Invalīdu riteņkrēslu lietotāju integrācija darba tirgū

1. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts Invalīdu riteņkrēslu lietotāju integrācija darba tirgū Pētījuma prezentācija Rīgā, 2006.gada aprīlī Inese Šūpule, Miķelis Grīviņš

2. Pētījuma metodoloģija Teorētiskās literatūras izpēte, pētījuma hipotēžu izvirzīšana; Iepriekš veikto pētījumu un projektu izpēte; Dziļās intervijas ar invalīdiem riteņkrēslu lietotājiem; Invalīdu riteņkrēslu lietotāju kvantitatīva aptauja; Dziļās intervijas ar darba devējiem; Ieteikumi situācijas uzlabošanai.

3. Pētījuma metožu apraksts • Dziļās intervijas: • 20 dziļās intervijas ar invalīdiem riteņkrēslu lietotājiem (nodarbinātiem un bezdarbniekiem); • 20 dziļās intervijas ar darba devējiem (kas ir un kas nav nodarbinājuši invalīdus riteņkrēslu lietotājus. Aptauja: 301 respondenti No tiem: 240 (80%) invalīdi riteņkrēslu lietotāji; 61 (20%) invalīdi, kas nav riteņkrēslu lietotāji.

4. Pētījuma uzdevumi • Pētījuma uzdevumi: • atklāt faktorus, kas veicina invalīdu riteņkrēslu lietotāju bezdarbu un sociālo atstumtību; • sniegt izpratni par to, kas nosaka invalīdu riteņkrēslu lietotāju izglītības ceļa un darba ierobežojumus; • sniegt ierosinājumus, kādā veidā sekmēt invalīdu riteņkrēslu lietotāju profesionālo mobilitāti un integrāciju sabiedrībā.

5. Invalīdu nodarbinātība

6. Invalīdu nodarbinātība Nodarbinātības līmenis atšķiras, aplūkojot dažādas sociāldemogrāfiskas grupas: nodarbinātības līmenis starp invalīdiem riteņkrēslu lietotājiem samazinās proporcionāli vecuma grupai (vecākās grupās ir zemāks nodarbinātības līmenis); nodarbinātības līmenis atšķiras atkarībā no tā, kad ir iegūta invaliditāte; starp sievietēm ir novērojams daudz augstāks bezdarba līmenis (strādā 15% sieviešu); paaugstināts bezdarba līmenis ir novērojams arī starp invalīdiem riteņkrēslu lietotājiem cittautiešiem (nodarbināti tikai 10% cittautiešu).

7. Invalīdu nodarbinātība Galvenās problēmas, ar kurām saskaras nodarbinātie invalīdi riteņkrēslu lietotāji: nokļūšana līdz darbavietai; profesionālo zināšanu trūkums; neatbilstoša darbavieta.

8. Invalīdu nodarbinātība Darba devēji: invalīdu riteņkrēslu lietotāju zemajā nodarbinātības līmenī var vainot pašus invalīdus, viņu kūtrumu, meklējot darba vietu; NVA pietiekami neinformē darba devējus par piedāvājumiem un iespējām, kādus šī aģentūra sniedz darba devējiem, kas nodarbina invalīdus; darba devēji būtu vairāk ieinteresēti invalīdu nodarbināšanā, ja tie būtu labi profesionāļi savā nozarē, labāki par pārējiem.

9. Invalīdu nodarbinātība Darba devēji: veidot subsidētās darba vietas darba devējam nav izdevīgi, tas ir pārāk laikietilpīgi un prasa papildus resursus un zināšanas; pielāgot biroja vidi invalīdu riteņkrēslu lietotāju vajadzībām ir izdevīgi tikai, ja tiek nodarbināti vairāki šādi cilvēki; invalīds riteņkrēsla lietotājs varētu veikt pienākumus ārpus darba vietas.

10. Invalīdu nodarbinātība

11. Invalīdu nodarbinātība Tikai 50% no visiem strādājošajiem respondentiem savu darbu veic tikai darbavietā (17% strādā gan, darbā, gan mājās, 35% strādā tikai mājās). Darbs mājās: nenodrošina sociālos kontaktus; ierobežo izaugsmes iespējas; veicina nevienlīdzīgu atalgojumu; mazina darbinieka iespējas uz pašnovērtējumu un darba devēju novērtējumu.

12. Invalīdu nodarbinātība Invalīdi riteņkrēslu lietotāji: sociālo kontaktu tīkli pēc invaliditātes iegūšanas mainās un nereti tie aprobežojas ar invalīdu kopienu; rehabilitācijas un ārstēšanās periods pēc invaliditātes iegūšanas negatīvi ietekmē profesionālās iemaņas, tā rezultātā notiek „izkrišana” no darba tirgus aprites; Pieredzes „pārrāvumu” sekmē arī sabiedrībā valdošie stereotipi par būtiskajām atšķirībām starp invalīdu riteņkrēslu lietotāju un pārējo sabiedrības locekļu dzīvi un iespējām.

13. Invalīdu nodarbinātība

14. Invalīdu nodarbinātība

15. Invalīdu nodarbinātība darba pieredze ir 84% respondentu; gribētu strādāt 74% no nestrādājošajiem invalīdiem riteņkrēslu lietotājiem; tikai 16% norāda, ka pēdējā darba vietā strādājuši pēc traumas/ saslimšanas; darbu meklē tikai 31% respondenti.

16. Invalīdu nodarbinātība

17. Invalīdu nodarbinātība

18. Invalīdu nodarbinātība Problēmas iegūstot izglītību: nepielāgota vide izglītības vietā (nosauc 41% respondentu); grūtības nokļūt līdz izglītības iestādei (nosauc 47% respondentu); problēmas ar veselību (nosauc 11% respondentu).

19. 17 23 8 29 26 Invalīdu nodarbinātība

20. Invalīdu nodarbinātība

21. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts Invalīdu riteņkrēslu lietotāju integrācija darba tirgū e-mail:mikelis.grivins@biss.soc.lv tālrunis: +371 7217553 web page: www.biss.soc.lv Inese Šūpule, Miķelis Grīviņš