ĪPAŠUMA TIESĪBU jēdziens un saturs

1. ĪPAŠUMA TIESĪBUjēdziens un saturs

2. Literatūra 4. temats Ilma Čepāne,Dr.iur. “Vēlreiz par patvaļību svešā mežā” Publicēts: "Latvijas Vēstnesis” 09.07.1998. Nr. 201/204 (1262/1265). Rozenfelds J. Īpašuma un ķīlas tiesības Latvijā un ārzemju Investīciju aizsardzība. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001. gada 14.15. augusts. Tēžu krājums. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2001., 219. lpp. Vildbergs J. H., Feldhūne G. Atsauces Satversmei. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003. 143. – 149.lpp. van Dijk P., van Hoof G.J.H. Theory and Practice of the European Convention of Human Rights , 2nd edition, Kluwer, 1990 (454 – 467.lpp.)

3. Tiesu prakse 4. tematsSpriedumi, publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā „Jurista vārds”: 01.07.2003  Nr. 24 (282) Par transportlīdzekļa īpašuma tiesībām Lieta Nr. SKC – 200 2003. gada 23.aprīlī 25.05.2000  Nr. 21 (174) Par pirmpirkuma tiesībām Lieta Nr. SKC–155 2000.gada 12. aprīlī 10.04.2001  Nr. 204 Par pirmpirkuma tiesību izmantošanu Lieta Nr. SKC-572 2000. gada 20. decembrī

4. Īpašums - cilvēka pamattiesība • LR Satversmes 105. pants • Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 17. pants • Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais protokols

5. Īpašums Civillikumā 927. pants Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

6. Īpašums Civillikumā Jēdziens – Pilnīgas varas tiesības pār lietu Saturs – • valdīt un lietot • iegūt labumus • rīkoties • atprasīt ar īpašuma prasību

7. Īpašums Civillikumā Īpašnieka tiesības 1) CL 1036. – 1043. p. - vispārīgi noteikumi; 2) CL 1044. – 1066. panti – īpašuma prasība.

8. “Īpašums” vai “īpašumatiesības”? Civillikumā termins “īpašums” lietots divās nozīmēs: 1) Kā tiesība (CL 927., 928. p.) 2) Kā ķermeniska, kādai personai piederoša lieta (993. p. 3. d.) lietu pareizāk būtu saukt par īpašuma priekšmetu (kā 929. p.)

9. “Īpašums” vai “īpašuma tiesības”? Pirmskara laika publikācijas: B.Disterlo “Daži vārdi par terminoloģiju likumdošanā” Tieslietu ministrijas vēstnesis 1936. gads Nr. 4 A.Būmanis “Piezīmes pie B.Disterlo k-ga raksta par terminoloģiju likumdošanā” Tieslietu ministrijas vēstnesis 1936. gads Nr. 4

10. Īpašums Civillikumā 929. pants Par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības.

11. “Civillikums nelieto jēdzienu “īpašums” attiecībā uz tādām lietu kopībām, kas sastāv gan no ķermeniskām, gan arī no bezķermeniskām lietām. Tikai viens – Civillikuma 841. pants paredz, ka lietas var būt bezķermeniskas.”

12. Īpašums Civillikumā Intelektuālais īpašums – atšķirīgi viedokļi juridiskajā literatūrā.

14. Tiesības valdīt un lietot Valdīt nozīmē tiesību realizēt faktisko varu pār lietu. Lietot nozīmē tiesību iegūt no lietas visus iespējamos labumus, tajā skaitā augļus, lietot to pēc sava ieskata, kaut arī no tā rastos zaudējums citai personai (CL 1038.p.)

15. Tiesības valdīt un lietot “Jēdziens “lietojums” jāsaprot visplašākajā nozīmē. Tajā ietvertas arī tiesības uz nemateriāla rakstura labumiem, piemēram, tiesības uz ainavu. Nemateriālajām tiesībām likums piešķir svarīgu nozīmi. Tajā pašā laikā “brīvs skats ir ērtība, bez kuras nekustama īpašuma īpašnieks var iztikt. Tāpēc nekustama īpašuma īpašniekam nevar būt prasījums par skata tiesības nodibināšanu.” ”

16. Tiesības iegūt labumus CL 1038. p. Īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai.

17. Tiesības iegūt labumus Būvniecības likuma 11.pants.  (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. (2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālo plānojumu. (3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

19. Tiesības rīkoties Ar rīcību latviešu valodā saprot mērķtiecīgu darbību kopumu. Jurisprudencē "rīkoties ar īpašumu" nozīmē slēgt juridiskus darījumus, kuru priekšmets ir īpašums.

20. Tiesības rīkoties 1037. pants Īpašnieks, kā dzīvojot, tā arī nāves gadījumam, var atsavināt un atdot citam savu īpašumu, pilnīgi vai pa daļai, vai tikai zināmas īpašumā ietilpstošas tiesības.

21. Tiesības rīkoties Rīcības jēdziens parasti ietver arī tiesības iznīcināt lietu, kaut gan šādā darbībā grūti saskatīt mērķtiecīgumu. Tiesības uz lietas iznīcināšanu (ius abutendi) ir viena no īpašnieka prerogatīvām. Dažos gadījumos, it sevišķi attiecībā uz patērējamām lietām, šāda tiesība atbilst parastam lietas izmantošanas veidam.

22. Tiesības atprasīt ar īpašuma prasību Atsevišķa tēma

23. CL 1036. p. Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.

24. 928.pants Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots.

25. Īpašuma tiesību absolūtais, neierobežotais raksturs izpaužas divējādi. Pirmkārt, pēc sava satura īpašuma tiesības pieņem kā neierobežotas. Jebkuri aprobežojumi ir jāpierāda tai personai, kuras labā tie pastāv (928. p.). Otrkārt, pēc izlietošanas mērķa tiek pieņemts, ka īpašnieks lieto īpašumu savās interesēs. Taču īpašuma tiesības šādu īpašnieka pienākumu neietver.

26. Īpašnieka intereses - tiek pieņemts, ka īpašniekam nav pamata ierobežot citu personu rīcību tādā augstumā vai dziļumā, kur paša īpašnieka iespējas iedarboties uz lietu vai gūt no tās labumu beidzas. Bez tam īpašnieka iespējas iedarboties uz lietu attīstās vienlaikus ar tehnikas progresu. Turpretim ierobežojumiem ir tendence attīstīties pretējā virzienā. Tas vienīgi pierāda, ka apšaubāms ir pieņēmums, ka īpašnieka interese ir tas īstais jēdziens, ar kuru var izskaidrot īpašuma tiesību saturu.

27. CL 1042. p. Zemes īpašniekam pieder nevien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. CL 1043.p. Zemes īpašnieks var, pēc sava ieskata, rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas.

28. Likums “Par zemes dzīlēm” 3.pants. Īpašuma tiesības (1) Zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam. (2) Zemes īpašnieks var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības.

29. Brīva rīcība ar īpašumu? Likumos “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikti ierobežojumi zemes iegūšanai

30. Īpašuma tiesību pozitīvais saturs Valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības kā iespējamās uzvedības mērs nosaka to apjomu, kādā īpašnieks drīkst valdīt, lietot un rīkoties ar savu īpašumu. Šīs īpašnieka tiesības raksturo īpašuma pozitīvo saturu. Īpašuma tiesības pēc savas idejas vienmēr ir neaprobežotas.

31. Īpašuma tiesības negatīvais saturs jeb izņēmuma tiesības Īpašnieka tiesības aizliegt jebkurai citai personai iedarboties uz īpašuma priekšmetu. CL 1039. pants: Īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums

32. Īpašuma tiesības negatīvais saturs jeb izņēmuma tiesības Savas īpašuma tiesības īpašnieks var aizsargāt: Pašaizsardzības ceļā (CL 1040.p.); Ar īpašuma prasību (CL 1041., 1044.-1066.p.)

33. Īpašuma tiesības negatīvais saturs jeb izņēmuma tiesības CL 1040. pants Īpašniekam ir pašaizstāvības tiesība un, sakarā ar to, tiesība pat iznīcināt svešas lietas, kuru dēļ viņam būtu jābaidās pazaudēt savu paša, ja viņam nav iespējams citādi novērst draudošo zaudējumu.

34. Īpašuma tiesības negatīvais saturs jeb izņēmuma tiesības Īpašnieka pašaizstāvības tiesība pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Īpašniekam ir tiesība ierīkot dažādas ierīces, lai aizkavētu citas personas lietot lietu. Taču tās nedrīkst izraisīt sakropļojumu vai veselības traucējumu.

35. Īpašuma tiesības negatīvais saturs jeb izņēmuma tiesības Krimināltiesiskie aspekti: • Briesmas ir reālas un tiešas; • Briesmas nevar novērst citā veidā; • Radītais kaitējums nedrīkst būt lielāks par novērsto kaitējumu.

36. Nākamajā lekcijā • Īpašums kā cilvēka pamattiesība • Nekustamā īpašuma atsavināšana valsts un sabiedriskajām vajadzībām