Dabas un vides aizsardzība Latvijā

1. Dabas un vides aizsardzība Latvijā Aldis VernersM.vid.zin.

2. Vides aizsardzības priekšnosacījumi • Labi attīstīta informācijas sistēma • Vides aizsardzības institūcijas un organizācijas • Sabiedrības apziņa

3. Vides politikas līdzekļi • Normatīvo aktu sistēma • Institucionālie līdzekļi • Ekonomiskie līdzekļi • Kontrole vides aizsardzībā • Ietekmes uz vidi novērtējums • Teritoriālā plānošana • Nacionālās programmas

4. Vides aizsardzības principi • Piesārņojuma novēršana rašanās avotā • Kompleksa pieeja problēmu risināšanai • Individuālās atbildības princips • Atklātības princips • Pakārtotības princips • Piesārņotājs maksā • Piesardzības princips • Dzīves cikla izsekošanas princips • Labākās pieejamās tehnoloģijas princips • Aizvietošanas princips

5. Vides aizsardzības normatīvo aktu vieta sistēmā • Satversme • Konstitucionālie likumi • ES direktīvas un citi starptautiskie likumi konvencijas • Likumi • Ministru kabineta noteikumi • Nozaru noteikumi • Pašvaldību saistošie noteikumi

6. Vides aizsardzības likumi • Jumta likums – “Vides aizsardzības likums” • Likumi, kas nosaka vides kvalitāti – “Par piesārņojumu”, “Ūdens apsaimniekošanas likums”, “Atkritumu apsaimniekošanas likums”, • Likumi, kas nosaka dabas aizsardzību – “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, Dzīvnieku aizsardzības likums, Medību likums • Atsevišķu īpaši aizsargājamo teritoriju likumi • Likumi, kas nosaka vides novērtēšanu – “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

7. Vides aizsardzības likumi • Ķīmisko vielu un produktu likums • Likums “Par kodoldrošību un radiācijas drošību” • Likums “Par dabas resursu nodokli” • Likums “Par zemes dzīlēm”

8. Ar vides aizsardzību saistītie likumi • Likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” • Meža likums • Zvejniecības likums • “Teritoriālplānošanas likums”

9. Vides aizsardzības normatīvie akti • Likumu pakārtotie MK noteikumi – MK noteikumi par A, B, un C kategoriju piesārņojošo darbību atļaujām • MK noteikumi “Par ūdens lietošanas atļaujām”, • MK noteikumi “Par gaisa kvalitāti” • MK noteikumi “Atkritumu klasificēšanas noteikumi”

10. Starptautiskā sadarbība • Pievienošanās starptautiskajiem līgumiem – konvencijām – “Par klimata pārmaiņām”, “Par bioloģisko daudzveidību” • ES un Latvijas likumu saskaņošana

11. Starptautiskā sadarbība • Ar ANO globālo konvenciju sekretariātiem • Ar ANO reģionālajām struktūrām • Ar Eiropas vides aģentūru • Ar Pasaules vides fondu • Ar atsevišķām valstīm – Dānija, Zviedrija, Somija, Nīderlande, Vācija

12. Starptautiskā sadarbība • Baltijas vides foruma izveide – koordinē informāciju, ekspertīzi un pieredzes apmaiņu vides aizsardzībā • Kopīgs ilgtspējīgas attīstības rīcības plāns Agenda 21 Baltijas jūras reģionam 1996.gadā – pieņem 11 valstu valdības • Starpsektoru sadarbība augstākajā izglītībā – piedalās 135 universitātes un institūti

13. Valsts kompetence vides aizsardzībā • Vides aizsardzības politikas izstrāde un realizācijas vadība • Vides normatīvo aktu izstrāde • Vides normu un standartu ieviešana • Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana • Vides aizsardzības pārraudzība • Vides informācijas aprite

14. Pašvaldību kompetence vides aizsardzībā • Saistošo noteikumu pieņemšana, nolikumu apstiprināšana, vietējās nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju noteikšana • Vides aizsardzības un resursu izmantošanas kontrole • Vietējie pakalpojumi – ūdensapgāde, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu savākšana • Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, mežu un ūdeņu apsaimniekošana • Vides aizsardzības programmu izstrāde un pieņemšana

15. Ekonomiskie regulēšanas līdzekļi • Nodokļi un to atvieglojumi • Valsts garantijas kredītu saņemšanai • Uzcenojumi precēm • Administratīvie maksājumi • Subsīdijas, granti, aizdevumi (LVAF) • Piesārņojuma licenšu tirgus

16. Dabas resursu nodoklis • Maksa par dabas resursu izmantošanu un iesaistīšanu saimnieciskā darbībā • Maksa par vides piesārņošanu • Piesārņojošo vielu ievadīšana gaisā, ūdenī, augsnē, atkritumu apglabāšana izgāztuvēs • Maksa par videi kaitīgu preču un produktu importu • Maksa par ievesto un ražoto preču, produktu iepakojumu

17. Dabas resursu nodoklis • Dabas resursu izmantošanas limitu noteikšana • Piesārņojuma limitu noteikšana • Maksa par limita apjomu • Maksa par virslimita apjomu

18. Dabas aizsardzība Teorija un prakse Aldis VernersM.vid.zin.

19. Dabas hierarhija • Virsorganisma holoni • Holons – virssistēma, kas vienlaikus ir veselais un daļa. No elementiem sastāvoša vienota sistēma • Holonā realizējas divas tendences – funkcionēt kā augstāka līmeņa sistēmas sastāvdaļai un saglabāt savu individuālo autonomiju

20. Saulessistēma Biosfēra Ekosistēma Biokopa Dažādu sugu mijiedarbojušās populācijas Populācija Vienas sugas mijiedarbojušos pārstāvju grupa Organisms Audi Šūna Molekula

21. Biotopi • Visi dabīgie biotopi un biotopi, kuriem draud izzušana to dabiskajā areālā; • Biotopi, kuru izplatība ir ierobežota; • Īpaši ekoapstākļu biotopi; • Biotopi, kas ir bioģeogrāfisko reģionu pārstāvji

22. Dzīvības saliņas • Laukmežu puduri; • Krūmāji; • Aizauguši dīķīši; • Slapjas ieplakas laukos; • Mazi purviņi

23. Dabīgo ekosistēmu daudzveidību veido: • Augsnes faktori; • Klimatiskie faktori; • Cilvēka saimnieciskās darbības intensitāte; • Atšķirīgās saimniekošanas tradīcijas

24. Nelabvēlīgie faktori • Dabiskā sukcesija; • Dzīves vides kvalitātes samazināšanās savvaļas sugām; • Tīša iznīcināšana saimnieciskās darbības rezultātā; • Traucējumi kritiskā periodā īpaši nozīmīgās vietās

25. Iespējamās izmaiņas • Sakarā ar tautsaimniecības attīstību var sākties strauja bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu biotopu platību samazināšanās; • Sugu sastāva un proporciju izmaiņas lielā daļā saimnieciski izmantojamo mežu, ezeros un upēs

26. Latvijas bagātības • Daudzveidīgi mežu biotopi, 45% no valsts teritorijas; • Baltijas jūras piekrastes ūdeņi; • Vairāk nekā 12400 upju un ap 4000 ezeru un ūdenskrātuvju, kas kopā aizņem 3,7% teritorijas; • Purvi, 4,9% valsts teritorijas, 12% purvu atrodas valsts aizsardzībā, te sastop pēcleduslaikmeta reliktus un retas putnu sugas; • Pļavas un ganības aizņem 33% no lauksaimniecības zemēm, pļavās aug 40% reto un izzūdošo sugu, ligzdo vairākas putnu sugas

27. Latvijas bagātības • Reģistrētas 18047 savvaļas dzīvnieku sugas (t.sk. 507 mugurkaulinieku sugas); • 5396 augu sugas; • Ap 4000 sēņu sugu

28. Putnu skaits dažādās ekosistēmās

29. Ligzdošanas sekmes atkarīgas no: • Biotopa veida; • Biotopa teritoriālā sadalījuma un proporcijām; • Plēsēju sugu klātbūtnes; • Populācijas blīvuma; • Klimatiskajiem apstākļiem

30. Dabas aizsardzības teritorijas • Īpaši aizsargājamas teritorijas kā vairāku ekosistēmu kopums, vienveida ekosistēma, ekosistēmas daļa; • Dzīvības saliņas citās ekosistēmās; • Dabiskie un mazi īpašie biotopi

31. Saglabāšanas stratēģija • Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izveide; • ar rezervāta režīmu, • ar speciālu apsaimniekošanas režīmu • Ekoloģiskā tīkla izveide; • aizsargājamo iecirkņu un joslu noteikšana, • biotopu restaurācija • Sugu aizsardzība • Ekoloģiska mežsaimniecība un lauksaimniecība

32. Sugu aizsardzība • Reto sugu atradņu aizsardzība; • Ekspluatējamo sugu saudzējoša izmantošana; • Nozīmīgu vairošanās vietu aizsardzība; • Nozīmīgu koncentrēšanās vietu aizsardzība; • Migrācijas ceļu aizsardzība

33. Dabas aizsardzībai nepieciešams: • Konstatēt problēmu; • Noteikt limitējošos faktorus; • Atklāt galveno cēloni; • Noskaidrot nelabvēlīgās ietekmes darbības vietu, laiku, intensitāti, tiešumu vai netiešumu; • Atklāt vai nelabvēlīgā ietekme ir dabiskas izcelsmes, vai te ir cilvēka vaina

34. Vides aizsardzības kontrole

35. Kontroles veidi • Valsts kontroli vides aizsardzībā realizē: • Valsts vides dienests ar RVP • ĪADT administrācijas • Vides pārraudzības valsts birojs • Pašvaldību kontrole • Paškontrole • Sabiedrības un iedzīvotāju kontrole

36. Vides kontroles veikšanas mērķi • Aizsargāt cilvēku veselību un vidi; • Saglabāt dabas resursus; • Samazināt vides slodzes; • Uzlabot atbilstību vides prasībām; • Apmierināt sabiedrības prasības pēc kontroles

37. Vides inspekciju realizētā kontrole • Kompleksās pārbaudes; • Tematiskās pārbaudes; • Uzraudzības pārbaudes

38. Kompleksās pārbaudes mērķi • Vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas kontrole • Informācijas iegūšana novērtējumam • Neatbilstību atklāšana

39. Kompleksās pārbaudes sastāvdaļas • Intervijas ar pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem; • Vietu un galveno procesu apskates, novērtēšanas; • Dokumentu pārbaudes

40. Pārbaudes veikšanas posmi • Sagatavošana – realizē inspektori; • Pārbaudes veikšana – realizē inspektori kopā ar uzņēmumu un pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem; • Pārbaudes dokumentācijas noformēšana – veic inspektori

41. Kontroles veikšanas biežuma palielināšana nepieciešama, ja: • Netiek nodrošināta rīkojumu izpilde; • Uzņēmumos un pašvaldībās ir nepietiekams skaits darbinieku ar atbilstošām zināšanām; • Tiek pārsniegti piesārņojumu limiti; • Pārraudzības uzņēmumos augsts iespējamā piesārņojuma līmenis