Ģimenes mediācija Latvijā: klientu un praktiķu skatījums

Ģimenes mediācija Latvijā: klientu un praktiķu skatījums Lelde Kāpiņa Ulla Zumente-Steele Rīga, 2009.gada 10.decembris

Ievads • Metodoloģija • Ģimenes mediācijas institucionālais ietvars • Pašvaldība • NVO • Privātprakses

Mediācijas principu uztvere • Brīvprātība • Protams, vajadzīga, jo vienošanās piespiedu kārtā nav iespējama • Gribētos, lai būtu iespēja, kā piespiest otru pusi atnākt uz mediāciju • Mediācijai vajadzētu būt nozīmētai piespiedu kārtā Jābūt uzrakstam pie bāriņtiesas durvīm: “Šeit jūs nevarēsiet neko uzsākt, iekams nebūsiet pamēģinājuši mediāciju.”

Mediācijas principu uztvere • Pašnoteikšanās • Mediatori, tiesneši, advokāti uzsver kā vienu no galvenajiem principiem • Klientiem vajadzīgs laiks, lai to pieņemtu Padomus uzklausi visus, bet lēmumu pieņem pats!

Mediācijas principu uztvere • Neitralitāte • Par mediatora neitralitātes svarīgumu vienisprātis ir gan klienti, gan advokāti, gan tiesneši, gan mediatori

Mediācijas principu uztvere • Konfidencialitāte • Ļauj pusēm atvērties, būt atklātākiem • Drošāka vide, par skatītajām problēmām neuzzinās citi • Vēlētos, lai mediators tomēr sniedz atzinumu tiesā, jo ir mūs un mūsu problēmu iepazinis labāk nekā jebkurš cits Mediators varētu ar citiem dalīties par gadījumiem, bet tikai tā, lai konkrētais gadījums nebūtu atpazīstams

Ceļš uz mediāciju • Kā klienti nonāk līdz pirmajai sesijai? • Ieteikumi • tiesa, • bāriņtiesa, • advokāti, juristi, • draugi, • reklāma • Motivāciju ietekmējošie faktori sarunām “cieņpilnā” gaisotnē (termiņi, konflikta stadija, dzirdēta citu pozitīvā pieredze)

Konflikta stadijas Pieaug nepieciešamība pēc ārējas palīdzības Mazinās spēja atrisināt konfliktu saviem spēkiem • Pozīciju nostiprināšana • Sarunas, strīdi, debates (melns vai balts) • Darbība, nevis vārdi (runas vairs nepalīdz) • Veidojas tēli un koalīcijas • Pretinieks ‘zaudē seju’ (zūd nozīme konflikta iemeslam) • Iebiedēšana • Naidīgums darbībā • Ienaidnieks • Kopīgs kritiens bezdibenī * F.Glāsla teorija par konflikta attīstības posmiem (Friedrich Glasl)

Domstarpību risināšanas veidi Neformāli: sarunas izlīguma advokāts mediācija pirmstiesas izvērtēšana strīdu izskatīšanas padomes, ekspertu padomes, ombudi šķīrējtiesa Formālitiesvedība

Izlīguma sarunas un mediācija • Līdzīgie elementi • Advokāts(-i) vada sarunas • Konfidencialitāte • Pašnoteikšanās • Kopējo interešu meklēšana sarunu gaitā • Strīds patiesībā ir “par kaut ko citu” • Risinājuma meklējumu temps

Izlīguma sarunas un mediācija • Atšķirīgais • Neitralitāte • Procesa struktūra • Iedziļināšanās konflikta detaļās • Emociju apzināšanās un pieņemšana Izlīguma sarunās vai tiesā juridiski process beidzies, bet psiholoģiski - nē

Mediācijas piemērošana • Ģimenes mediācija notiek • Pirms tiesvedības • Tiesvedības laikā • Pēc tiesas

Mediācijas dalībnieki • Ģimenes mediācijā parasti piedalās • Partneri / bērna vecāki • Bērna vecāki un vecvecāki • Ģimenes locekļi, kuriem ir strīds par īpašumu/ mantojumu

Ieinteresētās puses • Rezultāta atkarība no pārējo personu līdzdalības un attieksmes • Vecāki • Bijušo partneru jaunie partneri • Advokāti • Bāriņtiesa • Bērni • Draugi

Veiksmīgs mediācijas rezultāts Vissliktākā vienošanās ir labāka par vislabāko spriedumu • Mediatora vērtējumā: • atjaunota vai uzlabota komunikācija • vienošanās / izlīgums (pilnīgs vai daļējs) • spēj turpmāk patstāvīgi risināt domstarpības • perspektīvas maiņa • Klientu vērtējumā: • ieguvu jaunu skatījumu uz sevi un partneri • “saliku lietas pa plauktiņiem” • atsākām sarunāties • ir pārkāpts tas slieksnis – pārvarēts sastingums, kas radās, ierosinot tiesas procesu

Neveiksmīgs mediācijas rezultāts? • Mediatora skatījumā: • Puses / mediators pārtrauc mediāciju • Klientu skatījumā: • Tiesas sprieduma termiņu pārcelšana mediācijas dēļ

Kad mediācija nav iespējama? • Psiholoģiska, emocionāla un/vai fiziska vardarbība • Aktuāla • Atstāta pagātnē?

Komediācijas plusi • Dažādas zināšanas un atšķirīga pieredze • Sievišķā / vīrišķā līdzsvarojums • Papildina un atbalsta viens otru • Iespēja pārrunāt mediācijas gaitu, salīdzināt iespaidus, iegūt citu perspektīvu

Komediācijas mīnusi • Strādā individuāli, jo uzticas sev, nav vajadzīgs atbalsts • Pārāk grūti izveidot veiksmīgu sadarbību (iepazīt, izveidot attiecības, šķir dažādās zināšanas un pieredzes) • Izmaksas

Šķēršļi mediācijas izmantošanai “Cik stiprs būs šis papīrs?” • Pieņēmumi • Apšaubāms mediācijas vienošanās dokumenta juridiskais spēks (klienti) • Klienti negrib iedziļināties, baidās no emocijām (advokāts) • Vārdu “mediācija” klienti nesapratīs (advokāts) • Mediācija ir dārgs, ne visiem pieejams, “ekstra” pakalpojums • Klienti nav gatavi investēt savā psiholoģiskajā labklājībā • Klienti nesarunājas viens ar otru (advokāti/ tiesneši)

Šķēršļi mediācijas izmantošanai • Klientu viedoklis: • Informācijas trūkums • Finansiālie apsvērumi

Vērtības sabiedrībā • Kompromiss? • Consensus? • Būt racionāliem – nekļūt emocionāliem • Stigmatizētais priekšstats par emocionālā atbalsta pieņemšanu no profesionāļiem • Atbildības deleģēšana (kam pieder konflikts?) • Iespējas līdzās pastāvēt atšķirīgiem viedokļiem

Klientu ieteikumi mediācijas pakalpojuma uzlabošanai • Padarīt pakalpojumu pieejamu visā Latvijā • Pirms jebkādas tiesvedības vai institūciju iesaistīšanās, likt pusēm izmēģināt mediāciju • Izskaidrot abām pusēm kopīgi viņu likumā noteiktās tiesības un pienākumus • Lai būtu pieejama psihologa konsultācija par šķiršanās ietekmi uz bērnu

Pateicamies visiem pētījuma dalībniekiem! Lelde Kāpiņa lelde.kapina@factum.lv Tel. 26118847 Ulla Zumente-Steele ullazumente@gmail.com Tel. 29142588

Jautājumi darba grupu diskusijām • Kā novērst informācijas trūkumu par mediāciju? (visplašākajā nozīmē – klienti, konsultanti, tiesas, sabiedrība) • Kādai būtu jābūt advokātu un mediatoru sadarbībai? • Vēlamais institūciju sadarbības modelis ģimenes mediācijā

Ģimenes mediācija Latvijā: klientu un praktiķu skatījums