Kas veido latvietības kodolu?

1. Kas veido latvietības kodolu? • Latvietība – valoda, sociālā atmiņa, vēsture, kultūrtelpa – ainava, krāsas, simboli. • Latvietība – vai kopīga mentalitāte? • Atvērtā latvietība: iedomātās kopības redzamā un neredzamā saskaņošanās.

2. Portālā Satori diskusijas viedoklis par Z. SkujiņaJaunā Gaita, nr. 116, 197710.09.2010. - 14:16 Nasing spešal, normāli, tā jau ar tais sen senajos jaunlatviešu laikos gāja,to Z.Skujiņš tēlainiaprakstījis tai stāstā par Neikenu. Taisni brīnums, ka toreiz tomēr izauga/parādījās tāds Valdemārs, Pumpurs, Neikens, Barons, Alunāns u.c. Mierīgi tak' tie vīri varēja pār-vācoties, pieņem kādu citu skanīgāku uzvārdu, iekļauties vāciskajā vidē, neplēsties/necīnīties par gara gaismu ''kašķīgajai'' tautiņai. Būtu dzīvojuši 'cilvēka cienīgu dzīvi'......

3. Skaidrīte Lasmane Asimilēšanās psiholoģija, kas ir saistīta vai nu ar kaunēšanos no savas tautas, vai arī tās noliegšanu – īpatniem kompleksiem, kas saistīti ar neapzinātu vainas apziņu par etniskās un sociālās identitātes nodevību. Protams, mazsvarīgi nav arī ekonomiski nosacījumi [Latvija 19.gs. vēstures apceres. Rīga, 2000:400].

4. Janīna Kursīte: Cilvēkiem Latvijā ir mazvērtības kompleksi par to, ka mūsu valoda nav plašāk pazīstama, ka mūsu ir maz u.tml. Tīri cilvēciski mēs gribētu tikt no šiem kompleksiem vaļā, nokļūt kādā lielākā kopībā, kas atrisinātu mūsu ekonomiskās problēmas. Prūši izšķīrās par ekonomisko identitāti un pazuda kā tauta. Vai būt latvietim? Intervija ar Janīnu Kursīti. www.iac.edu.lv/arhivs/numuri/raksti/2

5. Pašizpratnes stereotipi • “700 gadu verdzības” mīts. Indriķa Hronika, Atskaņu hronika stāsta par kopējiem kariem ar ‘vācu ienācējiem, jo ciltis nebija vienotas. Kristianizācija Latvijas teritorijā noritēja dažādi, jo vietējās ciltis reaģēja atšķirīgi. Vēsturnieki norāda, ka latviešu zemnieks līdz 16. gs. nēsāja zobenu, t.i. bija brīvi cilvēki. • Vidzeme 18. gs. beigās lasītpratēju zemnieku (daudzās draudzēs pat 90 %) var tikt uzskatīta par vienu no izglītotākiem reģioniem Eiropā.

6. Pašizpratnes stereotipi • Dzimtbūšanu Latvijas teritorijā Kurzemē un Vidzemē atcēla agrāk kā Saksijā, Hanoverā un dažās Austrijas provincēs, Ungārijā, Kongresa Polijā, Islandē, Balkānos, Spānijā un Itālijā. (K. Kļaviņš “Mērnieku laiki” eiropieša acīm, 2012.) • Mēs, zemnieku tauta? – 19. gs. visa Eiropa bija zemnieku sabiedrības. Latvieši ienāca pilsētā un bija modernisma pionieri.

7. Niklass Lūmans uzsver, ka sabiedrība kā sistēma spēj sevi novērot, raksturot un veidot pašaprakstu (vēsture, literatūra, visi sabiedrībā esošie naratīvi). Līdz laika gaitā sabiedrībā saskaņojas, jo atrod savu skaidrojumu par sevi, kas izriet no tā, ko viņa par sevi sapratusi – darbības nozīmē.

8. Latviešu saimnieciskā darbība un ekonomiskā veiksme un stabilitāte 19. gs. vidū vēl tikai veidojās, tāpēc nācijas tapšanas darbs ilgāk noritēja izglītības un kultūras jomā.

9. Oriģinālliteratūra par latviešiem vairāk pastāsta kā par zemniekiem. • Kultūrā līdz šodienai iztrūkst romānu par latviešu uzņēmējiem, intelektuāļiem, Rīgas arhitektiem 19. -20.gs mijā. • Arī personālo muižnieku personību portretiem un viņu dzīvesstāstiem.

10. Sociālie raksturi veidoja 19. gs. • Deivida Rīsmanateorija (1950.) - Trīs sociālā rakstura tipi: David Riesman The Lonely Crowd With Nathan Glazer and Reuel Denney

11. 1. Tradicionāli-vērstais (tradicional-directed): persona, kas jūtas piederīga savai kultūrai, ikdienā cenšas uzturēt ciešus kontaktus ar cilvēkiem. Viņi nesagaida no citiem neko īpašu, dzīvo un ļauj dzīvot citiem. Izvairās no uzvedības, kas liktu kaunēties (“kauns no cilvēkiem”). Viņi ir atkarīgi no dzīves tradicionālā ritējuma. Sabiedrībā šī ir tipiska sociālā rakstura daļa ar augstu attīstības potenciālu.

12. Industrālā laikmeta raksturs 2. Uz iekšu-vērstais (inner-directed): personas, kuras jau no bērnības iemācījušās sevi skatīt kā neatkarīgas personas, ir iecentrētas sevis pilnveidošanai un attīstīšanai. Šī tipa cilvēkos stipri jūtamas vecāku balsis, vēlāk citu autoritāšu ietekme, kas iespaido viņu darbību. Viņiem ir tendence just vainas apziņu, bet tā kā uzvedības pamatprincipi iecentrēti bērnībā, šī tipa personas ir apveltītas ar lielu iekšēju stabilitāti un viņu dzīvei raksturīga pašrealizācija un neiedomājama mobilitāte.

13. Tertiālās ekonomikas laikmeta raksturs 3. Uz citiem-vērstais (other-directed) ir pretmets otrajiem. Šī tipa raksturs orientējas uz “tālajiem” signāliem, ko saņem no citiem, bet tie parasti nav viņu vecāki, un, vadoties pēc šiem signāliem, veido savas dzīves mērķus un īsteno darbības un top laikmetos, kad ģimene nav vairāk maza noslēgta sistēma. Uz citiem vērstie ir kosmopolīti. Viņiem starp pazīstamo un svešinieku neeksistē robežas, māk svešo ātri padarīt intīmu, viņi visur jūtas kā mājās, spēj strauji pielāgoties un mainīties.

14. Latvietību veidoja cilvēki, kurus raksturo uz iekšu vērstais sociālais raksturs. 19. gadsimtā nacionālās atmodas personības visu savu dzīves laiku bijušas pakļautas ārējo grupu (vācu un krievu) spiedienam, noliegumam un nicinājumam, viņus virza atbalsts no savas grupas iekšienes.

15. Otrā sociālā tipa rakstura klātbūtne un tā izpausme latviešu sabiedrībā šodien ir trausla, jo vāja grupas iekšējā solidaritāte un atbalsts.

16. Latvietība ir sociālo attiecību ietvars, kas līdzīgi kā nacionālās jūtas ir vēsturiski vēla pašizpratnes pieredze. Tāspēj sniegt cilvēkam vērtību orientāciju pasaulē un vienlaikus veidot sabiedrībā horizontālas mijiedarbes, kas veicina valsts pamatus vai arī tos grauj, ja šādu jūtu nav iegūtas socializācijas agrīnajos periodā.

17. Pašizpratnes piedāvājumi no referentās grupas pārstāvjiem: • Jānis Peters – “Mēs pārāk ilgi esam bijuši Krievijas impērijā vai tuvu tai. Patīk, vai ne, bet latviešu mentalitāte ir slāviska”. (Sestdiena, 31.05.-06.06.2013.) • Anna Žīgure – “Protams, man ir kritisks skats uz dažām Rietumvalstu izdarībām, bet esmu pārliecināta, ka Latvijas kultūras telpa, garīgā telpa ir Rietumu telpa. Dainu ētika nav nekādā sakarā ar padomju vērtībām.” (Sestdiena, 26.07.-01.08.2013)

18. Egils Levits • Piederības izjūta valstij balsta uz valstij raksturīgām politiskām vai sociālām vērtībām: demokrātija, tiesiskums, taisnīgums, valsts/nācijas vēsture; un valsts/nācijas prestižs, augsts dzīves līmenis u.tml., kas kā papildus piesaistes faktori lielākā vai mazākā mērā, analogi darbojas Rietumeiropas valstīs.

19. Kādēļ piederības izjūta savai valstij latviešiem ir vājāka kā Rietumeiropas valstu valstsnāciju piederīgajiem? • Tas arī nosaka, kāpēc cittautiešiem tā ir vēl vājāka kā latviešiem.

20. Egils Levits • “Latviešu nācijas vājā pašapziņa ir negatīvs faktors, kas neļauj mums izmantot valsti kā efektīvu savas dzīves veidošanas mehānismu”

21. Pēteris Viņķelis “1990. gados bija ticība, ka lietas sakārtosies pašas no sevis, ka krievi paši mācīsies latviešu valodu, ka rūpēsies par savas kultūras saglabāšanu. Ap gadsimtu miju viss sagriezās atpakaļ. Lielākais risks ir politiski kultivētā krievu kopiena, kura pie zināmām pārmaiņām pašā Krievijā, īpaši pēc Putina nākšanas pie varas, tikai nostiprinājās”.

22. P. Viņķelis • “Politiskās elites liberālisms, ieviešot starptautiskus normatīvus, sekojot starptautiskiem standartiem, radīja sajūtu par latviešu ilgstspēju un pieļāva citu kultūru kultivēšanu.”

23. Ina Druviete • “Novērojot procesus citās valstīs, Latvija ir vienīgā teritorija, kur risinās diskusija, vai titulnācijas kultūras komplekss ir jāņem par valsts pamatu. Citur to uztver kā pašu par sevi saprotamu”.

24. Artis Pabriks • Latviešu kļūšana no etniskas nācijas par politisku nāciju, lūk, šis process notiek lēnāk kā krievu nācija Latvijā kļūst par minoritāti.

25. Artis Pabriks Mums ir īsa valstiskā pieredze, tā ir laba bāze kolektīvai identitātei, kas ir ekskluzīva. Bet, kad ir nodibināta valsts, tad ir jautājums, vai tā var kļūt par modernu nāciju? Moderna nācija, kura apzinās savu valstisko vērtību un ka ir jāattīsta politiski iekļaujoša identitāte.

26. Vāja pašapziņa un zems pašvērtējums. Kāpēc? • Vai slikti apgūta vēsture, maz mācīts saskatīt latviešu sasniegumus salīdzinot ar citām tautām, kuram nav savas neatkarīgās valsts? • Valsts vēsture veido svarīgu identitātes un vienlaikus pašapziņas karti katrā sabiedrības dalībniekā.

27. Latvietība vēsturiski ieraudzīta un saprasta kā piederība zemniecībai, un kamēr nebūs uzrakstīta latviešu sociālā vēsture, tikmēr problēmas ar nacionālo pašapziņu turpināsies.

28. Atmiņa ir “sociāla konstrukcija” tā uzdrošināšanās veidot jēgu un tā piedalās jebkura laika galveno nozīmju radīšanā. • Pagātne nav kaut kas pati par sevi, bet ir kultūras veidojums.

29. Vēsturē notiek vienu tekstu atgādināšana, un, savukārt, citu noklusēšana - tas ir kolektīvs process. • Sevi izzināt, var sākt ar dzimtas un ģimenes dzīvesstāstu. • Ja to stāsta ģimenes locekļu klātbūtnē, tad tiek “rekonstruētās atmiņas” un arī vienlaikus bērna iepazīstināšana ar savas dzimtas vēsturi.

30. Kā oriģinālliteratūra palīdz sevi saprast • Mērnieku laiku personāži. • Lāčplēsis un Sprīdītis – kultūras varoņi. • Raiņa Antiņš. • P. Rozīša Ceplis – Edgars Ceplis (Oskars Briedis:Ja Latvijā latvieši nevar tikt pie mantas, tad mēs labāk dzīvojam zem krieviem, poļiem, vai kā viņus tur visus sauc.) • Oskars Kļava – V. Lāča Zvejnieka dēls. ===================================== • A.Deglava triloģija Rīga – Kārlis Ērglis.

31. Rezignācijas un negatīva pašnovērojuma piemērs: Latvijas avīzes portālā “Viktors” raksta: Es arī, raksturojot LV sabiedrisko un sociālo vidi, mēdzu teikt "aziātiska".Tikai nepiekrītu, ka iemesls tam tas, ka valsts ir maza. Igaunija ir vēl mazāka, taču tā šajā ziņā ļoti atšķiras no Latvijas. Tā nekad nav bijusi tik mafioza un sabiedriskā vide tur daudz civilizētāka - gan tagad, gan PSRS laikos, gan pirms tam. Tātad iemesls ir tautas mentalitāte (kvalitāte). Diemžēl Latvija, manuprāt, nekad nekļūs par īsti eiropeisku valsti - tā arī paliks kaut kur starp Eiropu un Krieviju. Žēl, bet mainīt tur laikam nevarēs neko - pati Dabas māte latviešus par tādiem ir izveidojusi!

32. “Īstenībā Latvija ir lieliska valsts – salīdzinoša klusa, ekoloģiski tīra, ar mērenu, patīkamu klimatu no aprīļa līdz oktobrim. Dažu stundu laikā no jebkuras vietas var nokļūt Rīgā, no kurienes ērti un ātri sasniedzamas citas Eiropas valstis. Tagad Eiropā ir moderni teikt ‘Nice place – Latvia’, un tam ir dziļāks pamats. Nākotnē, kad dramatiski pieaugs iedzīvotāju skaits, pāri Eiropai velsies imigrantu viļņi, sāks trūkt ūdens un radīsies citas globālas problēmas, Latvija kļūs par vienu no mierīgākajām, ekoloģiski tīrākajām un patīkamākajām vietām pasaulē.Otto Ozols Latvieši ir visur.

33. Krīžu un pārmaiņu laikos: sabiedrībai ir intensīvi jākomunicē par sevi, jāiedarbina visi redzējumi par sevi. Jo sabiedrība ir tā, kas viņa ir un tā , kas nav, tādā nozīmē, - ko viņa par sevi vēl nav ieraudzījusi. 1. Sabiedrības redzējuma centrā jābūt stāstiem par tautas varoņiem un izciliem talantiem. 2. Racionalitāte un veselīga ironija palīdz atbrīvoties no pagātnes nastas.

34. Nobeigumā: • Atvērtā latvietība: latviešos ienāca daudzu tautu cilvēki, jo patika un piesaistīja kultūra, vide un valoda. Kas nepieciešams sabiedrībā šodien: • Solidaritāte kopēju mērķus sasniegšanai; • Attieksmes un attiecības, atbalstoša uzvedība, ko izsaka komunikācijas kultūra: uzklausīt katra viedokli un māka ar pašcieņu diskutēt.

35. Kāpēc mums ir augsts savstarpējās nepieņemšanas slieksnis? • Noraidījums valodas izteiksmes lietojumā? • Augsts paškritikas līmenis un negatīvs sevis redzējums. • Spēja būt laimīgiem – vai atkarīgs no ziemeļu klimata (maz saules, tumšie gadalaiki)? • Spēja un māka diskutēt par idejām.

36. Mūsu senči reiz sapņoja par savu zemi un valsti. Mēs to nedrīkstam pamest. Varbūt nav tik būtiski, ka latvieši ir visur. Svarīgākais, lai viņi ir mājās.Otto Ozols. Latvieši ir visur. Rīga: Atēna, 2010

37. Paldies par uzmanību!