Jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija 08.01.2013

1. Jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija08.01.2013 Gints Miķelsons Zane Čulkstēna

2. 2

3. Digitālā evolūcija turpinās... • Mediju lietotāji • Paradumi • Konkurence 2

4. Interneta portāli Multimediji Radio stacijas tiešraides un arhīvi TV tiešraides kanāli un arhīvs Vadošais multimedijs Latvijā! 4

5. Koncepcijas detalizācijas projekts Laiks: 08.2012 - 12.2012 (3 mēneši darba grupu pamatdarbs) Vieta: Latvija + pieredzes izpēte 5 valstīs Projekta metode: 45 darba grupas, sabiedrības izpēte, darbinieku aptauja Projekta iesaiste: ~200 speciālisti (LR, LTV, nozares, akadēmiskie, ministrijas) Projekta komunikācija: 3 p-konferences,neplpadome.lv Budžets: 80k LVL (bruto) Projekta komanda : 2+18 eksperti Rezultāts : Plāns 370 lpp, daudzas jaunas idejas! 5

6. Projekta komanda 6

7. Misija Vīzija: Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte. Misija: Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju. Nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām. Būt par vadošo mediju Latvijā. Vērtības: Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācija, atvērtība un tolerance. Mērķi: • Nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana; • Demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana; • PiederībaEiropas un starptautiskai kopienai; • Izglītības un zināšanu izplatīšana; • Radošuma un uzņēmības veicināšana; • Bērnu un jauniešu iesaiste. Vīzija, misija, vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos gados.

8. Vadības mērķi Vadības mērķi ir pārskatāmi reizi gadā.

9. Sabiedriskais labums

10. Auditorijas segmentācija Kopējā auditorija vecumā no 14 gadiem, izmanto medijus latviešu valodā 17% 54% 29% 4% 13% Pusaudži (14-17) Jaunieši (18-25) Iedzīvotāji aktīvā darbspējas vecumā (26-59) Seniori (60+) References grupa jūtas piederīgi Latvijai + interesē sabiedriskās norises 50-60% no vecuma grupas Vajadzību segmenti (auditorijas grupas ar atšķirīgām satura vajadzībām vai pieejamības risinājumiem) Bērni pirmsskolas vecumā (3-6) Jaunāko klašu skolēni (7-13) Cilvēki ar īpašām vajadzībām Latgaliešu valodas lietotāji Mazākum-tautības Neizmanto medijus latviešu valodā

11. Īpašie segmenti Bērni • Galvenās platformas - TV un internets (Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, taču ir nepieciešams nodrošināt radio lugu un citu ierakstu pieejamību Internetā). • Galvenais saturs - katrai vecuma grupai īpaši veidots izglītojoši izklaidējošs saturs, informējoši raidījumi par Latviju, dabu, dzīvniekiem. • Astevišķs Interneta portāls, kurā ir pieejami visu TV un Radio programmu arhīvi un liels pavadošo materiālu kopums. Pusaudži un jaunieši • Galvenā platforma – internets un jauns radio kanāls. • Saturs –intereses caurmērā neatšķiras. Ir iebildumi pret formu – saturs novecojis, nepietiekoši atraktīvs, un tāds, kas nespēj noturēt uzmanību. • Liela daļa pašu pusaudžu un jauniešu veidota satura. Mazākumtautību pārstāvji • Valodas barjera nav noteicošais faktors mediju satura izmantošanai latviešu valodā • Ir iebildumi pret sabiedrisko mediju satura kvalitāti, mazākumtautību auditorijas pārstāvniecības iztrūkumu un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija nespēj sevi identificēt. • Jāturpina attīstīt LR4, jānodrošina iespēja izvēlēties interneta portāla saturu krievu valodā. • TV platformā turpmākos 5 gadus ir saglabā un jāattīsta esošais krievu valodā sagatavotais saturs, kuram ir jānodrošina maksimāla pieejamība citās mediju platformās – internetā, komercmedijos, u.c. • Jāparedz atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai.

12. Saturs - platformas Interneta platformai ir izšķiroša nozīmē gados jaunas un ekonomiski aktīvās sabiedrības sasniegšanā. Tādējādi internets kļūst par dominējošo platformu.

13. Saturs - tēmas 5 satura prioritātes un būtisks to apjoma īpatsvara pieaugums

14. Saturs - oriģinālraidījumi Būtisks oriģinālraidījumu apjoma pieaugums

15. Saturs – neatkarīgie producenti Būtisks neatkarīgo producentu radīta satura pieaugums

16. Saturs – visa sabiedrība • Būtisks reģionālās informācijas apjoma pieaugums • Lai nodrošinātu reģionālās informācijas kvalitāti un neatkarību,jāizveido 4 reģionālos sabiedriskā medija punktus, kas sagatavotu saturu visām 3 platformām. • Sistēma, kas ļauj monitorēt līdzvērtīgu sabiedrības grupu pārstāvniecību sabiedriskā medija saturā. ‘Galvu’ uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai: • nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz 1/3 mazākumtautību), • nodrošinātu reprezentatīvu reģionos dzīvojošo pārstāvniecību (vismaz 1/4 novados dzīvojošo), • novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību (ne vairāk kā 1/3 politiķu). • Atgriezeniskā saites un maksimāla auditorijas iesaiste: • visiem raidījumiem ir jāparedz obligāta klātbūtne sociālajos medijos, • sabiedrība ir jāiesaista datu vākšanas kampaņās un citās iesaistes aktivitātēs.

17. 10 kanāli Saturs – kanālu pozicionējums • LTV1 – pamatkanāls, LTV2 – padziļinātā satura kanāls • LR1 – pamatkanāls, LR2 – latviešu mūzikas un reģionālā satura kanāls, LR3 – klasiskās mūzikas un kultūras kanāls, LR4 – informatīvs kanāls krievu valodā, LR5 – jaunās paaudzes kanāls • 3 portāli – pamatportāls, jauniešu portāls, bērnu portāls

18. Satura veidošanas principi un struktūra • Satura redakciju veidošana ar mērķi: • Uzlabot satura kvalitāti, radošumu un daudzveidību, kā pretstats līdzšinējai projektu pieejai (LTV) un kanālu orientācijai (LTV); • Uzlabot redakcionālo neatkarību un patstāvību lēmumu pieņemšanas procesā; • Veicināt sadarbību starp dažādām sabiedriskā medija struktūrām un profesionāļiem; • Samazināt birokrātisko procedūru daudzumu un vadības līmeņu skaitu; • Paaugstināt satura veidošanas procesu efektivitāti.

19. Satura veidošana • No projektu pieejas (LTV) un kanālu orientācijas (LR) uz satura redakciju pieejas • Samazināts formālo procedūru un vadības līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā medija profesionāļu savstarpējo mijiedarbību. • Jauno satura projektu attīstības daļas izveide • Katra raidījuma novērtējums 2 reizes gadā

20. LatvijasSabiedriskaismedijs Mārketings

21. Mārketings • Fokuss uz vidēja termiņa pārmaiņām; • Zīmola un vērtību kampaņas • Produktu marketinga kampaņas (TV, Radio, Internets) • Sabiedriskais pasūtījums: nišas saturs, tā attīstīšana; • Profesionāli satura veidotāji, radošo industriju attīstība;

22. 2013 2014 2015 2016 Pilotprojekti Struktūra Pieteikums Sabiedriskās kampaņas Auditorijaspiesaiste Prioritātes Kvalitatīva satura piedāvājums visās platformās Jaunais ziņu portāls; raidījumi, to komunikācija Satura kvalitāte Jaunas auditorijas piesaiste Bērni un jaunieši, ekonomiski aktīvā auditorija, Multimediju saturs izglītībai, “bezsaistes” (offline) notikumi, pašizpausme, interaktivitāte, “uzzināt vairāk” mudinošs saturs Sabiedriskās kom. programmas Vērtību komunikācija, pārstāvniecība Sabiedriskās komunikācijas programmas, notikumi, kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana Reitingi, zīmolu un reputācijas tops, pētījumi Jauno produktu novērtējums, fokusgrupas Reitingi, pētījumi, Zīmolu tops Kritēriji

23. Juridiskais un pārvaldes modelis • Akceptētais juridiskais un pārvaldes modelis: Saeima NEPLP nozares regulators • Uz likuma pamata tiek izveidota jauna atvasinātu publisko tiesību juridiskā persona - Sabiedriskā medija padomi (SMP) Saeimas pārraudzībā, kas: • pārņem NEPLP funkcijas, kas saistītas ar sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību un pārvaldi, sabiedriskā pasūtījuma formulēšanu un izpildes kontroli. • nodrošina gan vienotā sabiedriskā medija saturisko, gan organizatorisko uzraudzību un darbojas kā kapitāla daļu turētājs. Auditorijas padome (21) SMP Padome Saturiskā un organizatoriskā uzraudzība (5) • Ikdienas funkciju realizēšanu nodrošina vienota kapitālsabiedrība: • nodrošina sabiedriskā medija pakalpojumus TV, radio un interneta kanālos. Kapitālsabiedrība Valde Koleģiāla lēmējinstitūcija (5) NEPLP saglabā elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares uzrauga funkciju. Auditorijas padome nodrošina sabiedrības satura vajadzību pārstāvniecību, Ombud funkcija.

24. Padomes (SMP) funkcijas un atbildība • 5 dalībnieki (dažādas jomas, rotācija, motivācija) • Medija stratēģiskā vadība • Sabiedriskā labuma testa pārraudzība • Sabiedriskā pasūtījuma gada plānu un pārskatu apstiprināšana • Sabiedriskā medija stratēģijas (mērķu) apstiprināšana • Sabiedrisko mediju statūtu uzturēšana • Sabiedriskā medija finanšu budžeta un pārskatu apstiprināšana • Valdes iecelšana, motivācija • Reorganizācijas un darbības virzienu lēmumi • Organizācijas audita un revīzijas pārvalde 25

25. Auditorijas padome • 21 dalībnieks • pārstāvēti Latvijas 4 reģioni un Rīga • dažādas vecuma grupas, sociālais stāvoklis un mediju tehnoloģiju lietošanas paradumi • tiek rekrutēti uz brīvprātības pamata, uz 1 gadu • Ciešā sadarbībā ar SMP sniedz tiešu atgriezenisko saiti par sabiedriskā medija darbību; mediju tehnoloģiju lietošanas paradumiem un izmaiņām • konsultatīvi piedalās sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu definēšanā, sabiedriskā medija attīstības stratēģijas izstrādē, kalpo kā tieša atgriezeniskā saite attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu

26. Valdes funkcijas (kopīgās) • Medija satura stratēģijas izstrāde • Organizācijas darbības stratēģijas izstrāde • Medija pārstāvēšana sabiedrībā, iestādēs • Organizācijas gada un ceturkšņa finanšu budžets • Kapitālieguldījumu plāns • Gada pārskatu apstiprināšana • 1.līmeņa vadītāju atlase, motivācija • Organizācijas stratēģisko projektu plāns • Organizācijas struktūra, daļu mērķi un budžets • Lielie reklāmas darījumi 27

27. Juridiskā modeļa ieviešanas mehānismi • Piedāvātie juridiskā modeļa ieviešanas mehānismi: • Esošo sabiedrību reorganizācija (apvienošanas) pievienojot vienu sabiedrību otrai: • Izmaksu ziņā vislētākā, procesa ziņā salīdzinoši vienkārša, nerada grūti prognozējamus juridiskus riskus; jāizdara izvēle, kura sabiedrība tiek pievienota • Esošo sabiedrību reorganizācija (apvienošana) apvienojot abas sabiedrības jaunā sabiedrībā: • Izmaksu ziņā salīdzinoši lētākā, procesa ziņā salīdzinoši vienkārša, nerada grūti prognozējamus juridiskus riskus; nav jāizdara izvēle, kura sabiedrība tiek pievienota • Esošo sabiedrību likvidāciju. Jaunas sabiedrības dibināšana: • Izmaksu ziņā visdārgākā, procesa ziņā sarežģītāka, rada grūti prognozējamus izveides procesa riskus • Izvērtējot iespējamos mehānismus būtu ieteicams izvēlēties reorganizāciju, abas esošās kapitālsabiedrības apvienojot vienā jaunā kapitālsabiedrībā un šīs daļas nodot uz likuma pamata izveidotajai Sabiedriskā Medija padomei.

28. Pārvaldības prioritātes Uzlabota stratēģiskā un operatīvā pārvaldība! Attiecības/Iesaiste Sabiedrības vajadzības Partnerība Lobisms Attīstība Profesionāļi Mērķi un Motivācija 1.Komanda 2.Sabiedrība Ātri Efektīvi Vienkārši Elastīgi Aizrauj Inovatīvi Integrēti Rentabli 3.Produkti 4.Procesi Uzlabota plānošana, darba organizēšana, motivācija un kontrole

29. Personāla vadības stratēģija • Jauna vadības komanda (līderis, radošais, personālvadītājs, tehniskais, finanšu) • Vidējā līmeņa vadības prasmju attīstība un stiprināšana (komanda, komunikācija, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana) • Radošo talantu attīstība un piesaiste (kompetences, apmācības, motivācija, apstākļi) • Orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspēja, efektivitāte) • Viens no labākajiem darba devējiem! 30

30. Organizācijas struktūra ~600 štata vietas 31

31. Darba apjomi un atalgojums Štata vietu samazinājums 10% Darba apjomu pieaugums un produktivitāte ~ 5% gadā Jaunas multimediju prasmes / apmācību programma Pamata atalgojuma sistēma (+10% gadā) Tirgū konkurētspējīgs atalgojums Mainīgā atalgojuma sistēma (~ 20% pret pamatalgu) saite ar rezultātu 32

32. Organizācijas personāla budžets • Pieņēmumi • 2014.g. 10% štata vietu samazinājums • FTE un darba efektivitātes pieaugums = ~ 3-5% gadā • Vid. algu likmes pieaug par ~10% gadā = konkurētspējas uzlabojums • Mainīgais atalgojums pieaug par ~5% gadā = satura kvalitātes uzlabojumi • Apmācību budžets = investīciju budžeta sadaļā 33

33. Mācību centra uzdevumi

34. Medija darbinieku kompetences • Vadītājiem Pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes, organizēšanas prasmes, radošums, konceptuālā domāšana un mediju tehnoloģiju izmantošana • Darbiniekiem Analītiskā domāšana, Elastība un spēja pielāgoties pārmaiņām, Komunikācijas prasmes (iekļauj attiecību veidošanu un uzturēšanu), Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu), Radošums un attīstība, mediju tehnoloģiju izmantošana

35. Mācību pamatprogrammu veidi Vadības prasmes Piemēram, Darba plānošana un organizēšana, Personāla vadība Sociālās prasmes Piemēram, Sadarbība un informācijas apmaiņa, Komandas darbs Multimediju prasmes Piemēram, dažādu moderno tehnoloģiju veidi, Sociālo mediju izmantošana Žurnālistika un satura producēšana Piemēram, Informācijas atlase un analīze, ziņu sagatavošana • Mācību metodes • Mācīšanās darba procesā/vietā • Pašmācība • Rotācija • Grupu mācības • Klātienes mācības • Partneri • Augstskolas Latvijā • Mediju mācību centri ārvalstīs • Vietējie mācību, personālvadības treneri • IT&T nozares uzņēmumi, to mācību centri • Starptautiska mēroga nozares eksperti

36. Mācību centra budžets Izmaksas uz 1 darbinieku vidēji 144 LVL / mēn

37. Tehnoloģiju platformu stratēģija No mediju lietotāju viedokļa: • Satura pieejamība dažādās platformās un formātos: • Vienotais WEB portāls (no 2013.g) • Portāla versija mobilām iekārtām (no 2014.g) • TV programmas un materiāli xHD formātā (no 2015.g – caur Internet, TV kabeļu tīklos on-line un no arhīva) • Satura tehniskas kvalitātes atbilstība mūsdienas standartiem un prasībām • Medija materiālu viegla meklēšana vienotājā materiālu arhīvā un pieejamība (caur WEB portālu, no 2014.g) 38

38. Tehnoloģiju platformu stratēģija No darbinieku viedokļa • Vienotas IT sistēmas un datubāzes: • Vienotais materiālu arhīvs (2014.g), kurā ērti meklēt • Vienotais ziņu katalogs (news room) (2014.-2015.gg) • Vienotas resursu vadības sistēmas (finanses, iepirkumi, projekti, personāla vadība, lietvedība un t.t.) (2014.-2015.gg) • Jaunas WEB platformas izveide (2013.g) • TV tehnoloģiskas ražošanas bāzes nomaiņa un paplašināšana: • Pāreja uz «bez lenšu» tehnoloģiju (2013.-2014.gg) • Materiālu filmēšana un glabāšana xHD formātā (daļēji no 2013.g, 100% - no 2015.g) • Gatavība raidīšanai xHD formātā (2015.g) • Papildus TV studiju izveidošana • Datu Centru izveidošana un infrastruktūras rezervēšana • Tehnoloģisko platformu pārcelšana jaunajās telpās • Radio tehnoloģiskas bāzes dabiska atjaunošana 39

39. Tehnisko platformu arhitektūra Finanšu, HR, resursu plānošanas un vadības sistēmas Delivery / Publish - Acquisition: TV/Radio/ WEB: Studijas PTS El.News Gathering (ENG) Social media News agencies Content providers Producenti Traffic sistēma - materiālu iepirkšana un programmu plānošana, reklāmas pārdošana Linear playout: TV Radio WEB NRCS (newsroom computer system) – ziņu ražošanas sistēma (editorial) TV production system Radio production system Web production system Non-linear playout: Web Mobile Media Asset Management (MAM) system Archive system Video un audio signāla padošanas infrastruktūra LAN, PC, SRV, komutācija

40. Platformu ieviešanas laika grafiks

41. Apraides stratēģija – 5 gadi • TV apraide multiplatformās (DVB, IP, kabeļi, Internets) • Attīstīt Interneta apraidi (arī starptautiski) un arhīvu adaptīvā vairāku ekrānu platformu • No15.g. LTV pāreja uz daļēju HD (modēmu jautājums) • Radio apraide paliek FM un Internets • LR5 frekvenču piešķiršana 4 reģionos 42

42. Tehnoloģiju izmaksas Šis ir medija optimālais attīstības investīciju budžets. Kur investīcijas būtu iespējams samazināt ~ 10% robežās un ~ 30% ir iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu.

43. Gints Miķelsons Telpu risinājums

44. Medija vajadzības Specifiskās vajadzības: izvietojums, Rīgas centra tuvums, transporta pieejamība, telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācijas, sakaru mezgli, elektrības padeves, apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.

45. Scenāriju salīdzinājums

46. Ieteikumi telpu risinājumiem 1. Zaķusalas rekonstrukcija un pielāgošana Radio vajadzībām, Vecrīgā izveidojot TV un Radio tiešraides studijas 2. Ēku nodošana Valsts Nekustāmo īpašumu pārvaldībā un attīstībā, rekonstrukcijas finansējuma piesaistei, medijs nomās tikai 50% telpas 3. Kopējās investīcijas Zaķusalā ~ 17M Ls, ES līdzfinansējuma piesaiste, sākot no 2014.g. uz mediju attiecināt tikai 50% ēkas! 4. Pēc Zaķusalas rekonstrukcijas 2017.g. pārvietot Radio uz Zaķusalu 5. Pēc rekonstrukcijas ~ 50% Zaķusalas ēkas var tikt izīrēta radošai industrijai un Radio māja var tikt realizēta citiem mērķiem

47. Aprēķina loģika • Kopējais budžets veidots uz kopējo naudas plūsmu • Budžeta pieaugums, jo pamatā ir medija attīstība • Finanšu efektivitāte iekļauta atsevišķās pozīcijās

48. Medija uzturēšanas budžets Pieaug ~ 10% gadā! Papildus 30 M Ls Sinerģija 5 M Ls Uzturēšanas izmaksas pieaug: Oriģinālraidījumu apjomi pieaug, darba samaksa, pārmaiņu vadība, tehnoloģiju izmaksas, arhīva digitalizācija, licences, informācijas iegāde Summas M LVL ar PVN Apraides izmaksas nav ieskaitītas!!! 49

49. Medija investīciju budžets 42 M Ls 5 gados! Investīcijas: Ēku rekonstrukcija un jaunu studiju izbūve, tehnoloģisko platformu modernizācija un jaunu multimediju IT sistēmu ieviešana 50 Summas M LVL

50. Medija finansējuma modelis (1) Medija investīciju programma (42M LVL) tiek segta no pašu reklāmas ieņēmumiem (~50%) un atlikusī starpība 22 M LVL no valsts budžeta un ES līdzfinansējuma programmām Summas M LVL 51