Uzņēmumu līmeņa innovācij u uzlabošana

1. Uzņēmumu līmeņa innovācijuuzlabošana Indijas un Dienvidkorejas pieredze Konference par Latvijas konkurētspējas uzlabošanu 2004. g. 8.-9. jūnijs

2. Prasības firmu innovācijai • Risināt problēmas esošo produktu līnijā • Paaugstināt kvalitātes līmeni vai pielāgot to standartam • Uzlabot esošo produktu vai ražotni • Izstrādāt jaunu produktu vai procesu • Personāla apmācība, lai pārņemtu vai izstrādātu jaunu tehnoloģiju

3. Tehnoloģijas avoti • Piegādātājs vai klients -- vietējais vai ārzemju • Pašu attīstītas tehnoloģijas • Konsultanti • Firma ar iespējām • Tehnoloģiska institūcija (TI)

4. Mācīties, Darīt, Konkurēt

5. Kā strādāt ar uzņēmējsabiedrībām? • Viss atkarīgs no apstākļiem • Lielas, mazas vai jaunas? • Kādā sektorā? • Kāds ir firmas tehnoloģiskās attīstības līmenis? • Vietējie apstākļi?

6. Astoņu ekonomikas sistēmu pētījums • Japāna, Dienvidkoreja, Indija, Ķīna, Ungāria, Kanāda, Meksika • 2049 firmas atsaukušās, 564 firmas aptaujātas, 157 TI aptaujātas • Mērķis: Konstatēt, kā firmas veic innovāciju, no kurienes tās saņem tehnoloģisko atbalstu, TI loma, kad tām izdodas gūt labākos panākumus

7. Sabiedrisko TI izmantošana atkarībā no firmu apjomiem un iekšējās laboratorijās/ nodaļās % of responding firms which had used TI at least once * Valsts, reģionu vai vietē`jie tehnoloģiju institūti, nozaru asociācijas

8. TI pakalpojumu izmantošana atkarībā no firmas apmēra( Datos nav iekļauta Taivāna (Ķīna)) % firmu, kas vismas vienreiz izmantojušas TI

9. TI pakalpojumu svarīgums pa sektoriem Pakalpojumu svarīgums (no 1 līdz 5)

10. Tehniskais atbalsts maza apjoma uzņēmumiem • Pētījumu rezultāti: Parasti tradicionālas R&D institūcijas labāk strādā ar sarežģītām, lielām firmām. • Institūcijas, kas specializējas SSE atbalstam, parasti atbalsta tās vislabāk.

11. Kā vislabāk sniegt tehnoloģisko atbalstu SSE

12. Atbalsts maza apjoma nozaru jautājumu risināšanai • Institucionālā kvalitāte valstī • Nozares uzticības pakāpe valdībai un citām firmām • Vai institūcijas spēj piesaistīt un paturēt labus speciālistus • Korupcijas apjoms • Kā nodrošināt to, lai finansējums sasniegtu savu mērķi -piemēram, konsultanti nepaaugstinātu honorārus.

13. Jautājums-2 SSI • Kā maksāt par starpniecību? • Pieskaitāmie izdevumi, kā Steinbeis • Indijas nozaru asociācija dalībnieku kvalitātes paaugstināšanas programmai • Valdība Kā motivēt SSI izmantot pakalpojumus--tā to nedarīs, ja pakalpojumi nebūs dinamiski vai tos neuzspiedīs tirgus Jāatrod veids, kā piesaistīt labus konsultantus Institūcijas jāatbrīvo no valdības iejaukšanās

17. MODELIS VSistēma, lai sniegtu konkrētu un vispārīgu pieredzi Maza paplašinājuma izglītības firmas OrganizācijaASV institūcijas SSI 1 Tehn. Centrs 1 SSI 2 Tehn. Centrs 2 SSI 3 Tehn. Centrs 3 SSI 4 Tehn. Centrs 4

18. MODELIS VIKonkrētas tehnoloģijas nodošanas apmācības atvieglošana FirmasApmācībaMazo uzņēmumu Sniedzējs Programmapalīdzības programma T1 TQM konsultēšana T2 ISO 9000 Apmācības sniedzējs T3 T4

19. MODELIS VIIJapānas biznesa asociācija Firma 1 nodošana nodošana Pagaidu Institūcija Biznesa Asociācija Firma 2 Tehn. Ārzemju Tehnoloģijas sniedzējs nodošana nodošana Firma 3 Firma 4 nodošana

21. 1. Tehnoloģiju izplatīšanās, paplašināšana • Tehnoloģiju izplatīšanai, paplašināšanai vai kā nu to arī sauktu, ir jākļūst par svarīgāku tehnoloģiju aktivitātes un atbalsta komponentu gandrīz katrā valstī • firmām tas vajadzīgs un tās to grib • lētāk - efektīvāk - ir sniegt jaunu tehnoloģiju, nekā to izstrādāt

22. 2. Valdības atbalsts • Valdībai jāatbalsta tehnoloģija SSI, veicinot institucionālo un programmu attīstību un daļēji to finansējot.

23. 3. Programmu tipi • Virkne programmu, kas balstītas uz ražošanas sektora vajadzībām, parasti sniedz labāku piedāvājumu un izvēles iespējas firmām. • Dažādās iespējas: a) vispārīgās tehnoloģijas/produktivitātes atbalsts b) pieredze konkrētajā nozarē c) institucionaļie avoti d) privāto konsultantu avoti • Konkrētā kombinācija atkarīga no valsts institucionālās kultūras un rūpnieciskās struktūras.

24. 4. Izmaksu sadalījums • Firmai jāapmaksā būtiska izmaksu daļa, taču nepieciešamas arī dotācijas.

25. 5. Saiknes un konkurence • Klientiem jābūt iespējai izvēlēties vairākas saiknes. • Līdzīgi ir arī institūcijām un programmām.

26. 6. Tehnoloģiju sniedzēju finansēšana • Tiem (privātiem vai sabiedriskiem) nepieciešams aptiuveni 1/3, lai attīstītu kvalifikāciju, izstrādātu pieeju jaunām tehnoloģijām.

27. Galvenais ir īstenošana • Ārējs atbalsts var būt noderīgs--institūcijas valstīm ir tas pats, kas tehnoloģijas firmām: Nevienai valstij nav ideju monopola, lai veidotu institucionālas (un programmu) vienošanās. Ārējs atbalsts var būt ļoti noderīgs. • PB ir palīdzējusi Indijai, Korejai un Izraēlai ļoti dažādos veidos. Taivānas reformas piemērs, kuru veica atgriezušies pieredzējuši emigranti. • Būtisks ir arī laika grafiks

28. Korejas innovāciju sistēma • Nodokļu stimuli R&D attīstībai--kopš 1973. g. • Pēc nepieciešamības attīstītas tehnoloģiju institūcijas • Programmas apvienotajam nozaru un institūciju R&D • KTDC, lai finansētu R&D nozarē • riska kapitāls jaundibinātiem uzņēmumiem

29. Korejas Tehnoloģiju Attīstības korporācija • Gudri izveidota institūcija, kas atbilst Korejas institucionālajai kultūrai • Saprātīga pieeja, lai vaicinātu R&D nozarē un mazo uzņēmumu izaugsmi • pārdomāti finansiālie stimuli, finansējuma meklējumi • Pakāpeniski panākumi noveduši pie pārspīlēta pašlepnuma • vāja un finansiāli motivēta uzraudzība • Kā jums labi zināms, ar privatizāciju jābūt piesardzīgiem • Neviens negrib riskēt pirms privatizācijas

30. Koreja nav ideāls • Gudra nodokļu stimulēšana -- nodokļu kredīts šajā gadā, lai veiktu investīcijas R&D nākamo triju gadu laikā--tomēr ietekmes nebija gandrīz 15 gadu laikā. • Vairāk par pusi jaundibināto riska kpitāla uzņēmumu izgāzās. Pārāk maz uzmanības pievērsts jaundibināto uzņēmumu uzturēšanas grūtībām. • KTDC bija liela ietekme uz tehnoloģijas attīstību, un tai bija lieliski panākumi. Tad tā pārgāja no 80% privātā kapitāla uz 100% privātā kapitāla un zaudēja virzību.

31. Izraēla • 70. gadu sākumā Pasaules Banka dibināja pirmo finansēšanas programmu rūpnieciskā R&D stimulēšanai ar galvenā zinātnieka biroja starpniecību. • Drīz tai sekoja radošā un lielus panākumus guvusī Bird programma, kuras mērķis bija atbalstīt apvienotās ASV un Izraēlas firmu R&D programmas • Ieplūstot augstākajā mērā apmācītajiem padomju zinātniekiem un militārajai kultūrai (līdzīgai ASV), kas veicināja tehnoloģiju attīstību, šīs programmas izveidoja strauas izaugsmes bāzi, kas atviegloja riska kapitāla panākumus deviņdesmitajos.

32. Atziņa • Vienmēr ir grūti atrast īsto līdzsvaru starp privāto un sabiedrisko līdzdalību un kontroli, vai starp peļņu un attīstības motivāciju.

33. Palīdzības projekts Indijas firmu innovācijai • Kā panākt, lai tās kļūtu modernākas, veiktu vairāk R&D un izmantotu pieejamo infrastruktūru? • Liberalizēt tehnoloģiju importu; atvieglot firmu piekļūšanas iespējas • Veicināt paaugstinātu konkurenci • Sniegt attiecīgus stimulus izmantot tehnoloģiju infrastruktūru • Izveidot infrastruktūras potenciālu, lai tā spētu un vēlētos sadarboties ar rūpniecību • Izveidot jaunu finansēšanas formu un palīdzēt izaudzināt jaunas intensīvu tehnoloģiju sabiedrības

34. Veicināt tehnoloģiju infrastruktūru sadarboties ar rūpniecību • Stratēģiskie biznesa plāni • Ierobežot automātiskos budžeta pārskaitījumus • Naudas un materiālie stimuli institūcijām, pētniecības personālam un līgumdarbu pētniecībai rūpniecībā

35. Programma SPREAD • Veicināt “sponsorētu R&D”, ko veic nepazīstamas firmas • Sniegt “nosacītus kredītus” par puscenu • Pārdot jaunus instrumentus • Rūpīgi izvērtēt, lai nodrošinātu saprātīgu sekmju iespējamību. Veikt ciešu uzraudzību • Vadību veic labi zināma attīstības banka • panākumu pakāpe > 85%

36. Attīstāmo tehnoloģiju firmas -- jaundibinātas un jaunas firmas • Kapitāla finansējums un sēklas finansējums • Riska kapitāls • Daudz padomu -- par stratēģiju, uzņēmējdarbības modeli, utt. • Daudz palīdzības--iepazīstināšanā ar bankām, personāla pieņemšanā, grāmatvedībā, problēmu risināšanā

37. Cilvēki Uzņēmēji Tehniskie talanti Finansu spēja Daži apmācīti/pieredzējuši privātā kkapitāla ieguldītāji Stabila makroekonomiskā un politiskā vide Uzņēmējdarbības vide Laba uzņēmējdarbības vēsture Piemērotas regulēšanas struktūras --IPR, līgumu likumdošana, tiesas… Akciju tirgus, kas darbojas godīgi Izstāšanās iespējas mazajiem uzņēmumiem Ideāli riska kapitāla panākumu apstākļi

38. Kā var darboties riska kapitālistiem? • Šķiet, ka vienmēr nepieciešams sākuma impulss • Nepieciešama pozitīva vide uzņēmēju centieniem • Nepieciešama labvēlīga vide kapitāla ieguldīšanai • Vai pastāv sabiedriskā sektora loma?

39. Valdības loma riska kapitāla vides izveidošanā? Regulējošā struktūra • Efektīvi kapitāla tirgi • Līgumi un intelektuālais īpašums • Finanšu sektors Riska kapitāla veicināšana Tehnoloģiju attīstības veicināšana Kvalitatīva izglītība un apmācība, īpaši tehniskā

40. Indija—riska kapitāla prognoze 1988. gadamPriekšrocības • Uzņēmējdarbība • Daudz labu inženieru • Resursi pieejami lielu grupu ietvaros • Ir pieejams finansējums no attīstības un komercbankām rūpnieciskās izaugsmes projektiem • Pastāv līgumu likumdošana, juridiskā sistēma un 100 gadu vecs akciju tirgus

41. Indija—riska kapitāla prognoze 1988. gadam Jautājumi • Valdības rūpniecības licencēšanas noteikumi nedarbojas • Neadekvāts vairuma akciju tirdzniecības apjoms • IPO cenu nosaka MOF • Lēna juridiskā sistēma, grūti izpildīt līgumus • Uzņēmējiem grūti nodot firmu saviem bērniem-- grūti izstāties • Nav skaidrs, vai bijis pietiekami daudz labu ideju • Pat programmatūras/farmācijas veiksmes stāsti nav ikdienišķi; atšķirībā no Microsoft

42. Panākt, lai riska kapitāls darbotos • ICICI eksperiments • Pasaules Bankas palīdzība • 6 riska kapitāla shēmas, 9 fondi, kopējais investīciju apjoms $180 miljoni 350 investīcijās • Sākumā apstiprinātas 5 investīcijas katrā fondā • Regulāra uzraudzība • 18 riska kapitāla vadītāji kā riska kapitāla interni ASV/Lielbritānijā Regulēšanas direktīvu maiņa, lai atvieglotu RK Jaunu akciju tirgu izveidošana, apmācība

43. Sākotnējā pieredze • Atsevišķas vadības firmas • Pieredze, riska uzņemšanās, atkāpšanās plānošana • Baņķieri nav labi riska kapitālisti • Svarīga ir nodokļu maksāšanas sistēma • Vidējiem ieņēmumiem jāpārsniedz procentu likmes • IRR robežlielumiem jābūt ievērojami augstākiem

44. Radušās problēmas • Jaundibinātām firmām (un vairumam firmu) nepieciešams: • daudz uzturēšanas un palīdzības • daudz vairāk laika, nekā paredzēts • riska kapitāls personālam --biznesa prasmes, nozares tehnoloģiju zināšanas kopā ar resursiem, pašaizliedzību un smadzeņu potenciālu • Personāla mobilitāte--stimuli un darba vide • Nepieciešamais rūpīgums-- jāattiecina arī uz ārzemju partneri vai piegādātāju • Jāplāno atkāpšanās

45. Piemēri--sākotnējās atziņas • Fotogalvanisms--panākumiem seko neveiksme • Ūdens filtrēšana--panākumi mazāki par potenciālu • Viesnīcu programmatūra--nepieciešams stratēģiskais partneris • Garneles un ziedi--nepastāvība, risks, tehnoloģija • Dosa King--daļējs risks • Ventilācijas un sasaldēšanas žāvēšana dārzeņu un augļu eksportam --progresīva procesa tehnoloģija-- riska kapitāla loma

46. Izmaiņas riska kapitāla klimatā

47. Riska kapitāla pieredzes rezultāti • Ieņēmumi--var būt ļoti rentabli • Piemēri un profesionālisms • Piedāvājuma pieaugums • Riska kapitāla operāciju spektrs -- dažādas kultūras • sākotnēji pārāk maz investīciju IT --tagad pārāk daudz • Liels ārvalstu riska kapitāla pieplūdums • Pašlaik veiksmes atslēga ir kļūšana par uzņēmēju • Samazinājusies finansējuma pieejamība kopš 2000. gada beigām

48. Galvenā un svarīgākā atziņa • Jauno tehnoloģiju firmām • nepieciešams ilgs laiks, lai izaugtu par sekmīgām firmām • nepieciešama pastāvīga uzturēšana • papildus kapitālam nepieciešams plašs finansiāls atbalsts no riska kapitālistiem -- zemu procentu kredīti (varbūt saistīti ar autoratlīdzību),tilta un pārvedamie kredīti, atpirkšanas noteikumi • jāpieprasa radoša palīdzība no riska kapitālistiem attiecībā uz finansēm, stratēģiju, mārketingu, izstāšanos un vispārēju atbalstu

49. Etapi Indijas riska kapitāla attīstībā? • Uzsvars uz tehnoloģiju • Ātra nauda pirms IPO • Vispārējā rūpniecība • Investīcijas Silikona ielejā • Programmatūra, internets, dotkoms • Brieduma sākums

50. Riska kapitālistu galvenie jautājumi investīciju lēmumu pieņemšanai • Vai biznesa plāns ir saprātīgs? • Vai var strādāt ar vadību? • Vai vadība ir pilnīgi ētiska? • Vai firmai ir izaugsmes stimuli? • Vai mēs spējam pievienot vērtību? • Kā un kad mēs izstāsimies?