19/08/2009

1. „Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana” I daļa „Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju” 19/08/2009

2. Likumdošanas ietvars • Pārtikas apriti Latvijā nosaka „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (spēkā ar 20.03.1998) • Mērķis: Nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses. (II daļa 2. pants) • Jautājumus par pārtikas apriti un tās uzraudzību, kuri nav regulēti šajā likumā, reglamentē Eiropas Savienības regulas: • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

3. Likumdošanas ietvars NB! Sektoru dalījums veidots saskaņā ar PVD datu bāzes klasifikatoru (kods 45), http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

4. Nacionālie normatīvie akti • Nacionālie normatīvie akti, kas regulē primāro produktu neliela daudzuma apriti ir: • 2006.gada 11.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” • 2006.gada 13,jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” • 2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā” • 28.08.2007. MK noteikumi Nr.589 "Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei" • 18.12.2007. MK noteikumi Nr.875 "Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā" ("LV", 205 (3781), 21.12.2007.) [spēkā ar 01.01.2008.] ar grozījumiem: 27.05.2008. MK noteikumi Nr.376 ("LV", 85 (3869), 03.06.2008.) [spēkā ar 04.06.2008.] • 02.10.2007. MK noteikumi Nr.665 "Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā" ("LV", 161 (3737), 05.10.2007.) [spēkā ar 01.01.2008.]

5. Termins “mājražošana” • Termins “mājražošana” neparādās EK regulās un nav definēts arī vietējā likumdošanā • Labas higiēnas prakses vadlīnijās pārtikas ražošanai mājas apstākļos parādās termina paskaidrojums, bet skaidrojums ietver tikai piena produktu ražošanu: • „Mājražotājs” – zemnieku saimniecība vai fiziska persona, kas zemnieku saimniecības un/ vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās ražo piena produktus, kurus piedāvā patērētājam • „Mājās ražots produkts” – produkts, kas tiek ražots zemnieku saimniecības un/ vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās un tiek piedāvāts patērētājam” (Avots: Labas higiēnas prakses vadlīnijas mājas apstākļos ražotai pārtikai, 2006, 18. lpp.)

6. Regula EK 852/2004 • (9) Kopienas noteikumi neattiecas ne uz produktu primāro ražošanu savam patēriņam ne arī uz pārtikas sagatavošanu, manipulācijām ar to vai uzglabāšanu mājās savam patēriņam. Turklāt tie ir jāpiemēro tikai uzņēmumiem, kuru koncepcija ietver noteiktu darbības nepārtrauktību un noteiktu organizācijas līmeni • Aktuāls jautājums: • Kas ir “noteikta darbības nepārtrauktība” un “noteikts organizācijas līmenis”? • Cik tālu šie noteikumi ir piemēroti (pietiekami) un kādu funkciju tie veic (kavē vai veicina) mājražošanas attīstībai Latvijā?

7. Regula EK 852/2004 • Regulas EK 852/2004 piemērošanas joma 1.pants 1.punkts. Šī regula nosaka vispārīgus pārtikas produktu higiēnas noteikumus pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem 1.pants 2.p. Šī regula neattiecas uz: a) primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā b) pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā c) ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju d) savākšanas centriem un miecētavām, kas atbilst pārtikas aprites definīcijai tikai tādēļ, ka apstrādā izejvielas želatīna vai kolagēna ražošanai 1.pants 3.p. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieņem noteikumus, kas reglamentē 2. punkta c) apakšpunktā minētās darbības. Minētie tiesību akti nodrošina šīs regulas mērķu sasniegšanu

8. Regula EK 852/2004 • Termini • b) "pamatprodukti" ir primārās ražošanas produkti, tostarp lauksaimniecības, lopkopības, medniecības un zvejniecības produkti • c) "uzņēmums" ir jebkura pārtikas aprites vienība • m) "pārstrāde" ir jebkura darbība, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija vai vairāki šie procesi kopā, kas būtiski izmaina sākotnējo produktu • n) "neapstrādāti produkti" ir pārtikas produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, sasaldēti vai atkausēti • o) "pārstrādes produkti" ir pārtikas produkti, ko iegūst pēc neapstrādātu produktu pārstrādes. Minētajos produktos var būt sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas to ražošanai vai konkrētu īpašību piešķiršanai

9. Interpretācijas iespējas • Plašas interpretācijas iespējas par tēmu “mājražotājs” un “mājražošana” visās iesaistītās pusēs, trūkst vienotas izpratnes • Nav skaidrs, ko ietver “mājražošana” – vai tikai primāro produktu ražošana vai pārstrādes produktu ražošana vai abas lietas kopā? • Uz mājražotājiem attiecas Regulas 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu III un pārējās nodaļas, izņemot I un II nodaļu, kas attiecas uz primāro ražošanu un ir paredzēti zināmi atvieglojumi. Kādi “atvieglojumi” tad īsti ir mājražotājiem? • Atsevišķu terminu interpretācija • Darbības vieta • Vietējais tirgus • Regulāras darbības • Reģistrēšanās vs. atzīšana • Produktu transportēšana un transporta līdzekļu reģistrēšana (MK noteikumi Nr.486, 10.07.2007.)

10. Ekspertu ieteikumi Ekspertu ieteikumi saistībā ar mājražošanu attīstību Latvijā: • Sakārtot nacionālo likumdošanu saistībā ar mājražošanu • Izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā „3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības. 4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi: i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos vai arī ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem; b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”

11. Likumdošanas ietekme Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

12. Likumdošanas ietekme • Saskaņā ar pētījuma datiem, Latvijā reģistrējušies 28% “mājražotāji” Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

13. Likumdošanas ietekme Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

14. Secinājumi • Latvijā nav nacionāla mēroga normatīvie akti, kas definētu un reglamentētu mājražošanu, līdz ar to mājražošanas procesam un dalībniekiem tiek piemērota vispārīgā likumdošana • Mājražošanas dalībnieku pētījums atklāj, ka likumdošanas aspekts ir ļoti būtisks nozares uzņēmējdarbības kavēklis • Ļoti augsts nereģistrēto mājražotāju īpatsvars. No tiem, kas nav reģistrējušies, 61% apgalvo, ka varētu reģistrēties pie mazākiem likumdošanas šķēršļiem • Esošiem un potenciāliem tirgus dalībniekiem zemas likumdošanas zināšanas un stereotipiska domāšana. Tikai katrs trešais mājražošanā iesaistītais tirgus dalībnieks ir gatavs apgalvot, ka viņš/viņa pārzina likumdošanas aktus saistībā ar MR ļoti labi • Noteikumu interpretācija un komunikācija. Likumdevējam jāpārdomā informācijas pasniegšanas veids, lai mazinātu interpretācijas iespējas un veicinātu nozares attīstību valstī kopumā. Informācijai, kas attiecas uz mājražošanas procesu, ir jābūt pieejamai vienkopus un saprotamai attiecīgās mērķa grupas pārstāvjiem

15. Paldies par uzmanību! Latvijas Lauku sieviešu apvienība Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 http://www.llsa.lv