1 / 61

No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai 2012.g.

No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai 2012.g. Saturs. Direktori RCK vēsture Karogi Absolventi: celtnieki, būvnieki, arhitekti, apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, profesori, doktori, mākslinieki, aktieri, dzejnieki, rakstnieki, fotogrāfi, RCT absolventi. Direktori.

keiran
Download Presentation

No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai 2012.g.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai 2012.g.

  2. Saturs • Direktori • RCK vēsture • Karogi • Absolventi: • celtnieki, būvnieki, • arhitekti, • apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, • profesori, doktori, • mākslinieki, • aktieri, • dzejnieki, rakstnieki, • fotogrāfi, • RCT absolventi.

  3. Direktori

  4. Direktori RīgasCeltniecības tehnikuma/koledžas direktore no 1989. līdz 2008. gadam Absolvējusi RPI 1970. gadā. Tehnikumā strādā par nodaļas vadītāju no 1983.g. LudmilaOKOLOVIČA(1944. g. 20. okt.) 2002. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira)

  5. Direktori Rīgasvācu Amatnieku biedrības skolas direktors no 1888. līdz 1909. g. Makss ŠERVINSKIS Viens no jūgendstila aizsācējiem Rīgā ir arhitekts Makss Gustavs Rihards Šervinskis, Rīgas vācu Amatnieku biedrības skolas ilggadējais (1888.-1909.) direktors un Rīgas 700 gadu Jubilejas izstādes projekta autors. Makss Gustavs Rihards Šervinskis piedzima 1859. gada 1.novembrī (vecais stils) Tilzitē (Austrumprūsijā), poļu izcelsmes muižnieku ģimenē, mira 1909. gada 12. jūlijā Stokholmā.

  6. RCK vēsture

  7. RCK vēsture

  8. RCK vēsture Rīgas vācu Amatnieku biedrības skola  (1872-1912) Rīgas pilsētas Amatnieku skola  (1913-1926) Rīgas pilsētas Amatnieku skola, tehnikums  (1926-1941) Rīgas Valsts vakara skola, tehnikums  (1941-1944) Rīgas Būvniecības tehnikums  (1946-1957) Rīgas Celtniecības tehnikums  (1957-1995) Rīgas Celtniecības koledža  no 1995.g.

  9. RCK vēsture (statistiskā informācija) No 1872. – 1946. gadam mācījās vairāk kā 30 000 audzēkņu (nav arhīvos uzskaites, kas absolvējuši) No 1947. - 2011. gadam absolvēja 23167 audzēkņu, studentu 1913./14/ m.g. strādāja 58 skolotāji, t.sk. 56 vīrieši (96,5%) un 2 sievietes (3,5%) 2010.g. 2.janvāra atskaitē RCK strādāja 70 skolotāji, t.sk. 22 vīrieši (31,4%) un 48 sievietes (68,6%)

  10. RCK vēsture Skolas pirmais nams Aspāzijas bulvārī 34, Rīgā. Tagadējais Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas nams Aspazijas bulvārī 34, (bij. Teātra bulv. 11) celts 1876.gadā pēc Johana Daniela. Felsko (1813.-1902.g.) projekta. Ēka ir bijusi Rīgas vācu Amatu biedrības īpašums līdz pat 1936.gadam, arī Rīgas Vācu pilsoņu biedrības īpašums līdz 1939.gadam. Vēlāk ēku apdzīvoja dažādas mācību un administratīvās iestādes. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tur darbojās vēl vairākas mācību iestādes: E. G. Binca reālskola, pilsētas 4. vācu pamatskola. Šajā namā bija būvmateriālu f-kas un būvfirmas "Paul Boehm" kantoris, V. Grabovska konditoreja un kafejnīca, ēdienu vei­kals "Jutters" (košerēdieni) un dažas tirgotavas, t.sk. P. Rumpes veļas un galantērijas veikals. Pēc 2. pasaules kara namā darbojās Starpskolu mācību ražošanas kombināts, krievu pamatskola. Mūsu dienās šajā ēkā izvietota Rīgas Centra daiļ­amatniecības pamatskola.

  11. RCK vēsture Rīgas Būvniecības tehnikuma nams (Kr. Valdemāra iela 23, bij. M. Gorkija iela) Šajā namā no 1946. līdz 1957. gadam darbojās Rīgas Būvniecības tehnikums. Pēckara periodā namā bija arī Latvijas PSR Celtniecības ministrija. Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu biroja „Šēls un Šefels“ un Berlīnes arhitekta A.Gīzekes projekta. Ēkai izmantoti gan vācu, gan renesanses, gan jūgenstila dekoratīvie motīvi. Pagājušā gadsimta beigās pasāža uz pagalmu slēgta un tur ierīkota kafeinīca, kā arī nams pārveidots par viesnīcu – rekonstrukcijas otrā kārta pabeigta 2006. gadā.

  12. RCK vēsture Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas nams (Gaiziņa iela 3 ) Ēka celta 1910.-12. gados pēc R.Šmēlinga arhitektu biroja projekta – arhitekts NikolajsNords. Skolas ēka ir Rīgas pilsētas īpašums līdz 2009. gadam – tagad valsts.No 1912. gada līdz 1. pasaules karam un pēckara periodā tur darbojās Rīgas pilsētas amatniecības skola bet no 1926. gada līdz 1943. gadam jau kā Rīgas pilsētas amatnieku skola, tehnikums. Valsts neatkarības gados ēkā darbojās arī Rīgas pilsētas 4. vidusskola (vēlāk ģimnāzija 1919-1934. gsdos). Ēkā darbojusies arī pilsētas 28. latviešu pamatskola (20. gadu sākumā), pilsētas ebreju vidusskola (20. gadu sākumā), Tautas augstskola (20. gadu sākumā). Divdesmitajos gados tur atradās arī pilsētas īres valde.

  13. RCK vēsture Ģerbonim ir apaļa forma un tas veidots zemcilnī. Kompozīcijas centrā izkārtota lauta, zem tās – cirkulis ar māksliniekiem raksturīgo paleti krāsu jaukšanai. Minētos rīkus ieskauj ozola un vīnogu lapu vītnes, kas papildinātas ar dažādiem citiem simboliskiem atribūtiem. Nepārprotami visas šīs simboliskās zīmes saistāmas ar amatniekiem raksturīgo profesionālo prasmi. Ģērboņa centrā, izcelto Seno Grieķu lautu (liru), kas traktēta nedaudz stilizēti, piešķirot arhitektoniskus elementus (stīgu vietā kolonna, kas vainagojas ar pūci) iespējams varētu saistīt ar dziedāšanas kori „Sangerkreis”, kura locekļi bija dažādu amatu zeļļi. 1865. gada 7. jūnijā „Literāri praktisko pilsoņu apvienība” pieņem statūtus un nolēma apvienoties ar kori „Sangerkreis”.

  14. RCK vēsture Rīgas celtniecības tehnikuma 1992.gada logo autore – foto māksliniece Zenta Dzidzivinska. Logo ir trīsstūra prizma ar burtiem RCT (Rīgas Celtniecības Tehnikums) un skaitli 1872 (dibināšanas gads). Logo gaiši zilā krāsā. Rīgas Celtniecības Koledžas 1996.gada logo autors – RCK Restaurācijas nodaļas vadītājs Āris Strautiņš.

  15. Karogi Rīgas pilsētas Amatnieku skolas un tehnikuma karogs izgatavots 1938.gadā un glabājās pie bijušā tehnikuma darbinieka AugustaMeldrāja no 1945.-1992.g.aprīļa beigām, kurš to nodeva Latvijas Kultūras fondam (1992.-1998.g.). Tagad šis karogs glabājas Rīgas Celtniecības koledža audzināšanas daļā – 218.kabinetā.

  16. Karogi Padomju Savienības laikos skolu karogiem obligāti bija jābūt sarkanā krāsā ar Latvijas PSR ģerboni (valsts iestādēm) un devīzi „Visu zemju proletārieši, savienojoties!” pašdarbība tika liegta. Tāds arī ir Rīgas Celtniecības tehnikuma (1957. – 1991.g.) karogs. Karogs glabājas RCK audzināšanas daļā.

  17. Karogi Rīgas Celtniecības tehnikuma (RCT) karogu izgatavoja Latvijas teātra darbinieku savienības ražošanas kombināts un iesvētīja Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā 1992.g. 4.aprīlī prāvests Jānis Liepiņš. Baznīcā to ienesa RCT audzēkņi: Sandra Bārtniece, Kristīne Kļaviņa (Novicka), Juris Stanulēns, Sandis Švarcs. Karogs glabājas RCK audzināšanas daļā.

  18. Karogi . ` Rīgas Jēzus Evanģēliski luteriskās draudzes baznīcā 2011.gada21. decembrī mācītājs Erberts Bikše iesvētīja Rīgas Celtniecības koledžas karogu, kuru darināja tekstila māksliniece Ausma Apša 2006.gadā.

  19. Karogu iesvētīšanai baznīcā ienesa koledžas audzēkņi, studenti: Bruno Bitaitis (Arh-45m gr.), Andrejs Bakradze (CL-43 gr.), Uldis Senkāns (CL-42 gr.), Jānis Bērziņš (Arh-41 gr.) Jānis Tolpežņikovs (R-2 gr.). Artūrs Stavro (K-33 gr.), Jānis Junkers (Karh-3).

  20. Celtnieki, būvnieki Vitālijs ČAPLINSKIS (01.07.1959.g.) Mācījās no 1974./78. gadam Celtniecības tehnikumā, 1993.gadā absolvēja Ļeningradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu – inženiera ekonomista diploms. Līdz 2011.gadam bija būvfirmas PBLC prezidents.

  21. Celtnieki, būvnieki Ivars KESENFELDS (07.01.1945.g.) Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu 1987.gadā. Tagad strādā Liepājā, SIA „MIG Holding” – valdes loceklis. Viņa vadībā renovētas ēkas Liepājā „Spīķeri”, tirdzniecības nams, u.c. I.Kesenfelds no 2007.gada Liepājas pilsētas domes deputāts.

  22. Celtnieki, būvnieki Ludvigs NEIBURGS (1871. – 1948.g.) • Beidzis Rīgas vācu amatnieku skolu. • L.Neiburgs nodibinājis savu firmu. Uzcēlis • vairākas ēkas: • Rīgas P.Stradiņa klīnisko slimnīcu, • Latvijas Finanšu ministrijas ēku, • Vienības namu Daugavpilī, u.c. • Apbalvots (1934.g) ar Trīs Zvaigžņu ordeni (III šķira).

  23. Celtnieki, būvnieki Mārcis NIKOLĀJEVS Beidzis Celtniecības tehnikumu 1971.gadā, absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) 1984.gadā. No 2006.gada strādā par izpildu direktoru un no 2011.gada ievēlēts par Latvijas Būvniecības Asociācijas prezidentu

  24. Celtnieki, būvnieki Jānis LANCERS (20.10.1933.g.) • Beidzis Būvniecības tehnikumu 1953.gadā. • Absolvējis Maskavas Inženierceltniecības institūtu 1958.gadā Beidzamos gadus strādājis: • - Latvijas PSR Ministru padomē (1988. – 90. g.) par • priekšsēdētāja vietnieku; • - no 1996. – 2008. gadam būvfirmas PBLC prezidents; • - no 1996. – 97. Latvijas Būvnieku Asociācijas pirmais • prezidents.

  25. Celtnieki, būvnieki Atis MELNGALVIS – MELGALVIS (23.07.1940.g.) Celtniecības tehnikumu absolvēja 1981.gadā. No 1971. – 1980.gadam A.Melngalvis – Melgalvis bija Būvdarbu vadītājs: -Dzemdību nams Miera ielā; -„Gaiļezers” klīniskajā slimnīcā; -Latvijas Onkoloģiskais centrs u.c.

  26. Celtnieki, būvnieki Tālivaldis KEIVS (22.12.1939.g.) Beidza Celtniecības tehnikumu 1958.gadā bet 1967.gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) kā inženieris-celtnieks. T.Keivs 1998.gadā sastādīja krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīcu (aptuveni 41000 termini). Tagad T.Keivs strādā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” kā projektu vadītājs.

  27. Celtnieki, būvnieki Egons SLĒDE (1929. – 2001.) Mācījies Būvniecības tehnikumā no 1945. – 1949.gadam. Absolvējis Harkovas Automobiļu un ceļu institūtu 1954.gadā. Strādājis par Rīgas pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieku, priekšsēdētāju (1962. – 69.g.), Latvijas PSR autotransporta un šoseju ministru (1969. – 88.g.)

  28. Celtnieki, būvnieki Jāzeps STREĻČS (1935. – 2008.) Absolvēja Celtniecības tehnikumu 1966.gadā. J.Streļčs ir četru (1967. – 1980.g.) sasaukumu Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts. PSRS Sociālistiskajā Darba Varoņa nosaukums piešķirts 1967.g. J.Streļča nozīmīgākās būves: -Rīgas 7.vidusskolas jaunie korpusi ar peldbaseinu (Bruņinieku ielā 24a); - Ūdens sūkņu stacija „Daugava” (Bauskas ielā 209, Rīgā); - Jūras transporta vadības centra ēka (Meldru ielā 3, Rīgā) u.c.

  29. Celtnieki, būvnieki GenādijsVEDĻA(1944. g.28. sept.) • Tehnikumu viņš absolvēja 1964. gadā. Vēlāk izglītību Genādijs Vedļa turpināja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Celtniecības fakultātē, kuru absolvēja 1984. gadā. • Vadīja būvniecību: • RAF Jelgavā, • administr. kor. Unibanka (tagad Sebbanka) Valdlaučos u.c.

  30. Arhitekti Inese AIZSTRAUTA Beigusi 1976.gadā arhitektūras nodaļu Celtniecības tehnikumā un 1984.gada Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), iegūstot arhitekta diplomu. Strādāja par Jūrmalas pilsētas galveno arhitekti bet no 2004. – 08.g. Jūrmalas Domes deputāte, 2005. – 07.g pilsētas mērs  Inese Aizstrauta sveic RCT 1965. gada absolventu Leonīdu Tugaļevu viņa portretu foto izstādē, Sv.Pēterbaznīcā 2009. gada martā.

  31. Arhitekts pedagogs Aleksandrs BIRZENIEKS(1893.-1980.g.) • A.Birznieks Strādājis par pedagogu • Rīgas pilsētas Amatniecības skolā, tehnikumā. • Projektējis dažādas celtnes un interjerus: • - Raiņa kapu vārtus; • - Latvijas zāli Tautu Savienības pilī, Ženēvā; • - Dzintaru koncertzāli. • Pēc A.Birznieka projekta uzcelti pieminekļi pirmā Pasaules karā kritušajiem Babītē, Daugavpilī, Krustpilī, Tirzā, latviešu Strēlniekiem Tartū, piemiņas komplekss revolucionāriem Matīsa kapos Rīgā (1960.g. līdzautors)

  32. Arhitekti Georgs BAUMANIS (1936. – 1999.g.) Ar izcilību 1955.gadā beidzis Būvniecības tehnikumu un 1961.g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) Celtniecības fakultātes Arhitektu nodaļu. No 1970. – 82. ir Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks. G.Baumanis ir Dziesmu svētku simtgadei veltītā Viestura dārzā skulpturālā ansambļa arhitektoniskās daļas autors. Projektējis interjerus kafejnīcām „Pūt vējiņi” Rīga, „Vīna pagrabs”, „Pētergailis”, veikalam „Sakta” u.c.

  33. Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni AndrejsEGLĪTIS (1912. – 2006.g.) Absolvējis pilsētas Amatnieku skolu, tehnikumu 1935.g elektrotehnikas nodaļu. A.Eglītis 1945.gadā emigrējis uz Zviedriju. Nodibinājis Latviešu nacionālo fondu, bijis tā vadītājs. 1998.gadā atgriezies Latvijā. Izdevis dzejoļu krājumus. Otrā Pasaules kara traģiskās izjūtas atainotas poēmā „Dievs, Tava zeme deg!” (1943.g.) to komponējusi Lūcija Garūta (1944.g.) B.Skulte (1945.g.) T.Ķeniņš (1951.g.) Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).

  34. Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni Anatolijs GORBUNOVS (10.02.1942.g.) Beidzis Celtniecības tehnikumu (1959.g.), Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) 1970.gadā. Ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā padomē, bijis tās priekšsēdētājs (1990. - 93.g.). Ievēlēts Latvijas Republikas 5., 6. un 7.Saeimā. Bijis 5. Saeimas priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Satiksmes ministrs. Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.)

  35. Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni CezarsOZERS (11.02.1937.g.) Mācījies Būvniecības tehnikumā no 1950. – 55. gadam, absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu 1961.gadā. Romas Olimpisko spēļu (1960.g.) Sudraba medaļas ieguvējs. C.Ozers 1998.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi.

  36. Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni Eduards SMIĻĢIS (1886. – 1966.g.) • Mācījies vācu amatnieku skolā no 1902. – 1906. g. • iegūdams specialitāti – tehniskais rasētājs. • Viens no Dailes teātra dibinātājiem (1920.g.) teātra mākslinieciskais vadītājs (līdz 1964.g.) • E.Smiļģis apbalvots ar: • - Triju Zvaigžņu ordeni 1926.g. (IV šķira), • Triju Zvaigžņu ordeni1937.g. (III šķira), • PSRS Valsts prēmiju 1947.g.; • - PSRS Tautas skatuves mākslinieks 1948.g.

  37. Profesori, doktori OļģertsBUKA (1925. – 2010.g.) O.Buka 1939.gadā sācis mācīties Rīgas Amatnieku skolā, tehnikumā, bet kara laikā 1945.g. pārcelts uz Rīgas Politehnikumu, kuru 1946.g. absolvēja kā teicamnieks. Absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras nodaļu 1952.gadā. Ar 1966.gadu sāk strādāt Rīgas Politehniskajā Institūtā (tagad RTU). Profesora grādu iegūst 1986.g. un Valsts emiritēto zinātnieka – inženierzinātnē 2004.gadā. O.Buka no 1957.gada ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs. Piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātākais arhitekts 1985.gadā.

  38. Profesori, doktori Ivars KNĒTS (17.09.1938.g.) Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā no 1952. – 56.g. Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti 1961.gadā. No 1961.g. strādā RPI (tagad RTU). No 1999.-2011. gadam - rektors. Profesors no 1983.gada. I.Knēta pētījumi cietvielu mehānikā, biomehānikā, kompozīto materiālu mehānikā un bioloģisku audu mehānikā. Publicējis vairāk kā 200 zinātnisku rakstu, 3 monogrāfijas, 6 patenti.

  39. Sportisti Māris GRĒNIŅŠ (07.07.1981.g.) • Beidzis Celtniecības koledžas vidusskolu 2001.g., • absolvējis Rīgas Tehniskās Universitātes • būvinženiera fakultāti 2005.gadā – būvinženieris. • Labākie sasniegumi vieglatlētikas sportā: • - vienpadsmitkārtējs Latvijas čempions; • - trīskārtējs Latvijas II Olimpiādes čempions; • - četrkārtējs Pasaules nedzirdīgo un vājdzirdīgo čempions; • - 110 metru barjerkriešanā (14.44.sek.) Pasaules nedzirdīgo un vājdzirdīgo rekordists.

  40. Sportisti Ivans KUZŅECOVS (14.02.1941.g.) Pabeidzis Celtniecības tehnikumu 1960.gadā iegūdams būvmašīnu tehniķa – mehāniķa specialitāti. 1970.gadā absolvējis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Vairāk kā 40 gadus strādā Rīgas Celtniecības koledžā par būvmehanizācijas pasniedzēju, lektoru. I .Kuzņecova hobijs – sports. Pasaules Olimpiādē veterāniem (2002.g. Melnburnā) izcīnījis Latvijas komandas sastāvā divas bronzas medaļas klasiskajā un pludmales volejbolā.

  41. Sportisti Valdis VALTERS (04.08.1957.g.) Beidzis Celtniecības tehnikumu 1977. gadā un absolvējisRīgas Politehnisko institūtu 1988. gadā. Pasaules čempions (1982g.) divkārtējs Eiropas čempions (1981., 1985.g.) basketbolā.

  42. Sportisti Ilonda DREIMANE (STRAZDA) (03.06.1951.g.) Beigusi Celtniecības tehnikumu 1976. g. un absolvējusi Latvijas Universitāti 2002. gadā. Eiropas Junioru (1971.g.) Pasaules (1974.g.) sudraba medaļas ieguvēja volejbolā.

  43. Mākslinieks - pedagogs Bernhārds Kristiāns Karls BORHERTS(1863. – 1945.g.) Pedagogs Rīgas vācu Amatnieku skolā no 1909. – 15.gadam Gleznotājs, ilustrators. Gleznojis simboliski alegoriskas kompozīcijas par mitoloģiskām un vēsturiskām tēmām. B.Borherts Pēterburgas mākslas akadēmijā saņēmis zelta medaļu par gleznu „Judīte ar Oloferna galvu” (1885.g.)

  44. Mākslinieki Ansis CĪRULIS (1883. – 1942.g.) • Beidzis vācu Amatnieku skolu 1902.g. Izstādēs • piedalījies kopš 1907.g. Pēc A.Cīruļa metiem izgatavoti: • - mēbeļu komplekti Latv. Lauksaimniecības kamerai Jelgavā; • - intarsiju panno Latvijas zālei Tautu Savienības pilī Ženēvā; • - kalti Rīgas Pils vārti; • - pirmā Latvijas pastmarka 1918.g.; • - interjers Rīgas pils sūtņu akreditēšanas zālei u.c. • Apbalvots ar Atzinības krustu 1938.g. u.c. godalgām.

  45. Mākslinieki Ādams ALKSNIS (1864. – 1897.g.) Mācījies vācu Amatniecības skolā no 1881. – 83.g. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Bijis Pēterburgas latviešu mākslinieku „Rūķis” pirmais vadītājs. 1896.gadā Ā.Alksnis kopā ar J.Rozentālu, V.Purvīti, J.Volteru veidojis albūmu, ko Rīgas Latviešu biedrība dāvinājusi Krievijas caram.

  46. Mākslinieki Janis ROZENTĀLS (1866. – 1916.g.) Apmeklējis zīmēšanas kursus vācu Amatnieku skolā 1888.g. Absolvējis Pēterburgas Mākslas akadēmiju 1894.g. Latviešu gleznotājs, Latvijas sadzīves žanra glezniecības nacionālo tradīciju izveidotājs un viens no ievērojamākajiem latviešu portretistiem. Gleznojis: „No baznīcas” – 1894.g., „No kapsētas” – 1895.g., „V.Purvīša portrets” – 1897.g., dziedātājas „M.Vīgneres – Grīnbergas portrets” – 1916.g. un daudzas, daudzas citas.

  47. Mākslinieki Voldemārs IRBE (1893.-1944.) Mācījies Rīgas vācu Amatniecības biedrības skolā, kā arī pie māksliniekiem B.Dzeņa, J.Kugas, A.Cimermaņa (1908.—1911.g.) un J.Madernieka studijā (1911. — 1913.g.).

  48. Aktieri Kārlis BRĪVNIEKS (1854. – 1934.g.) Mācījies vācu Amatnieku skolā ap 1873.gadu. K.Brīvnieks spēlējis teātros: Ā.Alunāna grupā, Rīgas Latviešu teātrī (1888. – 99.g.), Jaunajā Latviešu teātrī (1902. – 1905.g.) No 1891.g. vairakkārt bijis režisors Liepājā, viesojies Maskavā, Tērbatā, Helsinkos. Viens no laikraksta „Dienas lapa” dibinātājiem un akcionāriem.

  49. Aktieri RAMONSKEPE (07.10.1932.g.) Absolvējis Būvniecības tehnikumu 1951.g. Beidzis Latvijas Valsts konservatoriju 1955.g. No 1955. – 95.g. Operetes teātra solists. Galvenajās lomās „ Havajas puķe”, “Sikspārnis”, “Marica”, “Vestsaidas stāsts”, “Ezermalas krokodils” u.c.

  50. Aktieri AndrisDZENIS (02.02.1983.g.) Absolvējis koledžu 2006.gadā, iegūstot arhitekta palīga specialitāti. No 2001.gada ģitārists mūzikas grupā „Autobuss debesīs”. Grupa izpilda I.Kalniņa, kā arī pašu sacerētas dziesmas. Kopā ar grupu ierakstījis piecus albūmus, koncertējis daudzās Latvijas pilsētās, kā arī ASV, Somijā, Vācijā.

More Related