Apgādes menedžmenta ekonomiskie aspekti

1. Apgādes menedžmenta ekonomiskie aspekti 1.Materiāli tehniskā sagāde un tās uzdevumi 2. ABS analīze 3.Optimāla pasūtījuma daudzuma izvēle 4.Pasūtīšanas punktu sistēma 5.Just intime filozofija 6. Krājumu novērtēšanas metodes un to ietekme uz izmaksām un peļņu

2. Materiāli tehniskā sagāde ir visu uzņēmuma ražošanas procesam vajadzīgo izejvielu, materiālu, preču sagatavošana. Materiāli tehniskās sagādes galvenie uzdevumi ir šādi: - materiālu, izejvielu, ražošanas līdzekļu iepirkšana un uzglabāšana; - piedāvājuma salīdzināšana attiecībā uz cenām, piegādes noteikumiem, maksāšanas noteikumiem, kvalitāti u.c. un izdevīgāko piedāvājumu izvēle.

3. ABC analīze Veicot ABC analīzi, tiek uzkrāti dati par atsevišķu materiālu un izejvielu lietošanas biežumu, kuri tiek reizināti ar izejvielu un materiālu cenām. Pēc tam šī informācija tiek apkopota un rezultāti šķiroti dilstoša virzienā. Tādā veidā, veicot minētās operācijas, tiek noteikta izejvielu un materiālu koncentrācijas pakāpe, piemēram, kļūst zināms, ka 20% no visām izejvielām un materiāliem ir 70% vērtība no visas materiālu un izejvielu vērtības. ABC analīze ir nepieciešama lai optimizēt sagādes procesu. Piemēram, grupas A izejvielas ir jāiegādājas mazākas partijās, jo tas ir dārgākas un biežāk jārīko šo izejvielu krājumu inventarizāciju. Un otrādi, C grupas izejvielas ir jāiegādājas lielākās partijas un ne tik bieži inventarizēt tos.

4. Piemērs

5. Ranžēšana

6. Klasifikācija pēc ABC kategorijām

7. Optimālā pasūtījuma daudzuma noteikšana Uzņēmējdarbības sekmīgs rezultāts ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi darījumi tiek noslēgti, iepērkot izejvielas, materiālus, preces utt. Viens no galvenajiem materiālu saimniecības mērķiem ir iespējami samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar izejvielu un materiālu uzglabāšanu un pasūtījumu veikšanu.

8. Uzglabāšanas izmaksas Lai aprēķinātu ekonomiski visizdevīgāko pasūtījuma daudzumu izpētīsim tās izmaksas, kas ir saistītas ar produktu uzglabāšanu noliktavās. Uzglabāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ir saistītas ar noliktavu (nomas), elektroenerģiju un siltumu, transportu, apdrošināšanas izmaksām u.c.

9. Pasūtījumu izmaksas Tās ir izmaksas uzņēmuma sagādes daļai vai tiem darbiniekiem, kas tērē savu laiku, brauc, izmanto telefonu, faksu, aizpilda pasūtījumu veidlapas u.tml. Jo biežāk uzņēmums pasūta produktus, jo lielākas ir izmaksas. No tā izriet, ka, jo mazāks ir pasūtījums, jo lielākas ir izmaksas.

10. Optimāls pasūtījumu daudzums To var aprēķināt divējādi – ar tabulārās metodes palīdzību un izmantojot Vilsona formulu. Piemērs: Uzņēmumam ir vajadzīgs 1200 t noteikta materiāla, kas ietilpst uzņēmuma produkcijā. Pasūtīšanas izmaksas ir Ls 125 par pasūtījumu (tas ir izmaksas, kas saistītas ar materiālu transportēšanu un noformēšanu). Uzglabāšanas izmaksas ir 10% no gada vidējo krājumu vērtības. Ja visu materiālu apjomu uzņēmums iegādāsies uzreiz, materiālu vidējie krājumi būs (1200 + 0) /2 = 600 t, ja divas reizes – materiālu krājumi būs (600 + 0) /2 = 300 t, ja 3 reizes – (400 + 0)/2 = 200 t, ja 4 reizes tad – (300 + 0)/2 = 150 t. Piemērs rāda, ka jo lielāka ir materiāla piegādes partija, jo lielāki ir materiālu krājumi un lielākas izmaksas saistās ar šo materiālu uzglabāšanu. Tādēļ uzņēmējdarbība ir svarīgi noteikt tādu piegādājamās partijas lielumu, kas nodrošinātu viszemākās izmaksas.

11. Materiālu piegādes partijas optimālā lieluma noteikšana

12. Vilsona formula Iepērkamās optimālās partijas lielumu var noteikt, arī izmantojot Vilsona formulu: Q = Ѵ(2m x o)/(k x r), kur Q – iepērkamo materiālu optimālās partijas lielums; m – iepērkamo materiālo vērtību apjoms gadā; o – pasūtīšanas izmaksas ( Ls ) par vienu piegādes partiju; k – materiālo vērtību cena (Ls) par vienību; r – materiālu uzglabāšanas izmaksas (% no krājumu vērtības)

13. Optimālās partijas aprēķins Q = Ѵ(2 x 1200 x 125)/(10 x 0,1) = 548 t Ar Vilsona formulu noteikts, ka optimālais materiāla piegādes variants ir 548 t, kas nodrošina ritmisku ražošanas procesu 164 kalendārās dienas: 1200 t gadā / 360 dienas = 3,33 t dienā 548 / 3,33 = 164 dienas.

14. Pasūtīšanas punktu sistēma Pasūtīšanas punktu sistēma ir izveidota tā, lai tad, kad tiek sasniegts noteikts minimuma līmenis katram produktam, kas ir izteikts vienībās, “tiek dots signāls” par to, ka ir jāveic jauns pasūtījums. Pasūtīšanas punkts tiek noteikts, izvērtējot trīs apstākļos: 1.Optimālo pasūtījuma daudzumu. 2.Izpildes laiku, t.i. laiku, kas paiet no produkta pasūtīšanas brīža līdz piegādes brīdim. 3.Produkta vidējo patēriņu izpildes laikā (dienā vai nedēļā). Pasūtīšanas punkts = izpildes laiks x vidējais dienas (nedēļas) patēriņš.

15. Piemērs Izpildes laiks ir 5 nedēļas un nedēļas patēriņš ir vienmērīgs un tas ir 50 vienības. Optimālais pasūtījuma daudzums ir 500 vienības. Tad pasūtījuma punkts = 5 x 50 = 250 vienības. Uzņēmums pasūtīs 500 vienības tad, kad būs sasniegts krājumu minimālais līmenis – 250 vienības. Ja uzņēmums izmanto savas izejvielas nevienmērīgi, rodas nepieciešamība pēc drošības krājumiem.

16. Drošības krājumi Drošības krājumu lielumu var aprēķināt šādi: no perioda maksimālā patēriņa (pārdošanas) apjoma atņemt uzņēmuma parastos patēriņa (pārdošanas) apjomu. Pieņemsim, ka maksimālais nedēļas patēriņš - 65 vienības vidējais nedēļas patēriņš - 50 vienības patēriņš virs parastā - 15 vienības reizināts ar izpildes laiku x 5 nedēļas Drošības krājumu lielums = 75 vienības Pasūtīšanas punkts = izpildes laiks x vidējais patēriņš dienā (nedēļā) + drošības krājumi. Pasūtīšanas punkts = 5 nedēļas x 50 vienības + 75 vienības = 325 vienības.

17. Just in Time filosofija Just inTime raksturīgs: - mazu apjomu sērijas; - īss pārkārtošanas laiks; - augsta produktu kvalitāte; - kanban karte. Kanban kartes lietošana apzīmē ražošanas procesa organizāciju, kur katrs ražošanas centrs signalizē ar karti cik daudz produktu vienību/komponentu vēlas saņemt no iepriekšējā ražošanas posma vai piegādātāja. Mērķis ir sagādāt vajadzīgo produktu nepieciešamajā daudzuma un kvalitātē, kas piegādāts īstajā laikā un vietā. Tas nozīmē, ka uzņēmumā faktiski nevajadzētu būt ne izejvielu, ne gatavo produktu uzkrājumam.

18. Ražošanas procesa laika elementi Ražošanas procesu raksturo pieci laika elementi: 1.Apstrādes laiks; 2.Kvalitātes kontroles laiks; 3.Transportēšanas laiks; 4.Gaidīšana, laiks kuru produkti pavada, gaidot apstrādi; 5.Vienas aprites ilgums, laiks kuru izejvielas un gatavie produkti pavada noliktavā pirms to apstrādes. JIT filosofija ne tikai samazina apstrādes laiku līdz minimumam, bet arī cenšas samazināt pārējos četrus laika elementus un citus iespējamos elementus, kas nepiedalās produkta vērtības palielināšanā.

19. Krājumu novērtēšanas metodes un to ietekme uz izmaksām un peļņu Ir vairākas krājumu novērtēšanas metodes: - LIFO; - FIFO; - Vidējo svērto izmaksu metode. LIFO metode (lastin, first out) – krājumu pašizmaksas noteikšanas metode, pieņemot, ka tie krājumi, kas ir iepirkti pēdējie, tiek pirmie izlietoti. Latvijā ir atļauta tikai FIFO un vidējo svērto izmaksu metode.

20. FIFO metode (first in, first out) pamatojoties uz pieņēmumu, ka tās krājumu vienības, kas pirmās tiek iepirktas, pirmās tiek izlietotas ražošanas procesā, turklāt faktiskā krājumu izlietošanas secība netiek ņemta vērā. Vidēja svērtā pašizmaksas aprēķina metode – šīs metodes ietvaros aprēķina visu krājumu vienību vidējo svērto cenu. Izlietoto krājumu izmaksas, kā arī krājumu vērtību perioda beigās nosaka, izmantojot tās pašas krājumu vienību vidējas svērtās cenas.

21. Piemērs Materiāli Daudzums Cena Vērtība A 1 1 1 B 1 2 2 C 1 3 3 Izlietoti materiālu 2 vienības. LIFO metode - pašizmaksa: 3 + 2 = 5 FIFO metode - pašizmaksa: 1 + 2 = 3 Vidējo svērto izmaksu metode – pašizmaksa : (1 + 2 + 3) /2 x 2 = 4 Minēto metožu izmantošana krājumu novērtēšanā būtiski ietekmē uzņēmuma peļņu.

22. Piemērs Rādītāji Daudzums Cena Summa 1.Krājumu atlikums mēneša sākuma 300 15 4500 2.Saņemts mēnesī: 1.partija 200 15 3000 2.partija 150 17 2550 3.partija 300 19 5700 4.partija 400 20 8000 Kopā 1350 23750 3.Mēneša patēriņš 1200 4.Atlikums mēneša beigas 150

23. Novērtējums pēc vidējo svērto izmaksu metodes Kopējas materiālu daudzums mēnesī: 300 + 200 + 150 + 300 + 400 = 1350 Vidējas izmaksas 1 vienībai: 23750 : 1350 ≈ 17,6 Visu patērēto materiālu kopējas izmaksas: 1200 x 17,6 = 21112 Materiālu izmaksas mēneša beigās: 150 x 17,6 = 2639

24. Novērtējums pēc FIFO metodes Materiālu patēriņš mēnesi: - atlikums + 1.partija: 500 x 15 = 7500 - 2.partija: 150 x17 = 2550 - 3.partija 300 x 19 = 5700 - 4.partija: 250 x 20 = 5000 Kopā: 1200 20750 Atlikuma vērtība mēneša beigās: 150 x 20 = 3000 (pēc pēdējas partijas cenas)

25. Novērtējums pēc LIFO metodes Materiālu patēriņš mēnesi: 4.partija: 400 x 20 = 8000 3.partija 300 x 19 = 5700 2.partija 150 x 17 = 2550 1.partija + atlikums (200 + 150) x 15 = 5250 Kopa: 1200 = 21500 Atlikuma vērtība mēneša beigās: 150 x 15 = 2250 (pēc 1.partijas cenas)

26. Secinājums Metode Daudzums Vērtība Vidējo svērto Izmaksu 1200 21112 FIFO 1200 20750 LIFO 1200 21500 FIFO metode dod iespējas samazināt izmaksas uz patērēto materiālu izmaksu samazināšanas rēķina un tā rezultātā uzņēmuma peļņa palielinājās. LIFO metode paaugstina izmaksas, kas savukārt pazemina ražošanas krājumu vērtību.