1 / 32

Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu izpilde Latvijā

Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu izpilde Latvijā. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs 2012.gada 4.jūnijs, Rīga. Prezentācijas saturs. Vai Latvijā tiek pildītas starptautiskās saistības? Vai Latvijā pašvaldības ir finansiāli neatkarīgas?

kalkin
Download Presentation

Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu izpilde Latvijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. EiropasvietējopašvaldībuhartasprincipuizpildeLatvijā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs 2012.gada4.jūnijs, Rīga

  2. Prezentācijas saturs Vai Latvijā tiek pildītas starptautiskās saistības? Vai Latvijā pašvaldības ir finansiāli neatkarīgas? Kādas ir pašvaldību pilnvaras un iespējas, lai strādātu vietējo iedzīvotāju interesēs? Kā Latvijā pašvaldības tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā?

  3. Vietējās pašvaldības jēdziens Vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības unspēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs [Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmā daļa]

  4. Ņemot vērā, ka pašvaldību finanšu neatkarība ir tik liela, cik tās var prognozēt savu ieņēmumu apmēru nākotnē un tiesīgas pašas plānot budžeta izdevumus vietējo iedzīvotāju interesēs, pašvaldības Latvijā ir tieši atkarīgas no centrālās valdības lēmumiem par pašvaldībām pieejamo finanšu resursu apmēru!

  5. Hartas 9.panta trešā daļa: Vismaz daļa no vietējo varu finansu resursiem ir jāiegūst no vietējiem nodokļiem un maksas, kuru likmes tās ir tiesīgas noteikt likumā paredzētajās robežās

  6. Pašvaldību ieņēmumu struktūra 2011.gadā, milj. LVL * Pašvaldību regulētie ieņēmumi: maksas pakalpojumi, pašvaldību nodevas, ziedojumi, ieņēmumi no īpašuma atsavināšana un dividendes. Avots: Valsts kases mājas lapa: http://www.kase.gov.lv/?object_id=1527

  7. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Nodokļa ieņēmumu pieauguma gados, valdība samazina pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, lai nodokļa pieauguma daļu saņemtu valsts budžetā!

  8. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2011.-2012.gadā

  9. Kopbudžeta lielāko nodokļu ieņēmumi 2011.-2012.gadā

  10. Valsts un pašvaldību konsolidēto budžetu bilance (2000.gada cenās)

  11. Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) Šobrīd: pašvaldības iekasē likumā noteikto nodokli tiesīgas piešķirt atvieglojumus, samazinot savus ieņēmumus Tiek plānots: ieviest likmju koridoru, kas pašvaldībām dos tiesības palielināt nodokļa apmēru tikai parmājokli

  12. IIN un NĪN īpatsvars pašvaldību budžetu ieņēmumos, 2011.gadā Avots: Valsts kases mājas lapa: http://www.kase.gov.lv/?object_id=1527

  13. 1. Saeimā atbalstīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 25% līdz 20% (ar 2013.gadu 24%). 2. Ar pašvaldībām nav bijusi neviena saruna par ieņēmumu samazinājuma risinājumiem. 4. Lai kompensētu jau atbalstīto IIN likmes samazināšanu no 2013.gada līdz 24%, mājokļa nodoklis jāpalielina 3 reizes! 3. Vienīgais nodoklis par kuru būs tiesīgas lemt pašas pašvaldības ir mājokļa nodoklis.

  14. Secinājums Hartas 9.panta trešā daļa netiek ievērota, jo pašvaldības finansu resursus neiegūst no vietējiem nodokļiem.

  15. Hartas 4.panta piektā daļa: Gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem Tomēr attiecībā uz vairākām nozīmīgām pozīcijām, pašvaldībām tiek ierobežotas brīvās pielāgošanas tiesības. Pašvaldības kļūst par “piedēkli” centrālai varai - PSRS vietējās Padomes izpildkomitejas princips

  16. Sociālie pabalsti - piemērs Pašvaldībām primārijānodrošina valsts noteikto sociālo pabalstu izmaksa (GMI, Dzīvokļa pabalsts) un tikai pēc tam var izmaksāt pašvaldības noteiktos sociālos pabalstus. Valsts noteikto pabalstu īpatsvars veido 47% no 2011.gadā pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem.

  17. Hartas 6.panta otrā daļa: Vietējo valdību darbinieku dienesta apstākļiem jābūt tādiem, kas atļauj augstas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā, balstoties uz nopelniem un kompetenci; šajā nolūkā ir jānodrošina atbilstoši mācību un darba samaksas apstākļi un karjeras iespējas. Hartas 7.panta otrā daļa: Darba apstākļiem ir jānodrošina piemērota finansu kompensācija par izdevumiem, kuri radušies pildot attiecīgo amatu, kur iespējams kompensējot arī ienākumu vai darba samaksas zaudējumu; kā arī jānodrošina atbilstoša sociālā aizsardzība.

  18. 2010.gadā izveidota valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbiniekuvienotā atlīdzības sistēma Mērķis - panākt, ka par līdzvērtīgu amatu un atbildību dažādās pašvaldību iestādēs darbinieks saņem vienādu atalgojumu. Šī mērķa sasniegšanai amati tika sagrupēti saimēs un līmeņos, katram nosakot atbilstošu mēnešalgas grupu un tai maksimāli iespējamo mēnešalgas apmēru. Rezultātā: netiek ņemta vērā Latvijas reģionos esošā darba spēka tirgus situācija, noteiktie atalgojuma ierobežojumi, pašvaldībām ar augstākām darbaspēka prasībām, neļauj nodrošināt speciālistus ar kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.

  19. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku vienotā atlīdzības sistēma Datu avots: CSP

  20. Darbinieku sociālās garantijas Pašvaldība var nodrošināt tikai to darbinieku veselības apdrošināšanu, kuri pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).

  21. Hartas 9.panta ceturtā daļa: Finansu sistēmām, uz kurām ir balstīti vietējām varām pieejamie līdzekļi, ir jābūt pietiekami daudzveidīgām un elastīgām, lai tās praktiski dotu iespēju sekot izpildāmo uzdevumu izmaksu patiesajai attīstībai.

  22. Pašvaldību saistības Centrālā vara ierobežo pašvaldību tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot likumā par valsts budžetu uzskaitītiem mērķiem. Pašvaldībām nav tiesību noteikt savas prioritātes, ko realizēt piesaistot kredītresursus.

  23. Hartas 9.panta piektā daļa: Finansiāli vājāko vietējo varu aizsardzība izsauc nepieciešamību ieviest finansu izlīdzināšanas procedūras vai līdzvērtīgus pasākumus, kuru nolūks ir izlabot vietējo varu potenciālo finansēšanas avotu un uzliktās finansu nastas nevienādā sadalījuma radītās sekas. Šāda procedūras vai pasākumi nevar ierobežot vietējo varu rīcības brīvībusavu pienākumu robežās.

  24. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana Regulē 1998.gadā pieņemtais likums «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» Kopš 2010.gada valsts budžeta likumā tiek paredzēta dotācija pilsētām ar zemākajiem ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju, lai tās sasniegtu «nabadzīgākā» novada ieņēmumu līmeni

  25. Pašvaldību vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas 2012.gadā

  26. Finanšu izlīdzināšanas fonda resursi, milj. LVL Lai pilsētu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju nebūtu zemāki par «nabadzīgāko» novadu, izmantojot spēkā esošā likuma «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» normas, valsts budžeta dotācija fondā jāpalielina par 62 milj. LVL

  27. Hartas 4.panta sestā daļa: Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā. Hartas 9.panta sestā daļa: Ar vietējām varām atbilstošā veidā ir jākonsultējas par metodi, kādā tām ir piešķirami pārdalāmie līdzekļi

  28. Valsts 2012.gada budžeta izstrāde

  29. Sabiedrībaslīdzdalība Valdības rīcības plāns(270 lp., 168 pasākumi) MK mājas lapā 17.01.2012. ievietota ziņa: „Otrdien, 17. janvārī, publiskojot apkopoto Valdības rīcības plāna darba versiju, valdība aicina nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas un citas interešu grupas iesaistīties Valdības rīcības plāna izstrādes procesā, iesniedzot savus priekšlikumus un papildinājumus”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – š.g. 19. janvāris (ieskaitot). Nacionālā attīstības plāna 2014-2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojums(234 lp.) MK mājas lapā 15.02.2012. ievietota ziņa: „NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums šodien tika prezentēts Ministru kabineta locekļiem neformālā ministru semināra laikā, savukārt rītdien ar to tiks iepazīstināti NAP izstrādes vadības grupas locekļi. Savu viedokli par ziņojuma projektu aicināts izteikt ikviens sabiedrības loceklis”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – š.g. 27.februāris plkst.17:00.

  30. Sabiedrībaslīdzdalība LV nacionālo pozīciju aizstāvēšanai ES institūcijās izskatīšanai un priekšlikumu sniegšanai vidēji tiek dots termiņš nepilnas 2 - 3 darba dienas.

  31. Esošās valdības koalīcija pašvaldībās Vienotībai 12 pašvaldību priekšsēdētāji, Nacionālajai apvienībai 3 pašvaldību priekšsēdētāji, Reformu partijai nav pašvaldību priekšsēdētāju. Valdības koalīcija vada 12% pašvaldību

  32. Paldies par uzmanību!

More Related