1 / 7

2011.gads 10.februāris – 20.jūnijs

Pētījums «Profesionālā stresa cēloņi un situativas trauksmes līmeņa īpatnības sociālajiem darbiniekiem un Nevalstisko organizāciju darbiniekiem ». 2011.gads 10.februāris – 20.jūnijs.

bianca
Download Presentation

2011.gads 10.februāris – 20.jūnijs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Pētījums«Profesionālā stresa cēloņi un situativas trauksmes līmeņa īpatnības sociālajiem darbiniekiem un Nevalstisko organizāciju darbiniekiem» 2011.gads 10.februāris – 20.jūnijs

  2. Pētījuma mērķis bija pētīt profesionālā stresa cēloņus un situatīvas trauksmes līmeņa īpatnības sociālajiem darbiniekiem un Nevalstisko organizāciju darbiniekiem Pētījuma jautājumi Kādi profesionālā stresa cēloņi ir sociālajiem darbiniekiem un Nevalstisko organizāciju darbiniekiem? Kāds ir situatīvas trauksmes līmenis ir sociālajiem darbiniekiem un Nevalstisko organizāciju darbiniekiem? Vai pastāv atšķirības starp stresa cēloņiem un situatīvo trauksmes līmeni starp sociālo darbinieku un Nevalstisko darbinieku grupām?

  3. Pētījumā tika izmantotas šadas metodes Aptauja „Stress darbavietā” (Occupational Stress Indicator/ OSI/, Evers, Frese & Cooper, 2000). Pētījumā tika izmantota viena no skalām „Spriedzes cēloņi Jūsu darba vietā” Šī skala iedalās 6 jautājumu grupās: (Darbam raksturīgie spriedzes cēloņi; darba organizācijas loma; attiecības ar citiem; organizācijas struktūra un klimats; darba un mājas dzīves mijiedarbība; karjera un sasniegumi). Spīlbergera trauksmes aptauja (State – Trait Anxiety Inventory, Spilberger, 1983). T kritērijs Pīrsona korelācijas koeficients

  4. Pētījumā tika aicināti piedalīties:600 nevalstisko organizāciju darbinieki251 sociālie darbinieki Anketas tika saņemtas no 62 sociālajiem un 38 NVO darbiniekiem VecumsDzimums

  5. Pētījuma rezultāti Kāds ir situatīvās trauksmes līmenis starp respondentu grupām?Vai pastāv atšķirības? Vidējie pētāmo grupu situatīvās trauksmes rādītāji pēc Spīlbergera trauksmes aptaujas Augsts Vidējs Zems Salīdzinot situatīvās trauksmes rādītājus starp grupām, tika konstatēts ka nav statistiski būtiskas atšķirības starp abu respondentu grupu vidējo situatīvās trauksmes līmeni Tas nozīmē, ka gan sociālie darbinieki, gan NVO darbiniekiem ir līdzīgi situatīvās trauksmes līmeņi un tas atbilst vidēji augstam situatīvās trauksmes līmenim.

  6. Secinājumi Pēc veiktā pētījuma par profesionālā stresa īpatnībām tika konstatēts, ka starp sociālo darbinieku un NVO darbinieku grupām nepastāv atšķirības sekojošiem stresa cēloņiem: Darbam raksturīgiem spriedzes cēloņi Darba organizācijas loma Organizācijas struktūra un klimats Darba un mājas dzīves mijiedarbība ka sociālajiem darbiniekiem, salīdzinot ar NVO darbiniekiem spēcīgāki stresori ir : Attiecības ar citiem Karjera un sasniegumi Pieaugot viena cēloņa ietekmei uz profesionālo stresu, pieaug arī cita cēloņa ietekme. Pēc veiktā pētījuma par situatīvās trauksmes līmeņa īpatnībām tika konstatēts, ka situatīvas trauksmes rādītāji abām respondentu grupām ir vidēji augsti.

  7. Vēlreiz gribu pateikt Lielu, Lielu PALDIES visiem par PIEDALIŠANOS PETĪJUMĀ! Baiba Miķelsone MAG. PSYCH., POA psihoterapeite tel. 26385013, e-pasts baiba.mikelsone@psihoterapija.lv

More Related