Darba aizsardzības līdzekļi

1. Darba aizsardzības līdzekļi

2. Higiēnas prasības darba vidē Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 411 Latvijas būvnormatīvs LBN 208-00 "Publiskās ēkas un būves" ir noteikti minimālie izmēri, kas jāievēro ikvienā darba vietā. Darba vietu izmēri un izvietojums Darba vietu platībai ir jāatbilst pašreizējām vajadzībām. Uzņēmums – tāpat kā ikviena cita dzīvotspējīga organizācija – pastāvīgi attīstās, tādēļjāparedz iespēja, lai kādreiz, kad tas būs nepieciešams, darba vietu ar tajā esošo darba aprīkojumu, instalācijām un iekārtām varētu pārveidot un palielināt darba vietas platības. Darba vietām jābūt sadalītām tā, lai ražošanas procesa gaitā tiktu veicināta izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas plūsma, atvēlot pietiekami lielas platības materiālu pārvietošanai un uzglabāšanai. Darba aizsardzības likuma 1. pantā noteikts, ka ar jēdzienu "darba vieta" jāsaprot vieta, kurā darbinieks veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura darbiniekam ir pieejama darba gaitā vai kur darbinieks strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu. Šeit pieskaitāmas arī tualetes telpas, atpūtas telpas, pirmās palīdzības punkti un ēdnīcas.

3. Higiēnas prasības darba vidē Grīdas Izvēloties vispiemērotāko grīdas segumu, pirmām kārtām jāņem vērā tādi faktori kā paredzamā slodze un iespējamā ķīmisko vielu iedarbība. Atšķirīga grīdas platību krāsa un tekstūra ļauj izvairīties no kritieniem un palīdz labāk pārraudzīt un kontrolēt darba telpu. Ieteicams, lai grīda būtu gluda, stabila, lai tā nebūtu slidena, lai tai nebūtu bīstami izciļņi, caurumi vai slīpumi. Grīdai jābūt viegli un ērti tīrāmai un kopjamai atbilstoši higiēnas prasībām. Ja ražošanas process saistīts ar mitrumu, tai jābūt ar labudrenāžu. Grīdai ir jāiztur slodzes no iekārtu un darba rīku smaguma, kā arī dinamiskās slodzes no pārvietojamiem transporta līdzekļiem. Maksimāli pieļaujamās slodzes jānorāda uz etiķetēm vai paziņojumos, kas izvietoti atbilstošās un redzamās vietās.

4. Higiēnas prasības darba vidē Higiēnas telpām, ja vien tas iespējams, jābūt iekārtotām netālu no darba vietām. Pareiza plānošana sākas jau ražošanas iekārtu un darba telpu projektēšanas, kā arī iekārtu un aparatūras uzstādīšanu stadijā, jau iepriekš apzinot un izstrādājot darba metodes, kā arī ņemot vērā materiālo darba apstākļu piemērošanas iespējas cilvēkam. Projekta realizācijas gaitā visi darba aizsardzības normatīvie akti jāņem vērā jau tad, kad instalācijas, aprīkojums, mehānismi, mašīnas un iekārtas, kas varētu radīt bīstamas situācijas, vēl atrodas projektēšanas stadijā.

5. Sanitārhigiēniskās telpas uzņēmumos • ģērbtuves, dušas, izlietnes un tualetes ģērbtuves jāierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas; • ģērbtuvēm jābūt viegli pieejamām, pietiekami plašām, aprīkotām ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem; • ir jānodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, jānodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm; • ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu vielu (piemēram, mitruma, netīrumu) iedarbību, jānodrošina personīgā un darba apģērba glabāšana atsevišķos skapīšos; • personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos jānodrošina gaisa apmaiņa vai ventilācija, ja to ir noteicis darba devējs vai darbinieku uzticības personas; • ja ģērbtuves nav ierīkotas, katram darbiniekam jānodrošina atsevišķa (aizslēdzama) vietapersonīgā apģērba un mantu glabāšanai.

6. Sanitārhigiēniskās telpas uzņēmumos Dušas, izlietnes un tualetes jāprojektē, jāierīko un jāuztur, ievērojot šādas prasības: • dušas telpu jāierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai, ja to ir noteicis darba devējs vai darbinieku uzticības personas; • dušas telpām ir jābūt pietiekami plašām, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citus; • dušām ir jābūt nodrošinātām ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi; • ja dušas nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā jāierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi.

7. Sanitārhigiēniskās telpas uzņēmumos Dušas, izlietnes un tualetes jāprojektē, jāierīko un jāuztur, ievērojot šādas prasības: • izlietnes nepieciešamības gadījumā ir jānorobežo vai jānodrošina to atsevišķa lietošana vīriešiem un sievietēm; • ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, jānodrošina ērta nokļūšana no vienām telpām citās; • tualešu un izlietņu skaitam ir jābūt pietiekamam, ņemot vērā darbinieku skaitu. Attiecīgās telpas jānodrošina ar nepieciešamajiem personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces); • tualetes un izlietnes jāierīko tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām; • tualetēs un dušās ir jāierīko ventilācija un jānodrošina tās darbība; • jāierīko atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai arī jānodrošina to atsevišķa lietošana, kā arī jāierīko atsevišķa kabīne invalīdiem.

8. Dušas, izlietnes un tualetes Ieteicamais tualetes telpu skaits ir viena uz 10 nodarbinātajiem vai to grupu. Attiecībā uz dušu skaitu ir ieteicama viena duša uz desmit nodarbinātajiem vai grupu, kas vienlaikus beidz savu darba dienu. Ir jāņem vērā strādājošie invalīdi. Kāda no tualetēmir jāpielāgo viņu īpašajām vajadzībām, lai to lietošanai nebūtu nekādu šķēršļu. Tualetes atrodas individuālās norobežotās vietās un ieteicamais podu skaits ir viens uz 25 vīriešiem un 15 sievietēm, vai grupu, kas strādā vienlaikus.

9. Saskaņā ar Noteikumu 2.punktu par IAL neuzskata: darba apģērbu un formastērpu: a) kas, būdams raksturīgs noteiktam darbības veidam, kalpo kā kolektīva atšķirības elements, nevis tā valkātāja veselības un drošības aizsardzībai. Piemēram: oficiantu, vietu ierādītāju, šveicaru u.c. formas tērpi; b) darba apģērbu, kas nekalpo nodarbinātā veselības un drošības aizsardzībai, bet tiek lietots vienīgi virsdrēbju aizsardzībai vai aizsardzībai pret netīrumiem. Piemēram: virsvalki, kombinezoni u.c. Darba apģērbs tiek uzskatīts par IAL gadījumos, kad tas pats par sevi aizsargā nodarbinātā veselību vai drošību pret kādu no riska faktoriem.

10. Darba apģērbu un apavu uzturēšanas kārtība uzņēmumā Aizsargapģērbs ir tāds apģērbs, kas aizstāj vai nosedz personisko apģērbu, un ir izstrādāts, lai nodrošinātu aizsardzību pret iespējamiem riskiem. • Parasti aizsargapģērbs tiek iedalītstipos atkarībā no specifiskajiem darba vides • riskiem, pret kuriem tie nodrošina aizsardzību. Šādā veidā un pēc izcelsmes var izdalīt šādus aizsargapģērbu veidus: • Aizsargapģērbs pret mehāniskam traumām. • Aizsargapģērbs, saskaroties ar karstumu un uguni (infrasarkano starojumu). • Aizsargapģērbs, saskaroties ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem. • Aizsargapģērbs, saskaroties ar zemām temperatūrām (termisks aizsargapģērbs). • Aizsargapģērbs, saskaroties ar bioloģisko risku. • Aizsargapģērbs, saskaroties ar radioaktīvām vielām, jonizējošu un nejonizējošu • starojumu. • Labi redzams aizsargapģērbs (fluorescējošs vai atstarojošs). • Aizsargapģērbs, saskaroties ar elektrisko risku. • Antistatisks aizsargapģērbs.

11. Aizsargapģērba apkopē ieteicams ievērot šādas prasības: Tikai precīza ražotāja sniegto mazgāšanas un uzglabāšanas instrukciju ievērošana garantē nemainīgu lietotāja aizsardzību. Mazgājot un tīrot tekstilizstrādājumus, kuru apstrāde pret kaitīgām sekām nav noturīga, pēc mazgāšanas un tīrīšanas ir nepieciešams atjaunot aizsarg apstrādi (piemēram, ugunsizturīgiem apģērbiem var veikt pārbaudi pret ķīmiskajām vielām) iestādē, kura ir specializējusies attiecīgajā nozarē. Labojot aizsargapģērbus, ir jālieto tikai tādi materiāli, kuriem piemīt tādas pašas īpašības kā aizsargtērpam. Dažos gadījumos, lai salabotu specapģērbu, ir jāgriežas pie attiecīgā ražotāja. Tīrot un uzglabājot aizsargtērpus pret bioloģisko risku, ir jāievēro papildu piesardzība attiecībā uz higiēnu. Ja gaismu atstarojošie tērpi kļūst netīri, tie ļoti ātri zaudē pamanāmību. Tāpēc tie ir regulāri jātīra.

12. APAVI Jebkuri apavi, kas domāti, lai nodrošinātu noteiktu aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kādas operācijas veikšanu darba vietā. Ņemot vērā aizsardzības pakāpi, kāju un pēdu aizsardzībai lietojamos aizsardzības līdzekļus var iedalīt šādās kategorijās: #drošībasapavi; #aizsargapavi; #darba apavi. Drošības apavi Tie ir profesionālās lietošanas apavi, kas nodrošina aizsardzību pirkstu daļā. Tajā iekļauts drošības purngals, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību pret triecienu, kura spēks ir 200 J un pret statisko saspiešanu ar lādiņu 15 KN. Aizsargapavi Tie ir profesionālās lietošanas apavi, kas nodrošina aizsardzību pirkstu daļā. Tajā iekļauts drošības purngals, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību pret triecienu, kura spēks ir 100 J un pret statisko saspiešanu ar lādiņu 10 KN. Darba apavi Tie ir profesionālās lietošanas apavi, kas nodrošina aizsardzību pirkstu daļā.

13. AIZSARGAPAVI • Aizsargapavu apkopē ieteicams ievērot šādas prasības: • aizsargapavi regulāri jātīra; • aizsargapavi jāizžāvē, kad tie ir kļuvuši mitri. Taču tos nevajadzētu novietot • pārāk tuvu karstuma avotam, lai izvairītos no pārāk krasām temperatūras • izmaiņām un ar to saistīto ādas bojāšanos; • jāizmanto mūsdienās pieejamos tīrīšanas līdzekļus, kas parasti ir piemēroti ādas izstrādājumiem, kas tiek lietoti ļoti mitrā vidē, piemēram, celtniecībā. • Tāpat ir vēlams izmantot tādus produktus apavu apkopei, kuriem piemīt spēja aizsargāt ādu pret ūdens iesūkšanos tajā. Pat vislabākās kvalitātes āda zaudē savas īpašības, ja tā netiek atbilstoši apkopta un uzturēta kārtībā.

14. Atpūtas telpas Atpūta ir fizioloģiska nepieciešamība, kas cilvēkam vajadzīga atkarībā no darba veida un ritma, tāpēc darba laikā jāparedz pauzes un atpūtas brīži, lai darbinieks darba dienas beigās nebūtu tik noguris, ka vairs nespētu pievērsties dažādām vaļas brīžu nodarbībām, un lai par vienīgo alternatīvu nekļūst atpūta bez jebkādām darbībām.Ja atpūtas brīžiem paredzēti piemēroti apstākļi un telpas, darbs būs efektīvāks un ražīgāks. ĒRTAS UN ATBILSTOŠAS ATPŪTAS TELPAS PALĪDZ UZLABOT DARBA EFEKTIVITĀTI Ieteicams, lai atpūtas telpas būtu nošķirtas no darba vietām, tomēr viegli pieejamas. Atpūtas telpām ir jāatbilst dažām galvenajām pamatprasībām, piemēram, tām jābūt izolētām no apkārtējās vides negatīvās ietekmes (trokšņi, karstums utt.), nesmēķētājiem jābūt pasargātiem no traucējošajiem tabakas dūmiem, telpās jābūt tādam kvalitātes un komforta līmenim, kas ļauj tām pildīt ar atpūtu saistītas funkcijas, piemēram, klausīties mūziku, lasīt u.tml., tuvumā jābūt higiēnas telpām un svaigam dzeramajam ūdenim.

16. Atpūtas telpas Atpūtas telpas jāprojektē, jāierīko un jāuztur, ievērojot šādas prasības: • atbilstoši darba īpatnībām un darbinieku skaitam darba vietas ir jānodrošina ar ērtām un pieejamām atpūtas telpām; • tām ir jābūt pietiekami plašām, un tajās ir jānodrošina pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm; • ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, darbiniekiem ir jānodrošina citas telpas, kurās tie var uzturēties pārtraukumu laikā; • augstākminētās prasības var nepiemērot birojiemvai citām darba vietām, kur ir birojiem līdzīgi darba apstākļi un kur ir iespējams līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos. Atpūtas telpās, dežūrpersonāla telpās, ģērbtuvēs, tualetēs, dušās, ēdamtelpās ir jānodrošina attiecīgās telpas izmantošanas mērķim atbilstošs mikroklimats.

17. Ministru kabineta noteikumi Nr.976Noteikumi par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu un atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem 3.pielikums. Ministru kabineta, 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.976.Informatīvais uzraksts par atļauju smēķēt 1.Informatīvais uzraksts par atļauju smēķēt (balti burti uz zaļa fona): 2.Informatīvā uzraksta izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt, bet burtu augstums uz informatīvā uzraksta nav mazāks par 25 mm.

18. Informatīvais simbols par atļauju smēķētInformatīvo simbolu par atļauju smēķēt veido melnas aizdegtas cigaretes attēls uz balta fona, kas apņemts ar zaļu robežlīniju apļa formā, kuras platums ir 1/10 no simbola diametra.

19. SMĒĶĒŠANA DARBA VIETĀ Kādi normatīvie dokumenti nosaka smēķēšanu darba vietā? Latvijā smēķēšanu darba vietās reglamentē LR likums. Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Kas nosaka, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam - nesmēķētājam ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Aizliegts smēķēt ražošanas, noliktavu, transporta objektu teritorijā, darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai (atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās). Savukārt, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 534. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03. Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija.(pieņemti 23.09.2003., spēkā no 01.01.2004.) vietas smēķēšanai projektē tā, lai mazinātu pasīvās smēķēšanas risku nesmēķētājiem. Vietas, kas ierādītas smēķēšanai, nepieciešams apzīmēt ar rīkojuma zīmi .Smēķēšanas vieta. Nr. 11.11. atbilstoši Latvijas standartam LVS 446:2003. “Uguns drošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums”, vai informatīvu uzrakstu.