"MANTOJUMA TIESĪBU AKTUĀLĀS PROBLĒMAS "

"MANTOJUMA TIESĪBUAKTUĀLĀSPROBLĒMAS"

1. lekcija 1. Izmaiņas mantojuma lietu izskatīšanas kārtībā un ar to saistītās tiesiskās problēmas. 1.1. Grozījumi Notariāta likumā, Civilprocesa likumā un Civillikumā. 1.2. Mantojuma apliecības institūts, mantojuma reģistrs, pārdzīvojušā laulātātiesībuapliecināšana. 1.3. Mantojuma pieņemšana un mantinieka apstiprināšana mantojuma tiesībās. Testamenta atzīšana par spēkā stājušos. 1.4. Uzaicinājuma sludinājums, tā nozīme. 2. Pārstāvības tiesība (CL 408.pants) un mantošanas tiesību transmisija (CL695.pants) . Substitūcija (CL 477.pants).

2. lekcija 3. Likumiskās mantošanas problēmas (Laulāto kopmantas problēma mantojuma tiesību kontekstā. Pieauguma tiesība un radniecības pakāpes).

2. lekcija 4.Testamentārās mantošanas problēmas. 4.1. Neatraidāmo mantinieku un neatņemamas daļas institūts (formālā un materiālā neatraidāmo mantinieku tiesību institūtu izpratne, neatraidāmo un testamentāro mantinieku interešu sadursme, neatraidāmo mantinieku tiesību realizācija saskaņā ar jauno mantojuma lietu izskatīšanas kārtību). 4.2. Legāts un ar to saistītās problēmas Latvijas mantojuma tiesībās (legāta priekšmets, legāta tiesiskā konstrukcija Latvijas mantojuma tiesībās, legatāra un mantinieka nošķiršana, legāta novēlējumu robežas, legāta pieņemšana, mantojuma atstājēja kreditoru interešu aizsardzība, legāta novēlējumu izpilde). 4.3. Testamenta apstrīdēšana (mantojuma tiesību transmisijas piemērošana testamenta apstrīdēšanā).

Literatūra • Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības. Sastādījuši R.Krauze unZ.Gencs. Rīga, Mans īpašums, 1997. • Z.Gencs. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs. Rīga, ,,TNA", 2002. • Zalamans Tulbovics. Juridiskas personas mantotspēja. Rīga, 1939. • E.Kalniņš. Par laulāto kopmantas prezumpcijām. LV. • Gunta Višņakova. Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. LV. • M.Paļčikovska. Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums.LV. • Jānis Krūmiņš, ,,Tiesu prakse strīdos par laulāto mantas dalīšanu" (JuristaVārds, 24.02.2004 Nr.7 (312). • A.Rotbergs. Testēšanas brīvības ierobežojumi. Rīga, 1935. • H.B.BaBин. O нeкотopых важньейших моментах легатарного права. С-Петербург, 1914. • M.Paļčikovska. Par legāta institūciju mantojuma tiesībās. LV. • V.Bukovskis. Testamenta spēku apstrīdošu prasību sūdzību juridiskā konstrukcija. Rīga, 1930.

Papildliteratūra • V.Lange. Neatraidāmie mantinieki. Rīga, 1937. • Juris Dzelme. Par laulāto atsevišķās mantas tiesisko stāvokli Civillikumā. LV. • E.Briedis. Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu. LV. • Д.В.Дождев. Римское частное право, под редакцией В.С. Нерсесянца. Издательская группа «ИНФРА М - HOPMA», Mocквa, 1997. • K.Čakste. Civiltiesības. 1940.g. Manuskripts. • И. M. Тютрюмовъ. Гражданское право. Тарту, типография Г.Лаакмань, 1927. • Rainer Frank. Erbrecht. München, 2000. • B.Буковский. Сводъ гражданскихъ узаконений губерний Прибалтийскихъ, с продолжением 1912 - 1914 г.г. и с разъяснениями, томъ I, Рига, 1914. • И.М. Тютрюмовъ. Гражданское право. Тарту, типография Г. Лаакманъ, 1927. • C.Erdmann. System des Privatrechts der Ostseeprovinzen Liv-, Est- undCurland, dritter Band, Riga, KymmeVs Verlag, 1892.

Uzdevumi lekciju kursā "Mantojuma tiesību aktuālās problēmas" 2.tēma. Saulītis, kurš miris 2004.gada 13.martā, visu savu mantu ar 1979.gadā taisītu testamentu novēlēja meitai Inai. Meita iesniedz zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu, atzīšanu par spēkā stājušos un apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Pretenzijas uz mantojumu piesaka mirušā Saulīša sieva Marta un dēls Andrejs, norādot, ka viņi ir neatraidāmie mantinieki un viņiem izdodamas piekrītošās neatņemamās daļas, kā arī Saulīša agrāk mirušā dēla Kārļa (miris 2001.gada 15.novembrī) sieva Lauma un pilngadīgais dēls Aivars, norādot, ka viņiem kā Kārļa mantiniekiem ir tiesības saņemt Kārlim piekrītošo daļu. Jautājumi: Vai Martas un Andreja norādītais mantošanas pamats ir pareizs un vai viņi ir tiesīgi saņemt mantojumu? Vai Laumai un Aivaram ir tiesības mantot, ja jā – tad kāpēc un kādu daļu (katram), ja nē – tad kāpēc? Kā mainītos kāzusa atrisinājums, ja tāda paša satura testamentu Saulītis būtu taisījis 2000.gadā?

2004.gada 12.martā atklājās mantojums uz Kārļa Zariņa atstāto mantu - nekustamo īpašumu Jūrmalā un noguldījumiem kredītiestādēs. Kārļa Zariņa vienīgais dēls Ainārs, nepaspējis izteikties par viņam pienākošos mantojumu, mirst pāris mēnešus vēlāk, 2004.gada 5.maijā. Mantot nekustamo īpašumu vēlas Aināra pārdzīvojusī laulātā Zane. Kārļa Zariņa laulātā mirusi 1999.gada decembrī. Jautājumi: Vai Zane var apstiprināties mantojuma tiesībās uz Kārļa Zariņa atstāto mantojumu? Risinājuma materiāli un procesuāli tiesiskais pamatojums; Kādā termiņā Zanei ir jāizsaka mantojuma pieņemšanas gribas izteikums, no kura brīža šis termiņš ir skaitāms? Kāds ir tiesiskais risinājums, ja Ainārs mirst pēc tam, kad jau faktiski pieņēmis sava tēva mantojumu?

Edgars ar testamentu novēlēja visu savu mantu sievai Kristīnei un dēlam Jānim, karam ½ domājamo daļu. Testamentā neminēts palika Edgara dēls Olafs. Edgara dēls Mārcis ir miris pirms sava tēva un viņam ir pilngadīga meita Elza. Trīs mēnešus pēc Edgara nāves autokatastrofā iet bojā Olafs. Uz Edgara mantojumu piesakās: • sieva Kristīne un dēls Jānis saskaņā ar testamentāro novēlējumu; • dēla Olafa pilngadīgais dēls Juris un sieva Lita kā Olafa neatraidāmie mantinieki; • Mārča meita Elza kā Mārča neatraidāmā mantiniece. Jautājumi: Kam un uz kāda pamata ir tiesības mantot Edgara atstāto mantojumu? Kādu daļu un kāpēc saņemtu Edgara dēlā Mārča pārdzīvojusī laulātā Ieva, ja pieteiktu pretenzijas uz Edgara mantojumu? Kā mainītos Edgara mantojuma sadale, ja pretenzijas uz Edgara mantojumu pieteiktu arī Edgara brālis Alvis?

Maija Kārkliņa ar 2005.gada 12.janvārī taisītu hologrāfisko testamentu novēlēja savu nekustamo īpašumu „Saulītes”, kas atrodas Liepājas rajona Grobiņas pagastā, savam dzīvesdraugam Jānim Cīrulim. 2006.gada 8.novembrī Maija Kārkliņa ieradās Liepājā pie zvērināta notāra un nodeva savu 2005.gada 12.janvāra testamentu glabāšanā, taču tā kā uz konkrēto brīdi nebija iespējams pieaicināt lieciniekus, testamenta nodošana glabāšanā notika bez liecinieku klātbūtnes, par ko zvērināts notārs Maiju Kārkliņu brīdināja. Maija Kārkliņa mirusi 2006.gada 18.decembrī. Pēc mantojuma atklāšanās tika konstatēts, ka citas mantas, izņemot to, kas minētas testamentā un vēl sadzīves mantas un mēbeles, mantojumā nav. Testamentā bez novēlējuma par labu Jānim Cīrulim - ir noteikts, ka nekustamā īpašuma „Saulītes” vērtība ir Ls 90 000; - testamentārajam mantiniekam ir uzlikts par pienākumu izmaksāt Ls 50 000 Maijas Kārkliņas tēvam Harijam 5 gadu laikā no mantojuma pieņemšanas dienas, par naudas izmaksas grafiku savstarpēji vienojoties.

Testamentu apstrīd tēvs Harijs, norādot, ka - ir pārkāptas Notariāta likuma 84.panta prasības, kādēļ testaments nav spēkā visā tā sastāvā (pārkāptas testamenta formas prasības); - viņš ir neatraidāmais mantinieks, kādēļ viņam pienākas atbilstoša domājamā daļa no nekustamā īpašuma un tāpēc saņemt šīs mantojuma daļas vērtību naudā viņš nevēlas. Testamentārais mantinieks Jānis Cīrulis nepiekrīt testamenta grozīšanai un paskaidro, ka Ls 50 000 izmaksu skaidrā naudā uzreiz nevarot veikt, piekristu to izdarīt 5 gadu laikā, piedāvā tēvam sadalīt visu summu, katru gadu izmaksājot Ls 10 000. Citu radinieku, kam būtu tiesības uz Maijas Kārkliņas atstāto mantojumu, Maijai Kārkliņai nav.

Jautājumi: • Vai Maijas Kārkliņas testaments ir publisks vai privāts testaments? 2) Vai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem testamenta nodošana glabāšanā var notikt bez liecinieku pieaicināšanas? 3) Kāda ir nozīme apstāklim, ka zvērināts notārs brīdināja Maiju Kārkliņu par to, ka nav iespējams pieaicināt lieciniekus? 4) Vai Jānim Cīrulim uzliktais pienākums – naudas izmaksa Maijas Kārkliņa tēvam – ir tiesisks? 5) Vai tēva minētie argumenti ir pamatoti un apmierināmi? 6) Jūsu risinājums situācijai. Literatūra: Mantojuma tiesību komentāri (R.Krauze; Z.Gencs); Mantošana (Z.Gencs); Mantojumu lietu kārtošana (J.Drande, 1937., R.)

3.1.tēma. 2004.gada 11.augustā atklājās mantojums uz Pētera Ozola atstāto mantojumu. Uz mantojumu piesakās Pētera abi dēli un pārdzīvojusī laulātā Vilma Ozola. Mantojuma lietas izskatīšanas gaitā atklājās, ka nekustamais īpašums, kas Zemesgrāmatā reģistrēts uz Pētera Ozola vārda (bez atzīmes, ka tā ir viņa atsevišķā manta) ir iegūts laulības kopdzīves laikā. Pārdzīvojusī laulātā uzskata, ka īpašums ir laulāto kopmanta un no tā izdalāma viņai piederošā kopmantas daļa. Šādam uzskatam iebilst abi Pētera dēli. Jautājumi: a) Kāds ir tiesiskais risinājums un tā normatīvais pamatojums:a.l)Vilmas Ozolas interešu aizsardzībai; a.2) Pētera dēlu interešu aizsardzībai. b) Kāds ir tiesiskais risinājums un tā normatīvais pamatojums, ja nekustamais īpašums reģistrēts uz pārdzīvojušās laulātās Vilmas Ozolas vārda.

Literatūra: E.Kalniņš "Par laulāto kopmantas prezumpcijām" Juris Dzelme "Par laulāto atsevišķās mantas tiesisko stāvokli Civillikumā" Gunta Višņakova "Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām" (daļēji atbildes raksts E.Kalniņam); M.Paļčikovska "Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums" E.Briedis "Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu".

3.2.tēma. Pēc K.Pētersona nāves uz viņa atstāto mantojumu piesakās viņa dēls Jānis. K.Pētersona meita Anna paziņo, ka viņa atraida viņai pienākošos tēva mantojuma daļu. Annai ir divi bērni Rūdolfs un Kaspars. Jautājums: Kam ir tiesības uz K.Pētersona atstāto mantojumu? Atbildi pamatot. Literatūra: Mantojuma tiesību komentāri (R.Krauze; Z.Gencs); Mantošana (Z.Gencs); B.Буковский. Сводъ гражданскихъ узаконений губерний Прибалтийскихъ, с продолжением 1912 - 1914 г.г. и с разъяснениями, томъ I, Рига, 1914. H. M. Тютрюмовъ. Гражданское право. Тарту, типография Г. Лаакманъ, 1927. C.Erdmann. System des Privatrechts der Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Curland, dritter Band, Riga, KymmeVs Verlag, 1892.

4.1.tēma. Valdis Kļava ar testamentu novēlējis visu savu mantojumu savam draugam Pēterim. Testamentā nekas nav minēts par Valda Kļavas meitu Aiju, kura kā sava tēva neatraidāmā mantiniece pieprasa sev neatņemamo daļu. Mantojums sastāv no nekustamā īpašuma, kura vērtība ir Ls 10 000. Mantojuma atstājējam palikušas arī neizpildītas parāda saistības pret kredītiestādi Ls 2000 apmērā. Jautājums: Kādā veidā Valda Kļavas meitai Aijai ir izsniedzama neatņemamā daļa? Risinājuma materiāli un procesuāli tiesiskais pamatojums.

1996.gada 12.martā Anna Vaivare noslēgusi ar savu meitu Aneti dāvinājuma līgumu, saskaņā ar kuru uzdāvinājusi Anetei visu savu nekustamo īpašumu Ķekavā, kas sastāv no namīpašuma un 24 ha zemes. Cita īpašuma Annai nav. Anna mirst 2001.gadā. Annai ir vēl arī otra meita Zane, kura kopš 1995.gada nedzīvo Latvijā. 2004.gadā, balstoties uz Civillikuma 1922.pantu, Zane ceļ pret Aneti prasību par viņai pienākošās neatņemamās daļas izsniegšanu, prasot viņai atzīt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 1/4 domājamās daļas apmērā. Jautājums: Vai pret Aneti celtā prasība ir atzīstama par mantojuma prasību? Kādi ir mantojuma prasības celšanas priekšnoteikumi (kas var celt mantojuma prasību un kādos termiņos)? Vai neatņemamā daļa ir izsniedzama un vai tā ir izsniedzama īpašuma tiesību veidā? Literatūra: Romiešu tiesības. V.Lange. Neatraidāmie mantinieki. A.Rotbergs. Testēšanas brīvības ierobežojumi. K.Čakste.Civiltiesības. H. M. Тютрюмовъ. Гражданское право. Тарту, типография Г. Лаакманъ, 1927. Rainer Frank. Erbrecht.

4.2.tēma. Mirusī Ingrīda Lāce, atstājusi testamentu, kurā teikts: "Par savu mantinieci ieceļu meitu Ilzi. Savam vīram novēlu man piederošo vasarnīcu Gaujienā, bet automašīnu manam dēlam Atim". Izskatot lietu par Ingrīdas Lāces pēdējās gribas rīkojuma aktu atzīšanu par spēkā stājušos, atklājas, ka Ingrīdai Lācei ir parāda saistības pret Verneru Buku Ls 8 000 Ls apmērā. Mantojuma aktīva kopējā vērtība ir Ls 11 000, tsk., vasarnīcas vērtība Ls 3000, automašīnas vērtība Ls 1 000. Jautājumi: Kādas tiesības un pienākumus saistībā ar Ingrīdas Lāces atstāto mantojumu iegūst uzdevumā minētās personas? Vai vasarnīca Gaujienā un automašīna ir atzīstama par legātu? Vai Verners Buks var vērst savu prasījumu par parāda atmaksu pret Ingrīdas Lāces vīru un dēlu? Literatūra: Romiešu tiesības; Mantojuma tiesību komentāri (R.Krauze; Z.Gencs); Mantošana (Z.Gencs); M.Paļčikovska. Par legāta institūciju mantojuma tiesībās. H.B.BaBин. O нeкотopых важньейших моментах легатарного права. B.Буковский. Сводъ гражданскихъ узаконений губерний Прибалтийскихъ, с продолжением 1912 - 1914 г.г. и с разъяснениями, томъ I, Рига, 1914.

Pieauguma tiesība CL 830.pants: Ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem līdzmantiniekiem. Pieauguma tiesība nav piemērojama, ja atkritušam mantiniekam ir substitūts, vai ja viņš jau pēc aicinājuma mantot nomirst un viņa tiesība ir pārgājusi uz viņa mantiniekiem. Pieauguma tiesība, mantojot pēc likuma CL 834.pants: Mantojot pēc likuma, atbrīvojusies mantojuma daļapiekrīt tiem līdzmantiniekiem, kas to būtu dabūjuši, ja atkritušā mantinieka nemaz nebūtu bijis, un šo daļu viņi sadala samērā ar savām mantojuma daļām. Likumiskais mantinieks, kura dalība mantojumā aprobežota ar stingri noteiktu daļu (pārdzīvojušais laulātais, neatraidāmais mantinieks), nevar nekad dabūt vairāk par to arī pēc pieauguma tiesības (Z.Gencs). Šis princips piemērojams arī pieauguma tiesībā, mantojot pēc testamenta. CL 393.pants: Laulātais saņem bērna daļu, ja palikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet ja bērnu ir četri vai vairāk – ceturto daļu.

Pēc viena bērna atteikšanās, katra bērna daļa pieaug no 3/20 uz 3/16 (3/20:4+3/20), bet laulātā daļa nemainās, jo laulātā daļa ir aprobežota ar likumā noteikto.

Vienam bērnam atsakoties no mantojuma, otra bērna un laulātā daļas pieaugs no 1/3 uz ½ katram, jo saskaņā ar CL 393.pantu, laulātā daļa ir tāda pati kā bērniem.

CL 835.pants: Ja daži no kopīgā mantojuma likumiskiem mantiniekiem manto pēc galvām, bet citi pēc ciltīm (411.p.), tad, atkrītot kādam no pirmajiem, viņa daļa sadalāma pēc cilšu skaita; bet ja atkrīt kāds no tiem, kuri manto pēc ciltīm, tad viņa daļa piekrīt, pēc pieauguma tiesības, tās pašas cilts piederīgiem, un tikai tad, ja tādu nav, pāriet uz pārējām ciltīm. Šis pants regulē pieauguma tiesības piemērošanu gadījumos, ja daži no kopīgā mantojuma likumiskiem mantiniekiem manto pēc galvām, bet citi pēc ciltīm un atkrīt: - kāds no tiem, kas manto pēc galvām; - kāds no tiem, kas manto pēc ciltīm. Mantojuma dalīšana pēc galvām nozīmē mantojuma dalīšanu pēc personu skaita vienlīdzīgās daļās. Par cilti sauc no vienas kopējas trešās personas cēlušos radinieku kopību (CL 209.pants). ____________________________ CL 411.pants: Kad piemērojama pārstāvības tiesība (408. un 409.p.), mantojums dalāms nevis pēc personu, bet gan pēc cilšu skaita, t.i., visi pārstāvamā pēcnācēji dabū kopā to mantojuma daļu, kuru būtu dabūjis mirušais tēvs vai māte, ja tie būtu vēl dzīvi aicinot mantot.

Ja atkrīt kāds no tiem, kas manto pēc galvām, tad viņa daļa saskaņā ar CL 835.pantu sadalāma pēc cilšu skaita. Vienam dēlam atsakoties no mantojuma, trešā dēla daļa pieaugs no 1/3 uz ½, bet katras mazmeitas daļa – no 1/6 uz ¼.

Ja atkrīt kāds no tiem, kuri manto pēc ciltīm, tad viņa daļa saskaņā ar CL 835.pantu piekrīt tās pašas cilts piederīgajiem, un tikai tad, ja tādu nav pāriet uz pārējām ciltīm. Ja no mantojuma atteiksies viena no mazmeitām, tad otras daļa pieaugs no 1/6 uz 1/3, bet dēliem mantojuma daļas nemainīsies.

Testamentārās mantošanas problēmas Neatraidāmo mantinieku un neatņemamās daļas institūts Formālā neatraidāmo mantinieku izpratne - testatoram, taisot testamentu, tajā katrā ziņā jāmin ar saviem vistuvākajiem mantiniekiem kādā daļā no mantojuma, vai arī jāizslēdz šīs personas no mantojuma, šīs prasības neievērošana padarīja testamentu par nederīgu (romiešu tiesības). Vēlāk Prētora tiesības sistēmu pārveidoja, papildinot neatraidāmo mantinieku loku (nosakot, ka visi bērni ir vienlīdzīgi – iekļaujot adoptētos) un nosakot, ka apietie (neminētie) neatraidāmie mantinieki varēja griezties pie Prētora ar lūgumu apstiprināties mantojuma tiesībās pretēji testamentam, un iegūstot tik daudz, cik būtu saņēmuši, ja testamenta vispār nebūtu. Materiālā neatraidāmo mantinieku izpratne – atsakoties no neatraidāmo mantinieku formālām tiesībām, tika ieviests neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas institūts, kas neatraidāmiem mantiniekiem deva iespēju saņemt no testamentāriem mantiniekiem ekonomiski novērtējamu daļu, bet tādēļ nepadarīja šīs personas par mantiniekiem.

Neatraidāmie mantinieki un neatņemamā daļā CL izpratnē CL 423.pants: Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie. CL 424.pants: Neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot līdzi atteikušos mantotāju. CL 425.pants: Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. Neatņemamā daļā ieskaita tiklab to, ko testators atstājis mantiniekam kā mantojumu vai legātu, kā arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā, ja uz saņemto attiecas pievienojuma pienākums (757. un turpm.p.). Neatņemamo daļu aprēķina no testatora skaidras mantas, atskaitot visus viņa parādus. CL 426.pants: Neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai apgrūtināt ar legātiem vai citām nastām. Šādi blakus noteikumi nav spēkā.

CL ieviestie termini nav atbilstoši normās ietvertai būtībai – nav paredzētas neatraidāmo mantinieku tiesības noteikti tikt apveltītiem ar zināmu mantojuma daļu un nav uzlikts testatoram par pienākumu šos mantiniekus noteikti izslēgt no mantojuma. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka CL, sekojot Vācijas tiesību paraugam, ir ieviests materiālais neatņemamās daļas institūts. Līdz ar to, lai arī CL pastāv jēdziens “neatraidāmie mantinieki”, ar to ir saprotamas personas, kurām ir tiesības saņemt ½ no likumiskās daļas vērtības, jo likums tām nekur nepiešķir neatraidāmo mantinieku tiesības. Tādējādi neatraidāmais mantinieks Civillikuma izpratnē nav atzīstams par mantinieku, kas saņem mantojumu – visu mirušai personai piederējušo tiesību un pienākumu kopību - ,un viņš nevar pieprasīt mantojumu kā tādu.

Legāti CL 500.pants: Ja kādam novēlēts nevis viss mantojums, ne arī tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets, tad novēlējumu sauc par legātu, bet to, kam tas novēlēts, par legātāru. CL 501.pants: Legātu var piešķirt testamentā vai nu tieši, vai uzlikt to izpildīt mantiniekam vai citam legātāram. CL 502.pants: Par legāta priekšmetu var būt viss tas, kas pēc savas dabas vai pēc likuma nav izņemts no apgrozības, vienalga, vai tā ir atsevišķa ķermeniska vai bezķermeniska lieta, vai lietu kopība. Arī tiesība uz legāta izpildītāja personīgu darbību var būt par legāta priekšmetu. CL 503.pants: Piešķirot legātu nedrīkst aizskart neatraidāmo mantinieku tiesības. Legāts labums aktīvs legatārs tīrā labuma guvējs legatārs navmantinieks.

Atsevišķie legātu veidi: • noteikti apzīmētas lietas; • atvietojamas (šķiras) lietas; • tiesības uz legāta izpildītāja personīgu darbību; • ienākumi no nekustamā īpašuma; • uztura legāts; • dzīvokļa legāts; • lietojuma tiesību legāts; • saistību tiesību legāts.

Legatārs nav mantinieks un nav atbildīgs par mantojuma atstājēja parādiem, taču legatāra tiesības ir aprobežotas par labu neatraidāmajam mantiniekam un citam legatāram: CL 580.pants: Ja no mantojuma nepietiek visu legātu izpildīšanai, tad visi legāti samērīgi samazināmi. CL 581.pants: Ja mantojums pārāk apgrūtināts legātiem, tad neatraidāmie mantinieki var ņemt no legatāriem samērīgu atvilkumu tādā apmērā, lai viņiem pašiem paliktu likumā noteiktā neatņemamā daļa. CL 582.pants: Ja tāda legāta priekšmets, kas atņem vai samazina neatraidāmam mantiniekam neatņemamo daļu, ir uzturs vai citi termiņa devumi, kā arī kāda lietošanas tiesība, tad šāda legāta vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu ar likumiskiem procentiem (1765.p.), bet ja tāds legāts piešķirts juridiskai personai, tad šī summa aprēķināma kapitalizējot ikgadējos devumus ar četriem procentiem. Izņēmums no vispārīgā noteikuma, ka legatāram nav jāpiedalās mantojuma atstājēja parādu segšanā: CL 583.pants: Legatāriem nav jāpiedalās mantojuma atstājēja parādu samaksā. Bet ja legāti pārsniedz mantojuma vērtību un pie tam nav tieša mantinieka, tad no viņiem ņemams samērīgs atvilkums minēto parādu samaksai.

Prof.K.Ērdmanis – mantojuma atstājēja kreditoru prasības apmierināmas pirmām kārtām un tikai tad legatāru. Senators R.Krauze - ja legatāru prasības no atlikušā mantojuma nav iespējams apmierināt, tad mantiniekam jāatbild ar savu īpašumu tikai tādā gadījumā, ja viņš nav pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību. Legatāriem jāpakļaujas inventāra tiesības priekšrocībai. CL 583.pants ir gandrīz analoģisks VCLK 2666.pantam, izņemot norādi, ka “jo mantojuma atstājēja kreditoriem katrā gadījuma ir priekšroka pret legatāriem”. Turklāt, netika iekļauts arī VCLK 2313.panta noteikums, ka legāts izpildāms no mantojuma tīrā atlikuma (pēc mantojumā ietilpstošo parādu dzēšanas un neatraidāmo mantinieku prasījumu apmierināšanas) (Z.Gencs). Ievērojot CL 583.panta redakciju, tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja mantinieks ir pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, bet mantojuma nepietiek, lai nomaksātu visus mantojuma atstājēja parādus, pretenzijas pret legatāriem neapmierinātie kreditori tomēr nevar celt (R.Krauze).

Testamenta apstrīdēšana CL 636.pants: Katru testamentu, kas neatbilst kādam likuma noteikumam, ieinteresētās personas (637.p.) var apstrīdēt. CL 637.pants: Apstrīdēt testamentu var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Tos rīkojumus, kurus minētās personas nav apstrīdējušas, vai kuriem viņas piekritušas, vai kurus viņas apstrīdēt nokavējušas, vai arī uz kuriem viņas kaut kā citādi zaudējušas tiesību, attālākie radinieki vairs nevar apstrīdēt. Tiesība apstrīdēt testamentu personiska tiesība nav pienākums nepāriet transmisijas kārtībā. Prasības tiesības uz neatņemamo daļu nepāriet uz mantinieka mantiniekiem mantošanas transmisijas kārtībā. Tikai tad, ja neatraidāmā mantinieka mantinieks pats ir neatraidāmais mantinieks mantojuma atstājējam, viņš var pieprasīt neatņemamo daļu (Z.Gencs; AT plēnuma 1995.gada 27.marta lēmums Nr.1 “Par likuma piemērošanu mantojuma lietās”).

Laulāto mantiskās attiecības CL 89.pants: Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā (91.p.). Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta. CL 90.pants: Katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu – kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto. Abu laulāto kopīgo mantu (89.p. 2.d.) laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana. Trešo personu interesēs pieņemams, ka rīcībai ar kustamo mantu šāda piekrišana bijusi, izņemot gadījumus, kad trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka piekrišanas nav bijis vai ka manta, ar kuru viens laulātais rīkojies, ir tāda, kas acīmredzami pieder otram laulātajam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

CL 91.pants: Katra laulātā atsevišķa manta ir: 1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.-4.) punktos minētā manta. Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās. CL 93.pants: Laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāglabā. Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā. (2002.gada 12.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

Pie 4.1.tēmas 2.kāzusa: CL 1922.pants: Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm.p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. CL 1923.pants: Ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni, tad viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs vēlāk dzimušo bērnu neatņemamām daļām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

"MANTOJUMA TIESĪBU AKTUĀLĀS PROBLĒMAS "