290 likes | 454 Views
Latvija un Līgums par konstitūciju Eiropai. Saturs 1. Ievads 2. Izmaiņas Latvijai un Eiropai 3. Izmaiņas pilsonim. ES uzbūve un darbība. 1. L īguma sagatavošanas vēsture. Nicas Eiropadome 2000.gada decembris “Deklarācija par Eiropas nākotni”. Lākenas Eiropadome 2001.gada decembris
E N D
Saturs 1. Ievads 2. Izmaiņas Latvijai un Eiropai 3. Izmaiņas pilsonim
1. Līguma sagatavošanas vēsture Nicas Eiropadome 2000.gada decembris “Deklarācija par Eiropas nākotni” Lākenas Eiropadome 2001.gada decembris Lēmums par Eiropas Konventa izveidi Eiropas Konvents 2002.gada marts – 2003.gada jūlijs Priekšlikumi Starpvaldību konferencei Starpvaldību konference 2004. gada 18. jūnijs Vienošanās par Līgumu
Vai Jūs zinājāt? • Pirmo runu latviešu valodā Eiropas Parlamenta sēžu zālē teica Eiropas Konventa dalībniece Inese Birzniece • Eiropas Konventam notika 26 sēdes, tika izteikti 5995 priekšlikumi. Konventa darbs ilga 16 mēnešus • Latvija un Ungārija ir pievienojusi Līgumam deklarāciju par Eiropas kopējās valūtas nosaukumu • Līgumu parlamentos jau ir ratificējusi Lietuva –2004. gada 11. novembrī, Ungārija – 2004. gada 20. decembrī un Slovēnija – 2005. gada 1. februārī
Par ko diskutēja Līguma tapšanas laikā? Saturiskā diskusija: • Vai ES jābūt federālai (federācija vai nacionālu valstu savienība)? • Vai Līgumā iekļaut atsauci uz kristīgām vērtībām? • Vai ES ir nepieciešama aizsardzības politika? ES veidola jautājumi: • Vai nepieciešams ES ārlietu ministrs? • Cik komisāri nākotnē nepieciešami Eiropas Komisijā? Citi jautājumi: • Kā Eiropu padarīt saprotamāku, pieejamāku un demokrātiskāku? • Kā Līgumā iekļaut Pamattiesību hartu? • Vai var veidoties “divu ātrumu” Eiropa?
Biežāk uzdotie jautājumi • Kāpēc Līgums vispār ir nepieciešams un ko iegūs pilsonis? • Kāds labums būs t.s. “mazajām” ES dalībvalstīm, arī Latvijai? • Kāpēc dažās valstīs par Līguma ratifikāciju tiek rīkoti referendumi, citās balso parlamenti? • Vai Latvijā tiks rīkots referendums? • Kādi ir ieguvumi un trūkumi Līgumam salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošiem ES līgumiem un kārtību? • Kāpēc Līguma nosaukumā ir iekļauts “Eiropas” nevis “Eiropas Savienības” vārds?
Līgumā noteiktie kopējie Eiropas Savienības simboli Eiropas Savienības karogs Naudas vienība Himna – “Oda priekam” no Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas Eiropas diena – 9. maijs Vienoti daudzveidībā Eiropas Savienības devīze
Līdz 2014.gadam – katra dalībvalsts izvirza vienu komisāru No 2014.gada – komisāru skaits atbilst 2/3 dalībvalstu skaita Komisārs – iespēja Latvijai deleģēt cilvēku darbam Eiropas Savienības interesēs Latvija un Eiropas Komisija EIROPAS KOMISIJA LATVIJA
Trīs dalībvalstu rotējošā prezidentūras komanda Noteikta Ministru Padomes struktūra Latvija vadīs Ministru Padomes darbu 2014. un 2015.gadā Latvija un Ministru Padome MINISTRU PADOME LATVIJA
Kvalificētā balsu vairākuma reforma un plašāks tā pielietojums Bloķējošo mazākumu veido vismaz četras dalībvalstis Vienprātības balsojums ir saglabāts jūtīgākajās sfērās Latvija, kopā ar trīs citām dalībvalstīm, var apturēt lēmuma pieņemšanu Latvijas ietekme Ministru Padomē pieaug MINISTRU PADOME LATVIJA
Latvija un Eiropas Parlaments • Paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras • Eiropas Parlamentam vienāda ietekme lēmumu pieņemšanā ar • Ministru Padomi
Noteikts maksimālais Eiropas Parlamenta deputātu skaits – 750 • Deputātu skaits ir atkarīgs no dalībvalsts pilsoņu skaita • Dalībvalstij ir vismaz seši, bet ne vairāk kā 96 pārstāvji • Palielināta nacionālo parlamentu loma • Nacionālie parlamenti var atdot atkārtotai izskatīšanai Eiropas • Komisijai tiesību akta projektu
Ko jaunu paredz Līgums Eiropai un Latvijai? • Izveidota 1 juridiskā persona – ES - Iespēja slēgt starptautiskus līgumus visas ES vārdā • Likvidēta 3 pīlāru struktūra - Vienkāršāka ES kopējo politiku struktūra • Samazināts juridisko instrumentu skaits no 15 uz 6 - Vienkāršāka un saprotamāka ES likumdošana • Izveidots Eiropadomes prezidenta postenis
Ko jaunu paredz Līgums Eiropai un Latvijai? • Izveidots ES ārlietu ministra postenis kopējās ārpolitikas jautājumos - Latvija turpinās veidot savu ārpolitiku • Ciešāka sadarbība starp valstīm tieslietu un iekšlietu jautājumos - Efektīvāka pārrobežu sadarbība cīņā pret nelegāloimigrāciju,narkotiku tirdzniecību, terorismu u.c. • Likumdošanas iniciatīvas tiesības ES pilsoņiem
Izstāšanās procedūra no ES Līgums par konstitūciju Eiropai vairs neattiecas uz dalībvalsti, kad stājas spēkā vienošanās par izstāšanos no ES, vai 2 gadus pēc brīdinājuma izteikšanas Eiropadomei Vienošanās par izstāšanos no ES DALĪBVALSTS PĀRRUNAS STARP DALĪBVALSTI UN ES INFORMĀCIJA EIROPADOMEI Dalībvalsts nepiedalās sanāksmēsvai lēmumos, kas attiecas uz to Nākotnes attiecību modelis ar ES Avots: Eiropas Komisija
Skaidrs pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm un ES Pamatprincipi: subsidiaritāte un proporcionalitāte Lēmumus pieņem tikai Eiropas Savienības līmenī Eiropas Savienības ekskluzīvās kompetences Lēmumus pieņem kopīgi Dalītās kompetences Eiropas Savienība veic papildinošas funkcijas un nedrīkst regulēt šīs sfēras Atbalsta, koordinācijas vai papildinošās darbības
Līgums par konstitūciju Eiropai neparedz: • Likvidēt Latvijas robežkontroli • Izmainīt Latvijas maksājumus ES budžetā • Izmainīt Latvijas nodokļus • Centralizētas ES “lielvalsts” izveidošanu • Plašāku pilnvaru nodošanu ES
Tiešās izmaiņas pilsonim • Līgumā iekļauta Pamattiesību harta • Līgumā paredzēts, ka ES pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
ES pilsoņiem kopš Eiropas Savienības izveidošanas ir šādas tiesības: • Brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties ES teritorijā • Balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietā arī citā dalībvalstī • Tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešajās valstīs • Vērsties pie ES ombuda (tiesībsarga)
Līgumā iekļautā Pamattiesību harta nostiprina jaunas ES pilsoņu tiesības, piemēram: • Tiesības uz labu pārvaldību • Vecāku cilvēku tiesības uz cienīgu dzīvi • Tiesības uz veselības aprūpi • Tiesības uz sociālo aizsardzību • Tiesības uz tīru vidi • Patērētāju tiesību aizsardzība • Bioētikas normas
Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Padomes 1950. gada Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai • Papildiespējas cilvēka pamattiesību aizsardzībā
ES pilsoņi un Līgums • Par Līgumu pozitīvi noskaņoti ap 68% ES pilsoņu • Latvijā Līgumu atbalsta 61% no aptaujātajiem, pret – 13%, nav viedokļa – 27% Avots: Eurobarometer aptauja 2004. gada decembris
Papildu informācija • Saeimas ES informācijas centra “Eiroinfo” tālrunis – 7 211 111 • Bezmaksas Europe Direct tālrunis – 00 800 6 7 8 9 10 11 • Eiropas Savienības informācijas punkti rajonu centrālajās bibliotēkās • Eiropas Savienības informācijas aģentūra – 7 212 611 • Informācija par Līgumu internetā: www.am.gov.lv www.eiroinfo.lv www.latvija-eiropa.gov.lv europe.eu.int/constitution
Paldies par uzmanību! • Foto: Eiropas Komisija; Eiropas Parlaments; ES Padome