar pirkuma piegādi saistītos izdevumus, neatkarīgi no to kalpošanas ilguma, iegādes un norakstīšanas izdevumus" • Krājumi ir budžeta iestādes īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā (86.p.) • Krājumus (izņemot speciālo militāro inventāru) atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā vai noraksta. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma, naturālās vienībās) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai.Kurināmo, degvielu un smērvielas atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos faktiski izlieto.

36. PAMATLĪDZEKĻI • Debets pašu pirkts; konstatēts inventarizācijā; saņemts bez atlīdzības; uzdāvināts; palielināta vērtība; pārcelts no krājumiem; saņemts no kapitālsabiedrības; pārvietots savstarpēji. • Kredīts norakstīts; iztrūkums; nodots bez atlīdzības; pārdots; samazināta vērtība; pārcelts uz krājumiem; ieguldīts kapitālsabiedrībā.

37. Pamatlīdzekļu iegādes vaiizveidošanas vērtība(1) • Pirkšanas cena, tai skaitā ievedmuitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides; • Pamatlīdzekļa piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai; • Darba samaksa, kas tieši radusies pamatlīdzekļa izveidošanas un iegādes dēļ; • Pamatlīdzekļa sagatavošanas izmaksas (uzstādīšanas, montāžas izmaksas) paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad nodod ekspluatācijā; • Uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi un izveidošanu tieši attiecināmās profesionālo pakalpojumu izmaksas.

38. Pamatlīdzekļu novērtēšana • Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti novērtē ieguldījumu šādos gadījumos: - iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu; - iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu; - maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu; - nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu.

39. Vērtības maiņa • Ja par finansiālā atbalsta līdzekļiem iegādātam pamatlīdzeklim vērtība krītas, tad izmaksas var aizstāt ar nenorakstītiem «Nākamo periodu ieņēmumiem»; • Ja vērtība pieaug, tā neskar «Nākamo periodu ieņēmumus», bet tiek grāmatota noteiktajā kārtībā (šobrīd ieņēmumos, izņemot mežaudzes).

40. Bioloģiskie un pazemes aktīvi • Sākotnēji tiek uzskaitīti to iegādes vai izveidošanas vērtībā vai atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. • Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, aktualizē mežaudžu vērtību atbilstoši Meža valsts reģistra datiem: - ja mežaudzes uzskaites vērtība ir mazāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, mežaudzes vērtības palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos; - ja mežaudzes uzskaites vērtība ir lielāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, uzskaites vērtību samazina un atzīst pārējos izdevumos - ja mežaudze sākotnēji atzīta kontā "Pārējās rezerves", uzskaites vērtības samazinājumu attiecina uz pārējām rezervēm. Pārējo rezervi var samazināt tikai par konkrētās mežaudzes pārējās rezervēs ietverto summu.

41. Nododot bez atlīdzības Sniedz informāciju par: • ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, • nolietojumu, • vērtības samazinājumu, • mežaudzēm – pārējās rezervēs uzskaitīto vērtību, • atlikušo lietderīgās lietošanas laiku, • attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

42. Saņemot bez atlīdzības(2) • atzīst tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā (mežaudzēm – pārējās rezerves) atbilstoši darījuma būtībai (ilgtermiņa ieguldījuma saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes); • atzīst tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu, nolietojumu (amortizāciju) un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos; • turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai no iepriekšējās budžeta iestādes par ilgtermiņa ieguldījumu.

43. Pamatlīdzekļa rekonstrukcija,uzlabošana vai atjaunošana • Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē). • Iekļaujot kapitalizētās izmaksas pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā, palielina pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību un sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu aprēķina no jaunās pamatlīdzekļa vērtības. • Ja pamatlīdzeklim ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu (kuru nevar izmantot atsevišķi), no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību un aprēķināto nolietojumu izslēdz no uzskaites.

44. Uzskaite pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas (3) • Pamatlīdzekļiem pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā. • Veicot pamatlīdzekļa rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu, pēc kuras būtiski mainās pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks, pamatlīdzekļa atlikušo lietderīgās lietošanas laiku var pārskatīt, attiecīgi koriģējot pamat­līdzekļa nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem.

45. PATIESĀ VĒRTĪBA • ir summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām, • atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

46. Patiesās vērtības piemērošana • ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību neaprēķina un ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu neveic; • ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, nosaka lietošanas vērtību. Ja patieso vērtību nav iespējams noteikt, iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību.

47. LIETOŠANAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES • amortizēto aizstāšanas izmaksu metode; • atgūstamās vērtības metode (atjaunošanas izmaksu metode), ja nav iespējams izmantot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi; • pakalpojuma vienību metode, ja nav iespējams izmantot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi.

48. VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMU UZSKAITE(4.5.) • Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), aktīva uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku; • Vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus (konts 8691); • Ja vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, vērtības samazinājumu attiecina uz pārējiem ieņēmumiem(D-1299, K- 8593) • Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

49. Pamatlīdzekļu izslēgšana • Ja ilgtermiņa ieguldījumi tiek likvidēti vai atsavināti (pārdoti, mainīti, ieguldīti kapitālsabiedrībā vai nodoti bez atlīdzības (izņemot nodošanu bez atlīdzības starp budžeta iestādēm), un tādēļ īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam), vai iznīcināti prettiesiskas darbības dēļ, budžeta iestāde izslēdz ilgtermiņa ieguldījumus no uzskaites, atzīstot izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā.

50. Pamatlīdzekļu ieguldījumi kapitālsabiedrībās(6) Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu, iegūst komercsabiedrības kapitāla daļas: • saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto ieguldījumu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā ieguldījuma atlikušajā vērtībā; • saskaņā ar ieguldījuma pieņemšanas – nodošanas aktu, ieguldījumu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos izdevumus; • iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā; • ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzīta pārvērtēšanas rezerve, tad pārvērtēšanas rezervi izslēdz un atzīst ieņēmumus.