270 likes | 550 Views
Brigita Zepa Politikas rekomendācijas. 5. lekcija. Politikas analīze un politikas process. Uzdevums nākošajai nodarbībai. Sniegt izvēlēto alternatīvu novērtējumu. Jautājumi, kas jārisina, izdarot rekomendācijas:. Kādas ir vajadzības, vērtības, iespējas no dalībnieku puses;
E N D
Brigita Zepa Politikas rekomendācijas 5. lekcija
Uzdevums nākošajai nodarbībai Sniegt izvēlēto alternatīvu novērtējumu
Jautājumi, kas jārisina, izdarot rekomendācijas: • Kādas ir vajadzības, vērtības, iespējas no dalībnieku puses; • Kādas alternatīvas ir iespējamas to apmierināšanai • Kādi mērķi ir jāsasniedz • Kā to nomērīt • Cik izmaksā mērķu sasniegšana, kāda veida izmaksas tās ir: • budžeta, tiesiskās, administratīvās – vai tās var kavēt mērķa sasniegšanu
Jānovērtē: • Vai ir kādi blakus efekti? • Vai ir paredzētas vai neparedzētas sekas, kas var tikt skatītas kā izmaksas un kā ieguvumi? • Kā izmaksas un ieguvumi mainīsies laikā? • Cik droši ir tas, ka plānotais rezultāts parādīsies?
Sabiedriskās un privātās izvēles salīdzinājums: • Sabiedriskās politikas procesa īpatnības: • vienošanās, kompromisi starp pilsoņu grupām, likumdevējiem, izpildvaru, uzņēmējiem • Sabiedriskās politikas mērķu kolektīvais raksturs • Sabiedrisko labumu raksturs: • Specifiskie labumi, • Kolektīvie labumi, • Quazi kolektīvie labumi
Sabiedriskie labumi • Specifiskie labumi (ekskluzīvas lietas vienam lietotājam, viss, kas jāpērk) • Kolektīvie labumi (nav izslēdzoši, var lietot katrs: gaiss, ūdens, ceļi, ielas) • Quazi kolektīvie labumi (pārpalikuma efekts, tāpēc neeksluzīvs, bet zināmas pūles jāpieliek, lai to iegūtu: aizsardzība, izglītība, sociālā drošība, vides aizsardzība, sabiedriskais transports..)
Sabiedriskie labumi • x Sabiedriskais sektors Kolektīvie labumi Specif.labumi Privātais sektors Quazi kol. labumi
Peļņas loģika sabiedriskajā sektorā Ienākumi – izdevumi = peļņa Neto ieguv=kopējie ieguv – kop.izmaksas • Daudz dalībnieku ar dažādām prasībām • Sabiedrisko labumu (kolektīvo, quazi kolektīvo labumu grūti pārdot tirgū, piemērot tirgus cenu, lai nomērītu neto ieguvumus) • Ierobežotas iespējas salīdzināt ieguvumu (kas ir vērtīgāk – laba veselība vai izglītība?) • Sabiedriskajā sektorā nekonkrēta atbildība par izmaksām un zaudējumiem (dabas vides zaudējumi būvējot autostrādi?..)
Tirgus cena pieprasījums piedāvājums
Izmaksu ieguvumu analīze • Var lietot prospektīvi un retrospektīvi • Dažādās sfērās: • enerģijas ražošanas, • transportā, • pilsētbūvniecībā • Sabiedriskā sektora izmaksu ieguvuma metodes īpatnības:
Sabiedriskā sektora izmaksu ieguvuma metodes īpatnības: • Jāaptver visas I – I, kas var rasties sabiedriskajās programmās, arī netveramas, ko grūti izmērīt naudā. • Tradicionāli I – I analīze balstās uz ekonomisku racionalitāti (ar mazāku piepūli labāku rezultātu) Visi ienākumi – visi izdevumi =neto ieguvums, kam jābūt varāk kā “0” • Sabiedrikso investīciju izdevīgumu nosaka, salīdzinot kāds tas būtu, ja investēts būtu privātajā sfērā • I – I sauc par sociālo I – I tā bieži izriet no taisnīguma, vienlīdzības principiem (sociālā racionalitāte)
Ieguvumu – Izmaksu metode • Svarīgi apskatīt visas izmaksas un ieguvumus, ko politika vai prognoze var radīt. • Kaut arī grūti to izdarīt, tas palīdz mazināt kļūdas, ja aizmirstam kādas izmaksas vai ieguvumus • Viens no veidiem, kā izvairīties no šīm kļūdām ir: visu I – I klasifikācija (iekšējās, ārējās, tieši (netieši) mērāmās
Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem primārieprogrammai kopumā dažiem, mainīgs tieši $ programmai kopumā sekundārie Iekšējie dažiem, mainīgs primārie programmai kopumā netieši dažiem, mainīgs sekundārie programmai kopumā dažiem, mainīgs
Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem primārieprogrammai kopumā dažiem, mainīgs tieši $ programmai kopumā sekundārie Ārējie dažiem, mainīgs primārie programmai kopumā netieši dažiem, mainīgs sekundārie programmai kopumā dažiem, mainīgs
Vai I-I ir iekšēji – ārēji noteiktai programmai Ja skata politiku visas sabiedrības mērogā, nav iekšējā, ārējā dalījuma Iekšējais – ārējais atkarīgs no dalībnieku skatījuma Iekšējie (iekšēji piemītošs/ internalities) – ārējie (ārēji piemītošs/ eksternalities) Eksternalitātes: pozitīvas negatīvas
Izmaksas • Tiešās – pēc tirgus cenas • Netiešās – netieši nosakāma cena, piem. Cik maksā tīrs gaiss?
Primārās un sekundārās I-I ieguvumi • Primārie: ieguvumi no pretalkohola reklāma uz ceļa (cilvēkresursi) • Sekundārie: cik ietaupīts no nenotikušajām avārijām: medicīnas pakalpojumi, policijas pakalpojumi Zaudējumi • Primārie: reklāmas izdevumi • Sekundārie: piesārņota vide
Rezultāts: • Reālais – vai programma kopumā pēc I-I dod reālu ienākumu • Mainīgais, klejojošais (vienai grupai pieaug labums, citai nē)
Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem primārieprogrammai kopumā dažiem, mainīgs tieši $ programmai kopumā sekundārie Iekšējie dažiem, mainīgs primārie programmai kopumā netieši dažiem, mainīgs sekundārie programmai kopumā dažiem, mainīgs
Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem primārieprogrammai kopumā dažiem, mainīgs tieši $ programmai kopumā sekundārie Ārējie dažiem, mainīgs primārie programmai kopumā netieši dažiem, mainīgs sekundārie programmai kopumā dažiem, mainīgs
I-I • Pārrēķināt I-I vērtību nākotnē, ņemot vērā inflācijas, valūtas kursa maiņas utt. • Riska un nedrošības novērtēšana: ar kādu varbūtību not. I- I parādīsies • Kritēriju izvēle pēc kuriem tiks izvēlētas alternatīvas. Piem., Pareto kritērijs (vismaz viena grupa iegūst, neviena nezaudē) • Rawlsian uzlabošanās krit.: tie, kam bija vissliktāk, kļuva vislabāk (piem., trūcīgi studenti tiek pilnībā no valsts apgādāti)
Rekomendācija • Balstoties uz I-I izdara izvēli starp 2 vai vairāk alternatīvām • I-I var veikt gan attiecībā pret pagātni gan nākotni • Efficiency – ek racionalitāte – cik ieguldīts, lai sasniegtu rezultātu • Effectivess – tehniskā racionalitāte, kura no tehnoloģijām dod vairāk produktu • Vērtības kā kritēriji alternatīvas izvēlei. Kādas vērtības ir noteiktas politika mērķiem, alternatīvām. Viena grupa aizstāv vienas vērtības, citas opozīcijā.
Vērtību noskaidrošanas ceļi • Identificēt politikas mērķus • Identificēt visus dalībniekus, ko politika ietekmēs, viņu ieguvumus, zaudējumus • Noskaidrot vērtības, pēc kurām vadās katrs dalībnieks: • Vērtības, kas izriet no mērķiem • Vērtības ar kurām dalībnieki pauž savu gaumi un vajadzības • Vērtības, kuras izmanto kā pamatu saviem argumentiem
I-I un cilvēktiesības • Ineta Ziemele: • Jebkura politikas jānovērtē pēc tā, kā tajā ievērotas cilvēktiesības: cik liela sabiedrības daļa būs ieguvēja un vai citai sabiedrības daļai dzīves līmenis krasi nepasliktināsies.
Problēmas strukturēšana Politikas novērtējums Novērtējums Prognoze P. Strukturēšana Politikas īstenošana P. Strukturēšana Problēma P. Strukturēšana Politikas formulēšana P. Strukturēšana Monitorings Rekomendācijas Politikas izvēle
Uzdevums nākošajai nodarbībai • Sniegt izvēlēto alternatīvu novērtējumu