Vienotība” un GfK aptauja – polittehnoloģiska inovācija vai socioloģiska aptauja

1. Vienotība” un GfK aptauja – polittehnoloģiska inovācija vai socioloģiska aptauja Latvijas Sociologu Asociācija Preses konference Rīgā, Lomonosova ielā 1A, LU SZF Jesajas Berlina auditorijā plkst. 16.30 2010. gada 29. septembris

2. Latvijas Sociologu asociācija: • Biedrība dibināta 1989.gadā; • 68 biedri no dažādām akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām (LU, Filozofijas un socioloģijas institūts, Stradiņa universitāte, FACTUM, SKDS, Baltijas sociālo zinātņu institūts, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte u.c.); Pasaules Sociologu asociācijas dalīborganizācija.

3. LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteja: • Darbojas saskaņā ar Latvijas Sociologu asociācijas profesionālās darbības kodeksu sociālo un tirgus pētījumu veikšanai* (pieņemts 2008. gadā) • Pieci komitejas locekļi ievēlēti aizklātās vēlēšanās uz diviem gadiem; • Komitejas locekļi – Aivars Tabuns (priekšsēdētājs), Mareks Niklass (vietnieks), Baiba Bela, Lelde Kāpiņa un Ritma Rungule. • *Avots: www.sociologija.lv

4. ESOMAR (EuropeanSocietyforOpinionandMarketingresearch) – starptautiska profesionālā asociācija, kura dibināta 1948.gadā un kura apvieno 4600 biedru 100 valstīs. ESOMAR mērķis ir veicināt plašāku sabiedriskās domās un mārketinga pētījumu izmantošanu. GfKCustomResearchBaltic direktore Iluta Skrūzkalne ir ESOMAR biedrs, taču nav LSA biedre. LSA Profesionālās darbības kodekss sociālo un tirgus pētījumu veikšanai ESOMAR biedram nav saistošs. ESOMAR biedram ir saistošs ICC/ESOMAR starptautiskais kodekss tirgus un sociāliem pētījumiem (ICC/ESOMAR International Code on Market and Social Research) Avots: www.esomar.org

5. Preses konferences mērķis: Iepazīstināt žurnālistus un sabiedrību ar LSA PDIK viedokli par to, kā būtu jāinterpretē politisko partiju apvienības “Vienotība” un GfK Custom Research Baltic aptauja, tajā izmantotās metodes un iegūtie rezultāti. Centrālais jautājums – vai tā ir vai nav socioloģiska aptauja.

6. Spiediena aptaujas (push poll) pazīmes: • Liels aptaujāto skaits; • Aptaujas anketā iekļauts neliels skaits jautājumu (parasti viens vai divi jautājumi); • Netiek reģistrētas būtiskas izlases kopumu raksturojošas respondentu demogrāfiskās pazīmes (vecums, dzimums, nodarbošanās, ģeogrāfiskā atrašanās vieta u.tml.); • Uzvedinoši jautājumu formulējumi; • Netiek reģistrētas respondentu atbildes “nezinu”, “nepiedalīšos vēlēšanās”, kā arī to cilvēku skaits (non-response), kas atteicās piedalīties aptaujā; • Politisko oponentu raksturošanai izmantoti neglaimojoši formulējumi vai nepatiesi apgalvojumi. • Avoti: • http://www.aapor.org/AAPOR_Statements_on_Push_POlls.htm • http://www.esomar.org/index.php/faq.html

7. ESOMAR* “sabiedriskās domas aptaujas” (opinion poll) definīcija: • “Sabiedriskās domas aptauja ir zinātniska un reprezentatīva aptauja, kura ir veidota, lai noskaidrotu kādas specifiskas grupas viedokli.” • Zinātniskas un reprezentatīvas aptaujas pazīmes: • Respondenti ir izvēlēti atbilstoši skaidri formulētiem kritērijiem, lai nodrošinātu reprezentivitāti; • Aptaujā iekļauto jautājumu formulējumi ir līdzsvaroti (in a balanced way). • Avots:www.esomar.org

8. Kā iegūt reprezentatīvu izlasi: • Nejauša izlase (Piemērs. Pētnieciskā organizācija izmanto nejauši izvēlētus telefonnumurus vai e-pasta adreses no kataloga vai saraksta, dodas uz nejauši izvēlētām mājas vai dzīvokļa adresēm, lai veiktu tiešās intervijas); • Kvotu izlase (Piemērs. Pētnieciskā organizācija, piemēram, no klientu datubāzes atlasa noteiktu skaitu respondentu pēc izvēlētajām pazīmēm (vecuma, dzimuma u.tml.). • Avots: www.esomar.org

9. Interneta aptaujas trūkumi: Ja netiek ierobežota respondentu piekļuva vietnei (nav respondentu reģistrācijas, netiek ierobežota piekļuve no vienas un tās pašas IP adreses), kur iespējams aizpildīt aptaujas anketu, var iegūt tendenciozu respondentu izlasi (pašizlasi). Šādās aptaujās parasti piedalās cilvēki, kuri ir īpaši motivēti vai kuriem ir noteikts viedoklis kādā jautājumā; Šādā aptaujās reti kad tiek iegūta papildus informācija par respondentu, piemēram, viņa dzimumu un vecumu, tādējādi liedzot gūt priekšstatu par izlasi un tās struktūru. Avots:www.esomar.org

10. Partiju apvienības “Vienotība” un GfK Custom Research Baltic aptaujas raksturojošās pazīmes: • Sabiedriskās domas aptaujām netipiski liels aptaujāto skaits (173 318); • Aptaujas anketā iekļauts tikai viens jautājums par respondentu izvēli par vienu vai otru Ministru prezidenta kandidātu; • Reģistrētas trīs respondentu demogrāfiskās pazīmes – dzimums, vecums, LR pilsoņa statuss, nav reģistrētas citas pazīmes, piemēram, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, (Rīga, Latgale u.tml.), etniskā piederība. • Nav reģistrētas respondentu atbildes “nezinu”, “nepiedalīšos vēlēšanās”, kā arī to cilvēku skaits, kas atteicās piedalīties aptaujā; • Nesabalansēts jautājuma formulējums - abu politiķu izredzes kļūt par Ministru prezidentu raksturotas ar dažādu vārdu („būs” un „var kļūt”) palīdzību.

12. LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteja ir saņēmusi skaidrojumu par politisko partiju apvienības “Vienotība” finansēto un GFK Custom Research Baltic veikto aptauju no: • GfK Custom Rearch Baltic (Latvija); • Politisko partiju apvienības “Vienotība”; • Četriem ārējiem ekspertiem Latvijā (komunikācijas vai politikas zinātņu doktori); • ESOMAR; • GfK Group (Vācija).

13. GfKCustomResearchBaltic sniegto atbilžu īss atreferējums: • Atbilžu variantus “nezinu” vai “neviens no kandidātiem” netika iekļauts, jo tāda ir bijusi partiju apvienības “Vienotība” prasība; • Nav uzskaitīta nerespondence (cilvēku skaits, kas atteicās piedalīties aptaujā), jo aptaujas rezultāti nav attiecināmi uz Latvijas vēlētāju kopumu; • Jautājums par respondenta dzīvesvietu netika iekļauts, jo pasūtītājam nav nepieciešamības pēc šādiem datiem; • Aptaujas rezultāti nereprezentē Latvijas vēlētāju ģenerālās kopas viedokli. • Citāts no GfK CRB vēstules “...šīs aptaujas rezultāti tiek attiecināti tikai un vienīgi uz aptaujātajiem, bet netiek vispārināti ne attiecībā uz Latvijas vēlētāju ģenerālo kopu, ne arī attiecībā uz jebkuru citu ģenerālo kopu, izņemot pašus aptaujāto.”

14. Partiju apvienības “Vienotība” sniegto atbilžu īss atreferējums: • GfK CRB ir informējusi partiju apvienību par nepieciešamību iekļaut atbilžu variantus “nezinu” un “nevēlos atbildēt”; • Partiju apvienību interesē tikai to cilvēku atbildes, kuriem ir viedoklis par uzdoto jautājumu; • Partiju apvienībai nav nepieciešami papildus dati par respondentu; • GfK CRB nav tiesību izpaust interneta aptaujas demogrāfisko atbilžu sadalījumu, jo tas ir pasūtītāja (t.i.Vienotības) īpašums; • GfK CRB rīkojies atbilstoši labākās prakses paraugiem; • Vienotība rīkojās godprātīgi, publiskojot aptaujas rezultātus.

15. GfK, Vienotībai un ekspertiem tika lūgs atbildēt uz jautājumu: “Vai uzskatāt, ka šādi informācijas iegūšanas un publiskošanas veidi veicina socioloģijas un sabiedriskās domas pētniecības nozares prestižu Latvijā? GfK atbilde: Jā, jo aptaujas rezultāti tika komunicēti korekti.

16. Citāts no Vienotības vēstules LSA:

17. Ekspertu vērtējumi (nesaīsināti): Eksperts A: “Tādējādi pilnīgi noteikti rodas un var rasties ievērojams kaitējums socioloģijas un sabiedriskās domas pētniecības nozares prestižam Latvijā. Šādas politiski manipulatīvas, pseidosocioloģiskas aptaujas ir pielīdzināmas nelietīgai labdarības izmantošanai politiskos nolūkos, to īstenošana pārkāpj gan profesionālās, gan vispārējās ētikas robežas” Eksperts B: “Nekorekti veiktu pētījumu rezultātu publiskošana vai korekti veiktu pētījumu nekorekta publiskošana zināmos apstākļos var graut ne tikai socioloģijas, bet sociālo zinātņu prestižu kopumā, kas jau pašlaik ir apdraudēts, ņemot vērā ne viena vien politiķa neglaimojošos publiskos izteikumus par šo jautājumu”. Eksperts C: Jā, jo šajā gadījumā socioloģija (jēdziena „socioloģiskā aptauja” un konkrētās socioloģisko pētījumu firmas vārda pieminēšana) tiek izmantota kā arguments ad vericundiam (apelācijas pie autoritātes) ideoloģiskā diskursa pamatošanai. Eksperts D: “Šādi pētījumi kompromitē socioloģiju un sabiedriskās domas izpēti Latvijā”.

18. LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteja uzskata, ka partiju apvienības “Vienotība” un GfK Custom Research Baltic aptauja ir spiediena aptauja, nevis socioloģiska aptauja. LSA lūgs ESOMAR izvērtēt GfK Custom Research Baltic darbības atbilstību ESOMAR profesionālajiem standartiem. Prezentācija un saistītie materiāli pieejami: http://www.szf.lu.lv/lat/aktualitates/aktualitates/latvijas-universitates-socialo-zinatnu-fakultate-notika-preses-konference-partiju-apvienibas-vienotiba-un-gfk-aptauja-polittehnologiska-inovacija-vai-sociologiska-aptauja/