631 likes | 1.15k Views
Indriķis Muižnieks. VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA. ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA. MONERA PROKARIOTU VALSTS. PROKARIOTU VALSTS. IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ. 2. Prokariotu šūnas uzbūve. http://www.microbeworld.org. PROKARIOTI – MONĒRAS
E N D
Indriķis Muižnieks VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA MONERA PROKARIOTU VALSTS
PROKARIOTU VALSTS IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ 2. Prokariotu šūnas uzbūve http://www.microbeworld.org
PROKARIOTI – MONĒRAS Baktērijas:pārsvarā absorbējoši heterotrofi, daži arī hemoautotrofi vai fotoautotrofi vienšūnas organismi ar gredzenveida, pie šūnas membrānas piestiprinātu DNS molekulu, ar ribosomām, peptidoglikānu šūnas sienā, bieži ar rotējošu flagellu. E. Šatons (Chatton, 1883 -1947) ~1930 SappJ.,The Prokaryote-Eukaryote Dichotomy: Meanings and Mythology Microbiol Mol Biol Rev. 2005 June; 69(2): 292–305. *
IZMĒRI 50 nm
ŠŪNU IZMĒRI 1000 nm
ŠŪNU IZMĒRI 1000 nm
ŠŪNU IZMĒRI Vairāk nekā no 2 km dziļuma no okeāna sedimentiem izolētas nanobaktērijas
ŠŪNU IZMĒRI Sīkākie prokarioti, ap 0.3 m Rickettsia sp. parazitē epitēlija šūnās
ŠŪNU IZMĒRI Līdz 1999. g. zināmais lielākais prokariots , garums 610 m Epulopiscum fishelsoni no jūras zivju zarnām
ŠŪNU IZMĒRI 1999. g. atklāts pagaidām lielākais pazīstamais prokariots , diametrs ~750 m Sulfīdu oksidējoša Thiomargaritana namibiensis no Rietumāfrikas ezeru dūņām Schulz HN, Brinkhoff T, Ferdelman TG, Marine MH, Teske A, Jorgensen BB. Dense populations of a giant sulfur bacterium in Namibian shelf sediments.Science 1999 Apr 16;284(5413):493-5
PROKARIOTU ŠŪNU FORMA Spirillas Koki Nūjiņas
PROKARIOTU ŠŪNU FORMA Koki Nūjiņas Spirillas
PROKARIOTU ŠŪNU FORMA - BAKTĒRIJU MORFOLOĢIJA
PROKARIOTU ŠŪNU FORMA - BAKTĒRIJU MORFOLOĢIJA
NEPARASTA PROKARIOTU MORFOLOĢIJA Asticcacaulus sp. Caulobacter sp. Prostēcijas - kājām līdzīgi šūnas izaugumi baktērijām
ŠŪNU UZBŪVE - PROKARIOTI NUKLEOĪDS - BAKTĒRIJAS HROMOSOMA 1 – kapsula (gļotu slānis); 2-3 peptidoglikānu saturošs ārējais apvalks; 4 – citopl. membrāna; 11 – lipopolisaharīdi vai teihoskābes; 5 – plazmīdas; 6 – nukleoīds; 7 – ribosomas; 8 – enzīmi; 9– ieslēgumi (ciete,polifosfā- ti, sērs, dzelzs, PHB, u.c.); 10 – gāzes vakuolas; 12 – dzimumvica (F-pilus); 13 – flagella; 14 – flagellas bazālais aparāts; 15 – vicas (fimbrijas)
NUKLEOĪDS Nukleoīdu skaits šūnā var variēt no viena līdz četriem atkarībā no kultūras augšanas fāzes
NUKLEOĪDA IZMĒRI (b.p.) Daļēji no Genomes. Annu.Rev.Genet.1998, 32: 339-377 Eikarioti raugsSaccharomyces cerevisiae 12,067,280 mikrosporija Spraguea lophii 6,200,000 Baktērijas Myxococcus xantus 9,200,000 Escherichia coli4,639,221 Mycobacterium tuberculosis4,397,000 Bacillus subtilis4,170,000 Mycobacterium leprae2,800,000 Haemophilus influenzae1,830,137 Helicobacter pylori1,667,867 Methanococcusjannaschii1,664,974 Borrelia burgdorferi946,000 Mycoplasma pneumoniae816,394 Mycoplasma genetalium 580,000 Nanoarchaeon equitans 490,000 Carsonella ruddii 159,662 Vīrusi Bakteriofāgs G 670,000 Aļģu mimivīrusi 1 200 000 http://www.dur.ac.uk/~dbl0www/Bioinformatics/dogs.htm
ŠŪNU UZBŪVE - PROKARIOTI PLAZMĪDAS - PAPILDUS INFORMĀCIJAS NESĒJI 1 – kapsula (gļotu slānis); 2-3 peptidoglikānu saturošs ārējais apvalks; 4 – citopl. membrāna; 11 – lipopolisaharīdi vai teihoskābes; 5 – plazmīdas; 6 – nukleoīds; 7 – ribosomas; 8 – enzīmi; 9– ieslēgumi (ciete,polifosfā- ti, sērs, dzelzs, PHB, u.c.); 10 – gāzes vakuolas; 12 – dzimumvica (F-pilus); 13 – flagella; 14 – flagellas bazālais aparāts; 15 – vicas (fimbrijas)
PLAZMĪDAS Plazmīdu genoma garums: 10 - 300 kbp. Plazmīdu genoma funkcijas: • ksenobiotiku noārdīšana ; • pretantibiotiku rezistence (R); • dzimumfunkcija (F); • specifisku antibakteriālu vielu sintēze (Col) • VEKTORPLZMĪDAS TRANSMISIBILITĀTE
ŠŪNU UZBŪVE - PROKARIOTI VICAS - KUSTĪBAI UN MIJIEDARBĪBAI 1 – kapsula (gļotu slānis); 2-3 peptidoglikānu saturošs ārējais apvalks; 4 – citopl. membrāna; 11 – lipopolisaharīdi vai teihoskābes; 5 – plazmīdas; 6 – nukleoīds; 7 – ribosomas; 8 – enzīmi; 9– ieslēgumi (ciete,polifosfā- ti, sērs, dzelzs, PHB, u.c.); 10 – gāzes vakuolas; 12 – dzimumvica (F-pilus); 13 – flagella; 14 – flagellas bazālais aparāts; 15 – vicas (fimbrijas)
VICAS -PILI DZIMUMFUNKCIJA TRANSMISIBILITĀTE
VICAS - FLAGELLAS KUSTĪBA
VICAS - FLAGELLAS HEMOTAKSE REPELENTI ATRAKTANTI INDIFERENTI
VICAS - FLAGELLAS NOVIETOJUMS
VICAS - FLAGELLAS NOVIETOJUMS
VICAS - FIMBRIJAS ŠŪNU SAĶERŠANĀS, PIESTIPRINĀŠANĀS BIOPLĒVES
ŠŪNU UZBŪVE - PROKARIOTI IESLĒGUMI - REZERVES UN BALASTA VIELAS 1 – kapsula (gļotu slānis); 2-3 peptidoglikānu saturošs ārējais apvalks; 4 – citopl. membrāna; 11 – lipopolisaharīdi vai teihoskābes; 5 – plazmīdas; 6 – nukleoīds; 7 – ribosomas; 8 – enzīmi; 9– ieslēgumi (ciete,polifosfā- ti, sērs, dzelzs, PHB, u.c.); 10 – gāzes vakuolas; 12 – dzimumvica (F-pilus); 13 – flagella; 14 – flagellas bazālais aparāts; 15 – vicas (fimbrijas)
IESLĒGUMI Rekombinanta proteīna agregāti Escherichia coli Aquaspirillum magnetīta daļiņas
SPORAS UN CISTAS NAVIESLĒGUMI Clostridium un Bacillus sporas
SPORAS UN CISTAS IR PIELĀGOJUMI IZDZĪVOŠANAI NELABVĒLĪGOS VIDES APSTĀKĻOS Bacillus sporu veidošanās
SPORAS UN CISTAS IR PIELĀGOJUMI IZDZĪVOŠANAI NELABVĒLĪGOS VIDES APSTĀKĻOS Sporu forma: apaļa, ovāla, taisnstūrveida. Sporu novietojums: centrāls, subtermināls, termināls,
DINOZAURU LAIMKETA SPORAS ? No 65 milj.g.v. sporām izaugušas Bacillus sphaericus kolonijas Dzintarā ieslēgta bite no dinozauru laikmeta 1991, R.Cano & M.Borucki no ~ 65 milj. g. vecas, dzintarā ieslēgtas bites vēderā atrastām sporām izaudzē Bacillus sphaericus Ambergene
SPORAS UN CISTAS IR PIELĀGOJUMI IZDZĪVOŠANAI NELABVĒLĪGOS VIDES APSTĀKĻOS Azotobacter cistas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Redzami polihidroksisviestskābes (PHB) ieslēgumi (TEM)
CIANOBAKTĒRIJU HETEROCISTĀS NOTIEK ĪPAŠAS VIELMAIŅAS REAKCIJAS - ATMOSFĒRAS SLĀPEKĻA FIKSĒŠANA
ŠŪNU UZBŪVE - PROKARIOTI KAPSULAS - AIZSARDZĪBA UN MIJIEDARBĪBAS 1 – kapsula (gļotu slānis); 2-3 peptidoglikānu saturošs ārējais apvalks; 4 – citopl. membrāna; 11 – lipopolisaharīdi vai teihoskābes; 5 – plazmīdas; 6 – nukleoīds; 7 – ribosomas; 8 – enzīmi; 9– ieslēgumi (ciete,polifosfā- ti, sērs, dzelzs, PHB, u.c.); 10 – gāzes vakuolas; 12 – dzimumvica (F-pilus); 13 – flagella; 14 – flagellas bazālais aparāts; 15 – vicas (fimbrijas)
KAPSULAS, GLOTU SLĀŅI, GLIOKALLIKSS, MAKSTIS Kebsiella kapsula Leptotrix maksts Bacteriodes gliokallikss
Pirmais tips: APVALKA NAV MIKOPLAZMAS Šūnu no vides norobežo tikai citoplazmas membrāna Mycoplasma mobile Database, BROAD Institute
Otrais un trešais tips: APVALKS AR PEPTIDOGLIKĀNU KRĀSOŠANA PĒC GRAMA (H.C.Gram, 1853. – 1938.) Gram (-) šūna Gram (+) šūnas 1884. g. atklāta diferenciālās krāsošanas metode
PEPTIDOGLIKĀNA SLĀNIS Peptidoglikāns: Gr+/- šūnās, mehaniska f-ja, atrodami tikai prokariotos. Glikāna ķēdes no muramskābes (cukurs)+ N-acetilglikozamīna, šķērsšūtas ar peptīdiem (D-alanīns), Gr+ stipri; Gr- vāji. Laktāmu antibiotiku iedarbības mērķis.
POLISAHARĪDU TIPI Gr- šūnu ārējā apvalka būtisks komponents. Lipopolisaharīdi (LPS, endotoksīns): Lipīda A enkurs, polisaharīda serde, polisaharīdu sānu ķēdes, kas nosaka antigēno specifiskumu.
POLISAHARĪDU TIPI Parasti tikai Gr+ šūnās atrodamas teihoskābes: fosforskābes un dauzvērtīgo spirtu atlikumus saturoši, negatīvi lādēti polimeri, lipoteihoskābes: teihoskābe + glikolipīds, antigēnas, citotoksiskas un adhezīvas īpašības. R = alanīns, glikoze, u.c.