1 / 25

Investīcija veselībā – zemē nosviesta nauda vai gudrs ieguldījums? Uldis Mitenbergs

Investīcija veselībā – zemē nosviesta nauda vai gudrs ieguldījums? Uldis Mitenbergs Rīgā, 2010. gada 2. decembrī. Purva bridējs, spēlfilma , 1966.

janice
Download Presentation

Investīcija veselībā – zemē nosviesta nauda vai gudrs ieguldījums? Uldis Mitenbergs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Investīcija veselībā – zemē nosviesta nauda vai gudrs ieguldījums? Uldis Mitenbergs Rīgā, 2010. gada 2. decembrī

  2. Purva bridējs, spēlfilma, 1966 “Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Muižas sulainis Vīskrelis un staļļa puisis Sutka cenšas pavedināt Edgaru uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam.” 1

  3. Ieguldījumi un aktīvi • Ieguldījums – kaut kas, kas radīs ienākumus vai kura vērtība pieaugs nākotnē: rūpnīcas vai darbagalda iegāde, vērtspapīru vai nekustāmā īpašuma iegāde, izglītības iegūšana • Grāmatvedībā ieguldījums atspoguļojas kā aktīvs (ēka, zeme, darbagalds, vērtspapīrs) un par aktīvu izdotā nauda neparādās izdevumu sadaļā

  4. Izdevumi un zaudējumi • Aktīvam “nolietojoties” vai to zaudējot, parādās izdevumi

  5. Kā ir ar veselību – vai naudas atvēlēšana veselībai ir zaudēta nauda vai ieguldījums “aktīvos”?

  6. Uzkrājumi (bagātības un kapitāla uzkrājumi kumulatīvi) Plūsma (Ikgadēji) IKP (iekšzemes kopprodukts) – visu Latvijā saražoto preču un pakalpojumu tirgus vērtība • NKP (nacionālais kopprodukts) – visu Latvijas faktoru (darbinieku, uzņēmumu) saražoto preču un pakalpojumu tirgus vērtība • NKP = IKP + NFP(maksājumi LR faktoriem ārzemēs mīnus maksājumi ārvalstu faktoriem LR)

  7. Latvijas IKP • Latvijas IKP 2009. gadā bija 13 mljr. latu faktiskajās cenās2 jeb 32.4 mljr. PPP$ jeb 14 500 PPP$ uz vienu iedzīvotāju3 • Luksemburgas IKP bija $38.14 mljr. PPP$ jeb 77 600 PPP$ uz vienu iedzīvotāju3 • McDonald’s apgrozījums: 22,4 mljr. $4

  8. IKP nosaka: • Strādājošo skaits un iesaistīšanās darba tirgū • Ražīgums • Nostrādāto stundu skaits • Visus šos faktorus ietekmē veselība

  9. Veselība un cilvēkkapitāla kvalitāte nosaka5: • Ekonomikas izaugsmes tempus • Ekonomikas ilgtermiņa stabilitāti • Spēju pilnībā izmantot iekšējos darbaspēka resursus

  10. Garāks mūžs, lielāka izaugsme • Jaundzimušo paredzamā mūža ilguma pieaugums par 10% ir saistīts ar ikgadēju ekonomisku izaugsmi par 0,3-0,4% (WHO, 2001)6 • Ekonomiskās izaugsmes ikgadējā starpība valstī ar augstu (piem., 77 gadi) un zemu (piem., 44 gadi) paredzamā mūža ilgumu var sasniegt 1,6%6

  11. Garāks mūžs, lielāki izdevumi7 • ANO: paredzamais mūža ilgums līdz 2050. gadam globāli pieaugs no 68 gadiem līdz 76 gadiemun bagātajās valstīs no 77 līdz 83 gadiem • ES veselības aprūpes izdevumi veciem cilvēkiem veido 30-40% no kopējiem veselības izdevumiem • OECD:vecu cilvēku veselības un aprūpes izdevumi līdz gadsimta vidum prasīs papildus 3,5% no bagāto valstu IKP

  12. DALY (disability adjusted life years) indikators (t.i. zaudēto dzīves gadu summa pāragras mirstības, kā arī slimības un invaliditātes dēļ) Latvijā ir ļoti augsts Priekšlaicīgas mirstības (years of potential life lost) dēļ vecumā līdz 65 gadiem 2008. gadā tika zaudēti 132 076 gadi jeb potenciālos nodokļos valsts zaudēja 387 miljonus LVL8 jeb aptuveni 2,4 % no IKP 2011. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts plānots 737 miljoni LVL jeb 5,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)9 Latvijā cilvēki mirst pāragri darbaspējīgā vecumā Avots: Pasaules Veselības organizācija

  13. Slikta veselība kavē ekonomisko attītstību5 Investīcija veselībā – zemē nosviesta nauda vai gudrs ieguldījums?

  14. Bet cik liela loma ir veselības aprūpei paredzamā mūža ilguma pagarināšanā? Vai naudas atvēlēšana medicīnai ir izdevums vai ieguldījums “aktīvos”?

  15. Lielāki veselības aprūpes izdevumi parasti korelē ar lielāku paredzamā mūža ilgumu11

  16. Visvairāk potenciālo dzīves gadu 2008. gadā zaudēts ārējo nāves cēloņu dēļ8

  17. Kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu no 18.gs. vidus?

  18. Kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu no 18. gs. vidus? • Dzimstības pieaugums? • Mirstības samazināšanās un mūža ilguma pagarināšanās?

  19. Kas veicināja mirstības samazināšanos un mūža ilguma pagarināšanos? • Medicīnas attīstība? • Sabiedrības veselības pasākumi (ūdens tīrība, higiēna u.c.) un pārtikas un mājokļa pieejamība?

  20. Kas veicināja mirstības samazināšanos?

  21. Kas veicināja mirstības samazināšanos? • Sabiedrības veselības pasākumi (ūdens tīrība, higiēna u.c.) un pārtikas un mājokļa pieejamība • Medicīnas sasniegumi, galvenokārt vakcinācija pret infekcijas slimībām, turpināja samazināt mirstību no 20. gs.12

  22. Sabiedrības veselības pasākumu efektivitāte • The Lancet: Gorbačova 1985-1987 alkohola ierobežojumi izglāba miljons dzīvību un pagarināja paredzamo mūža ilgumu par 2 gadiem13 • AHA: Smēķēšanas ierobežojumi samazina sirdslēkmju biežumu par 17% gada laikā un par 36% triju gadu laikā14 • Labāka izglītība – garāks mūžs: mirstība no smēķēšanas izraisītām slimībām ievērojami mazāka cilvēkiem ar augstāku izglītību15

  23. Vai naudas atvēlēšana medicīnai ir izdevums vai ieguldījums “aktīvos”? • Lai gan nepieciešamība ieguldīt veselības aprūpē netiek apšaubīta, tomēr ir nepieciešams izvērtēt atdevi no dažādiem alternatīviem ieguldījumiem: starp dažādiem ārstnieciskiem pasākumiem, starp ārstnieciskiem pasākumiem un sabiedrības veselības pasākumiem u.c.

  24. Investīcija veselībā un veselības aprūpē – gudrs ieguldījums

  25. Atsauces • http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1473 • http://www.fm.gov.lv/?lat/makroekonomika • https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook • http://finance.yahoo.com/q/ks?s=MCD • Adaptēts, izmantojot Mārtiņa Kazāka prezentāciju “Veselības aprūpe: tēriņš vai ieguldījums valsts ekonomisko un politisko mērķu sasniegšanā?”, Diskusija “Veselības aprūpe un valsts ilgtermiņa attīstība” , Rīgas pils, 27.02.2008 . • http://www.entrepreneur.com/tradejournals/article/96810448_1.html • http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=348945&story_id=E1_TPRRRTDN • http://lv.lv/?menu=doc&id=203430 • http://www.fm.gov.lv/faili/struktura/B1A8FE994674001289834734508389.pdf • http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=348945&story_id=E1_TNGPSDRD • http://www.oecd.org/document/14/0,3343,en_2649_34631_16502667_1_1_1_1,00.html#B5 • http://www.deathreference.com/Nu-Pu/Population-Growth.html • http://en.rian.ru/russia/20090630/155391874.html • http://cardiobrief.org/2009/09/21/circ-smoking-ban/ • http://www.boston.com/news/health/blog/2008/03/life_expectancy.html 6. slīdītē izmantotisPeter K. Schott lekciju materiāls

More Related