Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama?

1. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? Regīna Ločmele, mg.sc. soc. Mūsdienu žurnālistikas un sabiedrisko attiecību stratēģiju lektore, RSEBAA RETRO.FM un ziņu portālaFOCUS.LVgalvenā producente

2. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Problēmas būtība: • Nelatviešiem Latvijā masu saziņas stereotipi, nostādnes un uzvedības modeļi ir atsķirīgi no latviešu masu saziņas stereotipiem, nostādnēm un uzvedības modeļiem, kas traucē veidot vienotu un uz vienādu vērtību balstītu pilsonisko sabiedrību. Tas traucē pilnveidot mūsu valsti. • Masu saziņas līdzekļi gan tieši, gan pastarpināti (caur viedokļu līderiem, kas tiražē MSL vēstījumus) ietekmē un pārveido masu saziņu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai komunikācija, kuru veido mediji, sekmētu, nevis bremzētu Latvijas valsts pilnveidošanu. Ļoti svarīgi, lai krievu un latviešu MSL stratēģiskie mērķi un vērtības neatšķirtos.

3. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Komunikācijas realitāte: • Latviešu masu saziņas līdzekļiem nelatvieši NAV definēti, kā stratēģiskā mērķauditorija, kas ir viens no galvenajiem faktoriem SA stratēģisko mērķu sasniegšanai. Tātad, nelatvieši pašlaik NAV latviešu MSL komunikācijas objekts. • Par krieviem dažreiz raksta, bet NEUZRUNĀ, latviešu MSL nav nelatviešiem adresētu vēstījumu. • Tieši tāpat krievu MSL nedefinē latviešus kā savu merķauditoriju. Kaut gan, atškirībā no latviešu medijiem tie ĻOTI GRIBĒTU, lai to reālajā auditorijā būtu latvieši, jo latviešiem Latvijā pieder likumdošanas un izpildvara. Krievu MSL alkst kļūt par ietekmīgiem. Tie katru dienu gaida reakciju uz publikācijām, bet tas notiek ārkārtīgi reti.

4. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Kāpēc krievi izvēlas medijus krievu valodā? • Viegla, komfortabla vēstījumu dekodēšana un uztveršana • Piederības sajūta “savai” sociālajai grupai (“klusēšanas spirāle”, bailes kļūt par “balto vārnu”) • Vairāk pazīstama vēstījumu bāzes informācija (vēsture, kultūras izpausmes, tradīcijas, personības) • Informatīvo interešu kvalitatīvāka apmierināšana (“MK-Latvija” fenomens)

5. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • MSL iedarbība uz masu saziņu: • 1. Informēšana (paziņošana, nostiprināšana, atgādināšana) • 2. Sabiedriskā viedokļa atspoguļošanaun veidošana (paziņošana, tiražēšana, akcentēšana, noklusēšana, “trešās partijas” metodes izmantošana, ideoloģijas mītu veidošana un nostiprināšana, propaganda) • 3. Uzvedības modeļu veidošana, noteikto ieradumu nostiprināšana, tradīciju veidošana; izmaiņas ideoloģijā un kultūras paradigmā. • Un tas viss pašlaik notiek atsevišķi krieviem un atsevišķi latviešiem!

6. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Žurnālistikas produktu klasifikācija: • Kvalitatīvā žurnālistika: • Vārda brīvība, cenzūras nepieļaušana • Objektivitāte:precīza un daudzpusēja realitātes atspoguļošana, informācijas patiesīgums, avotu drošums, secinājumi tiek veikti uz zinātnisku metožu pamata; • Viedokļu daudzveidība, plurālisms • Fakti tiek atdalīti no to interpretācijas, komentāriem; • Faktu interpretēšanas metožu izmantošana, apzinoties žurnālistikas humāno misiju (realitātes un sabiedriskā viedokļa objektīva atspoguļošana ar mērķi ietekmēt sabiedriskos procesus tādā veidā, lai pilnveidotu sabiedrību) • Neitrālās leksikas izmantošana, vērtējošās leksikas izmantošanas nepieļaušana

7. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Nekvalitatīvā zurnālistika: • Politiskā vai ekonomiskā cenzūra, satura ietekmēšana, redakcionālās neatkarības ietekmēšana; • Neprecīza un vienpusēja, tendencioza realitātes atspoguļošana;nepatiesas, nepārbaudītas informācijas publicēšana; nedrošu, apšaubāmu avotu izmantošana; secinājumi tiek veidoti atbilstoši “virsuzdevumam” – sensācijas veidošanai; virsrakstu un pirmo lapaspušu “pārdošana” reitinga un tiešo pārdošanu palielināšanas nolūkos; izmantošana politisko, ideoloģisko mērķu sasniegšanai. • Fakti netiek atdalīti no komentāriem, fakti tiek interpretēti (ieskaitot vizuālo noformējumu) tādā veidā, lai tie atbilstu iepriekš noteiktam notikumu un sabiedrisko procesu traktējumam. • Spilgti iekrāsotas, vērtējošās leksikas un “freiminga” metožu izmantošana. • Žurnālistikas misija tiek aizstāta ar ideoloģijas vai mārketinga rakstura mērķiem.

8. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Kopumā objektīvi un kvalitatīvi žurnālistikas produkti Latvijā: • Ziņu aģentūras (LETA, BNS) • Ziņu portāli Internetā (DELFI, TVNET, APOLLO, FOCUS) • Televīzijas kanālu ziņu un analītiskie • Radio ziņu un analītiskie raidījumi • Visvairāk tendenciozi, neatbilstoši mūsdienu kvalitatīvās žurnālistikas prasībām: • Prese, it īpaši analītiskajos žanros, replikās, komentāros, publicistikā. • Blogi Internetā, angažētie interneta portāli (kompromat.lv, puaro.lv, pietiek.com), posti un komentāri sociālajos tīklos • Dokumentālais kino (attaisno ar autora redzējumu, māksliniecisko uzdevumu, bet gala rezultāts ir izteikti ideoloģisks)

9. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Vai plaisa ir pārvarama? • 1. Krievu auditorija ir jāturpina uzrunāt krievu valodā, vienlaicīgi veidojot tādu latviešu mediju saturu, kas neatbaida krievus un sekmē ideoloģiju un vienotu kultūras un informācijas telpu. • 2. Žurnālistikas misijas definēšana Latvijas līmenī, kvalitatīvās žurnālistikas attīstības nepieciešamība • 3. Krievu un latviešu žurnālistu, Latvijas žurnālistu organizāciju kopējā profesionālā ētikas kodeksa izstrādāšana, apstiprināšana un ievērošanas kontrole • 3. Sabiedriskā medija īpaša loma • 4. Atgriezeniskās saites izveidošana no valsts institūciju puses arī attiecībā uz krievu medijiem, tiražējot valstij svarīgu informāciju un nostādnes. • 5. Integrētā tipa mediju izveide, konverģence arī satura veidošanas valodu ziņā (RETRO FM, FOCUS.LV)

10. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Dr.hist. Kaspars Zellis • www.politika.lv | 20. oktobris 2011 00:10 • “...Iespējams, pienācis laiks domāt par mītu transformāciju - kā zaudētāju mītu padarīt par uzvarētāju mītu, kā savus sociāli politiskos mītus pavērst nākotnes virzienā un kā šajos mītos nodrošināt vietu arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas te ieradās pēc 1940. gada. Jautājumu loku varētu turpināt un par tiem tiešām vajadzētu runāt, nevis pasludināt moratorijus vai publiski atkal izrādīt savas pagātnes vātis...”http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kaspars-zellis-politikalv-zaudetaju-mits.d?id=41284495

11. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Kopīgās informatīvās telpas “siltākās”, krievus un latviešus apvienojošās kopīgās vērtības: • 1. Daba • 2. Sports • 3. Māksla (Pauls, “Prāta vētra”, teātri, mūzika) • 4. Masu pasākumi (Dziesmu un deju svētki) • 5. Svētki, tradīcijas (Līgo, Ziemassvētki) • 6. Cilvēki, to unikālie likteņi • 7. Jaunradītās vērtības. Vai spēsim ģenerēt ?

12. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Lai pārvarētu plaisu, gan sabiedrībā, gan starp latviešu un krievu medijiem: • Ir jācīnās ar vecajiem sociālajiem mītiem un jāveido jauni, kuri palīdzēs konsolidēt Latvijas sabiedrību. Priekšplānā izvirzās vēstījumu kvalitāte, satura ideoloģiskā dominante. • Ir jāizmanto visefektīvākie vēstījumu kanāli • Ir jāizmanto modernās žurnālistikas produktu pasniegšanas formas

13. Mediji latviešu un krievu valodā. Vai plaisa ir pārvarama? • Lai pārvarētu plaisu, gan sabiedrībā, gan starp latviešu un krievu medijiem: • Jābeidz būt “akliem”: valstij ir jāmotivē, lai latviešu mediji “ierauga” krievus un viņu intereses. Bet krievu mediji – latviešus un to pasauli. Galvenais, lai to izdara vismaz sabiedriskais medijs. • Ir pienācis laiks būt profesionāļiem, veidojot SA valsts līmenī, veidojot komunikāciju ar tautu. Arī ar krieviem.