Komersantu kontrolējošo institūciju darbības novērtējums, rezultāti

1. Komersantu kontrolējošo institūciju darbības novērtējums, rezultāti Rudīte Osvalde Valsts kancelejas PKD vadītāja FA DG vadītāja Tālr.: 67082988 E-pasts: Rudite.Osvalde@mk.gov.lv 12.11.2010.

2. Pētījuma/audita mērķisPadarītais • Identificēt būtiskākās valsts un pašvaldību institūciju īstenotās komersantu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas • Izstrādāt priekšlikumus, lai noteiktu valsts pārvaldes institūciju īstenoto komersantu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkciju un uzdevumu minimumu, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un barjeras • Izstrādāti priekšlikumi • administratīvo šķēršļu mazināšanai komersantiem • kontrolējošo institūciju darbības uzlabošanai, t.sk. resursu optimizācija • jautājumu risināšanai, kuros nepieciešama tālāka izpēte un padziļināta analīze

3. Pētījuma/audita apjoms FA DG ietvaros: Komersantu aptaujas un intervijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru griezumā - koncentrācija uz komercdarbības jomām kas pašlaik dod galveno pienesumu ekonomikā kas būtu attīstāmas kā galvenās eksporta nozares FA sākotnēji koncentrēts uz apstrādes rūpniecību ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības pakalpojumiem (HORECA) un pārtikas ražošana loģistikas un transporta pakalpojumiem ES līdzfinansētā projekta “Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” (SIA “Ernst&YoungBaltic”) ietvaros: 11 nozares 25 institūcijas 5 pašvaldības

4. Pētījuma/audita ierobežojumi • Būtiskas normatīvā regulējuma izmaiņas (Būvniecības likumprojekts, Maksātnespējas likumprojekts, grozījumi Komerclikumā, PVN likumprojekts u.c.) • Izvēlēto institūciju un komersantu nozariskais griezums • Vēsturiski dati, reorganizētas institūcijas • Paralēlie procesi, citas institūciju iniciatīvas (nav vērtēti lauksaimniecības uzņēmumi) • Analīze par 2008/2009; normatīvo aktu izpēte līdz 17.05.2010

5. Rezultāti • Piedāvāti ap 75 priekšlikumi, kurus ir iespējams iedalīt 5 daļās: • atcelt, samazināt, apvienot vai uzlabot tiesību aktus • vienkāršot datu sniegšanas procesu • attīstīt uz IKT balstītus risinājumus un pakalpojumus • valsts pārvaldes institūciju savstarpēja datu apmaiņa • uzlabot informācijas sniegšanas vadlīnijas • Puse no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem ir attiecināmi uz tiesību aktu izmaiņām, pamatā samazinot un optimizējot prasības vai paredzot atvieglojumus • Trešā daļa priekšlikumu ir saistīti ar efektīvu un optimālu datu sniegšanas procesu • Konstatēti 16 jautājumi, kuru risināšanai nepieciešama tālāka rīcība un padziļināta analīze • Ietaupījums komersantiem minētajās 11 nozarēs veidotu 19,45 milj. latu gadā (pētījumam 49 tūkst.)

6. Konceptuālās problēmas • 1. Sistēmiskas pieejas trūkums: • Ir normas, nav sistēma kā piemērot; • Nav vienotas pieejas/vienotas datu bāzes; • Samērīguma trūkums – dokumentu iesniegšana (dažas dienas)/ izskatīšana mēneša laikā; • Neprecīzi tulkotas direktīvas/regulas + Latvijā stingrākas prasības • 2. Nodrošināšanās princips: • Prasīt maksimāli iespējamo, arī to, kas neizriet no normatīvajiem aktiem – institūciju prakse; precīzāks formulējums normatīvajos aktos, izslēdzot “var būt”, “var pieprasīt papildus informāciju”; “ieviest atbildību”; • Principa“ mazāk sodīt, vairāk konsultēt” trūkums; • Principa “tuvāk dzīvei” trūkums jeb normatīva pieeja; • Nedarbojas paļāvības/ ticamības princips (piem., izdrukāts, pa faksu nosūtīts dok.) • Sarežģītākas procedūras salīdzinājumā ar ārvalstu praksi – citur ir ērtāk, vienkāršāk, bez lieku dokumentu (pa) rakstīšanas • 3. Sadarbības trūkums: • Pieejamība – grūti sazvanīt, nevar precīzi atbildēt, nav informācijas, nav kompetences • Sadarbības trūkums valsts un pašvaldības līmenī

7. Administratīvā sloga vienkāršošana • Atcelt, samazināt, apvienot vai uzlabot tiesību aktus • Atcelt tiesību aktu; • Atcelt kādu no tiesību akta prasībām; • Atbrīvot no informācijas sniegšanas kādu grupu vai sektoru; • Konsolidēt/ apvienot otrā līmeņa tiesību aktus un prasības; • Vienkāršot tiesību akta terminoloģiju un tās sarežģītību. • Vienkāršot datu sniegšanas procesu • Atcelt nevajadzīgas formas, pārbaudes vai datu prasības; • Samazināt formu aizpildīšanai nepieciešamo laiku, piemēram, uzlabojot to izskatu, skaidrību utt.; • Sadalīt resursus atbilstoši prioritātēm, piemēram, veikt mazāk pārbaudes uzņēmumos ar labiem rādītājiem (balstītu uz risku izvērtējumu); • Samazināt informāciju prasību sniegšanas biežumu; • Savstarpēji saskaņot informācijas prasības.

8. Administratīvā sloga vienkāršošanas veidi • Valsts pārvaldes institūciju savstarpēja datu apmaiņa • Izmantot citu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus, nevis prasīt tos uzņēmumiem • Vākt datus tieši no uzņēmumu informācijas sistēmām, radot iespēju uzņēmumiem importēt datus Valsts informācijas sistēmās automātiskā režīmā • Izveidot uzņēmumiem Vienas pieturas aģentūras pieejamību • Izstrādāt standarta definīcijas tiesību aktos • Attīstīt uz IKT balstītus risinājumus un pakalpojumus • Izveidot formas un citas datu prasības pieejamas internetā • Izveidot interaktīvas formas, kas nepieprasa neatbilstošus datus

9. Administratīvā sloga vienkāršošana • Uzlabot informācijas sniegšanas vadlīnijas • Izstrādāt skaidrākas un pieejamākas vadlīnijas, piemēram, ievietojot tās internetā • Pārrakstīt vadlīnijas vienkāršākā valodā • Atdalīt obligātās prasības no brīvprātīgi sniedzamām • Tiesību aktus ievietot mājas lapā

10. Prasību veidi Pakļaušanās prasības Normatīvajos aktos definētās prasības, kuras jāievēro komersantam, nodrošinot to izpildi komercdarbības laikā (piemēram, ugunsdrošības prasības, preču marķējums, nodalīta uzskaite) Darbības atļauju saņemšanas prasības Normatīvajos aktos definētās prasības, kuras uzliek par pienākumu komersantam saņemt dažāda veida licences, atļaujas, reģistrācijas apliecības, sertifikātus u.tml. pirms attiecīgās darbības uzsākšanas Informēšanas prasības Normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras uzliek pienākumu komersantam informēt kontrolējošo institūciju par savu darbību vai konkrētu situāciju savā darbībā Pārskatu sniegšanas prasības Normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras uzliek pienākumu komersantam iesniegt kontrolējošās institūcijās dažādus pārskatus, t.sk. statistikas pārskatus Normatīvajos aktos noteiktās (gan mutisku, gan rakstisku) prasības, kuras uzliek pienākumu komersantam sniegt kontrolējošām institūcijām informāciju institūciju veikto pārbaužu ietvaros Informācijas sniegšanas prasības

11. Pārskatu veidi

12. Horizontālie priekšlikumi (I) • Ietekmes uz komercdarbību izvērtēšana, izstrādājot normatīvos aktus • riska analīze, ja prasība netiktu ieviesta vispār • dažādu izņēmumu, atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana; • ES tiesību aktu pārņemšana bez papildus administratīvajām barjerām • retākas un mazāka apjoma informācijas iesniegšana pārvaldes institūcijām; • informācijas un dokumentu elektroniskas aprites veicināšana; • efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā 12

13. Ietekmes uz komercdarbību izvērtēšana, izstrādājot normatīvos aktus • Reklāmu un izkārtņu izvietošanas saskaņošana (5.1.7.) • Lai samazinātu administratīvo barjeru komersantiem un veicinātu komercdarbības attīstību, iesakām paredzēt atvieglojumus (atcelt pašvaldību saskaņojuma nepieciešamību vai atcelt/samazināt pašvaldības nodevu) reklāmas izvietošanai komersanta darbības vietā reklamējot savu saražoto vai tirgoto produkciju, ja netiek pārsniegti noteiktie reklāmas laukuma ierobežojumi. • Lai nodrošinātu vienādu pieeju dažādās pašvaldībās, iesakām izstrādāt MK noteikumus, kuri noteiktu principus ierobežojumu noteikšanai un saskaņojuma saņemšanas kārtībai. • Iesakām paredzēt atvieglojumus (atcelt pašvaldību saskaņojuma nepieciešamību vai atcelt/samazināt pašvaldības nodevu) izkārtņu izvietošanai komersanta darbības vietā, ja tā paredzēta komersanta atpazīstamības veicināšanai un ja netiek pārsniegti noteiktie izkārtnes izmēru ierobežojumi • Ietaupījumi uzņēmējam 1 202 500 Ls gadā.

14. Horizontālie priekšlikumi (II) • Normatīvā regulējuma uzraudzīšana un skaidrošana • Savā pārziņā esošo normatīvo aktu regulāra pārskatīšana • Konsekventa pieeja normatīvo aktu interpretēšanā un piemērošanā • Regulāru kopsavilkumu publicēšana par jaunā regulējuma prasībām • Pārejas periodi sankciju piemērošanai jauna regulējuma gadījumā • Konsultatīvo funkciju paplašināšana • Konsultāciju sniegšana arī citos darba laikos vismaz 1-2 reizes nedēļā • Metodisko un skaidrojošo materiālu publicēšana 14

15. Normatīvā regulējuma uzraudzīšana un skaidrošana • Darba aizsardzības prasības (5.1.8.) • jāveic vienreizējas investīcijas standartizētā darba vides risku novērtēšanā pa profesijām un papildināt ar šīm prasībām profesiju klasifikatoru • Pārskatīt izveidoto žurnālu sistēmu, izvērtējot tiešām nepieciešamo ierakstu veikšanu, pārējo prasību ievērošanu atstājot katra komersanta ziņā, samazinot formalitāšu skaitu darba aizsardzībā • izstrādāt vienotus principus obligāti veicamo apmācību biežuma noteikšanai darbībām ar dažādām bīstamām iekārtām, pēc būtības izvērtējot iespējamos riskus zināšanu „novecošanai” konkrētam darbiniekam strādājot ar noteiktu iekārtu gadu no gada • Par ugunsdrošību atbildīgās personas norīkošana (5.1.11.) • Samazināt atbildīgajai personai izvirzītās prasības un uzlabot prasību izpildi ar mērķi samazināt komersantu izmaksas un nodrošināt pārbaužu veikšanu komersantam ērtā laikā. • VUGD izstrādātas vadlīnijas vai konsultācijas ugunsdrošībai – it īpaši kultūras pieminekļos, kur nav iespējams nodrošināt visu prasību izpildi (5.1.12.)

16. Normatīvā regulējuma uzraudzīšana un skaidrošana • Civilās aizsardzības plāni (5.1.14) • VUGD izstrādāt civilās aizsardzības plāna standarta modeli, ko komersants papildina tikai ar specifisko informāciju (atbilstoši telpām, komersanta specifikai u.tml.) • Vienkāršot civilās aizsardzības plāna saturu, izstrādājot vienkāršus un izpildāmus vispārējos principus • Preventīvie pasākumi būtu lietderīgi, ja VUGD vienu reizi gadā veiktu praktiskas apmācības civilās aizsardzības plāna prasību izpildei • Pašvaldības lēmuma par pirmpirkuma tiesībām ierobežošana (6.4.2.) • Ņemot vērā to, ka pašvaldības nekustamo īpašumu pirkšanu realizē plānveidīgi, analizējot savas teritorijas attīstību un savu funkciju izpildi katrā teritorijas daļā, pašvaldībām ir iespēja noteiktam laika posmam identificēt teritorijas vai konkrētus nekustamā īpašuma objektus, uz kuriem būtu jārealizē pirmpirkuma tiesības

17. Horizontālie priekšlikumi (III) • E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Kontrolējošās institūcijās iesniedzamo dokumentu saraksta pārskatīšana, identificējot dokumentus, kurus var iesniegt kā kopijas un bez komersanta zīmoga • Elektroniskās saziņas veicināšana papildus dokumentu iesniegšanas gadījumā • Pāreja uz elektroniski iesniegtās informācijas tālāku apstrādi institūcijas ietvaros, ja iesniegums iesniegts elektroniskā formātā • Piedāvājums komersantiem saņemt institūcijas dokumentus elektroniski, skaidri nosakot minimālo dokumentu kopu, kas iesniedzama vai uzrādāma tikai oriģinālā 17

18. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Fizisko personu un nodokļu maksātāju reģistrācija (4.2.7.) • izvērtēt iespēju atteikties no „saimnieciskās darbības veicēja” kā nodokļu maksātāja reģistrācija formas un reģistrēt šāda darba veicējus kā individuālos komersantus Uzņēmumu reģistrā • nodokļu maksātāja reģistru apvienot ar uzņēmumu reģistru, veidojot kopīgu reģistru, ar vienotu identifikāciju, kura datus savām vajadzībām izmanto gan Uzņēmumu reģistrs, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan jebkura institūcija, kurai ir nepieciešami šā vienotā reģistra dati tās normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošana. • Konfiscētu preču iznīcināšanas vides aspektu uzraudzība (4.2.8.) • izveidot vienotu sistēmu Latvijā, kādā tiktu savāktas un iznīcinātas konfiscētās preces no kontrolējošām institūcijām, preču iznīcināšanas vietu saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, kura atbildīga par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu

19. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • E-pakalpojumu un datu apmaiņas ieviešana vides aizsardzībā (4.4.3.) • Ievērojot lielo sniegto pakalpojumu skaitu, apstrādājamo datu apjomu un pārbaužu skaitu, Valsts vides dienestam nepieciešama informācijas sistēma savas darbības atbalstam un datu apmaiņai ar citām valsts institūcijām, jo īpaši ar Latvijas vides, ģeoloģijas un metroloģijas centru • Izziņas par zemes lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu obligātuma atcelšana (6.4.1.) • Gadījumos, kad zemes lietošanas mērķis netiek mainīts, informācijas apmaiņai jānotiek starp pašvaldību un Valsts zemes dienestu, neprasot komersantam izņemt atsevišķu izziņu. Arī informāciju par zemes lietošanas mērķa maiņu pašvaldībai būtu jāpaziņo Valsts zemes dienestam. Personām šādu informācija pašvaldībā un Valsts zemes dienestā būtu jānodrošina bez maksas • Informācijas aprites uzlabošana valsts un pašvaldību institūciju starpā

20. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Valsts statistiskās informācijas apkopošana (4.3.1.) • Identificētās vajadzības statistikas datu apmaiņai starp valsts institūcijām (1): • Komercreģistra dati: • CSP – statistikas apkopošanai par komersantu darbību un īpašniekiem • Visām institūcijām, kas organizē publiskos iepirkumus – dati par komersantu statusu (nav ierosināta maksātnespēja vai likvidācijas process) un paraksta tiesīgajām personām • VID informācijas sistēmas: • CSP - statistikas apkopošanai par finanšu pārskatu datiem, nodarbinātajiem, apgrozījumiem • Visām institūcijām, kas organizē publiskos iepirkumus– dati par nodokļu parādu neesamību

21. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Identificētās vajadzības statistikas datu apmaiņai starp valsts institūcijām (2): • Nekustamā īpašuma Kadastra IS: • CSP – statistikas apkopošanai par nekustamiem īpašumiem • Pašvaldībām – būvniecības procesa kontrolei, tirdzniecības publiskās vietās kontroli • LVĢMC datubāzes: • CSP – statistikas apkopošanai par dabas resursiem un apgrozījumu • VVD – savu kontroles funkciju izpildei vides aizsardzības jomā

22. Valsts statistiskās informācijas apkopošana • Informācijas apkopošana, datu iegūšana un iesniegšana vienotā portālā, CSP jāturpina analizēt iespējas iegūt datus no citām valsts institūcijām un organizēt statistiskās informācijas iesniegšana vienotā sistēmā • Pieejamo tehnisko resursu ietvaros UR datus var sniegt elektronisko dokumentu aprites veidā, atbildot uz konkrētiem informācijas pieprasījumiem, bet UR nav iespējas nodrošināt datu sniegšanu strukturētā veidā. Tādējādi ieteikuma ieviešana tehnisko iespēju līmenī varētu tikt risināta līdz ar jaunai UR informācijas sistēmas izveidi pēc 2011. gada 7.augusta. • Jāturpina analizēt iespējas samazināt sniedzamās informācijas apjomu, veicot šādus pasākumus: • Samazinot pārskatos iekļauto datu kopu, atsakoties no datiem, kas nav nepieciešami tālākai sniegšanai starptautisko saistību izpildei vai Latvijas valdībai lēmumu pieņemšanai; • Samazinot pārskatu iesniegšanas biežumu, reāli izvērtējot nepieciešamību pēc aktualizētajiem datiem, it īpaši mēneša un ceturkšņa pārskatiem; • Veicot pārrunas ar ES un citām starptautiskajām organizācijām, pieprasot tiesības neiesniegt noteiktus pārskatus vai pārskatos iekļautās datu kopas, jo Latvijas komercdarbības apjomi ir praktiski nemateriāli ES un pasaules statistikas kontekstā un saistīto lēmumu pieņemšanā nav būtiski. • CSP paplašināt pārskata sadaļas ietverot pārskatos informācijas pieprasījumu, kas nepieciešams Latvijas Bankas darbības nodrošināšanai un statistikas vešanai, tādējādi samazinot institūciju skaitu, kas veic datu pieprasījumu 22

23. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Augu aizsardzības līdzekļu atļauju izdošana (4.2.9.) • Datus par komersantu pieprasīt UR un VID, neprasot tos no komersanta. Izvērtēt iespēju nākotnē nodrošināt elektronisku pārskatu iesniegšanu • Vides statistiskā informācija (4.3.2) • statistiskās informācijas pieprasīšanas sistēma ir jāpārskata, nosakot skaidrus mērķus, ierobežojot rādītāju skaitu, proti, identificējot tos rādītājus par kuriem ir jāsniedz dati un pārējiem rādītājiem, kuri ir iegūstami no citiem avotiem, tādējādi izslēdzot iespēju no lieku datu pieprasīšanas pārskatos. • jānosaka informācijas pārbaudes mehānismi un atbildīgās institūcijas. • jāparedz attiecīgo datu uzkrāšanu pie komersanta un šādas informācijas pārbaudi kontrolējošo institūciju veikto pārbaužu ietvaros • Jāattīsta un jāpilnveido informācijas uzkrāšanas datu bāzes, īpaši uzmanību vēršot uz komersantu iespēju informāciju ievadīt tieši datu bāzē, kā arī attīstot datu loģiskās kontroles rīkus

24. E-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšana • Atkarības pārskata lietderība (5.1.6.) • Atcelt Koncernu likumā paredzēto prasību komersantam iesniegt Atkarības pārskatu, ņemot vērā, ka tajā ietveramā informācija ir iekļauta gada pārskatā. • Ārējas revīzijas nepieciešamības sliekšņu palielināšana (5.1.5.) • Palielināt sliekšņus komersanta darbības apjomiem, līdz ES direktīvā noteiktajiem minimālajiem sliekšņiem, pie kuriem nepieciešams ārējā zvērinātā revidenta pārbaudīts gada pārskats. Vienlaicīgi pārskatīt kritērijus par obligātu zvērināta revidenta piesaistīšanu • Samazinātas administratīvās izmaksas komersantiem, precizējot gada pārskata prasības. Gadījumā, ja tiktu veiktas izmaiņas pārskata formās, tās vienojot un saskaņojot, tiktu atvieglota pārskatu sagatavošana starptautiskajiem uzņēmumiem, samazinot to izmaksas

25. Pārbaužu plānošanas uzlabošana kontrolējošajās institūcijās • Pārbaužu plānošana Valsts ieņēmumu dienestā (4.5.4.) • VID pabeigt  visām kontrolējošām struktūrvienībām kopīgu pārbaužu uzskaites un plānošanas iekšējā normatīvā akta izstrādi, lai optimizētu darbu, t.sk. samazinot pārbaužu biežumu vienam komersantam. Priekšlikums neietver operatīvās, neplānotās, ārējos normatīvajos aktos noteiktās kā obligātās veicamās pārbaudes • VID viedoklis: tā kā katram pārbaudes veidam ir sava specifika un mērķis, kā arī to veikšanai ir nepieciešami gan atšķirīgi finanšu resursi, gan dažādas kvalifikācijas darbinieki, tad, veidot kopēju pārbaužu plānu visām struktūrvienībām nav lietderīgi, jo, mūsuprāt, tāda veida plāns nenodrošinās nodokļu kontroles procesa efektivitātes pieaugumu.

26. Pārbaužu plānošanas uzlabošana kontrolējošajās institūcijās • Pārbaužu plānošana Pārtikas un veterinārajā dienestā (4.5.5.) • Pārskatīt plānveida pārbaužu biežumu un pārbaudēs apskatāmo pakļaušanās prasību daudzumu tiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd plānotas pārbaudes 2 un 4 reizes gadā, ja šādos pārtikas ražošanas vai pārtikas tirdzniecības uzņēmumos ir ieviesti HACCP principi un būtiski trūkumi, kas apdraud pārtikas drošību, pēdējās divās pārbaudes reizēs nav atklāti • Turpināt optimizēt pārbaužu plānošanas metodiku, lai arī noteiktajās uzņēmumu grupās variēt ar pārbaužu biežumu vai pārbaudes apjomu (t.i. pārbaudāmo lietu uzskaitījumu) gadījumos, ja iepriekšējās pārbaudēs būtiski pārkāpumi nav atrasti un nav arī saņemtas pamatotas sūdzības no patērētājiem

27. Pārbaužu plānošanas uzlabošana kontrolējošajās institūcijās • Pārbaužu plānošana Valsts vides dienestā (4.5.6.) • Izveidot vienotu metodiku visās VVD struktūrvienībās pieejamās informācijas analīzei, lai veidotu centralizētu dinamisku pārbaužu plānu arī t.s. neplānotajā daļā, kas ļautu rezultatīvāk reaģēt uz komercdarbībā notiekošo un iespējamiem būtiskajiem pārkāpumiem. Šāda informācijas analīze ļautu arī dinamiskāk mainīt piemērojamo sodu apmērus. • Uzturu bagātinātāju uzraudzība (4.5.7.) • PVD vai VI, paļaujoties uz otras institūcijas veikto pārbaužu rezultātiem, kuras pārbaudāmo prasību izpildes apjoms ir bijis lielāks. Abām institūcijām ir iespējams vienoties par vienlaicīgi veiktām kopīgām pārbaudēm pie komersanta. • Konsultācijas darba drošībā (4.5.8.)

28. Jautājumi, kuru risināšanai nepieciešama tālāka izpēte un analīze • Dokumentu uzglabāšanas prasības un arhivēšana • Vienotas pakalpojumu definēšanas un strukturēšanas veicināšana • Izziņas • Iesniegumu un sūdzību izskatīšana • Administratīvā procesa uzlabošana • Maksas pakalpojumu cenrāži • Ārējo tirdzniecību licenču administrēšana • Būvkomersantu sertifikācija un reģistrācija • Būvniecības ieceres stadijas vienkāršošana • Būvju uzmērīšanas iekļaušana būvniecības procedūrā • Arhitektu kvalifikācijas un atbildības paaugstināšana • Publiskās apspriešanas prasību precizēšana • Tehniskie noteikumi būvdarbu veikšanai aizsargjoslu teritorijās • Muitas kodu atjaunināšana • Komercreģistra ierakstu izmaiņu paziņošana • Atbilstības novērtēšana

29. Tālākā rīcība • Pamatojoties uz funkciju audita ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem, izstrādāt saskaņotu pasākuma plānu administratīvā sloga samazināšanai komersantiem un iesniegt to izskatīšanai MK

30. Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520 Tālr.: 67082900, fakss: 67280469 E-pasts: vk@mk.gov.lv www.mk.gov.lv Paldies par uzmanību! Rudīte Osvalde, Politikas koordinācijas departamenta vadītāja, tālr.: 67082971, e-pasts:Rudite.Osvalde@mk.gov.lv