„Pētījumi darba tirgus jomā”

1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ „Pētījumi darba tirgus jomā” GALVENĀS ATZIŅAS, SECINĀJUMI UN IZAICINĀJUMI LU pētnieku grupa: Dr.ekon., prof. E.Kasalis (projekta aktivitātes vadītājs) Dr.ekon., as.prof. E.Brēķis (matemātiķis-statistiķis) Dr.ekon., as.prof. S.Jēkabsone Dr.ekon.,doc. K.Purmalis

2. Galvenie izaicinājumi • Nākotnes nenoteiktība (pasaulē, ES, Latvijā, t.sk. iespējamās ģeopolitiskās izmaiņas) • Globalizācijas un tehnoloģiju attīstība • Tautsaimniecības strukturālās izmaiņas • Prasmju un izglītības neatbilstība • Demogrāfiskie procesi un sabiedrības novecošanās • Migrācijas plūsmas

3. PĒTĪJUMA PAR NĀKOTNĒ STRATĒĢISKI PIEPRASĪTĀKAJĀM PRASMĒM LATVIJĀ GALVENĀS AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI • Identificēti prasmju un profesiju pieprasījuma izmaiņas ietekmējošie faktori un attīstības virzieni gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs • Ar scenāriju matricas palīdzību novērtētas Latvijas tautsaimniecības attīstības alternatīvas un klasteru analīzes rezultātā noteikta katram scenārijam atbilstoša etalonvalstu grupa • iezīmēts Latvijas tautsaimniecības nozaru īpatsvars un iespējamās izmaiņas darba spēka prasmju un kompetenču kontekstā (līdz 2030.gadam)

4. LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS ALTERNATĪVAS

5. prasmju un profesiju pieprasījuma izmaiņas nākotnē • jaunas prasmes, kas saistītas ar tehnoloģiju attīstību un pielietošanu • jaunas valodu prasmes (spēja sazināties 2-3 svešvalodās, tajā skaitā Āzijas valstu valodu zināšanas) • prasmes, kas uzlabo darbaspēka elastību un mobilitāti • prasmes darboties starptautiskajā tirgū, daudznacionālā, daudzkultūru vidē • prasmes saistītas ar vadību un organizāciju • jaunas komunikāciju, savstarpējās saskarsmes u.c. nekvantificējamas („soft”) prasmes (atšķirībā no robotiem un automatizācijas) • prasmes, kas saistītas ar „zaļās” un „jaunās” ekonomikas sektoriem Paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, inženieriem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citiem tehnisko nozaru speciālistiem. Savukārt samazināsies pieprasījums pēc darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar pamatizglītības līmeni.

6. Pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā • Sabiedrības novecošanās nozīmē arī ievērojamas sociālās izmaiņas, kas ietekmē iedzīvotāju vecuma struktūru un ģimeņu sastāvu. • Līdz ar novecošanos samazināsies ekonomiskās izaugsmes temps, tomēr tā var sniegt arī iespēju palielināt ekonomikas konkurētspēju. • Sabiedrības novecošanos iespējams risināt radot labvēlīgākus apstākļus tiem, kas vēlas bērnus, un pilnībā izmantojot garāka un produktīvāka mūža un labākas veselības sniegtās priekšrocības.

7. Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita izmaiņas no 2011. līdz 2030.gadam

8. Atsevišķu vecuma grupu iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%) dinamiskās attīstības scenārija gadījumā

9. Būtiskākie secinājumi Līdz 2030.gadam paredzams darbaspēka trūkums novecošanās dēļ šādās profesiju grupās: • veselības aprūpes jomas speciālisti • individuālās aprūpes darbinieki • kvalificēti tirgus lauksaimniecības darbinieki • būvnieki un tiem radniecīgo profesiju strādnieki (izņemot elektriķus) • amatnieki un iespieddarbu strādnieki • apkopēji un palīgi mājas darbos • atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju strādnieki

10. Galvenie izaicinājumi nākotnē • Iedzīvotāju skaita stabilizēšana • Veselīgo dzīves gadu palielināšana • Pozitīvas migrācijas plūsmas veicināšana (re-emigrācija, sabiedrībai pieņemama un ekonomisko izaugsmi veicinoša migrācijas politika, lai novērstu iespējamās disproporcijas starp darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu teritoriālā un profesiju griezumā) • Ekonomiskās aktivitātes (līdzdalības) līmeņa palielināšana (izmaiņas nodokļu un darba likumdošanā, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu īpaši cilvēkiem pirmspensijas vecumā) • Prasmju attīstība (mūžizglītība)

11. PĒTĪJUMSPAR DARBASPĒKA PROFESIONĀLO MOBILITĀTI • Profesionālās mobilitātes dzinējspēks un nozīmīgs ietekmējošais faktors visās nozarēs Latvijā ir atalgojuma līmenis. • Pēdējo desmit gadu laikā nozares ir vairumā piedzīvojušas izejošās darbaspēka plūsmas uz būvniecības nozari, tās uzplaukuma periodā. • Nozīmīgs darbaspēka mainību raksturojošs faktors ir strādājošo emigrācija. • Tautsaimniecībā ir izteiktas nozares, kurās ir ierobežota ienākošā darbaspēka mobilitāte (piemēram, veselības nozares augsti kvalificēts personāls, zinātnes personāls, kuģu būves), līdz ar to šajās nozarēs izteiktāka vertikālā un horizontālā iekšējā mobilitāte. • Pamatā nozaru augstās kvalifikācijas personāls nav izteikti mobils, turpretī mazkvalificētais darbaspēks ir plūstošs un augsti mainīgs visās tautsaimniecības nozarēs.

12. Profesiju mobilitāte PROFESIJAS AR AUGSTĀKO MOBILITĀTI • veikala pārdevēji un preču demonstrētāji • finanšu un tirdzniecības speciālisti • celtnieki • lauksaimniecības un rūpniecības strādnieki • vadītāji (uzņēmumu un iestāžu vadītāji, pamat-darbības struktūrvienību vadītāji, vispārējie vadītāji) PROFESIJAS AR ZEMĀKO MOBILITĀTI • politisko un sabiedrisko organizāciju vecākās amatpersonas • dažādu kultu darbinieki • citas šauras specializācijas profesijas (kuģu un lidmašīnu vadīšanas vecākie speciālisti, stikla un keramikas apdedzināšanas operatori un tml.)

13. Neatbilstība Novecošanās Ekonomiskā aktivitāte (līdzdalība) Tehnoloģijas

14. Paldies par uzmanību!