Darba vides riski

Darba vides riski Ultravioletais (UV) starojums Infrasarkanais (IS) starojums

Ultravioletais starojums

UV starojumu raksturo: UV starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no īso viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem. • starojuma eritēmā plūsma – Fer,er; • eritēmais apstarojums (apgaismojums) – Eer,er/m2; • eritēmā doza (ekspozīcija) – Der,(er . h)/m2; • starojuma intensitāte – Iuv,W/m2; • viļņu garums – λ,m.

UV starojuma spektrs Redzamā gaisma IS starojums Vakuuma UV UV – C UV – B UV – A nm 100 280 315 380 780 10 Jonizējošais starojums Nejonizējošais starojums

UV starojumu ģenerē: • Saule kā dabisks UV starojuma avots (Līdz zemes virsmai nonāk UV str., λ=296 nm; Īsāko viļņu starojums absorbējas ozona slānī); • Gāzizlādes (dienasgaismas) spuldzes, elektriskais loks, lāzeri u.c.; UV starojums sastopams: • Elektrometināšanā; • Tēraudkausēšanā; • Gāzizlādes lampu servisā; • Fototerapijas procedūrās (t.sk. solārijos).

UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., ietekmē dezoksiribonukleīnskābi DNS šūnu ģenētisko informācijas nesēju; • UV str., nepieciešams normālai cilvēka fizioloģijas funkcionēšanai; • Ādas apsārtums (fotoeritēma), dermīti, ekzēmas, ādas vēzis; • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā; • Acu slimības: fotokeratīts (radzenes iekaisums), lēcas apduļķojums; • Gaismas bads (UV str., ilgstošs iztrūkums);

UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., iedarbības dziļums mānās robežās no 0,5...1 mm; • Saules eritēmo starojumu Eer, Wm-2 dažādos dienas laikos saskaņā ar DIN 5050/1 raksturo sekojoši dati: • Fotoķīmiskie procesi, kurus izraisa īso viļņu UV str., rada šūnu destrukciju (sairumu);

UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., labvēlīgs faktors – fotoķīmiskais process (FKP), kura rezultātā tiek sintezēts D3 vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas normālai darbībai: [ ] +Saule(UV) +cilvēks =FKP +D3 = imūnsistēma • Kontrolētas UV str., devas sekmīgi izmanto fizikālajā medicīnā.

Higiēniskā normēšanā nosaka • klasifikāciju: • normējamos parametrus un to pieļaujamās vērtības.

Higiēniskā normēšanā nosaka • UV str., maksimālā ekspozīcijas doza Der darba vidē pie λ = 280 nm nedrīkst pārsniegt 7,5 (ermax. H)/m2; • UV str., maksimālā diennakts ekspozīcijas doza Der = 60 (ermax. H)/m2; • Lokālās UV str., dozas, kas nepieciešamas cilvēkam ārstnieciskos nolūkos, nosaka individuāli, ievērojot attiecīgo iekārtu specifikācijas.

Aizsardzība • Aizsargekrāni intensīva UV str., apstākļos(t.sk. Svinu saturoši stikli); • Ķīmiskie aizsardzības līdzekļi; • Acu aizsardzības līdzekļi.

Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes; • Ar olbaltumvielām un vitamīniem bagāts uzturs; • Atbilstošs darba telpas interjers, sienu, griestu un grīdu krāsojums; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

INFRASARKANAIS STAROJUMS (IS str.)

IS starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no garo viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem. IS str., raksturo: • intensitāte – IIS,W/m2; • viļņu garums – λ,m.

IS starojuma spektrs Redzamā gaisma IS – A IS – B IS – C UV – C UV – B UV – A 100 280 315 380 780 1400 3000 nm 1 mm Jonizējošais starojums Nejonizējošais starojums Ražošanas apstākļos parasti sastopas ar IS str., avotiem, kas emitē šo str., λ = 100 nm ... 100 μm un IIS = 0,1...10 kWm-2.

IS starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • Zūd roku kustības koordinācijas precizitāte; • Organisma pārkaršana (hipertermija), ja darba vides t>30˚C vai Qizd> 23 J(m3s)-1; • Krāsu uztveres izmaiņas; • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā; • Izmaiņas asinsspiedienā (sākumā paaugstināts vēlāk pazemināts); • Aroda katarakta, (ja ilgstoši strādā apstākļos), kad λIS=1.5...1.7 μm (stikla kausēšana u.c.).

Higiēniskā normēšanā nosaka IS starojuma intensitāti IIS Wm-2 un tā pieļaujamās vērtības. • darba vidēIIS≤ 0.35 kWm-2; • karstajos cehosIIS≤ 0.14 kWm-2 pie 25% cilvēka virsmas apstarojuma; • Parastos darba apstākļosIIS≤ 35 Wm-2 pie 50% cilvēka virsmas apstarojuma; • IIS≤ 70 Wm-2 – pie 25 – 50% virsmas apstarošanas; • IIS≤ 100 Wm-2 – pie < 25% virsmas apstarošanas.

Aizsardzība Kinētiskie aizsargekrāni (tekoša ūdens aizsegi); IS str., avotu ekranizācija ar sliktiem siltuma vadītājiem (neorganiskie – stikla vate vai audums, keramzīts, putubetons u.c., organiskie – korķis, kūdras briketes); Termoizolējošie individuālie aizsardzības līdzekļi.

Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes karsto cehu darbiniekiem; • IS str., samazināšana iekārtās un tehnoloģiskajos procesos; • Smago darbu likvidēšana, darbu mehanizācija, automatizācija; • Speciālu atpūtas telpu izmantošana; • Darbinieki jāapgādā ar dzeramo ūdeni; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

Darba vides riski