Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs

1. Darba aizsardzības apmācības moduļi(mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001

2. Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana

3. 6.modulisDarba aizsardzība kokapstrādes nozarē

4. 6.1. tēma Kokapstrādes nozare un darba aizsardzība

5. Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā

6. Mežrūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi MEŽRŪPNIECĪBA (KOKAPSTRĀDE) Finieru un plātņu ražošana  finieris, sērkociņi, saplāksnis, skaidu plātnes, šķiedru plātnes u.c. plātnes Kokzāģēšana, žāvēšana un impregnēšana  zāģmateriāli Mēbeļu un citur neklasificētu izstrādājumu ražošana  mēbeles, mūzikas instrumenti, sporta preces, rotaļlietas Koka celtniecības, galdniecības izstrādājumu un taras ražošana  koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi, līmētās plātnes, koka tara un paliktņi Koka atlikumu pārstrāde  malka, šķeldas, briketes

7. ĶĪMISKĀ PĀRSTRĀDE Celulozes, papīra un kartona ražošana  celuloze (papīrmasa), papīrs, kartons, papīra un kartona izstrādājumi Ķīmiskās pārstrādes produktu ražošana  kokogles, zaleņa pārstrādes produkti, ekstraktvielas u.c.

8. Svarīgākie darba procesi nozarē • Darbs ar mašīnām • Materiālu apstrāde ar rokām • Materiālu šķirošana • Lakošana, līmēšana un impregnēšana • Darbs ar skaidu plātnēm • Žāvēšana • Materiālu transportēšana • Iepakošana un darbs noliktavās • Telpu uzkopšana

9. Darba aizsardzības stāvoklis nozarē un to ietekmējošie faktori Nelaimes gadījumu skaits 2008. gadā

10. 2008. gadā nozarē (izņemot mēbeļu ražošanu) reģistrēti 104 nelaimes gadījumi

11. Komercdarbības veidi, kuros darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzībā • Koka zāģēšana • Ēvelēšana un impregnēšana • Finiera lokšņu un saplākšņu ražošana • Līmēto plākšņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana

12. Valsts darba inspekcijas 2009. gada 1. pusgadā īstenotās inspicēšanas kampaņa

13. Ekspertu viedoklis „Latvijā viena no lielākajām problēmām darba aizsardzībā – tā, ka darba devēji lielākajā vairumā gadījumu uzskata, ka darba aizsardzība tas ir kaut kas nenormāli dārgs, sarežģīts, nevajadzīgs, lieks, milzīgi izdevumi. Realitātē ne vienmēr tas tā ir. Realitātē 80% gadījumu ir runa par primitīvām, elementārām lietām, kas bieži vien praktiski neko nemaksā.” „Darbinieki bieži vien protestē pret tām visām prasībām, kas viņiem it kā traucē strādā – visi aizsardzības līdzekļi individuālie un ierobežojumi mašīnām, kad tur nevar tikt klāt un grūti strādāt. [..] Cilvēkam vairāk tā nauda interesē nekā tur kaut kāda darba aizsardzība.”

14. „Ideālā gadījumā ir jāsaprot, kādas negatīvas sekas var būt. Ja tu nelietosi ausu aizbāžņus pie asfalta griešanas, tad pēc pieciem, septiņiem gadiem tu nedzirdēsi, ka telefons zvana kabatā tāpēc, ka dzirde būs sačakarēta. [..] Ja es strādāšu bez cimdiem, tad ir ļoti daudzi kolēģi, kas strādā arī bez pirkstiem. Ja cilvēks to nesapratīs, tad viņš arī to nenēsās. Ja viņš to sapratīs, tad viņš to nēsās tikai tāpēc, ka viņš negribēs staigāt ar četriem pirkstiem.”

15. „Pašreiz situācija ir tāda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

16. Nodarbināto pieredze Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mācību filma par darba aizsardzību. Kokapstrādes darbi.

17. 6.2. tēma Riska faktori kokapstrādē

18. Traumatisma jeb mehāniskie faktori • Mašīnas, darbgaldi un rokas darbarīki • Tehnoloģiskās iekārtas • Iekšējais transports un satiksme • Paklupšana un krišana • Apdedzināšanās vai applaucēšanās iespēja • Darbs ar ēku un celtņu konstrukcijām • Uguns, eksplozijas • Ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamība • Citi traumatisma riska faktori

19. Mašīnu un darbgaldu radītie draudi • Trieciena risku • Nogriešanas • Noraušanas • Sagriešanas • Ievilkšanas un citus draudus

20. Ugunsdrošība Kokapstrādes procesi saistīti ar degošu vielu klātbūtni • Zāģmateriāli • Koka putekļi • Skaidas • Organiskie šķīdinātāji u. c. Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi

21. Sprādzienbīstamība • Smalki (20–400μm) koka putekļiem • Degošu vielu tvaiki

22. Elektriskie draudi • Elektrisko iekārtu bojājumi • Instalācijas bojājumi • Neizolētas strāvu vadošas daļas • Elektrisko pievadu pārrāvumi

23. Fizikālie faktori • Troksnis • Vibrācija • Nelabvēlīgs mikroklimats • Nepietiekams apgaismojums • Darba telpas un darba vietas iekārtojums

24. Trokšņi Paaugstināta trokšņu skaļuma līmeņa ietekme • Dzirdes orgānu nogurums • Pastiprinās nogurums • Samazinās darbaspējas • Cieš centrālā nervu sistēma • Var rasties bezmiegs • Var paaugstināties asinsspiediens Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_troksnis.avi

25. Trokšņu iedalījums pēc iedarbības • Pastāvīgs troksnis • Mainīgs troksnis • Impulsveida troksnis

26. Trokšņi un dzirdes aizsardzība

27. Vibrācija Vibrāciju raksturojošie parametri • Vibroātrums – V [m/s] • Vibropaātrinājums  Q [m/s2] • Vibronovirzes amplitūda – A [m]

28. Vibrāciju iedalījums • Plaukstas–rokas vibrācija (agrāk zināma kā lokālā vibrācija) • Visa ķermeņa vibrācija (agrāk zināma kā vispārējā vibrācija)

29. Profilaktiskie pasākumi vibrācijas ietekmes mazināšanai • Vēlams strādāt cimdos • Spiediena spēks uz instrumentu • Regulāri pārtraukumi • Darba veida maiņa • Siltas (37C) roku peldes un masāža

30. Pieļaujamie rokas–plaukstas vibrācijas ekspozīcijas laiki

31. Mikroklimats Galvenie telpas mikroklimata rādītāji • Gaisa temperatūra • Gaisa relatīvais mitrums • Gaisa plūsmas ātrums

32. Temperatūra Temperatūra, kurā cilvēks jūtas labi, ir atkarīga no slodzes un var būt plašā amplitūdā Gaisa temperatūrai ražošanas telpu darba vietā Diskomfortu rada telpu sienu, priekšmetu un telpu gaisa atšķirīgas temperatūras

33. Mitrums Mitrumam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtā, jo ietekmē siltuma sajūtu. Jo lielāks mitrums, jo sliktāk jūtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatūra. Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir 4060%.

34. Ventilācija Dabiskā un piespiedu ventilācija Piespiedu ventilācija • Velkmes • Pieplūde • Kombinētā velkmes–pieplūdes Recirkulācijas sistēmas

35. Apgaismojums Prasības telpu apgaismojumam • Darba vietas jānodrošina ar dabisko un mākslīgo apgaismojumu • Apgaismes ķermeņi jāizvieto tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska • Darba vietas, kur iespējama pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas jānodrošina ar pietiekamu avārijas apgaismojumu

36. Nepietiekama apgaismojuma ietekme • Nodarbinātie nepietiekami saredz detaļas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, traumas • Palielinās acu sasprindzinājums, kas izraisa priekšlaicīgu redzes pasliktināšanos • Ātrāk iestājas nogurums

37. Ieteicamie apgaismojuma līmeņi dažādām darba vietām kokapstrādē

38. Putekļi Aroda ekspozīcijas robežvērtības putekļiem 6 mg/m3 Ozola, oša, skābarža putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 5 mg/m3, jo šie putekļi spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus

39. Kokapstrādē izmantotās ķīmiskās vielas • Lakas • Krāsas • Līmes • Organiskie šķīdinātāji • Piesūcinātājvielas • Apdares vielas • Saistvielas u. c.

40. Kokapstrādē biežāk sastopamās ķīmiskās vielas • Formaldehīds • Ksilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoši organiskie savienojumi • Arsēns, hroms un varu saturoši savienojumi – koksnes apstrādāšanas līdzekļi pret mitruma un mikroorganismu iedarbību Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi

41. Bioloģiskie faktori Bioloģiskie faktori kokapstrādē nav uzskatāmi par būtisku riska faktoru, taču atsevišķos gadījumos nodarbinātie var saslimt ar ērču pārnestajām slimībām (ērču encefalītu un Laimas boreliozi). Vēl retāk iespējama saslimšana ar trakumsērgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar inficētu dzīvnieku

42. Ergonomiskie faktori • Smagumu pārvietošana • Darbs piespiedu pozā un atkārtotas kustības

43. Smagumu pārvietošana Faktori, kuri būtiski ietekmē riska pakāpi pārvietojot smagumus • Pārnēsājamo lietu (priekšmetu) īpatnības • Satveršanas iespējas • Ķermeņa stāvoklis ceļot un pārvietojot • Pārvietošanas virsma Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi

44. Piespiedu darba pozas • Sēdus • Stāvus • Ejot • Guļus • Tupus • Noliecoties • Stiepjoties

45. Atkārtoto kustību riski • Darbs tiek darīts automātiski • Mazinās uzmanība, koncentrēšanā • Veicina nogurumu

46. Psiholoģiskie un emocionālie faktori • Nodarbināto kvantitatīva un kvalitatīva pārpūle • Vienmuļš, vienveidīgs darbs • Sociālā atbalsta trūkums • Zema līdzdalība lēmumu izstrādē • Karjeras nenoteiktība • Nedrošība par palikšanu darbā • Zemas kvalifikācijas darbs • Nepareiza darba laika organizācija • Informācijas trūkums u. c.

47. Dominējošās arodslimības Kokapstrādē nodarbinātajiem dominējošās arodslimības: • aroda etioloģijas vājdzirdība trokšņa iedarbības dēļ; • putekļu bronhīts koka putekļu iedarbības dēļ.

48. Raksturīgākās slimības, kuras netiek klasificētas kā arodslimības • Paaugstināts asinsspiediens (stress, mazkustība, pasīvā smēķēšana u. c.) • Saaukstēšanās (darbs caurvējā, lietū, nepiemērotā darba apģērbā u. c.) • Sāpēs mugurā, it īpaši jostas–krustu daļā (fiziska pārslodze, smagumu pārvietošana)

49. Darba aizsardzības pasākumi darba vides riska faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai • Organizatoriskie pasākumi • Tehniskie pasākumi • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana

50. Organizatoriskie pasākumi • Realizējamo darba aizsardzībaspasākumu plānošana • Darba vides risku izvērtēšana • Apmācība un instruēšana • Obligātās veselības pārbaudes u.c.