Daba un tās resursu nozīmīgums veselības kūrortu attīstībā Jūrmala, 2008.gada 28.aprīlis

1. Daba un tās resursu nozīmīgums veselības kūrortu attīstībāJūrmala, 2008.gada 28.aprīlis Eriks Leitis Vides ministrija

2. Esošo dabas resursu potenciāls • Dabas resursu izpētes datu izmantošana saistībā ar kūrortu attīstību • Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un pārvaldība kūrortu attīstībā

3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru nacionālais parks ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa) – senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri (Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers) ar reliktiem sālsūdens augiem. ĶNP ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas leduslaikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi, zem tiem dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē un ir kūrorta pamats jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc ĶNP ir mājvieta daudzām retām un gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.Administratīvi ĶNP teritorija ietilpst 9 pašvaldībās: Jūrmalas pilsētā, Lapmežciema novadā, Engures pagastā, Smārdes pagastā, Slampes pagastā, Džūkstes pagastā, Salas pagastā, Valgundes novadā un Kalnciema pilsētā ar lauku teritoriju. • Ķemeru nacionālā parka likums • Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi • Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums • Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns • "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums"  Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43 Vides ministrijas rīkojums Nr.236  "Par Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes personālsastāvu"

4. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru nacionālā parka likums spēkā esošs no 2001.07.03 1.pants Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. 9.pants Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām. 50% no parka teritorijas ir dabas liegumu zona, kas veic kūrortu resursu aizsardzību ĶNP ir viena no 336 Latvijas ĪADT, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsatgājamo teritoriju tīklā NATURA 2000

5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiMK Noteikumi nr. 236 2002.06.18. 3. Parka teritorijā aizliegts: 3.5. veikt darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas atzinumu būtiski negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus; 3.9. nosusināt purvus; 6. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts: • 6.1. iegūt derīgos izrakteņus un veikt zemes dzīļu izpēti; 10. Parka teritorijā nepieciešams veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus, lai: 10.3. saglabātu un racionāli izmantotu ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradnes. 24. Saskaņojot būvniecību un slēdzot līgumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai, ievēro parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas aizsardzībai, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu saglabāšanai.

6. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Ķemeru Nacionālā parka vīzija Parka teritoriju apmeklē cilvēki gan kājām, gan braucot ar velosipēdiem, ir ierīkotas izziņas takas, ir iespējas vērot putnus, sekot pa zvēru pēdām, braukt ar laivām, uzlabot veselību, baudot gan modernas, gan senču dziedniecības metodes, kas balstās uz vietējiem minerālūdens un dūņu resursiem; iegūt vispusīgu informāciju par parka teritoriju un dabas aizsardzību. Dabas tūrisma attīstība, kurā ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības, piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus, veselīgu pārtiku, daudzveidīgas atpūtas iespējas un nodrošina teritorijas ekonomisko stabilitāti, dodot papildus ienākumus gan parka budžetā, gan vietējiem iedzīvotājiem.

7. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Ķemeru NP teritorijā tiek iegūti dabas resursi - dziednieciskās dūņas Slokas ezera karjeros (ieguves apjomi~ 700 tonnas/gadā); dolomīts Kaļķos 45 – 67 tūkstoši m3/gadā un sērūdeņradis- samērā nelielos apjomos. Ķemeru NP dabas aizsardzības politika nav iedomājama bez ainavu daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas, aizsargājot vērtīgās dabas un kultūrainavas un sakārtojot, atjaunojot degradētās ainavas. Ķemeru nacionālais parks attīsta ilgtspējīgu tūrismu, kas ir “jebkāda veida attīstība, apsaimniekošana vai tūrisma aktivitātes, kas nodrošina dabas, kultūras un sociālo resursu aizsardzību ilgā laika periodā un pozitīvā un objektīvā (taisnīgā) veidā sekmē ekonomisko attīstību un parkā dzīvojošo, strādājošo cilvēku un parka apmeklētāju labklājību”, Ķemeru NP teritorijā atrodas Kaņiera ezers un Slocenes grīvas pārmitrie meži, kas ir starptautiskas nozīmes mitrāji, īpaši kā ūdensputnu dzīves vide, kas apstiprināta ar likumu “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (Ramsāres konvencija) (1995.05.04.).

8. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Ķemeru kūrortoloģisko resursu aizsardzības rajons izveidots ar mērķi saglabāt un izmantot kūrortoloģiskos, rekreatīvos potenciālus tādos apjomos, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām. Rajons sadalīts divās zonās. Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības zona aptver Slokas ezeru, Slokas purvu, Raganu purvu, turpinoties arī Ķemeru NP teritorijā aiz Jūrmalas pilsētas robežām. Šī zona tiek izmantota resursu aizsardzībai, ieguvei un atjaunošanai. Lielākā daļa šīs teritorijas atrodas tagadējā Ķemeru NP dabas lieguma zonā, izņemot Lūžņu grāvja augšteci pie Seklā purva. Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas zonā iekļauta teritorija ap Ķemeriem un josla gar Talsu šoseju, Vecsloceni un Ventspils šoseju. Zona izmantojama kā kūrorta rekreācijas objekts, vienlaicīgi saglabājot bioloģisko daudzveidību. Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu rajona izveidošanas mērķis ir Rīgas jūras līča piekrastes kā vienota dabas kompleksa saglabāšana, piesārņojuma samazināšana, erozijas procesu novēršana, piekrastes ainavas aizsardzība un izmantošana atpūtai tādos apjomos, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām. Jauna būvniecība pieļaujama tikai pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja attiecīgā darbība paredzēta teritorijas attīstības plānā.

9. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Purvu nogulumu izplatība ir ļoti plaša. NP teritorijā sastopami visi trīs purvu tipi – augstais, pārejas un zemais, taču, galvenokārt, izplatīti augstie purvi. Kūdras biezums vidēji 4.0–6.5 m, maksimālais (8.5 m) konstatēts Lielajā Ķemeru tīrelī. Purvi ir ļoti nozīmīgi sērūdens veidošanā, jo tie ir galvenais ar organiskajām vielām bagātināto ūdeņu avots. Galvenie purvi, kas piedalās sērūdens veidošanā ir Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu, Zaļais un Slokas. Galvenā Ķemeru NP bagātība ir ievērojamā sērūdeņraža klātbūtne ūdenī. Līdzīgas atradnes ir arī Baldonē, un Likenai (Lietuvā). Taču tikai Ķemeros sērūdeņraža koncentrācija, pateicoties teritorijas ģeoloģiskajai uzbūvei, tektoniskajām īpatnībām un plašajai purvu izplatībai, ir daudz lielāka kā pārējās atradnēs. Avotus “Parka”, “Mašīnu” un “Paviljona” savulaik izmantoja sanatorija “Ķemeri”, bet sanatorijas “Jaunķemeri” un “Dzintarkrasts” izmanto sērūdeni no urbumiem. Šis ūdens bagātina arī ārstnieciskās dūņas, palielinot to dziednieciskās īpašības. Ūdeņi izmantojami tikai balneoloģiskiem mērķiem.

10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Sēravoti Ķemeros konstatēti aptuveni 30 avoti (Stinkule‚ 1998). Ķemeru NP teritorijā sēravotu izplūde notiek vairākās vietās. Tos nosacīti var sagrupēt pēc atrašanās vietas. Ķemeros avoti pārsvarā ir ieslēgti betona tvertnēs un izplūde pa caurulēm tiek novadīta uz Vēršupīti (izņemot dūņu reģenerācijas laukos esošos avotus, kas tika izmantoti dūņu bagātināšanai). Vislabāk zināmais no Ķemeru avotiem ir Paviljona avots. Pie Slokas ezera avotu grupas pieder gan Slokas ezerā, gan tā tuvumā izplūstošie avoti, kā arī, tā saucamais, Bertrama avots, kas atrodas labu gabalu no Slokas ezera pa Vēršupīti uz augšu, upes kreisajā krastā. Dūņiera lielākie sēravoti koncentrējas ezera ZA līcī, kas atdalīts no pārējā ezera ar pussalu. Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi Sēra dīķi Raganu purvā – Tukuma virsmežniecības Valguma mežniecības 286.un 287.kvartālos. Sēravoti Zaļajā purvā – Tukuma virsmežniecības Valguma mežniecības 285.un 274.kvartālos.

11. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Sēravoti un ārstnieciskās dūņas Būtisks biotops ĶNP ir sēravoti. Sērūdeņi satur sērūdeņradi (H2S) un tā disociācijas produktus hidrogensulfīdu HS1- un sulfīda S2- jonus. Tas rodas bioķīmiskās reakcijās starp sulfātūdeņiem un purva ūdeņu organiskajām vielām‚ līdzdarbojoties sulfātus reducējošām baktērijām. Sēravotos konstatētas gan krāsainās‚ gan bezkrāsainās sēra baktērijas. Minerālūdens un ārstniecisko dūņu iegūšanu Ķemeru NP teritorijā veic privātsektors un apgādā gan sanatorijas, gan individuālos tirgotājus Latvijā. Pašreiz netiek plānoti jelkādi ierobežojumi ārstniecisko dūņu ieguvei. Dziedniecisko dūņu ieguve notiek Slokas ezera karjeros (licence 8/81). 1981. gadā akceptēti krājumi sastāda pēc A kategorijas 564 tūkst. t. Ieguves apjomi nelieli: 1999.g. – 770 tonnas, 2000.g. – 690 t dūņu. Saskaņā ar derīgo izrakteņu krājumu bilanci 2006.gadam dziedniecības dūņu krājumi2006.g. 1. janvārī bija 816.23 tūkst. t (ar mitrumu 90%) , iegūts 0.26 tūkst t., krājumi 2007.g. 1. janvārī bija 815.97 tūkst. t (ar mitrumu 90%). Ieguve notikusi atradnē „Slokas purvs”. Dziedniecības dūņu atradnes “Slokas purvs” resursu apgūšana vidēji 500 tonnas gadā, kas pēc Derīgo izrakteņu krājuma bilances datiem pie pašreizējiem izmantošanas apjomiem būs pieejamas vēl 1600 gadiem Sērūdeņu ieguve ārstniecības iestādēm (2000.g. ~ 1700 m3 ) Dziedniecības iestādes “Jaunķemeri” un “Dzintarkrasts” (Jaunķemeros), “Rīgas Jūrmala” (Majoros) un “Baltija” (Dzintaros) izmanto dūņas un sērūdeņus ārstniecības procedūrām. Kopējie teritorijas sērūdens krājumi pēc aprēķiniem (Driķis,et.al., 1985) sastāda 3.2 tūkst. m3/diennaktī (ar H2S koncentrāciju 25- 50 mg/l). Sanatorijas “Ķemeri” “Jaunķemeri” un ”Dzintarkrasts” bez sērūdeņu ieguves vēl izmanto Pērnavas horizonta (D2pr) minerālūdeņu urbumus. Ir arī ap kilometru dziļie urbumi uz kembrija Deimenas horizonta (€dm) bromu saturošajiem ūdeņiem “Jaunķemeros”9 un “Ķemeros”. Licences ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu izmantošanai izsniedz Valsts Ģeoloģijas dienests, ja attiecīgajam resursu izmantotājam ir zemes īres līgums ar zemes īpašnieku.

12. Atradnes “Ķemeri” un “Baldone” ir neaizsargātas un ļoti jūtīgas pret antropogēno ietekmi. Atradnēs vairākkārt veikti ģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās, hidroķīmiskās un hidrobioloģiskās izpētes darbi, kā rezultātā ir akceptēti minerālūdeņu krājumi, aprēķinātas aizsargjoslas un noteikti atradnes izmantošanas un aizsardzības pasākumi. Atradņu apgūšanai, pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidošanai un uzturēšanai ieguldīti lieli valsts līdzekļi

13. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Piesārņojuma objekti Viens no lokālajiem piesārņojuma objektiem ir Ķemeru notekūdeņu stacija, kuras jauda ir 3000 m3/dnn, bet attīra vidēji 274 m3/dnn. Attīrītie notekūdeņi ietek Vēršupītē. Otrs un galvenais – šobrīd slēgtā Jūrmalas pilsētas izgāztuve “Kūdra”, kas atrodas Kašķu purvā (starp Kūdru un Sloku). Izgāztuves kopējā platība 15 ha. Tā tika izveidota 50-os gados Jūrmalas pilsētas atkritumu (arī fekāliju un atūdeņoto dūņu no Slokas celulozes un papīra kombināta attīrīšanas iekārtām) deponēšanai. 1994. gadā šeit tika konstatēts augsts gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojums (galvenokārt, ar cinku un amonjaku). Tajā pašā laikā augsnes un virszemes ūdeņu piesārņojums ir neliels11. 1995. gadā izgāztuvi slēdza. Taču 1999. gadā tajā sākta komposta ieguve un virsmas līdzināšana, kas veicina piesārņojuma izskalošanu no izgāztuves.

14. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 Lielais Ķemeru tīrelis ir sērūdeņraža veidošanās reģions. Tas ir augstā sūnu purva veidošanās vēstures piemērs. Sēra dīķi ir populāra tūrisma vieta sēravotu apskatei. Izmantojot masu mēdijus un veicinot sabiedrības līdzdalību, nostiprināt Ķemeru nacionālo parku sabiedrības apziņā kā valstiskas nozīmes teritoriju ar unikālām dabas un kultūrvēstures vērtībām, kas ir saudzējamas un apliecina parka savdabību arī Eiropas kontekstā. • "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums"  Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43

15. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Dabas liegumi 117. Darmštates priežu audzeJūrmala pilsēta  118. Lielupes grīvas pļavasJūrmalas pilsēta Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem". Latvijā ir noteikts 274 dabas liegumi. Dabas liegumus apsaimnieko saskaņā „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmatošanas noteikumiem”, ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

16. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Dabas parks "Ragakāpa" Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17.panta otro daļu Noteikumi nosaka dabas parka "Ragakāpa" (turpmāk - dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu, kā arī saglabātu kāpas un priežu mežu ainavu dabas parka apmeklētāju rekreācijai un izglītošanai.  Dabas lieguma zona izveidota mežu biotopu, mežaino jūrmalas kāpu un piekrastes kāpu aizsardzībai. Dabas lieguma zonā aizliegts veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot cirtes meža biotopu saglabāšanai atbilstoši dabas aizsardzības plānam un bīstamo koku novākšanu. Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī, īstenojot īpašus apsaimniekošanas pasākumus, sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos nākotnē.

17. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Dabas liegums "Babītes ezers" izveidots, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas un spalvu mešanas vietu un nozīmīgu atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu apdraudētos zemūdens biotopus, lieguma platība ir 2821 ha;  Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegts izmantot peldošus transportlīdzekļus ar mehāniskajiem dzinējiem (izņemot zinātniskajai izpētei, apsargāšanai, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas kontrolei). Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegtas jebkuras darbības, kas var mainīt ūdens līmeni, ja šīs darbības nav saskaņotas ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi. Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

18. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā un tās tuvumā

19. Likums Par zemes dzīlēm, spēkā esošs no 1996.06.04 4. pants Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādes (1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic: 1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes; 3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu. 6. pants Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi (1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā. (3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi. 10. pantsZemes dzīļu izmantošanas kārtība • (9) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. • (10) Derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. • (11) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguvi, saņemama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase. Pases saturu nosaka Ministru kabinets.

20. Nacionālais vides politikas plāns 2004 – 2008 1.4. Zemes dzīļu ilgtspējīga izmantošana Visā Latvijas teritorijā ir sastopami minerālūdeņi. Atkarībā no to ķīmiskā sastāva un ieguluma dziļuma Latvijā iegūstamos minerālūdeņus nosacīti var dalīt trijās lielās grupās: 1/ sēru saturošo minerālūdeņu atradnes ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu (Ķemeri, Baldone), 2/ vidusdevona Pērnavas horizonta un apakšdevona Ķemeru horizonta hlorīda – nātrija tipa iesāļūdeņi, Minerālūdeņi ir viens no tūrismu un kūrortu attīstību veicinošiem faktoriem un to izmantošana ir jāpaplašina, īpašu vērību pievēršot racionālai unikālo “Ķemeru” un “Baldones” minerālūdeņu atradņu izmatošanai. 1.4.3. Politikas mērķi Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu. Veicināt pašvaldību un zemes īpašnieku līdzdalību zemes dzīļu ilgtspējīgā izmantošanā.

21. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes Tūrisms Politikas mērķu sasniegšanas rādītāji Tūrisma īpatsvars IKP. Latvijas tūrisma pakalpojumu bilance. Ekotūrisma īpatsvara pieaugums (lauku tūrisms u.c videi draudzīgu tūrisma veidu īpatsvars, zaļo sertifikātu saņēmušo apmetņu skaits, “Zilā karoga” pludmaļu garums.

22. Ķemeri vēstures dokumentos pirmo reizi minēti 1561. gadā, pastāv arī versija, ka vārds cēlies no Slokas mežsarga mājas “Ķemeres”. Mežsargs bijis pirmais, kas savā mājā patstāvīgi, bez ārsta uzraudzības, dziedniecības nolūkos sāka pielietot ārstnieciskās vannas. Ķemeri jau sen bija slaveni ar saviem dziedniecības avotiem. Pirmo Ķemeru dziedniecisko ūdeņu analīzi 1801.gadā veica Pēterburgas akadēmiķis T.Lovics. 1891.g. publicēti pirmie dati par dūņu izmantošanu ārstnieciskos nolūkos. Ķemeru vēsturiskā daļa – Ķemeru kūrorts - ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības objekts. Pazemes ūdeņi.Ķemeru nacionāla parka teritorija ir slavena ar sērūdeņiem, kuri tiek izmantoti Jaunķemeru kūrortos. Sulfātreducējošās baktērijas izmantojot pazemes ūdeņos esošos sulfātjonus un organiskās vielas bezskābekļa vidē veido sērūdeņradi. Ar sērūdeni bagātos ūdeņus jau izsenis veiksmīgi izmanto dažādu slimību ārsniecībā.

26. Vides sapratne (environmental literacy) ir spējas izprast mijiedarbību starp iedzīvotājiem, tehnoloģijām un ekosistēmām un attiecīgi izmantot ieģūto zināšanu argumentus līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanā. Charles W. Anderson, The National Association for Research in Science Teaching (NARST)(2004)

27. Izglītības Ilgtspējīgai attīstībai galvenais mērķis ir integrēt ilgtspējīgās attīstības principus, vērtības un praksi visos izglītības un apmācības aspektos. Šie izglītības pasākumi veicinās izmaiņas rīcībā un attieksmē, kas veidos ilgtspējīgu nākotni ar tai raksturīgo vides integritāti, ekonomikas dzīvotspēju, kā arī harmonisku sabiedrību mūsdienās un nākotnes paaudzēm. www.unesco.org/education/

28. Millennium Ecosystem Assessmentun videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju integrēšanalabas vides pārvaldības un ilgtspējīgās attīstības veicināšanai

29. Ekotūrisms ir atbildīgs ceļojums dabas teritorijās, kas saglabā vidi un sniedz iespēju uzlabot labklājību vietējiem iedzīvotājiem” International Ecotourism Society

30. Ilgtspējīgā attīstības infrastruktūras stiprināšana • Ekoloģiskās inženierijas, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju prakse pašvaldībās Resources: EU DG Environment, DG Enterprise http://europa.eu.int/comm/environment/etap/index.htm http://europa.eu.int/comm/environment/etap/implementing.htm Global Recycling Network - http://grn.com/ Sustainable packaging - www.sustainablepackaging.org/ Renewable energy - www.renewableenergy.com/

31. Eko būvniecība

32. Ekoloģiskā identitāte Ekoloģiskā identitāte, biokulturālā daudzveidība un starpkultūru komunikācija ir svarīgs elements ilgtspējīgā attīstībā. Ekoloģiskā identitāte ir ekoloģisks manifests, ko jāpielieto ikvienam, kurš ieinteresēts izmainīt veidu cilvēku eksistencei uz videi draudzīgāku. Ekoloģiskā identitāte ir attiecināma uz visām cilvēka veidotām attiecībām ar planētu Zeme, kas manifestējas personībā, vērtībās, rīcībā un sevis apzināšanā.

33. SECINĀJUMI Latvija ir bagāta ar dabas resursiem, kas izmantojami kūrortu attīstībā: dziedniecības dūņas un sēravoti Ķemeros, Kandavā, Baldonē, Siguldā un Jūdažos. Pēc dabas apstākļiem gandrīz visa Latvijas Republikas teritorija ir piemērota kūrortu attīstībai. Kūrortu resursi var tikt izmantoti vairāku slimību ārstēšanai, profilaksei, un rehabilitācijai. Ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību iestrādājot kūrortu attīstības normas un perspektīvu normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos, kā arī nodrošināt kūrortiem noderīgo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, valsts, pašvaldību, akadēmisko institūciju, privātsektora un nevalstisko organizāciju sadarbību.

34. Jūrmala – labākā vieta kur būt videi draudzīgam

35. Resursi • http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/1009wssd_pol_declaration.doc • World Summit on Sustainable Development. Plan of Implementation • http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/plan_final1009.doc • Environment 2010: Our Future, Our Choice. The Sixth Environment Action Programme of the European • Community - http://europa.eu.int/comm/environment/newprg/index.htm • “Towards a Thematic Strategy on the Urban Environment” - • http://europa.eu.int/comm/environment/urban/thematic_strategy.htm • Strategy for Sustainable Development of Latvia - www.varam.gov.lv/varam/Doc/Eilgsp_att.htm • UNESCO Universal Declaration on Cultural Diversity. Paris 2001 • Keep Baltic Tidy Association http://www.hsr.se/sa/node.asp?node=1110