Trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmas veidošana

1. Trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmas veidošana Baltic Institute of Social Sciences Rīga, 16.12.2009.

2. Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild nodibinājums “BalticInstituteofSocialSciences” un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

3. Demogrāfiskā bedre: Latvijā dzimušo bērnu skaita izmaiņas

4. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības Ārvalstnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA): 34 354 Ārvalstnieki ar termiņa uzturēšanās atļauju (TUA): 14 715 Avots: PMLP dati uz 1.07.2009.

5. Derīgas TUA: 2002.-2008.gads. Skaits Avots: PMLP nepublicēti dati

6. Ierašanās Latvijā iemesli. 2003. un 2008.gads. % Avots: PMLP nepublicēti dati

7. Pagaidu statuss STATUSA DROŠĪBA UN INTEGRĀCIJA • Termiņuzturēšanās atļaujas statuss nedrošs • “Cilvēkam nav tāda dzīves drošība, kā tad, ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, jo tad viņš var domāt, plānot, sākt savu biznesu. Es jau dzīvoju Latvijā, bet es neesmu drošs (..). Es te strādāju vienu, divus vai trīs, četrus vai piecus gadus, kamēr ir darbs, vai arī ir man saistības attiecībās ar naudu, māju un mantu ar šo cilvēku. Un tad man ir 30 dienas laika, lai izbrauktu. Mani izmet ārā no valsts.” (laulātais, Tuvie austrumi) • KAVĒ integrāciju • NAV PĀREJAS periods, lai ārvalstnieks atrisinātu savu situāciju

8. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (1) VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA • Obligātā veselības apdrošināšanas polise praksē nedarbojas • „Tādēļ šī veselības apdrošināšana ir tikai kā prasība, lai iegūtu vīzu, bet realitātē īsti neko nedod.” (studente, Dienvidāzija) • Nepietiekama informācija, kā izmantot obligāto veselības apdrošināšanas polisi • Ārvalstniekiem individuālā veselības apdrošināšanas polise ir grūti pieejama • „Ja sāk strādāt stabilāku darbu, ir firmas, kas piedāvā labāku apdrošināšanu visiem darbiniekiem. Vai arī nokārto caur sievas darba devēju. (..) Tad sanāk, ka mēs pērkam divas veselības apdrošināšanas – vienu, uzturēšanās atļaujas nokārtošanai, otru, kuru var izmantot dzīvē.” (laulātais, Tuvie austrumi)

9. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (2) PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA • Pakalpojuma augstā cena • „Apdrošināšana nedarbojās un man tas ir pārāk dārgi maksāt 25 latus par vienu vizīti.” (students, Dienvidāzija) => pašārstēšanās, APDRAUD ārvalstnieka un sabiedrības veselību • Pārkāptas pakalpojuma saņēmēja tiesības • „Kad draugs gāja slimnīcā viņš neko nezina, par ko un cik jāmaksā un tādas lietas. Nezina, kā ir ar tiem ārstiem. Viņš ir slimnīcā varbūt četras dienas, bet pēc tam ir jāmaksā 300 LVL.” (laulātais, Tuvie austrumi) • Nav pieejams ģimenes ārsts, nav informācijas, kā atrast ģimenes ārstu • „Jā, piemēram, man nav iespējas iegūt ģimenes ārstu. Tā ir ļoti liela problēma.” (nodarbinātais, Austrumeiropa)

10. Latviešu valodas apguve (1) DIVI ĀRVALSTNIEKU TIPI KURSU PIEEJAMĪBA • Vēlas apgūt latviešu valodu • „Nē, protams, ir jāmācās latviešu valoda. Tā ir valsts valoda un valsts likumi ir jāciena. Man pašai tas ir ļoti interesanti.” (nodarbinātā un laulātā, Austrumeiropa) • Nevēlas apgūt latviešu valodu • „Ja es gribēšu mācīties, tad es izvēlēšos krievu valodu, jo vairāk cilvēku tajā runā.” (nodarbinātais, Austrumāzija) • Latviešu valodas kursu nepietiekams piedāvājums • „Es biju izbrīnīts, ka es nevaru mācīties latviešu valodu, jonevar atrast kursus. Internetā meklējos, visur saka, lai gaida, kamēr nokomplektēs grupu.” (nodarbinātais, Austrumeiropa)

11. Latviešu valodas apguve (2) KURSU PIEEJAMĪBA • Samaksa par kursiem • Valsts līdzdalība valodas kursu organizēšanā un nodrošināšanā • “Viņi varētu to organizēt par maksu, bet galvenais, lai būtu viena laba vieta, kur mācīties, varbūt pat grupā, jo patiesībā dažreiz ir interesantāk mācīties kopā ar citiem.” (nodarbinātais, Ziemeļamerika) • “Es domāju, protams, pievilcīgāk, neteikšu, ka daudz jāmaksā, bet simboliski ir jāmaksā.” (students, Tuvie austrumi)

12. Ārvalstnieki un Latvijas valstspiederīgie pēc dzimuma un vecuma • Izslēgti tie ārvalstnieki, kas uzturas: (i) līdz 6 mēn. bez UA; (ii) vismaz 5 g. ar PUA; (iii) vismaz 10 g.

13. Latvijas procedūras ārvalstnieku skatījumā

14. Ārvalstnieku un vietējo pilna laika privāta sektora darba ņēmēju mēneša neto darba algas mediāna profesiju pamatgrupās (aptauju dati)

15. Grūtības saņemot veselības aprūpi Latvijā (% no ārvalstniekiem, kuriem bijušas veselības problēmas, N=279)

16. Vai Latvijā esat saskāries ar diskrimināciju vai netaisnīgu attieksmi etniskās vai reliģiskās piederības dēļ?

17. Cik ilgi Jūs šobrīd plānojat vēl palikt Latvijā?

18. Faktori, kas būtiski ietekmē varbūtību, ka ārvalstnieks plāno palikt Latvijā pavisam (vienādos pārējos apstākļos) Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas izcelsme Uzturas Latvijā vismaz 3 gadus Ir vietējais laulātais draugs vai kopdzīves partneris Nav draugu vietējo vidū Diskriminācijas vai netaisnīgas/aizvainojošas attieksmes pieredze Jaunība (tieksme palikt Latvijā nemitīgi pieaug ar vecumu) Dzimumam, izglītībai un nodarbinātībai Pozitīvi Negatīvi Nav nozīmīgas ietekmes

19. Ārvalstu darbaspēka pieprasījums Profesijas, kuras Latvijā neapmāca, tām ir zems prestižs; šauras specializācijas Specifiskas kultūras zināšanas: dienvidu un austrumu virtuve, netradicionālā medicīna Specifiskas sociālās un psiholoģiskās iemaņas: „Ja tu brauc uz Krieviju, tur (..) pat tad, ja tev viss ir labi [ar dokumentiem], cenšas tevi sanervozēt (..). Latvijas pilsoņi izvēlas tajā virzienā nebraukt (..). Bet cilvēkiem no tās puses tā ir normāla dzīve.” (darba devējs) 2007. un 2008 gads: būvniecība + nozares, kuru strādnieki pārgāja darbā uz būvniecību Uzņēmuma mērķu sasniegšanai tiek pieaicināti zināmi speciālisti/darba grupa: tiek pārcelta no vienas valsts uz citu visās uzņēmuma pārstāvniecībās veic vienu un to pašu funkciju Specifisku profesiju/īpašas iemaņas apguvušu speciālisti Vietējā darbaspēka trūkums Starptautisku uzņēmumu īstenotā politika

20. Administratīvās procedūras Ilgstošs un dārgs process  lielāki zaudējumi, strauji mainoties ekonomiskajai situācijai • Dokumentu apjoms un sagatavošana: • Dokumentu apjoms  to iegūšanai trešajās valstīs pastāv atšķirīga/ dārgāka sistēma • Latvijas vēstniecību pārklājums ārpus ES • Dokumentu noformēšanas prasības (tulkošana, tulkojumu apstiprināšana u.c.) • Augsta dokumentu paātrinātas izskatīšanas maksa, nezinot rezultātu • Valsts institūciju ‘kavēšanas stratēģijas’: • Novēlota dokumentu iereģistrēšana • Izskatīšanas novilcināšana: „Vajag sniegt atbildi – jā vai nē. Nē, mēs pagarinām izskatīšanu vēl uz diviem mēnešiem..” (darba devējs) • Noraidīšana par nebūtiskām (drukas) kļūdām  jāiesaista juristi, lai noformētu ‘pareizi’

21. Imigrācijas politikas veidošana Ekspertu, politiķu, pašvaldību amatpersonu nostāja Politiķi Eksperti Pašvaldības Sabiedrība

22. Imigrantu iekļaušana Galvenie ieteikumi Imigrācijas politikas veidošana Sabiedrības, ierēdņu, amatpersonu attieksmes maiņa pret imigrantiem Imigrantu informēšana par imigranta tiesībām un pienākumiem, sociālajiem pakalpojumiem, vietējo kultūru un sadzīvi

23. Paldies! Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: 67541528 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv