Strukturētā dialoga anketu rezultāti Dānijas prezidentūras ietvaros

1. Strukturētā dialoga anketu rezultāti Dānijas prezidentūras ietvaros 2012.gada 12.janvārī, Toms Mālmeisters, Latvijas Jaunatnes padome (LJP)

2. Fakti • Anketu aizpildīja 246 respondenti; • Respondentu vecuma diapozons ir no 12 – 49 gadiem; • Vidēji visvairāk respondentu ir vecumā no 17 – 22 gadiem; • Visvairāk respondentu ir bijuši no Vidzemes – 77. No Rīgas atbildējuši 71 respondents, no Kurzemes 38, Zemgales 25, bet Latgales – 23. • 54 % jeb 132 cilvēki ir izteikuši vēlmi piedalīties reģionālās diskusijās un saņemt informāciju par tās norisi

3. Vai Latvijā ir jāpiešķir balsstiesības no 16 gadu vecuma ?

4. Svarīgākie faktori, kāpēc jāpiešķir balsstiesības ?

5. Svarīgākie argumenti pret balsstiesību piešķiršanu ?

6. Kurās vēlēšanās būtu atbilstoši piešķirt balsstiesības ?

7. Cik daudz Tu zini par jaunatnes nevalstiskajām organizācijām?

8. Vai nepieciešams veidot atsevišķu ES fondu jaunatnei ?

9. Kādas prioritātes fondam jāizvirza?

10. Kādi pasākumi jāveic, ja piešķir balsstiesības ? • Iespējamais izaicinājums: Ja piešķir balsstiesības jauniešiem no 16 gadu vecuma, vai viņi sevi neuzskatīs par pārāk pieaugušiem ? • Pasākumi skolās un izglītības sistēmā • palielināt politikas mācības lomu skolās (obligāti mācīt visiem vidusskolēniem; ieviest obligātu jau pamatskolā); • informācijas pasākumi skolās (politiķi dodas uz skolām un sevi prezentē; partijas sevi prezentē skolās) • pasākumu ieviešana skolās (debašu klubiņu izveide skolās; organizēt pasākumus kā vēlēšanu simulācijas skolēnu vidū) • pedagogu apmācīšana

11. Kādi pasākumi jāveic, ja piešķir balsstiesības? II • Informatīvie pasākumi • jaunieši jāinformē par notiekošo Latvijas politikā; • izveidot saistošus video un audio materiālus un izplatīt tos jauniešu vidū; • organizēt apmācību ciklu jauniešu vidū un apmācīt jauniešus par vēlēšanu procesu, uc; • dažādu informatīvu pasākumu organizēšana jauniešu vidū • Citas idejas • veikt izmaiņas likumdošanā; • rīkot aptaujas, pētījumus, vākt statistikas datus, apskatīt ārzemju piemērus; • organizēt refereundumu, vākt parakstus, piketēt • popularizēt ideju pašvaldību līmenī

12. Kādi pasākumi jāveic jauniešu biedrībām, lai veicinātu iesaisti lēmumu pieņemšanā • Popularizēt savu darbu • veidot informatīvu platformu / bāzi, kur varētu iegūt informāciju par organizāciju darbību; • veidot informatīvas kampaņas, veikt informatīvu darbu ar jaunatni, izmantojot sociālos medijus, uc; • popularizēt sevi sabiedrībā, izmantojot medijus un sadarbojoties ar skolām; • Rīkot pasākumus • organizēt savus pasākumus saistībā ar politikas tematu, kur simulē jauniešiem iespēju balsot, pieņemt lēmumus; • organizēt seminārus, diskusijas, konferences, neformālus izglītības kursus, diskusijas ar nozaru profesionāļiem; • veikt aptaujas, veidot metodiskos materiālus, parādīt labos piemērus; • interaktīvu pasākumu organizēšana un tādu, kas veicina dialogu ar citām sabiedrības grupām

13. Kādi pasākumi jāveic jauniešu biedrībām, lai veicinātu iesaisti lēmumu pieņemšanā • Lobijs, organizācijas darbība: • iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas procesā; • panākt organizāciju pilntiesīgāku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā; • aktīvāk piedalīties sarunās ar politiķiem, citiem lēmumu pieņēmējiem; • aizstāvēt savas intereses, kopīgi strādājot; • veidot visLatvijas jauniešu un jaunatnes organizāciju apvienību/organizāciju, kur tiktu pārstāvēti arī 16/17 gadīgie jaunieši; • veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību darbā; • veicināt jauniešu iesaisti nevalstiskās organizācijas un to motivēšanu, savas lomas atrašanu tajā

14. Kādam jābūt šim ES fondam ? • Birokrātija • jābūt kā atsevišķai nodaļai (līdzīgi kā JSPA); • ne tik birokrātiskam un sarežģītam kā JSPA (piemērs, Leonardo da Vinči); • izveidot tādas vadlīnijas, kas atbilst katrai organizācijai. Vadlīnijās ir ieviests punkts, ka projektus iesniedz tikai jaunatnes organizācijas; • saprātīgas atskaites, ievērot balansu starp atbalstu -> birokrātiju -> stingrību; • precizēt terminoloģiju (piemērs par jauninājumiem. Ja kaut kur tas ir jauninājums, bet kaut kur tas jau ieviests – tad kā ?) • reģionālie centri, lai tuvāk jauniešiem un tiešo konsultāciju sniegšana jauniešiem;

15. Kādam jābūt šim ES fondam • Saturs • 70 % finansējumu piešķir organizācijām, kam vismaz 5 gadu darbības ilgums, pārējos 30 – pārējām organizācijām un neformālā grupām; • veidot tādu tēlu par sevi sabiedribā un jauniešos, ka šis fonds dos labumu jauniešiem (mudināt tādā veidā) un popularizēt sevi jauniešu vidū; • atbalstīt ne tikai to, ko atbalsta šobrīd JSPA, bet arī radošus, inovatīvus projektus; • konkursi atbilstoši Eiropas Savienības jaunatnes politikas, ES 2020, un prezidentūras prioritātēm; • sadalīt finansējumu pa reģioniem, ņemot vērā nevis iedzīvotāju skaitu, bet attīstības plānus; • jauniešiem vai jaunatnes organizācijām ir iespēja savu ideju fonda darbiniekiem izklāstīt jebkurā brīdī; • - organizācijām iespējams realizēt divus projektus programmas ietvaros

16. Reģionālās diskusijas • Notiks piecas reģionālās diskusijas – Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā; • Grupas, kas plānotas piedalīties – jaunieši, jaunatnes lietu darbinieki, pašvaldību deputāti,aicināti piedalīties arī JSPA un IZM; • Piedāvājam, ka Zemgalē notiek Jelgavā, Vidzemē Cēsīs, Valmierā vai Siguldā, Rīgā, Kurzemē Talsos vai Saldū, bet Latgalē Jēkabpilī vai kādā citā pilsētā • Šo diskusiju mērķis ir izveidot jau konkrētākas rekomendācijas, ieteikumus balsstiesību piešķiršanai no 16 gadu vecuma un finansiālam atbalstam jauniešu iniciatīvām gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī

17. Kā noritēs diskusijas ? • Katrā reģiona diskusijā tiks plašāk diskutētas divas lielās tēmas, par kurām kopumā katru jāizveido līdz 5 rekomendācijām / ieteikumiem; • Vispirms prezentētu gan to, kas ir Strukturētais dialogs, gan pirmā posma – anketas rezultātus un iepazīstinās ar esošās dienas gaitu un ko vēlamies sasniegt ar šo pasākumu; • Pēc prezentācijām katram dalībniekam ir līdz 20 minūtēm laika lai izveidotu pirmās idejas par abiem tematiem; • Nākamais posms ir darbs grupās, kur vairākas grupas jau tiešāk diskutē un veido ieteikumus, izveidojot pirmo savas grupas ieteikumu versiju (līdz diviem ieteikumiem / rekomendācijām); • Nākamais posms ir citu darba grupu rekomendāciju izvērtēšana, savu komentāru sniegšana; • Pēdējie divi posmi ir darba grupu rekomendāciju galīgā izstrādē, prezentēšana un kopīgā diskusija par to, kuras rekomendācijas / ieteikumi tiek tālāk ziņojumā