Kūlas dedzināšanas ietekme uz pļavas veģetāciju, floras un virsaugsnes faunas daudzveidību

2. Kūlas dedzināšanas ietekme uz pļavas veģetāciju, floras un virsaugsnes faunas daudzveidību Autore: Ita Kazaka Darba vadītāja: Agita Bērziņa Darba konsultants: Voldemārs Spuņģis

3. Izpētīt kūlas dedzināšanas ietekmi uz pļavas veģetāciju, floras un virsaugsnes faunas daudzveidību, kā arī informēt skolasbiedrus par kūlas dedzināšanas sekām. Mērķis

4. noskaidrot veģetāciju, floras un virsaugsnes faunas sugu daudzveidību dedzinātā un kontroles pļavā; veikt socioloģisko aptauju Vecpiebalgas iedzīvotājiem; izveidot informējošu bukletu un plakātu skolasbiedriem. Uzdevumi

5. Pētijums tika veikts trīs gadus (2002-2004) Vecpiebalgas pagasta “Lejas Tomuļos”. Veģetāciju uzskaitīju pa sugām izmantojot Brauna-Blankē skalu. Virsaugsnes faunas izpētei izmatoju augsnes lamatas un datu apstrādi veicu, aprēķinot dominantes klases, Šenona indeksu un izlīdzinātības koeficientu. Lai noskaidrotu Vecpiebalgas iedzīvotāju viedokli izveidoju socioloģisko aptauju, izgatavoju informējošu bukletu, plakātu un uzrakstīju rakstu Baltijas jūras projektu žurnālā. Metodika

6. Nedegusi pļava Metodika Pētījuma vietas Degusi pļava

7. Dedzinātas un kontroles pļavas floras salīdzinājums Rezultāti

8. Rezultāti Dominējošo dzimtu salīdzinājums kontroles un degušajā pļavā

9. Ievākto bezmugurkaulnieku īpatņu skaita salīdzinājums dedzinātā un kontroles pļavā Rezultāti

10. 40 35 30 25 20 15 10 5 0 2002 2004 2003 Rezultāti Ievākto vaboļu sugu skaita salīdzinājums dedzinātā un kontroles pļavā

11. Rezultāti Vaboļu īpatņu skaita salīdzinājums dedzinātā un kontroles pļavā

12. Rezultāti Šenona indeksa salīdzinājums dedzinātā un kontroles pļavā

13. Rezultāti Izlīdzinātības koeficienta salīdzinājums dedzinātā un kontroles pļavā

14. Dedzinot kūlu samazinās kopējā sugu daudzveidība un pret dedzināšanu jūtīgu sugu populāciju blīvums. Dažādas augu un dzīvnieku grupas uz dedzināšanu reaģēja atšķirīgi. Secinājumi

15. Pēc kūlas dedzināšanas pirmajā gadā augu sugu skaits samazinās par 62,7%. Pēc kūlas dedzināšanas pieaug ugunsizturīgāko augu – graudzāļu īpatsvars, bet samazinās tauriņziežu īpatsvars. Sadedzinot kūlu, uz augsnes nonākušās barības vielas (pelni), veicina bagātīgu graudzāļu augšanu, kuras, iespējams, nomāc pārējo augu augšanu. Secinājumi

16. Pirmajā gadā pēc kūlas dedzināšanas pļavas faunas īpatņu skaits samazinās par 40,7%. Faunas sugu daudzveidība degušā pļavā ir samazināta, par ko liecina Šenona indekss. Izlīdzinātības koeficients norāda uz vienmērīgu sugu sadalījumu degušā biotopā, kas varētu būt saistīts ar mikrobiotopu izzušanu. Secinājumi

17. Dedzinātā pļavā nekonstatēju atsevišķas skrejvaboļu (Poecilus coerulens, Poecilus cupreus, Pterostichus melanarius, Cychrus caraboides), īsspārņu (Tachinus rufipes) dzimtas pārstāvjus. Krasi samazinājās arī zirnekļu un gliemežu skaits. Secinājumi

18. Secinājumi • 63% pieaugušo un 72% skolēnu uzskata, ka nepieciešams vairāk informācijas par kūlas radītajiem postījumiem. Tāpēc izveidoju plakātu un informējošu bukletu “Ir dedzinātkāre?”, kas, manuprāt, palīdz skolēniem izglītoties.

19. Paldies par uzmanību!