Plānošanas teritoriālie nosacījumi degradēto teritoriju atjaunošanai

1. Plānošanasteritoriālie nosacījumi degradēto teritoriju atjaunošanai Maroš Finka SPECTRA Izcilības centrs STU Bratislavā, Slovākijā „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

2. Šai nodaļai jāveido izpratne par turpmāk minēto: Kāda ir plānošanas loma un nozīme degradēto teritoriju revitalizācijā; Kādi ir dažādie degradēto teritoriju projektu veidi (A-B-C-D modelis) un kas tiek uzskatīts par vislabāko praksi; Cik svarīga ir plānošanas un vadības vienotība vietējā līmeņa atjaunošanā; Cik svarīga ir integrēta un iteratīva pieeja plānošanai degradēto teritoriju atjaunošanas procesā Izpratne

3. izpratnes nostiprināšana par plānošanas lomu un nozīmi degradēto teritoriju revitalizācijā kompetences paplašināšana par dažāda veida degradēto teritoriju projektiem starpniecība vislabākās prakses piemēriem plānošanas un vadības prasmju pilnveidošana atbalsts izpratnei par degradēto teritoriju atjaunošanu kā procesu, kura pamatā ir integrēta un iteratīva pieeja iztēles spējai, plānošanai, programmēšanai un īstenošanai Mācību komplekta mērķi

4. Ievads Lekcija – 1. daļa Plānošanas spēle „Klusa lēmumu pieņemšana“ Lekcija – 2. daļa Piemērs - Ostrava, Čehija Lekcija – 3. daļa Piemērs Esene, Vācija Lekcija – 4. daļa Mācību komplekta saturs

5. Degradētās teritorijas bieži: ir integrētas kā daļa no pilsētas struktūras, pat atrodas centrā ir labi savienotas ar transporta sistēmām un tām ierīkoti savienojumi ar tehniskās infrastruktūras augstāka līmeņa sistēmām atrodas nepietiekami izmantotās vai neizmantotās apbūvētās teritorijās, kuru atjaunošana var pasargāt apstādījumu teritorijas cieš no daudziem stresiem, tai skaitā vecām ekoloģiskajām slodzēm, kas jārisina neatkarīgi no turpmākās attīstības ir problemātiskas teritorijas, kurās atjaunošanas ilgtspējīgums ir galvenais veiksmes faktors Šajā kontekstā: degradēto teritoriju atjaunošanai nepieciešama integrēta plānošanas pieeja, kur nepieciešama skaidras iztēles spējas, stratēģisko plānu un teritoriāli pamatota saskaņotība, kas savstarpēji saistīta ar municipālo un dažos gadījumos reģionālās attīstības stratēģiju. tradicionālajiem plānošanas instrumentiem joprojām var būt nozīmīga loma, tomēr īpaši svarīgi ir neformālie instrumenti Integrētas plānošanas pieeja degradēto teritoriju atjaunošanai

6. Teritorijas iekšējās pazīmes Detalizēts funkcionālais raksturojums (informācija par tagadējo un bijušo zemes lietošanu) Apbūves vides iezīmes Sociālās un sociālās un kultūras vides iezīmes (kultūras aktīvus iesk.) Dabas vides iezīmes (gaisa un augsnes piesārņojums iesk.) Likumdošanas vides iezīmes (plānošanas noteikumi iesk.) Teritorijas saimniecības iezīmes Teritorijas lielums Īpašumtiesību stāvoklis Teritorijas novietojums pilsētas funkcionālajās un fiziskajās struktūrās Teritorijas novietojums transporta un infrastruktūras savienojumu kontekstā Teritorijas loma pilsētas kopainā Esošās attīstības stratēģijas, plāni un programmas degradēto teritoriju revitalizācijai un attiecīgās ieinteresētās personas šajā teritotijā Ārējie attīstības nosacījumi Apsveramie atjaunošanas faktori

7. Spēles principi: Visi faktori tai pašā līmenī Visi dalībnieki ir numurēti Katram ir divi gājieni Katrs divas reizes pēc kārtas ies vienā virzienā Katrs divas reizes pēc kārtas ies pretējā virzienā Klusa lēmumu pieņemšana

8. Degradēto teritoriju atjaunošanas stratēģijām un plāniem jāatspoguļo degradētās teritorijas vietas attīstības potenciāli un problēmas. Tās jāidentificē, pamatojoties uz attiecīgo informāciju. Tas nozīmē, ka informācijai jābūt uz mērķi orientētai atbilstoši detalizētai un atbilstošā apjomā atbilstoši strukturizētai pieejamai saprotamā formā pieejamai lietotājam draudzīgā formā Atbilstošie attiecīgās informācijas avoti tai skaitā var būt: zemes reģistrs, kas ir būtisks degradēto teritoriju vietu attīstības izpētei zināmā un potenciālā piesārņojuma datu bāzes, ko izveidojušas vides aizsardzības institūcijas speciālās vides informācijas sistēmas, kurās integrēts viss attiecīgās informācijas diapazons, pamatojoties uz mijiedarbību ar GIS datiem esošās zemes lietošanas kategorijas un pilsētplānošanas regulēšana un plānošanas lēmums, kas iekļauts zemes lietošanas analīzēs un plānos DATU BĀZE

9. Ostrava pilsētas līmenī degradēto teritoriju sarakstu sāka veidot 1999. gadā. Šis saraksts sastāv no digitālās kartes un teksta aprakstiem Šajā sarakstā ir ap 100 vietām Sarakstā iekļautas visas vietas, kuras ietekmēja rūpniecība (tai skaitā nolaistas raktuves, atkritumu bedres un citas). Šajā sarakstā iekļauts ap 15% no pilsētas apbūvētās teritorijas. Šajā sarakstā iekļauta arī informācija, kas varētu būt noderīga potenciālajiem investoriem/attīstītājiem Šī inventarizācijas saraksta mērķis ir ļaut pilsētai izvēlēties vispiemērotākās vietas no šī saraksta un sagatavot īpašu piedāvājumu investoriem. Piemērs Ostrava – degradēto teritoriju inventarizācijas saraksts

10. Saimniecisko, ekoloģisko, sociālo un pilsētnieciskā materiāla kritēriju novērtējums veido degradēto teritoriju areālu klasifikācijas pamatu. Atbilstošas stratēģijas attīstībai izšķiroša var būt klasifikācija, kas pamatota ar A-B-C-D konceptuālo modeli(iegūts no modeļa, kas izstrādāts CABERNET 2005. gadā): A vietas – tā attēlo vietas, kas ekonomiski ir ļoti dzīvotspējīgas (piemēram, veselīgs pilsētnieciskais materiāls, pamatota sociālā struktūra, zema līmeņa ekoloģiskais risks, ienesīgs projekts) B vietas – šīs vietas tiek raksturotas kā tādas, kas atrodas uz rentabilitātes robežas (piemēram, kaut kāds ekoloģiskais risks, dažas sociālās problēmas, labs pilsētnieciskais materiāls) C vietas – nav tādā stāvoklī, kad revitalizācija var būt rentabla (piesārņota teritorija, lielas projekta izmaksas, sociālās problēmas un pasliktināts pilsētas materiāls) D vietas – ietekmē gadījuma rakstura traucējumi A-B-C-D konceptuālais modelis

11. Degradēto teritoriju veidi atbilstoši novietojumam

12. Attēls: A, B, C vietu izvietojums teritorijā

13. Nacionālā plānošanas politika galvenokārt fokusējas uz: degradēto teritoriju identificēšanu ārējās iejaukšanās nepieciešamības identificēšanu iejaukšanās atbalsta sniegšanu (finansiālā, organiz., institucionālā...) vietējo komponentu koordinēšanu Vietējie plānošanas komponenti galvenokārt attēlo: specifisku degradēto teritoriju reģenerācijas stratēģijas vajadzību identificēšanu plašāku iejaukšanās ietekmes izpēti attiecībā uz apkārtni degradēto teritoriju revitalizācijas vadību, kā kompleksu telpiskās plānošanas vadības sastāvdaļu vietējā līmenī, tai skaitā plānošanā degradēto teritoriju revitalizācijas veicināšanu, nodrošinot kompleksu politikas struktūru, kurā integrēta nozaru politika (finanšu – subsīdijas, atvieglojumi, nodokļi, vides - limiti, maksas, norādījumi, rīkojumi, sociālie pabalsti, komunālie pakalpojumi un resursi - izejvielas, infrastruktūra, cilvēku un finanšu avoti) nozaru politikas koordināciju, resursu piešķiršanu, avotu izmantošanas saskaņošanai laikā un telpā ir izšķiroši svarīga loma telpiskās attīstības plānošanā un īpaši zemes lietošanas plānošanā. Degradēto teritoriju revitalizācijas plānošanas politika un vadība

14. Esene, Vācija

15. Piemērs: Esene, Vācija

16. Esene – Colferaina /Zollverein/

17. Vietējās degradēto teritoriju revitalizācijas politikas pamatā var būt CoSGOP pieeja Co = Sadarbības S = Stratēģiska G = Mērķa O = Orientēta P = Plānošana un Programmēšana CoSGOP pieeja

18. 1: Diagnoze (retrospektīvas metodes): 1. Vietas analīze - problēmas un potenciāli - diagnoze (tai skaitā SVID analīze, būtiskākās problēmas attiecībā uz ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem, sociālajiem un pilsētnieciskajiem aspektiem) 2. Ieinteresēto personu analīze un sadarbības struktūras veidošana CoSGOP pasākumi:

19. Vietējā komercdarbība Endogēnā ekonomikas dinamika Atkarība no ārējām investīcijām Investīcijas (privātā un publiskā sektora) Izmaiņas uzņēmumos (ieceļošana/izceļošana) Mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu pieprasījums Mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu piedāvājums Zemes vērtības / nomas maksas lielums Uzņēmumu darbības uzsākšana Brīvās ražošanas, tirdzniecības un biroju platības Vietējo nodarbinātības iespēju diapazons Bezdarba līmenis Telpiskā neatbilstība starp cilvēkiem un darba vietām CoSGOP pasākumi:1. pasākums: Diagnoze - Ekonomiskie kritēriji vietas analīzei:

20. Vietējās rūpniecības / mājsaimniecību / satiksmes emisijas Gaisa piesārņojums Ūdens piesārņojums Augsnes piesārņojums Bīstamie atkritumi / piesārņojums Trokšņa līmenis Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās Brīvu teritoriju deficīts Apstādījumu deficīts Publiski pieejamas zaļās zonas Dabaskatastrofu (piemēram, plūdu) draudi CoSGOP pasākumi:1. solis: Diagnoze - Ekoloģiskie kritēriji vietas analīzei:

21. Apdzīvotības izmaiņas Cilvēku novecošana (vairāk vecāku cilvēku) Mirstība Imigranti, etniskās un minoritāšu grupas kā daļa no iedzīvotāju kopskaita Sociālās segregācijas līmenis Ienākumu līmenis Nabadzības līmenis Sociālās pārvietošanās līmenis Veselības aprūpes apstākļi Izglītības deficīts Noziedzības līmenis Sabiedrības iesaistīšanās līmenis Pilsoniskās uzticēšanās līmenis Izdevumi par dzīvojamo platību attiecībā pret ieņēmumiem Iedzīvotāju blīvums salīdzinājumā ar apbūvēto teritoriju Dzīvokļu / istabu apdzīvošana CoSGOP pasākumi: 1. solis: Diagnoze -Sociālie kritēriji vietas analīzei:

22. “Barjeras” efekti pilsētas struktūrā Attēls / uztvere no ārpuses Attēls / uztvere no iekšpuses Pilsētas struktūra / pilsētnieciskā struktūra Dzīves līmenis Brīvās dzīvojamās + biroju telpas Ēku stāvoklis, piemēram - Rekonstrukcijas vēriens - Sanitārās iekārtas - Dzīvokļu lielums Zemes/ēku īpašumi, piemēram - Neviendabīgs īpašums - Kopīgs īpašums - Saimnieku trūkums Sociālās/kultūras infrastruktūras kvantitāte un kvalitāte Tehniskās infrastruktūras kvantitāte un kvalitāte CoSGOP pasākumi:1. solis: Diagnoze - Pilsētnieciskā materiāla kritēriji vietas analīzei:

23. 2. Iztēles spēja (perspektīvās metodes) Vīziju un scenāriju attīstība Vīzijās un scenārijos iekļauto mērķu un alternatīvu analīze 3. Prognozēšana (perspektīvās metodes) Plānošana - Starpniecība plānu izstrādāšanā un līdzdalībā (tai skaitā starpniecība kopīgajos uzdevumos, prioritāšu definēšanā, stratēģijas izstrādāšanā) Programmēšana/plānu padarīšana par darbotiesspējīgiem - Programmu formulēšana un pārrunāšana (darbību, līdzekļu, pieņēmumu, rādītāju, ieguldījumu noteikšana) CoSGOP pasākumi:

24. 4. Īstenošana (projektu vadības metodes): Ierosināto pasākumu īstenošana, izplānoto darbību realizēšana, darbību un pasākumu koordinēšana starp ieinteresētajām personām reālajā laikā un telpā 5. Monitorings un koriģēšana: Programmas īstenošanas monitorings (ieviešanas procesa izpēte un novērtēšana un atgriezeniskā saite, tai skaitā stratēģiskās ietekmes novērtēšana, ex-ante izvērtēšana). Pastāvīgs attīstības monitorings (ilgtspējas attīstības novērtēšana). Stratēģiju koriģēšana atbilstoši monitoringa rezultātiem. CoSGOP pasākumi:

25. Integrācijas trūkums starp dažādām atļauju procedūrām un noteikumu pārpilnība ir nopietns šķērslis tam, lai paātrinātu attīstības projektu lēmumu pieņemšanas procesu Integrētas vai vienas atļaujas ieviešana, kas apvieno esošās ekoloģiskās un būvniecības atļaujas attīstības projektiem Integrēta pieeja starp plānošanas, atkārtotas izmantošanas un sanācijas likumdošanu

26. Ko mēs uzzinājām: Aspekti, ko ņemt vērā, analizējot degradētās teritorijas vietas attīstības potenciālu. Galvenie strukturālie pasākumi plānošanā, kas saistīti ar degradētās teritorijas atjaunošanu. Galvenie kritēriji vietas analīzei. Faktori, ko ietver šie kritēriji? Darbību struktūra, kas jāveic sistēmas plānotajam atjaunošanas procesam. Nobeigums

27. Paldies par uzmanību! http://fast10.vsb.cz/bribast maros.finka@stuba.sk „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“