3.modulis : «Treneris-trenerim» apmācību organizēšana, vadīšana un novērtēšana

1. “Eiropas tīkls dzemdes kakla vēža uzraudzībai un kontrolei jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs- AURORA” 3.modulis: «Treneris-trenerim» apmācību organizēšana, vadīšana un novērtēšana

2. www.aurora-project.eu Šī publikācija veidota projekta «AURORA» ietvaros, kas saņem finansējumu no Eiropas savienības Veselības programmas ietvara.

3. Saturs 1. Apmācību vajadzību apzināšana 2. Apmācību organizēšana 3. Praktiski jautājumi 4. Metodoloģija: teorija saistībā ar izglītību un pieaugušo apmācības principiem 5. Pieaugušo apmācības principi: andragoģija 6. Mācību cikls: kā izpētīt un apgūt jaunas zināšanas 7. Trenera loma: mācīšanās veicināšana 8. Kļūdas mazu grupu darbā 9. Dariet to pareizi: dalībnieks saņem mazas grupas diskusijas apbalvojumu… 10. 9 soļi: praktisks ceļvedis grupu darbā 11. Iegūstiet auditorijas iesaisti: līdzdalības tehnikas 12. Apmācību materiāli 13. Atgriezeniskā saite un novērtējums 14. Resursi

4. Apmācību vajadzību apzināšana AURORA apmācībā būs apvienota – datorā bāzēta apmācību programma un pašmācība Kas ir apmācība? Apmācības kopumā domātas kā kursi un apmācību sesijas, kuras vada apmācību vadītājs (treneris). Tradicionāli apmācības ar vadītāju uzskata kā lekciju un prezentāciju lasīšanu. Taču šo tradicionālo uzskatu par apmācībām, nevajadzētu uztvert kā vienīgo ceļu, kā dalībnieki var iegūt un saglabāt zināšanas, prasmes un uzvedības iemaņas, kas nepieciešamas ārstam, lai darītu savu darbu efektīvāk. Veselības sektorā apmācības ir daļa no ikdienas Apmācība Vs. Izglītība Izglītība visbiežāk tiek aprakstīta kā zināšanu pārnešana cilvēkam, kas mācās. Izglītības iegūšana notiek, piemēram, universitātēs. Apmācību kursi fokusējas uz mācīšanu- kā kaut ko darīt, tie koncentrējas uz prasmju attīstīšanu. Līdz ar to apmācības ir koncentrētākas un specifiskas, mērķi un sagaidāmie rezultāti ir vieglāk definējami.

5. Apmācību vajadzību apzināšana Veselības sektorā nepieciešams ne tikai nodrošināt jauno veselības aprūpes profesionāļu kvalitāti un zināšanas, bet arī nodrošināt kvalitāti, medicīnas standartiem attīstoties. • Kāpēc apmācīt? • Apmācības ir daļa no personāla profesionālās attīstības. • Apmācības atļauj attīstīt personāla (viņš/viņa) profesionālās spējas un to labāku izpildījumu. • Labi apmācīts veselības aprūpes profesionālis strādā daudz efektīvāk un jūtas labāk un laimīgāk savā darbā. Apmācības var darboties kā stimuls. Tā nav tikai profesionālo spēju un prasmju uzlabošana, bet arī motivācija, pat komandas gars, kas rodas kontaktējoties ar citiem dalībniekiem apmācību aktivitātēs, bagātinot darba vidi.

6. Apmācību vajadzības apzināšana Kāpēc apmācīt? Apmācību process jāsāk ar skaidri apzinātām apmācāmo vajadzībām. Vienīgais ceļš, kā saprast, vai vajadzības ir skaidri identificētas, ir saņemt informāciju tieši no mērķa grupas. To var izdarīt organizējot izpētes tikšanos ar veselības sektora profesionāļiem, vai veicot personiskas intervijas ar ārstiem un māsām. Arī «AURORA» veiktā «Vietējā konteksta analīze»( “Analysis of Local Context”) var tikt izmantota, lai identificētu apmācību dalībnieku vajadzības.

7. Apmācību vajadzības apzināšanas Rakstot paredzētos apmācību rezultātus, jālieto atbilstoša valoda. Alternatīvu mācību veidu piemēri: •Tālmācība: datorā balstīta apmācība, e-apmācība • Mācīšanās darba vietā: mentorings, koučings un novērtējums Pašmācība: Novērojums, līdzdarbība, lasīšana, izpēte, projekta darbs • Plašākas iespējas: apmācību vizītes, sekošana un ēnošana, konferences un semināri • Noskaidrot paredzētos apmācību rezultātus! • palīdz apmācību vadītājiem koncentrēties uz apmācību programmas būtību • palīdz identificēt turpmākās apmācību vajadzības • Apmācību rezultātiem it jābūt: • specifiskiem; • vadāmiem; • sasniedzamiem; • nozīmīgiem; • savlaicīgiem.

8. Apmācību vajadzību apzināšanās Jāņem vērā konteksta specifika, apmācības veicot, kā arī jāņem vērā un jāapzina grūti sasniedzamās auditorija specifika. Kāpēc apmācību vadītājam ir jātērē laiks, lai identificētu un rakstītu paredzētos apmācību rezultātus? Apmācībām jābūt pragmatiskām (noderīgas apmācāmo vajadzībām), sasniedzamām pieejamā laikā,kā arī gan apmācība vadītājam, gan apmācāmiem ir jābūt iespējai novērtēt, kas ir sasniegts. Kurss nodrošina, ka treneri un apmācāmi zina apmācību specifiskos mērķus. Apmācību tehnikas izvēle. Šis apmācību kurss tiek attīstīts projekta «AURORA» un vērts uz veselības aprūpes profesionāļiem, kas iesaistīti dzemdes kakla vēža skrīningā. Apmācību aktivitāšu mērķa grupa ir veselības aprūpes profesionāļi, īpaši- ginekologi, ģimenes plānotāji, māsas, ģimenes ārsti u.c. Apmācību vadītājs vispirms definē apmācāmo vajadzības, lai padarītu apmācību pieejamu katram kursa dalībniekam.

9. Apmācību vajadzību apzināšana Ja zinām, kā definēt apmācību vajadzības un mērķa grupu, nākamais solis ir noteikt apmācību mērķus. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā visus avotus, kas veicina identificēt apmācību vajadzības Apmācību mērķu noteikšana Identificējot vajadzības, tās ir jāsagatavo noteiktos tematos, kas būs apmācību daļa. Tajā pašā laikā uzmanība jāvērš uz īpašām mērķa grupām: kurš zināšanu un prasmju līmenis tiek prasīts, kuras metodes ir piemērotas (skatīt sadaļu par metodoloģiju un apmācību tehnikām). • Ieteicami sekot sistemātiskai un strukturētai pieejai apzinot un identificējot vajadzības sasniedzamos mērķos apmācību aktivitātē vai programmā. • Stratēģijai jābūt sekojošai: • Identificēto vajadzību apkopošana. • Cik viens specifiski iespējams, noteikt zināšanas, prasmes un uzvedības iemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu kompetetenci, kāda katram vajadzīga.

10. Apmācību vajadzību apzināšana • Izlemt prioritāro secību, kuras vajadzības ir svarīgākas un izpildāmas. • Pēc diskusijas izvērtēt plaisu starp apmācību iespējām un sagatavoto vajadzību saturu. • Apsvērt citus acīmredzamos apliecinājumus, kas attiecināmi uz problēmu. • Izdarīt fināla lēmumu, kas balstīts uz: • Vajadzību prioritāti un tās izpildījuma lomu. • Vajadzību satura rezultāts un apmācību plaisas izmērs. • Acīm redzamība no citiem avotiem. • Vajadzības ilglaicīgums (dažās problēmas pašas atrisinās). • Mērķa populācijas proporcija pret identificēto vajadzību. • Izmaksas (sociālā un finansiālā izteiksmē), ja vajadzība tiks ignorēta. Ar šādu sistemātisku pieeju ir mazāk iespējams palaist garām svarīgus problēmas aspektus.

11. Apmācību organizēšana • Identificēt apmācību resursus • Plānojot apmācības, jādomā par resursiem. Mēģiniet identificēt, izmantojot uzskaitījumu: • Cilvēki: apmācību treneri, kuri piedalās «AURORA» “Trenē trenerus” programmā, eksperti ģimenes ārsti, veselības profesionāļi, dalībnieki, pacienti u.c. • Vietas: viesošanās atbilstošos veselības centros, slimnīcās, universitātēs u.c. • Tiešsaistes materiālu rakstīšana: «AURORA» e-mācību materiāli, grāmatas, laikraksti, rokasgrāmatas, pamācības, video, tiešsaistes materiāli u.c.

12. Apmācību organizēšana Izveidot pēc iespējas labāku mācīšanās vidi Lai kādas metodes arī netiktu izmantotas, ir viens ģenerāls jautājums , kas svarīgs- kā panākt, lai apmācību vadītāji jūtas komfortabli un ir gatavi sarunai. Citiem vārdiem- kā izveidot pēc iespējas labu mācību vidi? Novietojums: mācību vieta ir ārpus darba vietas, tas palīdz. Šajā gadījumā ir mazāk iespēju, ka apmācību darbs tiek pārtraukts (mobiliem telefoniem jābūt izslēgtiem), līdz ar to vieglāk sasniegt apmācību mērķus un rezultātus. Ērtības: fizisks komforts ir ļoti nozīmīgs Ņemt vērā: • temperatūru; • ventilāciju; • sēdvietu skaitu; • sēdvietu novietojums– vai visi var redzēt runātāju? Vai runātājs redz katru dalībnieku? Vai ir pietiekami telpas, vai nodalījumi starpbrīžiem, vai grupu darbiem?

13. Apmācību organizēšana • Izlemjot par materiāliem un metodēm • Treneru komandai katrā apmācību līmenī jāizlemj, kā viņi grib vadīt apmācības. • Tas nozīmē, ka viņiem jāidentificē: • Kādi materiāli apmācāmajiem tiks piedāvāti vai nu pirms apmācībām, vai apmācību laikā (programma, rokasgrāmatas, izdales materiāli, pamācības u.c.) • Kādi instrumenti tiks izmantoti? (PowerPoint, projektors, video/DVD, u.c.) • Izlemjot par aktivitātēm • Laiks: cik ilgi paredzēts notikums (viena diena, vairākas)? • Apmācību līmenis: pieredzējušiem dalībniekiem vai iesācējiem? • Apmācību mērķis: zināšanu vai prasmju pārnese, vai vērību un attieksmes maiņa? Formulējiet sagaidāmos rezultātus; tie kalpos kā bāze turpmākiem lēmumiem un priekšdarbiem.

14. Apmācību organizēšana • Praktiskā organizēšana • 1. Nosūti uzaicinājumus vai apstiprinājumus apmācību kursa apmeklētājiem (vismaz 2 mēnešus pirms pasākuma) • 2. Nosūti materiālu par kursiem pirms kursiem, lai apmeklētāji varētu sagatavoties (minimāli 2 nedēļas) • 3. Informējiet pasniedzējus un apmācāmos par apmācību noteikumiem. • Sagatavojiet novērtēšanas instrumentus ( pirms un pēc apmācību aptaujas) • Sagatavojiet vārda zīmītes vadītājiem un apmācāmajiem. • 6. Kafijas pauzes/ pusdienas: pārliecinieties, ka kafija, tēja, pusdienas būs pieejamas īstajā laikā. • 7. Sagatavojiet dokumentus, kurus izdalīt pasākumā. • Sagatavojiet PowerPoint, projektoru, tāfeli, pildspalvas u.c., kas nepieciešams. • Pēc pasākuma: sagatavot novērtējumu un plānot turpmākās darbības. Izrunājiet rezultātus ar apmācību vadītājiem un citiem iesaistītajiem.

15. Kā nodrošināt labāko apmācību vidi • Laika plānošana • Kā panākt, lai vadītājs jūtas brīvi • Pamat noteikumi Praktiski jautājumi Izveidot labāko mācību vidi Nav profesionāli visu atlikt uz pēdējo brīdi- meklēt aprīkojumu, materiālus, tas neļaus apmācību vadītājam justies pārliecināti. Jau pirms apmācību sākuma ir jāpārliecinās, ka treneris ir identificējis visu aprīkojumu, kas vajadzīgs ( projektori, datori, tāfeles u.c., internets), lai apmācību var sākt laikā u organizēti. Izplatiet galīgo programmu (iekļaujot paredzētos apmācību iznākumus) apmēram 7-14 dienas pirms kursiem (rakstiski vai elektroniski). Pirms kursu sākuma uzsveriet sasniedzamo mērķi (izmantojot PowerPoint, vizuālus materiālus) un paskaidrojiet, kāpēc tāds vajadzīgs.

16. Praktiski jautājumi • Laika plānošana • Kā panākt, lai vadītājs jūtas brīvi • Pamat noteikumi • Kā panākt, lai vadītājs jūtas brīvi • Pamat noteikumi Laika plānošana Laiks ir resurss, bet laika plānošana ir potenciāls risks. Ņem vērā sākuma un beigu laiku: vai sākums nav pārāk agri- vai auditorija nonāks līdz pasākuma vietai laikā? Vai pārāk vēls sākums neveicinās auditorijas došanos mājās, nesagaidot pasākuma beigas? Periodiski pārtraukumi ir nepieciešami auditorijas atpūtai, tajā pašā laikā jāņem vērā, ka kafijas pauzes mēdz ievilkties ilgāk, kā sākumā paredzēts. . Panākt, lai vadītājs jūtas brīvi Pieaugušo apmācību dalībnieku vajadzības ir atšķirīgas, piemēram, studentu vajadzībām. Tomēr apmācību vide nevar būt mazāk komfortabla. Sākot ar ierašanos apmācību vietā: vai ir piemērota katra apmācāmā sagaidīšana( vai apmācību grupas pārstāvis sasveicinās ar katru, kas ieradies? Vai ir kafija? Vai sagatavotas vārdu zīmītes? Vai treneri kopā ar apmācāmajiem dzer kafiju un sarunājas?

17. Praktiski jautājumi • Kā panākt, lai vadītājs jūtas brīvi • Pamat noteikumi Pievērs uzmanību atklāšanas sesijai, vai apmācību mērķi ir formulēti precīzi un saprotami? Rūpējies par atbalstošu attieksmi: esi gatavs uztvert iespējamās neapmierinātības pazīmes, esi gatavs parādīt atbalstu un palīdzību, ja nepieciešams. Ievēro laika grafiku, organizē sesijas atbilstoši, skaties, lai ievēro pārtraukuma laiku. Tajā pašā laikā ievēro, vai pietiek laika diskusijām, atbildēm uz jautājumiem, lai darbs notiktu tā, kā vajadzīgs apmācāmajiem nevis treneriem. Formālās sesijās prezentē informāciju strukturēti, virsrakstu veidā. Prezentācijai jābūt organizētai: pārskats/ kopsavilkums/ virsraksti u.c. Saturu uzturi atbilstoši auditorijas interesēm, izmanto dažādus veidus, ka uzturēt interesi par prezentāciju. Svarīgi nodrošināt iespēju praktiskiem piemēriem, praktiskam darbam: gadījuma studijas, grupu diskusijas, lomu spēles, simulācijas u.c.

18. Praktiski jautājumi • Pamat noteikumi Nodrošini atbilstošu pamata noteikumus Tas var nodrošināt to, lai apmācību adītāji saprot savu atbildību. Citiem vārdiem, neuzskatiet, ka katrs apmācāmais ir gatavs mācīties. Tieši apmācību vadītājs (treneris)ir atbildīgs, lai apmācību dalībnieki ievērotu pamata noteikumus, lai būtu vērsti uz sadarbību un savstarpēju cieņu. Vienmēr ir labāk jau apmācību sākumā tiktu akcentēti noteikumi, tas novērš iespējamo nesaprašanos vēlāk. • Ņem vērā : • Tiek sagaidīta kursu apmeklētība, lai novērstu tendenci pazust agri, cirkulējošās veidlapas var izplatīt pašās beigās; • Laiks:zaudēsiet, laiku, ja neievērosiet laika grafiku, sāciet un beidziet apmācību atbilstoši laika plānam; • Līdzdalība ir būtiska– īpaši, ja tiek izmantota mazu grupu apmācību metode skatīt 6 daļu), ir ļoti svarīga līdzdalība.

19. Metodoloģija: teorija, kas saistīta ar izglītību un pieaugušo apmācību principiem Palīdzi treneriem( veselības aprūpes profesionāļiem) trainers of health care professionals): • Saprast, cik svarīgi ir nodrošināt līdzdalību apmācību nodarbībās un metodēs, kas izvēlētas • Noteikt zināšanu, iemaņu, attieksmes un vērtības, kas ir apmācību daļa • Attīstīt specifiskas stratēģijas un apmācību metodes par dzemdes kakla vēža skrīningu • Sagatavo dzemdes kakla vēža skrīninga apmācību labas prakses vadlīnijas, kas palīdzēs apmācību vadītājam un apmācāmajiem saprast, kad apmācības bijušās efektīvas

20. Pieaugušo apmācību principi: andragoģija Veselības aprūpes profesionāļiem, kas iesaistīti dzemdes kakla vēža skrīningā (ginekologi, māsas, ĢĀ u..)jau ir: • Pierādīta profesionāla pieredze un zināšanas; • Prasība identificēt mācīšanās vajadzības; • Ieinteresētība noteiktā praktiskā rezultātā un zināšanās; • Vajadzība tikt uztvertam kā līdzīgam • Perfekts apmācību process satur visus elementus

21. Apmācību cikls: kā izpētīt un apgūt jaunas zināšanas • Konkrēta pieredze: lomu spēles, demonstrācija • Veido tāds pareizi/nepareizi kombinācijā: piemēram, komunikāciju stratēģija grūti sasniedzamai auditorijai dzemdes kakla vēža skrīningā • Formulā vispārējus konceptus: strukturēta diskusija par apmācāmo pieredzi un viņu secinājumi • Izvēles daudzveidība • Ideju kārtošana • Novērojums un atspoguļojums: lekcija/prezentācija • Izpēte:apmācāmiem paredzēta literatūra, kurā atrast piemērotāko teoriju, lai atrisinātu/pierādītu gadījumu studiju vai jautājumu • Jaunu situāciju pārbaude: • Apmācāmie sagatavo kontroles jautājumu sarakstu, kas balstīts teorijā. Apmācāmie novērtē, vai gadījumu studijas un teorija ir izmantojama pareizi/nepareizi

22. Trenera loma: veicināt mācīšanos • Identificēt apmācību vajadzības: • Uzlabot komunikāciju stratēģijas attiecībā uz grūti sasniedzamās auditorijas vajadzībām • Noteikt vēlamo apmācību rezultātu • Piemērota apmācāmo komunikācija, lai veicinātu dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklējumu, • Pilnveidot apsekojumu pēc pārbaudēm un • Komunikācija par pārbaužu rezultātiem • Aprakstīts kursus un programmas • Saskaņā ar vietējo dzemdes kakla skrīninga norisi • Izvērt un izvēlēties resursus un metodes • Atbilstoši apmācāmajiem (veselības aprūpes profesionāļi, kas saistīti ar dzemdes kakla vēža skrīninga ieviešanu)un vietējiem resursiem • Veikt apmācības • Pielāgotas apmācāmo vajadzībām • Apmācību rezultātu novērtējums un analīze • ‘treniņu partneris’ institūcijām diskutēt par apmācību prasībām

23. Barjeras Apmācību tehnikas • Piemērotas metodoloģijas izvēle veicina: • Nepiemērotas attieksmes maiņu apmācāmajiem • Pastiprina esošo pozitīvo attieksmi • Veicināt apmācāmo izpratni par nepieciešamību popularizēt dzemdes kakla vēža skrīningu • Pareizi izvēlēta metode nodrošinās apmācāmo ieinteresētību • Organizācijas (balstītas apmācību programmā) un individuālas (saistībā ar apmācāmiem) • Risinājums: • Treniņš piemērots auditorijas vajadzībām • Veselības aprūpes profesionāļi, kas iesaistīti dzemdes kakla vēža skrīningā (ginekologi, māsas, ĢĀ u.c.) • Izmatot plaša spektra līdzdalības metodes apmācību realizācijāvis

24. Grupas darbs Darbs ar mazu grupu • Diskusijas iespēja • Rūpīga sagatavošanās nodrošina: • Apmierinošu diskusiju • Secinājumus, kas tieši saistāmi ar izmantošanu profesionālā praksē (vadlīnijas) • 3 veida diskusijas: • Tieši uz mācīšanos vērsta diskusiju grupa – te ir viena pareiza atbilde, mērķis- nonākt pie pareizās atbildes • Ne tiešā diskusiju grupa – nav viena pareiza atbilde, mērķis- izskaidrot jautājumu ar līdzdalības palīdzību, nonākt pie atbildes, to analizējot no dažādiem aspektiem konstruktīvā ceļā • Semināra veida diskusijas – te nav vispār apstiprinātas, pareizas atbildes, diskusijā jāpanāk daži pozitīvi secinājumi, kas var nonākt pie kolektīva lēmuma, ka iespējamas dažādas alternatīvas • izmantot uz sadarbību vērstas apmācību metodes : • Tādas kā uzdevumus un atbildības, diskusijas, izskaidrojumus, viedokļu apmaiņa un savstarpēja palīdzība • Viendabīgas grupas: dalībnieki jūtas drošāk, labāka savstarpēja sadarbība • Grupu veidošana balstīta uz iepriekšējo profesionālo pieredzi vai zināšanām par dzemdes kakla vēža skrīningu • Daudzveidīga grupa: var būt traucēta kopīga mācīšanās ( nepatika piedalīties diskusijās) • Darbs ar grupām prasa no trenera īpašas prasmes • informācijas avoti/ lomu modeļi

25. Kļūmes mazu grupu darbā • Jau eksistējošās attiecības starp grupas dalībniekiem(kolēģi) • Viegli tiek noraidītas dažas idejas, pieņemtas citas kā acīmredzamas, bez to ierobežojuma apzināšanās ( izmantojot iepriekšējās pieredzes ieradumus) • Pārāk liela atsaukšanās uz iepriekšējo personisko pieredzi • Nav skaidrības, ko sagaida no diskusijas, kās ir tās mērķis • Nav ieinteresētības, trūkst stimulējošu uzdevumu • Nav kvalitatīvs diskusiju materiāls • Uz personībām centrēta vairāk kā uz uzdevumiem centrēta grupa • Pārāk liela grupa nenodrošina atbilstoši līdzdalību • Grupas dalībnieki var nezināt cits citu • Grupas dalībnieku izvēle var padarīt grūtu atvērto diskusiju • Pārāk daudz uzdevumu grupai • Nepietiekami sagatavots grupas vadītājs • Dominējošs grupas vadītājs • Nav piemērots izvietojums diskusijai

26. Dari to pareizi:dalībnieki novērtē mazu grupu diskusija, ja…. • Viņiem ir iespēja darboties: • Dalīties ar pieredzi un zināšanām • Diskusijas nolūks ir skaidrs • Atmosfēra ir draudzīga un silta • Ir laba vadība • Viņi jūt, ka iemācījušies kaut ko nozīmīgu

27. 9 soļi: praktisks ceļvedis grupas darbā 1: Saprast grupu:sastāvs atbilstoši lokālajai situācijai • Motivācija, iepriekšējā pieredze, barjeras Motivation, Previous experience, Barriers (nostiprināti ieradumi iepriekšējā pieredzē) 2: Plānot grupu uzdevumus (gadījumus no dzemdes kakla skrīninga) 3: Nodrošināt, lai grupa saprot uzdevumus un sasniedzamos mācību rezultātus • noteikt noteikumus, uzdevumus, resursus 4: Nodrošināt grupas izpratni par līdera lomu • Diskusijas veicināšana 5: Diskusijas vadīšanā jāizmanto piemēroti, fokusēti, laika robežās iekļauti jautājumi • Diskusijas atklāšana, diskusijas veicināšana, turpinājums, noslēgums 6: Sadalīt darbu mazākās grupās • Identificēt pārus, monitorēt progresu 7 [ja nepieciešams]: Ja kāds grupas dalībnieks ir «neērts», tikt galā ar to pienācīgi • Uzturēt grupas mērķtiecību un galvenos uzdevumus 8: Apkopojums • Aktivitātes atbilstība dzemdes kakla vēža skrīninga profesionālajai praksei 9: Pārskats– pašpārbaudes lapa pēc grupas diskusijas

28. Smadzeņu vētra Auditorijas mijiedarbība: līdzdalības tehnikas Sniega bumba vai piramīda • Prezentācija • Auditoriju aicina atbildēt ar idejām • Uzskaitīt visas idejas, neko nenoraidot • Sekojoša diskusija/ analīze / sadalīšana kategrijās • Pārī, pa trim vai pa četriem • Diskutē par jautājumu īsu laika sprīdi • Tad ar citu pāri/trim vai četriem • Seko kopējā diskusija • Mijiedarbība relatīvi drošā vidē • Auditorija of 4 – 40 • Nepieciešama plenārsesija atgriezeniskai saitei Buzz grupas • 2-3 cilvēki diskutē par noteiktu jautājumu un tad ziņo par rezultātu • Nav iespējams veikt pilna spektra, mazu grupu uzdevumu • Dodams skaidrs, vienkāršs temats • Daļēji efektīva metode apmācību programmu agrīnās stadijās

29. Ledus laušana Meklējot auditorijas atbildi Pirms kursu uzdevumi dalībniekiem Nodrošini izdevību demonstrēt: • Uzskatus • zināšanas • attieksmi • vērtības Par to, kā veicināt dzemdes kakla vēža skrīningu grūti sasniedzamā auditorijā • vērtīgi: nodrošināt ar bāzes informāciju pirms kursu sākuma • paredzēt bāzes zināšanas • Identificēt nozīmīgus gadījumus un jautājumus no apmācāmo ikdienas (reāli notikumi) • Īss uzdevums kursa sākumā • Iepazīšanās, lai viens otru ātrāk iepazītu • Nodrošināt, lai apmācību vadītājs identificētu grupas dalībniekus • ievērot laika grafiku Lomu spēles • Praktiska teoriju pielietošana • palīdz trenerim «ielikt» praksē to, ko māca • Veicina sadarbību grupu darbā, jo ikviens ir iesaistīts • reālas situācijas • atgriezeniskā saite ir svarīgākā

30. Gadījuma studijas Ziņošanas sesiju vadīšana • Specifiska stāsta prezentācija (par grūti aizsniedzamo auditoriju) • Gadījuma analīze atkarībā no skrīninga situācijas • Grūti aizsniedzamās auditorijas uzvedības analīze atkarībā no kultūras/ valodu u.c. barjerām • Rezultātu interpretācija un sekojošo instrukciju iezīmēšana • Būtiska fona informācija • Saturs tiek veidots tā, lai sasniegtu skaidri iezīmētus mērķus un rezultātus • Efektīvām ir mazās grupās • Nodrošināt iespēju grupām zinot par rezultātiem citām grupām • Nodrošināt aktivitātes pārskatāmību • Dažādu viedokļu identificēšana • Iespēja citiem dalīties ar idejām • Grūtības: • Atbildes un attieksmes var būt pretējas tām, ko vadītājs vēlas • Jāpārliecinās, ka grupas ziņojums ir grupas viedoklis, nevis vienas runas personas uzskati

31. Prezentācija Vārdiska prezentācija • Grūtības • Iespaids par runātāju • Turēt auditorijas uzmanību visu runas laiku • Sagatavošanās un saturs • skaidra un loģiska struktūra, saturīgs saturs • Izplatīšana • mērķis, runas ātrums, kopējais saturs • jāparedz laiks diskusijām un jautājumiem pēc prezentācijas • dažādas situācijas un dažādi uzdevumi var tikt izmantoti, lai sasniegtu mērķi • eksperta lekcija(AURORA treniņš) • lekcija, kam seko atvērta diskusija ( vai arī lekcija, kur prezentācijas laikā iespējams iejaukties) • īsa paneļa dalībnieka prezentācija, sekojot paneļa diskusijai( ar iespēju atbildē uz auditorijas jautājumiem) • īsas grupu prezentācijas par veiktajiem uzdevumiem

32. Apmācību materiāli Ievads • Vizuālie palīgmateriāli: • izmantot tad, ja ir atbilstoši tam, ko sakāt (neizmantot kā triku) • Pārliecinieties, ka tos var redzēt ikviens • veidojiet tos tik vienkāršus, cik vien iespējams • Materiālu izvēlē svarīgi: • apmācību grupas lielums • apmācību vieta un tehniskā aprīkojuma pieejamība • trenera kapacitāte (piemēram, izmantotPowerPoint) • dalībnieku fiziskais stāvoklis • redzes vai dzirdes invalīdiem nepieciešami adaptēti materiāli • Efektīvas apmācības- piemēroti instrumenti un materiāli • Efektīvi materiāli – atbilstoši apmācību rezultātiem • Vizuālie palīgmateriāli palīdz: • Saprast prezentācijas struktūru • noturēt uzmanību • Vizuālo palīglīdzekļu formas: • projektors, slaidu projektors, PowerPointprezentācijas, kompjūtergrafikas, tāfele, viedo, izdrukas u.c. objekti

33. Apmācību materiāli Audio-vizuālie palīglīdzekļi • Padara apmācības efektīvākas. • Tpalīdz apmācāmajiem uztvert informāciju- līdz pat 75 informāciju uztver ar redzi. • Uztur interesi. • Fokusē uzmanību uz noteiktu punktu, vietu. • Pārtraukt lekciju (katras 20 minūtes). • Palīdz sagatavoties sarunai. • Palīdz noturēt runātāju (auditoriju) pie satura, nenovirzīties no tēmas. • Palīdz atmiņai veidot kopsavilkumu. • Palīdz standartizēt prezentācijas, ja iesaistīti vairāki treneri no dažādām vietām. • Veicina daudzveidību.

34. Apmācību materiāli: Power Point un projektors • Normāla rutīna prezentācijās • vizualizē un strukturē prezentācijas atslēgas elementus • sagatavošanās stadijā • treneris var izmantot slaidus, lai strukturētu prezentāciju(virsraksti un pamatelementi) • prezentācijā • slaidi kā runātās prezentācijas bāze, paskaidro teoriju un sniedz detaļas • Slaidi: • sniedz jaunu informāciju (piemēram, ja integrēta video prezentācija) • nodrošina aktīvu dalībnieku lomu: • slaidi ar jautājumiem dalībniekiem • īsa demonstrācija vai vizuāli modeļi • atļauj interneta adrešu integrāciju • var tikt izdrukāti hand-out formātā • kā atbalsts prezentācijas laikā (nav nepieciešams koncentrēties uz piezīmju rakstīšanu) • kā atbalsts runātājai prezentācijai • krāsas, fonti, formāti, animācijas ienes dažādību • Taču pārāk daudz dažādu raibumu var samulsināt dalībniekus

35. Apmācību materiāli Audio vizuālie palīglīdzekļi • Pārliecinieties, ka slaidus var redzēt arī no zāles beigām.: • Minimālais fontu lielums-24 • teksts- tumšā krāsā • Jūs varat izmantot teksta atklāšanu pakāpeniski. • Jūs varat izmantot rādāmo, lai pasvītrotu teksta svarīgumu. • Stāvi līdzās projektoram. • Ieslēdz projektoru tikai tad, ja gatavojies to lietot, izslēdz nekavējoties, līdz ko to vairs nevajadzēs. • Nekad nepagriez auditorijai muguru, kad runā. • Pārbaudi savas Power Point versijas atbilstību tai, kas pieejama apmācību vietā. • Pārliecinies, ka proti saslēgt projektoru, klēpjdatoru vai datoru. • Lieto palīglīdzekļus ekonomiski, izvairies no pārmērībām. • Pārliecinies, ka saturs ir būtisks. • Izmanto slaidus, lai uzsvērtu atslēgas jautājumus. • Izmēģiniet tos iepriekš, pārliecinieties, ka protat lietos šos palīglīdzekļus. • nelietot pārāk daudz informācijas vienlaicīgi: nepārslogot auditoriju. • ne vairāk kā 7 līnijas (pieci vārdi līnijā) katrā skaidā. • Dos auditorijai pietiekami laiku, lai izlasītu slaidu saturu. • nodrošini prezentācijas izdrukas pirms lekcijas.

36. Apmācību materiāli Tāfeles • Pirms nodarbības pārbaudi visus praktiskos jautājumus: • Vai tāfeles rakstāmie raksta? • Vai tie ir pietiekami asi? • Vai papīrs ir pietiekamā daudzumā? • Vai tāfeli var redzēt visi dalībnieki? • Tāfeles • viegli lietojamas • noderīgas, īpaši tad, ja nepieciešams gatavot grupu ziņojumus • ieteicams rakstīt salasāmi, ar lielajiem burtiem • mēģiniet nerunāt un nerakstīt vienlaicīgi • Burtu lielums: • 10 cilvēku; tāfele2m nostāk: burti2cm augstumā,3mm biezumā • 25 cilvēki; tāfele10m nostāk: burti4cm augstumā,3mm biezumā • 50 cilvēki; tāfele20m nostāk: burti8cm augstumā, 5mm biezumā • līdz100 cilvēkiem; tāfele30m nostāk: burti12 cm augstumā, 1cm biezumā

37. Apmācību materiāli Video un DVD Apmācību materiāli Izdrukas • pirms demonstrēšanas paskaidrot, kāpēc tas nepieciešamas • apturiet video, lai apspriestu kādus noteiktus jautājumus, ja tas ir paredzēts • izmanto resursus apdomīgi un atbilstoši • Uzzini, vai kādam ir redzes vai dzirdes problēmas? • Apsver dienas laiku, kad izmantot video, lai neiemidzinātu dalībniekus • padara apmācāmo dzīvi vieglāku • pārliecinieties, ka teksts ir skaidrs un loģisks, kas palīdz sekot prezentācijai • pievienot detalizētu informāciju un atsauces, ko neiekļaujat runātajā prezentācijā • PowerPoint – iespējams izdrukāt slaidus izdales materiālu formātā • Jāizlemj, cik slaidus kopēt uz vienas lapas, atstājiet vietu, kur pierakstīt piezīmes

38. Atgriezeniskā saite un novērtējums Kāpēc nepieciešama atgriezeniskā saite? Ievads • Treneriem nepieciešams: • zināt, vai plānotie rezultāti sasniegti? • Identificēt apmācāmo turpmākās vajadzības • zināt, ko apmācāmie domā par apmācībām, to saturu, grupu darbu • Apmācāmiem nepieciešams zināt: • Vai ir izpildīti plānotie apmācību rezultāti • Ko darīt, lai aizpildītu trūkumus • vai zināšanas ir izmatojamas turpmākajā darbā? • Novērtēt kursu efektivitāti • Identificēt turpmāko apmācību vajadzības • Atkopot informāciju no iesaistītajiem: • treneriem • apmācāmajiem • institūcijas

39. Atgriezeniskā saite un novērtējums Mācību cikls Apzināšana: Ko es zinu? (individuāli) Plānošana: Kā varu turpmāk mācīties? (attīstība) Pārdomas: Kas man jāzina? (kontekstuāls) Atgriezeniskā saite un novērtējums: Cik daudz un cik labi es tagad saprotu? (attieksme)

40. Atgriezeniskā saite un novērtējums: apmācības • Svarīgs trenera uzdevums • Zināšanas: cik daudz apmācāmie saprot un būs spējīgi pielietot savas zināšanas • Prasmes: atgriezeniskā saite par apmācību izpildījumu • Apmācāmajam vispirms jānovērtē savs izpildījums • Atgriezeniskai saitei jābūt specifiskai, nevis vispārējai • Tai jābūt balstītai apmācību izpildījumā, ne paša personībā • Atgriezeniskās saišu skaits var būt vadāms- trīs vai četri punkti maksimums • Jābūt līdzsvaram starp pozitīviem un negatīviem komentāriem • Atgriezeniskais saitei jābūt nepārtrauktam procesam • Treneru komentāri jāsniedz vairākās apmācību stadijās: • lomu spēles noslēgumā • kā daļa plenārsesijā • kur un kad vien iespējams, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti plānotajiem apmācību rezultātiem

41. Atgriezeniskā saite un novērtējums - apmācības • Apmācāmajiem ir jāsaprot, kāpēc atgriezeniskā saite ir svarīga: • lai veicinātu turpmāko apmācību kvalitātes celšanu • Atgriezeniskai saitei jābūt anonīmai • novērtējumam jāatvēl adekvāts laiks apmācību noslēgumā • jautājumiem jābūt veidotiem tā, lai nodrošinātu izmantojamas atbildes • jautājumiem jābūt saistītiem gan ar treneru darba izpildījumu, gan treniņu darba sekmēm un efektivitāti

42. Atgriezeniskā saite un novērtējums Turpmākās apmācību vajadzības • noteikt, cik lielā mērā sasniegti iepriekš paredzētie apmācību rezultāti • nosaki vērtīgas idejas vai spriedumus par turpmāko apmācību vajadzībāmg • Svarīgs ziņojums- vai apmācības bijušās piemērotas specifiskai auditorijai • Veidi: kursu novērtējuma formas, kursu noslēguma secinājumi, mazu grupu diskusijas, neformālas sarunas pārtraukumos • Kas bija labi (kāpēc) • Kas jāuzlabo (kā)

43. Atgriezeniskā saite un novērtējums Gūto mācību izplatīšana • Apkopo resursus un padari tos pieejamus pēc apmācībām • Aicini apmācāmos, lai viņi iepazīstina savus kolēģus ar apmācībās iegūtajiem materiāliem • Ieraksti treneru/ekspertu uzstāšanos (vai video) un ievieto to web lapā • Izveido noteiktu resursu centru, kur aicini dalībniekus ievietot materiālus, kas būtu izmantojami turpmākās apmācību aktivitātēs.

44. Avoti • Knowles, Malcolm S. (1980) The Modern Practice of Adult Education;  From Andragogy to Pedagogy. Englewood Cliffs, NJ: Cambridge Adult EducationMerriam, Sharan B. and Rosemary S. Caffarella. (1999) Learning in Adulthood: A Comprehensive Guide. San Francisco: Jossey Bass. • Coetzee, M. (2002) Short course in Skills Development Facilitation. Pretoria: University of South Africa. • Gough, Jacqui (1996), developing learning materials, Institute of Personnel and Development • Sloman, Martyn (1994) A Handbook for Training Strategy - England: Grower publishing Limited • Tiberius, R.G. (1990) Small Group Teaching: A Trouble‐Shooting Guide, Toronto, OISE Press and the Ontario Institute for Studies in Education. • Gibbs, Graham (1992), Teaching More Students: Discussion with More Students, Oxford Brookes University, Oxford Centre for Staff.