480 likes | 990 Views
Informācijpratības apmācību organizēšana bibliotēkās. Daina Pakalna Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente. Lekcijas saturs. Kas ir informācijpratība, ko tā ietver. Informācijpratības modeļi un standarti.
E N D
Informācijpratības apmācību organizēšana bibliotēkās Daina Pakalna Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente
Lekcijas saturs • Kas ir informācijpratība, ko tā ietver. • Informācijpratības modeļi un standarti. • Informācijas prasmes valsts izglītības standartos. • Kāda ir bibliotēkas loma informācijas prasmju veidošanā?
Termina rašanās informācijpratība information literacy информационная грамотность “Cilvēki, kuri ir apmācīti izmantot savā darbā informācijas resursus, var tikt saukti par informācijpratīgiem. Viņi ir iemācījušies atrast un izmantot informācijas avotus dažādu problēmu risināšanai. ” 1974. g. P. Zurkovskis Nacionālajai Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes komisijai
ALA definīcija Informācijpratīgai personai ir jābūt spējīgai noteikt, kad informācija ir vajadzīga, noteikt šīs informācijas atrašanās vietu, kritiski izvērtēt informāciju un efektīvi to pielietot problēmas risināšanai. 1989. g. ALA Informācijpratības komiteja
Latviešu valodā apstiprinātā definīcija Spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
Jēdziena attīstība • Informācijpratība = bibliotēkas izmantošanas iemaņu apgūšana (70-tie gadi); • Informācijpratība = lietotāju apmācība dažādu informācijas avotu meklēšanā (80-tie gadi); • Informācijpratība = uzsvars uz elektroniskajiem informācijas resursiem, izmantošana, kritiskā domāšana, novērtēšana (no 90 gadiem).
Informācijpratības struktūra http://librarynext.wordpress.com/category/information-literacy/
Lasīšanas kompetence rakstisku tekstu izpratne, izmantošana un izvērtēšana, lai sasniegtu savus mērķus un pilnveidotu savas zināšanas un potenciālu un piedalītos sabiedrības dzīvē. (Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskas skolēnu novērtēšanas programmas 2009.g. pētījums "Ko skolēni zina un prot - kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs"
Latvijas skolēnu lasīšanas kompetence • 27. – 34. vieta (igauņi – 13.). • vislabāk padodas informācijas reflektēšana un interpretēšana un pārtrauktā teksta (tabula, grafiks, diagramma, instrukcija, katalogs, karte u. c.) uztveršanu. • Maz skolēnu, kas spēj veikt augstākā kompetences līmeņa uzdevumus (0,1 %); • Grūtības konkrētas informācijas atrašana un atlase vienkāršā vai sarežģītā tekstā. (Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010).
Cēloņi? „Latvijā nav izstrādāta precīza metodika, kā skolēnam meklēt informāciju, tāpēc kopumā situācija varētu būt tāda, ka skolēniem netiek pietiekami mācīts strādāt ar informāciju un lasīšanas prasmju attīstīšanu.” Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga
Informācijpratības modeļi • Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs); • Informācijpratības septiņu aspektu modelis (Kristīne Bruce) • Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven Pillars of Information Literacy) • Teberera modelis (pēc skolēnu darbības jomām); • Big6 – Lielais sešinieks
Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs)Domāšana un jautājumu uzdošana
Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven Pillars of Information Literacy) http://www.sconul.ac.uk/groups/information_literacy/sp/diagrams.html
Lielais sešinieks (Big Six) • 1988. g. Sirakūzu universitātes profesors Maikls Eisenbergs un vidusskolas mediju speciālists Roberts Berkovics. • Informācijas meklēšanas prasmes, process + izziņas prasmes, procesu (informācijas sintezēšana un novērtēšana).
Projekts "Skolu bibliotēku un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā" Četri IP komponenti: • Atrašanas prasmes; • Analīzes prasmes; • Izpratne; • Sintēze – sava darba radīšana, prezentēšana, izvērtēšana. Projekta noslēguma ziņojums http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full I.Gudakovska un Dž. Brauns projekta noslēguma izvērtēšanā 2001.g. maijā Foto: Toms Grīnbergs
Atrašanas prasmes 2.Analīzes prasmes Projekta noslēguma ziņojums http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
3. Izpratne 4. Sintēze – sava darba radīšana, prezentēšana, izvērtēšana Projekta noslēguma ziņojums http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
Informācijpratības standarti Amerikas Skolu bibliotekāru asociācijas Informācijpratības standarts skolēniem (1998) http://www.ilipg.org/sites/ilipg.org/files/bo/InformationLiteracyStandards_final.pdf 9 standarti un 21 indikators
1. Standarts. Informācijpratīgs skolēns prot kompetenti un efektīvi atrast informāciju Indikatori: 1. Konstatē, kad informācija ir nepieciešama. 2. Apzinās, ka lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama precīza un uzticama informācija. 3. Precīzi noformulē informācijas pieprasījumu. 4. Nosaka, kādi būs potenciālie informācijas avoti. 5. Izvēlas atbilstošāko informācijas meklēšanas stratēģiju.
Informācijpratības standarti • ALA Koledžu un zinātnisko bibliotēku asociācijas (ACRL) “Informācijpratības kompetences standarts augstākajai izglītībai” (2000)http://www.ala.org/ala/acrl/acrlstandards/standards.pdf
Informācijas prasmes izglītības standartos Pamatizglītības standartā. Dabaszinības(beidzot 3. klasi) 6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais: 6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties; 6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu); 6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim. Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 530). Izgūts no http://likumi.lv/doc.php?id=259125
Informācijas prasmes izglītības standartos • Pamatizglītības standartā. Bioloģija (beidzot 9. klasi) • 8.1. iegūst informāciju uzziņu avotos (grāmatas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas, žurnāli, laikraksti, informatīvi bukleti, internets), specifiskos informācijas avotos (Sarkanā grāmata, augu un dzīvnieku noteicēji, reklāmas izdevumi, modeļi, videofilmas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi, zooveikals, dzīvnieku patversme); • 8.2. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam; • 8.3. prot salīdzināt dažādos avotos iegūto informāciju un izsaka savu viedokli par to; • 8.4. apkopo iegūto informāciju; • 8.5. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;
Google paaudzes informācijpratība • Lielbritānijā veiktais pētījums (CIBER) 2008.g. Secinājumi: • Interneta vidē pavada lielu daļu laika; • Priekšroka - vizuālajam materiālam; • Izcilas datorprasmes, bet vāja informācijpatība; • Maz laika velta informācijas novērtēšanai; • Ātri “pārlec” no vienas hipersaites uz otru, maz lasa tekstus; • “Copy-paste” kultūra; • Trūkst zināšanu par informācijas meklēšanas avotiem. http://www.jisc.ac.uk/media/documents/programmes/reppres/ggworkpackageii.pdf
Secinājumi – ko darīt bibliotēkām: • Kļūt lietotājorientētām, respektējot e-lietotāju vajadzības; • Jāpēta lietotāju vajadzības un informācijas lietošanas paradumi; • Reklamēt digitālās bibliotēkas un kolekcijas; • Sociālo tīklu izmantošana bibliotēkas resursu un pakalpojumu reklamēšanā; • Krājuma digitalizēšana; • Jau no mazotnes audzināt bibliotēkas lietošanas prasmes. http://www.youtube.com/watch?v=1gRBN1JTi_Y
Aktuālākās tēmas (skolēnu viedoklis) • Bibliotēkas lietošanas navigācija: • Enciklopēdijas, vārdnīcas; • Zinātniskie žurnāli; • Populārzinātniskie raksti. • Citu autoru darbu analizēšana; • Datoru lietošanas prasmes: • Datubāzes; • Katalogi; • Enciklopēdijas; • Interneta lietošana. • Kā veidot pareizi atsauces. No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā
Kādam jābūt informācijpratības kursu vadītājam? • Augsti kvalificēts informācijas speciālists; • Zina vairākas valodas; • Ir ar plašu redzesloku; • Ar labu humora izjūtu, dzīvespriecīgs, komunikabls, mūsdienīgs; • Labi atalgots. No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā
Iespējamie nodarbību temati • Bibliotēkas krājuma izmantošana (struktūra, izkārtojums). • Uzziņu avoti (darbs ar vārdnīcām, enciklopēdijām). • Elektroniskie informācijas avoti (datubāzes, tiešsaiste uzziņu resursi); • Informācijas meklēšana elektroniskajos katalogos; • Informācijas meklēšana ZPD. • Darbs ar informācijas avotiem. • Godīga citēšana. Norāžu un atsauču veidošana.
Izmantotie informācijas avoti A BritishLibrary (2007). InformationBehaviouroftheResearcheroftheFuture. Geske, A., Grīnfelds, A., Kangro, A., Kiseļova, R. (2010). Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Rīga: Latvijas Universitāte. Izgūts no http://www.izglitiba-kultura.lv/system/application/uploads/file/LU_petijums_pdf.pdf Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr.281). Izgūts nohttp://likumi.lv/doc.php?id=257229 Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 530). Izgūts no http://likumi.lv/doc.php?id=259125 Skolu bibliotēku un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā : 2. projekts : projekta konsultanta Džeralda R. Brauna ziņojums. (2002). Rīga : LU Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs. Izgūts no http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
Dreimane, J. (2008). Pētījums par google paaudzes informācijpratību. Bibliotēku Pasaule, 44, 56.-57. Jēkabsone, M. (1008). Skolas bibliotēka kā piedzīvojums: HankeZīla par Vācijas skolu bibliotēku informācijpratības veicināšanas aktivitātēm. Bibliotēku Pasaule, 48, 42.-45. Chevillotte, S. (2010). InformationLiteracy. InBates, M. & Maack M. N. (Eds). EncyclopediaofLibraryansInformationScience. Vol.III (thirded.) 2421-2428. Maižele, I. (2005). Informācijpratības veidošana skolas bibliotēkā. Izglītības iestādes bibliotekāra rokasgrāmata, 2, 9.-12. Zahare, T. (2008). Daugavpils vidusskolēnu informācijpratība. Bibliotēku Pasaule, 44, 32.-35.
Stāstu stāstīšana un priekšā lasīšana bērniem http://www.berthoudrecorder.com/2011/10/01/looking-for-a-few-good-readers/ http://worthingacademyofperformingarts.blogspot.com/2012/11/the-difference-between-storytelling-and.html
Kas ir stāsts un vai bibliotekārs ir stāstnieks? • Stāsti ir visapkārt, tie tikai jāpamana. • Katrs ir stāstnieks – it īpaši bibliotekāri. • Par ko stāstīt bibliotekāram? • Kā veidot stāstu? • Stāsts un lasīšana priekšā. Līdzīgais un atšķirības.
Projekts “Stāstu bibliotēkas” Inguna Radziņa, Igeta Gredzena, Aelita Ramane par UNESCO projektu “Stāstu bibliotēkas” • http://www.youtube.com/watch?v=YmlcVN4lykg
Bibliotēka – vieta, kur radīt stāstus Krāsainās pasakas Limbažu bērnu bibliotēkā
Inguna Radziņa un lelles • http://www.youtube.com/watch?v=ZLaVQRDQTR0
Rosināt bērnus stāstīt, sacerēt stāstus S T Ā S T S Vārds + vārds = stāsts Fantāzijas binoms – vārdi atbrīvoti no ikdienišķās nozīmes.
Viela fantāzijai Kas notiktu, ja.... Jautājumi un atbildes: Kas? Kur? Ko darīja? Ko tas teica? Ar ko tas breidzās?
Spēles ar pasakām Ačgārnā pasaka “Pasaka pēc atslēgvārdiem” Kas notika pēc tam? Pasaku kokteilis
Propa kārtis Uzvara Atgriešanās mājās Viltus varonis Grūti uzdevumi Nelaimes likvidēšana Varoņa atpazīšana Viltus varoņa atmaskošana Pretinieka sodīšana Kāzas Aizliegums Aizlieguma pārkāpšana Kaitējums Varoņa došanās projām Uzdevums Satikšanās ar devēju Burvju līdzekļi Pretinieka parādīšanās Pretinieka pārdabiskās spējas Cīņa
Apkopojot to visu: • Bibliotēka ir vieta grāmatām, stāstiem un fantāzijai. • Bibliotekārs var būt lielisks stāstnieks. • Viss var sākties ar grāmatu, bet var pārtapt arī STĀSTĀ. • Bibliotēka – vieta, kur radīt jaunus stāstus, varbūt arī rakstīt tos jaunās grāmatās. • Lai Jums izdodas!