Īpašumtiesību praktiskie aspekti struktūrfondu kontekstā

1. Īpašumtiesību praktiskie aspekti struktūrfondu kontekstā Inta Liepa Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas departamenta direktora vietniece2008.gada 9.oktobris Struktūrfondu vadošā iestāde – Finanšu ministrija

2. Prezentācijas saturs • Problēmjautājuma būtība; • Iespējamie riski ievērot ES normatīvo aktu prasības par projekta ilgtspēju atkarībā no finansējuma saņēmēja un infrastruktūras objekta tiesisko attiecību veida; • Secinājumi un atbilstoši risinājumi; • Piemērojamie grāmatvedības principi. Struktūrfondu vadošā iestāde – Finanšu ministrija

3. Problēmjautājuma būtība • Dalībvalstij jānodrošina, ka 5 gadus pēc darbības pabeigšanas tajā nav veiktas būtiskas pārmaiņas, kas var rasties arī no izmaiņām infrastruktūras īpašumtiesībās; • Lai veiktu lielākas investīcijas, tām jābūt lietderīgām un jāspēj pamatot to ilgtspēja; • Ne vienmēr finansējuma saņēmējam ir īpašumtiesības uz infrastruktūru, kurā ir plānots ieguldīt ES fondu finansējumu; • Ir gadījumi, kad finansējuma saņēmējam infrastruktūras objekts nemaz nevar piederēt. 3

4. Iespējamie riski atkarībā no īpašumtiesību veida • Valsts (ministrija) vai pašvaldība iegulda līdzekļus valsts vai pašvaldības īpašumā: • Ja valsts vai pašvaldība iegulda līdzekļus savā īpašumā, nevajadzētu pastāvēt riskam kontrolēt projekta rezultātu saglabāšanu; • Ja pašvaldība iegulda valsts īpašumā vai otrādi, risks ir salīdzinoši lielāks, ja vien netiek veikti papildu pasākumi.

5. Iespējamie riski atkarībā no īpašumtiesību veida • Valsts vai pašvaldības iestāde vai atvasināta publiska persona iegulda līdzekļus valsts vai pašvaldības īpašumā, kas nodots tās lietošanā: • Ja īpašums tiek lietots uz likumiska pamata, nevajadzētu pastāvēt riskam kontrolēt projekta rezultātu saglabāšanu; • Ja īpašums tiek lietots uz civiltiesiska līguma pamata vai saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju, risks ir salīdzinoši lielāks, ja vien netiek veikti papildu pasākumi.

6. Iespējamie riski atkarībā no īpašumtiesību veida • Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība iegulda līdzekļus gan savā, gan valsts vai pašvaldības īpašumā: • Risks ir salīdzinoši lielāks, jo kapitālsabiedrībai pašai jānodrošina projekta rezultātu saglabāšana, kā arī jāpārliecinās, ka nepieciešamības gadījumā to darīs arī pašvaldība; • Ieteicams veikt papildu pasākumus valsts/pašvaldības saistību nodrošināšanai, jo īpaši, ja valsts/pašvaldība nav vienīgie kapitāla daļu turētāji kapitālsabiedrībā.

7. Iespējamie riski atkarībā no īpašumtiesību veida • Valsts vai pašvaldības iestāde plāno ieguldīt līdzekļus privātpersonai piederošā īpašumā: • Visriskantākais no visiem apskatītajiem modeļiem, jo: • Nomas līgumā nav iespējams pilnībā novērst risku, ka līgums netiks izbeigts pirms termiņa; • Pat saņemot apliecinājumu no privātpersonas, nav garantijas, ka šāda apņemšanās tiks ievērota.

8. Iespējamie riski atkarībā no īpašumtiesību veida • Privātpersona iegulda līdzekļus gan savā, gan valsts vai pašvaldības īpašumā, kā arī citu privātpersonu īpašumā: • Ja privātpersona iegulda līdzekļus savā īpašumā, nevajadzētu pastāvēt riskam kontrolēt projekta rezultātu saglabāšanu; • Ja privātpersona iegulda līdzekļus valsts vai pašvaldības īpašumā, risks ir salīdzinoši lielāks, tomēr katrs gadījums vērtējams atsevišķi, piemēram: • Koncesijas; • Enerģētikas nozare.

9. Secinājumi un atbilstoši risinājumi • Ja infrastruktūras objekts, kurā iegulda fondu finansējumu, atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā, papildu drošības pasākumi nav nepieciešami; • Ja infrastruktūras objekts neatrodas fonda finansējuma saņēmēja īpašumā, infrastruktūras objekta īpašnieks jāiekļauj līgumā par projekta īstenošanu kā trešā līgumslēdzēja puse attiecībā uz pienākumu nodrošināt projekta rezultātu saglabāšanu.

10. Secinājumi un atbilstoši risinājumi • Lai novērstu risku, ka projekta rezultāti netiks saglabāti pēc projekta noslēgšanās gadījumos, kad valsts vai pašvaldības iestāde plāno ieguldīt līdzekļus privātpersonai piederošā īpašumā, no ieguldījumiem infrastruktūrā šādos gadījumos jāatsakās; • Ja īpašums tiek lietots saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju, pirms investīciju veikšanas VAS “Valsts Nekustamie Īpašumi” valdei jāpieņem lēmums, ka tā piekrīt šādu investīciju veikšanai.

11. Piemērojamie grāmatvedības principi • No grāmatvedības viedokļa nav pieļaujams: • Atzīt infrastruktūras objektu savā bilancē, ja to dara persona, kas tikai pārvalda vai lieto šādu objektu; • Atzīt infrastruktūras objektu kā savā īpašumā esošu bez atbilstoša pamatojuma.

12. Piemērojamie grāmatvedības principi • No grāmatvedības viedokļa ieteicams: • Uzskaitīt Ieguldījumu nomātos pamatlīdzekļos un Nākamo periodu ieņēmumus finansējuma saņēmēja bilancē. Amortizēt vai nolietot pamatlīdzekļus un atzīt ieņēmumus objekta lietošanas laikā finansējuma saņēmēja bilancē un peļņas – zaudējumu aprēķinā; vai

13. Piemērojamie grāmatvedības principi • Uzskaitīt Ieguldījumu nomātos pamatlīdzekļos un Nākamo periodu ieņēmumus finansējuma saņēmēja bilancē. Pēc projekta pabeigšanas un finansējuma faktiskas saņemšanas nodot infrastruktūras objektu īpašniekam. Amortizēt pamatlīdzekļus un atzīt ieņēmumus infrastruktūras objekta lietderīgās lietošanas laikā objekta īpašnieka bilancē un peļņas – zaudējumu aprēķinā.

14. Piemērojamie grāmatvedības principi • Otrais variants ir piemērojams, ja: • Trīspusējā līgumā paredzēta infrastruktūras objekta (vai uzlabojumu) un atbilstošo nākamo periodu ieņēmumu nodošana no bilances uz bilanci; • Finansējuma saņēmējs un infrastruktūras objekta īpašnieks abi ir publiskas personas; • Ir iespējams precīzi identificēt finansējuma apjomu, kas ieguldīts katra īpašnieka objektā, ja projektā paredzēts to ieguldīt vairāku īpašnieku objektos.