Aktualitātes atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos

1. Aktualitātes atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos I.Doniņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2. Uzstāšanās saturs • Pieņemtie MK noteikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā • Plānotie normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā • Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana • Atkritumu sagatavošana apglabāšanai, pirmapstrādes centri

3. 22.11.2011. MK noteikumi Nr.898 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" • 22.11.2011. MK noteikumi Nr.897 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi"

4. MK noteikumu projekti, kurus paredzēts sagatavot un pieņemt 2012.gadā • “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” • “Kārtība, kādā savāc un apsaimnieko iepakojumu, kuram nepiemēro depozīta sistēmu un kuru pieņem tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā iepakojuma pieņemšanas punktā, un prasības komersantiem, kuri pieņem šādu iepakojumu” • Kritēriji komersantiem, kuriem ir atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas un kuri ir tiesīgi paši izraudzīties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. • Par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem • Arstniecības iestādēs un verterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanas prasības

5. Maksas par bīstamo atkritumu apglabāšanu noteikšanas kārtība • Kārtība, kādā tiek saņemti līdzekļi poligonu slēgšanai, rekultivācijai un monitoringam • Tiks precizēti Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598"Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" attiecību uz reģenerācijas mērķu noteikšanas metodiku un izmantojamiem parametriem

6. Eiropas Savienības normatīvo aktu attīstības tendences • Regulu projektipar atkritumu beigu statusu: • Pieņemti melno metālu un alumīnija lūžņiem; • Sagatavoti regulas projekti par papīru, plastmasām un stiklu; • Tiek pētīta iespēja šādas vadlīnijas noteikt kompostam, no atkritumiem iegūtā kurināmā veidiem, būvgružu pārstrādes galaproduktiem, nolietotām riepām. Tiek pētītas iespējas noteikt minimālos standartus atsevišķām atkritumu apsaimniekošanas darbībām; Tiek precizēti kritēriji atkritumu bīstamības īpašībām. Tiks precizēts atkritumu klasifikators

7. Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” • - precizēt pašvaldību saistošo noteikumu saskaņošanas kārtību; • Atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas kārtība; • Precizēt elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību; • Grozījumi, kas nepieciešami, lai novērstu pārkāpuma procedūrā par Bateriju direktīvas normu pārņemšanu konstatētos trūkumus; • Decentralizētās kanalizācijas atkritumu apsaimniekošanas kārtība • Precizēta atkritumu pārrobežu pārvadājumu ietvaros nepieciešamā informācija; • IUB priekšlikumi par pārejas periodiem publiskā iepirkuma pasūtītājiem, ja pašvaldība nav veikusi iepirkuma procedūru • SPRK priekšlikumi

8. Plānotie normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam, tajā skaitā atkritumu rašanās novēršanas programma • Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni 2014.-2020.gadam.

9. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana • 3.06.2006. MK noteikumi Nr.474 "Atkritumupoligonuierīkošanas, atkritumupoligonu un izgāztuvjuapsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijasnoteikumi“: • 88. Sākot no 2010.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 75 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecībās radīto atkritumu masas un citu atkritumu masas, kuri to sastāva vai īpašību dēļ ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem (turpmāk - mājsaimniecības atkritumi), kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati. • 89. Sākot no 2013.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 50 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati. • 90. Sākot no 2020.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 35 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

10. 8.tabula. Eurostat sagatavotās standarta vērtības par bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumiem Latvijā 1995.gadā

11. 10. tabula.Apglabājamie bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumi

13. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – turpmākie soļi • Bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma noteikšana apglabājamo atkritumu masā – vai tie tiešām ir 70%? • Indikatori bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāto apjomu samazinājumam • Praktiskie risinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanai, kas būtu jāparedz valsts un reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos: • - dalītā vākšana; • Atkritumu kompostēšana, komposta turpmākais lietojums, kvalitātes standarti; • RDF ražošana, sadedzināšanas iespējas • Biogāzes ieguve no atkritumiem; • Atkritumu sadedzināšana, nodrošinot pietiekami augstu energoefektivitāti (virs 65%).

14. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai, pirmapstrādes centri • Atkritumu apsaimniekošanas likuma 22.panta 3.daļa: Sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs nodrošina, ka attiecīgajā poligonā sadzīves vai ražošanas atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai, vai arī to, ka poligonā pieņem apglabāšanai sagatavotus atkritumus, ja attiecīgajā poligonā netiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai. 18) atkritumu sagatavošana apglabāšanai — reģenerējamu vai kompostējamu atkritumu, kā arī sadzīvē radušos bīstamo atkritumu atdalīšana pirms to apglabāšanas atkritumu poligonā;

15. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai, pirmapstrādes centri 13.06.2006. MK noteikumi Nr.474 "Atkritumupoligonuierīkošanas, atkritumupoligonu un izgāztuvjuapsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijasnoteikumi“ 33. Poligonos un izgāztuvēs atļauts apglabāt tikai apstrādātus atkritumus, izņemot tādus inertus atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, vai arī atkritumus, kuru apstrāde nesamazina to daudzumu vai iespējamo apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. 2.8. atkritumu apstrāde - fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;