Jūnija Lauku forums “Vietējo attīstības stratēģiju ieviešana Latvijā ar ELFLA un EZF finansējumu”

1. Jūnija Lauku forums “Vietējo attīstības stratēģiju ieviešana Latvijā ar ELFLA un EZF finansējumu” Brocēnu un Saldus novadi, 9. un 10. jūnijs

2. KĀPĒC? (uzstādījums) Izvērtēt LEADER pieejas ieviešanas gaitu Latvijā IZSTRĀDĀT PRIEKŠLIKUMUStālākai LEADER pieejas darbības attīstībai esošajā un nākamajā plānošanas periodā. KONSTATĒTnozīmīgākās pozitīvās un negatīvās atziņas. VIENOTIES par turpmākām VRG un LLF rīcībām LEADER pieejas ieviešanas uzlabošanā.

3. KO IEGŪSIM? Pieredzes krājums. Ziņojums, kas aptver dalībnieku viedokļus. Rekomendācijas tālākai virzībai. Darba plāns Latvijas VRG un Latvijas Lauku forumam. Kopīgs redzējums.

4. KO TĀLĀK? REZULTĀTU PREZENTĀCIJA LVAEI diskusija Baltic Consulting ZM VRG ZIŅOJUMS LLF VARAM Eiropas lauku tīkla Fokusa grupa Eiropas platformas LAP? NAP? Eiropas ESC

5. KĀ DARBOJAMIES? 3. 1. RĪTA SESIJA 2. 40 + 40 + 40 4. PUSDIENU SESIJA 1. 3. 2. 40 + 30 + 30 + 20

6. PAR KO? • Vietējā attīstības stratēģija kā teritorijas attīstības virzītājs (LĪGA KĀRKLIŅA) • Vietējāsrīcībasgrupasdarbspartnerībā un teritorijā(SANDRA PALMA) • LEADER pieejasieviešanasmehānismuLatvijāizvērtējums (DAIGA GARGURNE) • Pakalpojumu projektu izveides ietekme uz teritorijas attīstību (INITA ATE) • Infrastruktūras izveides projektu ietekme uz teritorijas attīstību- grūtības un pozitīvās atziņas (ALDA PAURA) • Brīvālaikapavadīšanasprojektuietekmeuzteritorijuattīstību(INGA KREKELE) • Integrētāpieeja – stratēģijupapildinātībavainošķirtība (VALDIS KUDIŅŠ)

7. dalībnieku apņemšanās  Sasaistīt savas un citu idejas! Pievērst uzmanību tikai svarīgajam! Kopīgi klausīties, lai rastu dziļākas atklāsmes un jautājumus! Dalīties ar savām idejām! Spēlēties, ķēpāties un zīmēt uz galdiņu papīra lapām! Runāt no sirds! Uzklausīt, lai saprastu! Gūt prieku!

8. iesildīšanās

9. VRG skatījums par LEADER pieejas izmantošanu Rīga, 19.02.2010.

10. VRG mērķis/motīvs iesaistīties … Aktivizēt ciemu teritorijas un to iedzīvotājus. Piesaistīt ārējo finansējumu pārsvarā uz sabiedrisku labumu vērstu projektu realizēšanai. Lai pietiktu finansējums pagastos izdarīt tādas lietas, ko par pašvaldības līdzekļiem diez vai izdarītu. Padarīt VRG teritoriju par vietu, kur var saņemtkvalitatīvus tūrisma, aktīvās atpūtas, sporta, kultūras un izglītības pakalpojumus. Izprast iedzīvotāju vajadzības, noformulēt tās un atrast līdzekļus to realizācijai. LEADER pieejas izmantošanu mēs vērtējām kā efektīvāko finansējumu no ELFLA. Lieliska iespēja īstenot nelielusprojektus pēc iespējas tuvāk lauku iedzīvotājudzīvesvietai un apmierināt viņu vajadzības. Atbalstīt un iniciēt NVO darbību laukos un sekmēt vietējoiniciatīvu. Veicināt sadarbību starp NVO, pašvaldībām un uzņēmējiem. Sekmēt iedzīvotāju interešuaizstāvību savā pašvaldībā. Līdzekļi sava novada teritorijas labiekārtošanai, aktivizēšanai, u.t.t. Finansējuma piesaiste konkrētai vietai un lauku attīstībai tās plašākā izpratnē. Radīt labas lietas savā teritorijā. Veicināt nodarbinātību no attīstības centriem attālinātās lauku teritorijās, sekmējot aktīvu sabiedrības sadarbību, atvērtību, veicinot NVO attīstību caur jauniem pakalpojumiem, ievadot cilvēkus nodarbinātībā un mazinot atkarību no ārējā finansējuma.

11. Kas tad varētu būt LEADER Latvijā: • instruments, lai rosinātu vietējo sabiedrību darboties, uzsākt jaunas lietas, noticēt, ka gandrīz viss ir iespējams, ja vēlas un aktīvi darbojas. • finansējums vietējām inovācijām un tādēļ projektus nedrīkst vērtēt pēc 100-iem formālu kritēriju, kas inovācijas nemaz nepieļauj. • finansējums, kas var palīdzēt aizsākt uzņēmējdarbību mikro līmenī un tādēļ to nevajag vērtēt ar dažādiem finanšu atdeves un efektivitātes koeficientiem vai izveidotajām darba vietām jau pirmajā gadā. • Varbūt labāk LEADER naudas vienkārši uzdāvināt, ļaujot eksperimentēt nevis nokaut idejas, kas vērtētājiem nav pierastas vai saprotamas.

12. Kā vērtējam LEADER pieejas ieviešanu Latvijā: 0.438 (punktu skalā no -3 līdz +3) Pieredze/sasniegumi: • LEADER pieeja dzīvē lēnām iesakņojas un atspēko savu pastāvēšanu caur “labiešiem” un “vedējiem” Sēlijā, caur ….; • kamēr mēs nenonākam līdz regulām un noteikumiem …. Izaicinājumi: • Nav skaidrības, kas tad īsti ir LEADER pieejas būtība, tās mērķi, uzdevumi, jēga; • LEADER pieeja TIKAI kārtējais finanšu instruments, un daļēji veids, lai realizētu projektus, kurus neizdevās realizēt citos projektu konkursos; • Lai mainītu situāciju - jāsāk no nulles, izglītojot par LEADER pieeju – tās komponentēm, būtību, iezīmēm, izaicinājumiem; • Iepriekš radies priekšstats - LEADER ir veiksmīgs instruments savu rīcību sasniegšanai, tomēr ar LAD pēdējo paziņojumu par ievērojamu EZF finansējuma samazināšanu īsti bez pamata vēl neuzsākot īstenot rīcības, uzticība ir pamatīgi mazinājusies; • Sistēma likās viegla un saprotama līdz brīdim, kad LAD sāka vērtēt projektus – domas mainījās; • LEADER pieeja Latvijā darbojas formāli, jo politika un normatīvā bāze neveicina, lai iniciatīva būtu no apakšas: • process ļoti sarežģīts NVO sektoram.; • atbalsta nosacījumi neveicina uzņēmēju interesi un motivāciju piedalīties; • attiecināmās izmaksas neveicina aktivitāti.

13. VRG prioritātes 2009 (stratēģiju īstenošanā): • Iegūta pieredzepraktiski uzsākot stratēģiju īstenošanu. • Galvenā prioritāte - informācijas sniegšana teritorijas iedzīvotājiem. Informatīvās kampaņas ar mērķi : • informēt visus par saņemto finansējumu līdz 2013.g. • konkrēti aicinot piedalīties potenciālos projektu iesniedzējus; • konsultācijas par projektu iesniegumu aizpildīšanu, apmācības un individuālais darbs; • “Tas radīja pozitīvu attieksmi pret VRG, auga mūsu popularitāte.” • Izsludināta projektu konkursa pirmā kārta. Skaidrojošais darbs, kas izrādījās lieks, jo procesā parādījās papildus ZM vēstules, papildus skaidrojumi, ZM ministra uzstādījumi, kas nesakrita ar reģionālā LAD projektu vērtējumiem, kas padarīja VRG skaidrojošo darbu nevērtīgu/nevajadzīgu; • Sociālo un veselības aizsardzības pakalpojumu izveide VRG teritorijā, un amatniecības attīstība: • Līdz šim VRG teritorijā nebija neviena reģistrēta veselības aizsardzības pakalpojumu sniedzēja; • VRG teritorijā ir vairāki amatnieki un mājražotāji, kuri savus izstrādājumus pārdod tirdziņos, savukārt nav darbnīcas rotu gatavotājiem. • Līdzfinansējums NVO sektora projektiem; • Jaunu LEADER projektu pieteicēju piesaiste (īpaši uzņēmēji); • Laba pieredze projektu vērtēšanas komisijas darba organizēšanā. (Vērtētāji izlozēja katrs divus projektus, kuru „pārbaude” bija līdz sīkumam un pilnībai (mūsu uztverē). Tika sagatavots prezentācijas ziņojums. Ja bija aizdomas par interešu konfliktu- veicām rotāciju. ) • Starptautiska sadarbība. Cieši kontakti ar Lietuvas un Igaunijas VRG; • Finanšu ierobežojumi. Sākotnējais uzstādījums bija, ka nepieciešama publicitāte par LEADER pieeju un sākotnējie uzstādījumi neliecināja, ka finansējums un atbalsts pieejai tiks samazināts, kā rezultātā, mēs, kā VRG zaudējām uzticību savā teritorijā. Nepiepildās tas, ko mēs stāstām un sakām. Uzsākšanas process no augšas bija ļoti ieieldzis, īpaši tām VRG, kurām nebija finansējums pirmajā īstenošanas posmā; • Nebija pieejama korekta informācija par projekta pieteicēja atbilstību un dažādiem „zemūdens” akmeņiem.

14. VRG prioritātes 2009 (stratēģiju administrēšanā): • Apkopota un izanalizēta projektu atlases, vērtēšanas, iepriekšējā perioda projektu īstenošanas pieredze, izvērtēta projektu ietekme; • (izaicinājums jaunajiem) VRG darbiniekiem / dalībniekiem līdz šim nebija pieredzes LEADER pasākumu īstenošanā; • Problēmas radīja sākotnēji viegli uztveramie MK 332. noteikumi, bet izpilde izrādījās daudz sarežģītāka un smagnējāka: • iepirkums no pirmā lata ; • neizpratne, kā LAD interpretē apmācību aktivitāti - gadījumi, kad neatbalsta aktivitāti ir biežāk kā atbalsts; • Mācāmies veidot komunikāciju ar LAD; • Pieejamo pasākumu neatbilstība LAD prasībām, līdz ar to finansējuma apgūšanas problēma aktivitātēs (3. un 4. aktivitātei). • Visus neskaidros jautājumu, gari un plaši aprakstot, nosūtīt LAD speciālistiem. Neīstenot nevienu aktivitāti pirms nav saņemts rakstisks apliecinājums.

15. VRG prioritātes 2010 (stratēģiju īstenošanā): • Ņemot vērā mainīgo situāciju – pēc iespējas ātrāk un efektīvāk apgūt finansējumu un sasniegt vismaz pusi no rezultatīvajiem rādītājiem stratēģijā. • Meklēt papildus resursus organizācijas darbības nodrošināšana un mērķu sasniegšanai. • Jaunu pakalpojumu izveides veicināšana VRG teritorijā, un publisko atpūtas vietu sakārtošana. • Turpināt iesaistīt jaunus projektu ieviesējus, meklēt jaunas idejas. • Runājot par krīzi: VRG domāja, kā šajā situācijā naudu izmantot lietderīgi sabiedrībai un valstij. Plānojām veicināt nodarbinātību laukos, ģimenes uzņēmumos piem., NVO veido infrastuktūru uzņēmējdarbībai un darba vietas NVO (t.i. sociālās uzņēmējdarbības pazīmes). Tagad NVO, kas sniedz pakalpojumus - atbalsta apmērs 50%. NVO, kas skar pašvaldību darba jomas - 75%. • Jāmaina rīcību (NVO darbības atbalstam) mērķi, jo tas ir par NVO darbības attīstību. (Ja NVO attīsta sociālo pakalpoju, kā LAD noteiks vai tas ir pašvaldības pasūtījums vai pašvaldības izmanto 90% intensitāti. Nav bijusi publiskā diskusija.)

16. VRG prioritātes 2010 (stratēģiju administrēšanā): • Apzināt partnerības teritorijā esošās NVO, veicināt viņu sadarbību, izdot bukletu par VIG, kā arī noorganizēt forumu VIG; • Turpināt apmācības, labās prakses pārņemšanu, īpaši VRG attālāko teritoriju aktivizēšana; • Pieredzes apmaiņas pasākumu īstenošana; • Ciešāka sadarbība ar projektu ieviesējiem; • Labāka projektu iesniegumu kvalitāte, bet VRG nespēj palīdzēt, jo MK noteikumu pieņemšana, to skaidrošana, LAD vērtēšanas, pieejas skaidrošana atpaliek no projektu konkursu izsludināšanas laika grafika. Publiskas informācijas ar diskusijām nav. • VRG vietas meklēšana starp vairākiem novadiem; • Starptautiskā pieredzes gūšana; • “Jaunajām” VRG - dažāda veida publicitāte: www, avīzes, mutiska nodošana, semināri.