Latvijas iedzīvotāju aptauja

1. Latvijas iedzīvotāju aptauja 2011.gada februāris (7.aptauja) ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros

2. SATURS Pētījuma apraksts3 Respondentu profils4 GALVENIE REZULTĀTI • Darbinieku psiho-emocionālā stāvokļa pašvērtējums7 • Ikgadējo atvaļinājumu izmantošana9 • Virsstundu darbs11 3.1. Virsstundu darba veikšanas biežums11 3.2. Virsstundu darba apmaksa12 4. Koplīguma esamība14 4.1. Koplīguma esamība darba vietā14 4.2. Koplīguma efektivitāte15 PIELIKUMS • Statistiskās kļūdas novērtēšanas tabula • Aptaujas anketa

3. PĒTĪJUMA APRAKSTS • Pētījuma veicējs: sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS • Aptaujas veikšanas laiks: 17.02.2011. - 03.03.2011. • Ģenerālais kopums: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem - 1043 respondenti • Mērķa grupa: strādājošie Latvijas iedzīvotāji – 534 respondenti • Izlases metode: stratificētā nejaušā izlase • Stratifikācijas pazīmes: administratīvi teritoriālā • Ģeogrāfiskais pārklājums: visi Latvijas reģioni (118 izlases punkti) • Aptaujas metode: tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās • Nerespondences iemesli: - respondents nevēlas atbildēt/ aizņemts: 716 - respondents nav mājās: 307 - slims/ noguris: 55 - neatbilst mērķa grupai: 114 Kopā: 1192 • Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc sekojošām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma

4. RESPONDENTU PROFILS (1)

5. RESPONDENTU PROFILS (2)

6. GALVENIE REZULTĀTI

7. 1. DARBINIEKU PSIHO-EMOCIONĀLĀ STĀVOKĻA PAŠVĒRTĒJUMS a) atbilžu procentuālais sadalījums Gandrīz visi (94%) strādājošie atzinuši, ka, veicot savus darba pienākumus, viņi izjūt nogurumu, turklāt 42% to izjūt bieži. Tāpat arī vairums strādājošo izjūt stresu un pārslodzi darbā (attiecīgi 84% un 77%). Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto darba ņēmēju darbā izjūt arī bezcerības sajūtu un nepatiku pret darbu. Aplūkojot datus dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās, redzams, ka nogurumu vairāk izjūt gados vecāki darba ņēmēji, kā arī publiskajā sektorā strādājošie. Tāpat publiskā sektora darbinieki vairāk saskaras arī ar stresa situācijām. Stress vairāk skar arī vadītājus, iedzīvotājus ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī pēc darba stāža tos, kuri ilgāk nostrādājuši savā esošajā darba vietā. Arī lielāka pārslodze ir darbiniekiem, kuri ilgāk ir nostrādājuši savā darba vietā. Pārslodzi caurmērā biežāk izjūt strādājošie vecumā no 25 līdz 54 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni. Bezcerības sajūtu, pildot savus darba pienākumus, caurmērā biežāk izjūt iedzīvotāji vecuma grupā 35-54 gadi, latviski runājošie, iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni, ārpus Rīgas (citās pilsētās, lauku teritorijās) dzīvojošie, kā arī tie, kuri darba vietā nostrādājuši ilgāk nekā piecus gadus. Lielāka nepatika pret darbu raksturīgāka vīriešiem, gados jaunākiem strādājošajiem (25-44 g.v.), krievvalodīgajiem, iedzīvotājiem ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, privātajā sektorā strādājošajiem un pēc nodarbošanās - fiziska darba strādniekiem.

8. 1. DARBINIEKU PSIHO-EMOCIONĀLĀ STĀVOKĻA PAŠVĒRTĒJUMS b) vidējie novērtējumi dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (1)

9. 2. IKGADĒJO ATVAĻINĀJUMU IZMANTOŠANA a) atbilžu procentuālais sadalījums Strādājošajiem, kuri savā darba vietā ir nostrādājuši vismaz gadu, tika vaicāts, vai viņi ir izmantojuši ikgadējo atvaļinājumu pilnā apmērā. Dati liecina, ka vairums (68%) to ir izdarījuši, tomēr praktiski katrs piektais savu ikgadējo atvaļinājumu nav izmantojis.

10. 2. IKGADĒJO ATVAĻINĀJUMU IZMANTOŠANA b) atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās

11. 3. VIRSSTUNDU DARBS 3.1. Virsstundu darba veikšanas biežums Virsstundas mēdz strādāt kopumā 63% strādājošo, turklāt 19% - bieži. Dati liecina, ka gandrīz 40% strādājošo, kuri mēdz strādāt virsstundas, nesaņem par tām papildus samaksu.

12. 3. VIRSSTUNDU DARBS 3.2. Virsstundu darba apmaksa a) atbilžu procentuālais sadalījums

13. 3. VIRSSTUNDU DARBS 3.2. Virsstundu darba apmaksa b) atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās

14. 4. KOPLĪGUMA ESAMĪBA 4.1. Koplīguma esamība darba vietā 45% strādājošo norādījuši, ka viņu uzņēmumā ir noslēgts darba koplīgums un pārliecinošs vairākums no tiem atzinuši, ka koplīguma esamība uzlabo darba aizsardzības un darba tiesiskās attiecības ar darba devēju.

15. 4. KOPLĪGUMA ESAMĪBA 4.2. Koplīguma efektivitāte

16. PIELIKUMS

17. 1. STATISTISKĀS KĻŪDAS NOVĒRTĒŠANAS TABULA Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Analizējot un interpretējot pētījumā iegūtos rezultātus, to vajadzētu ņemt vērā. Tās atšķirības, kuras iekļaujas statistiskās kļūdas robežās jeb ir mazākas par to, var uzskatīt par nenozīmīgām. Lai noteiktu statistisko mērījuma kļūdu, ir jāzina respondentu skaits attiecīgajā grupā un rezultāts procentos. Izmantojot šos lielumus, tabulas attiecīgajā iedaļā var atrast statistiskās mērījuma kļūdas robežas + / - procentos ar 95% varbūtību.

18. 2. APTAUJAS ANKETA (1)

19. 2. APTAUJAS ANKETA (2)

20. Projektu vadītājaSanda SafonovaE-pasts: sanda.safonova@skds.lvProjektu vadītājas asistentsAndrejs SolopenkoPar lauka darba norisi atbildīgāVineta ZeiferteSKDSsabiedriskās domas pētījumu centrsBaznīcas iela 32-2, Rīga, Latvija, LV-1010 Tālr.: +371 7 312 876, Fakss: +371 7 312 874 E-pasts: skds@skds.lvwww.skds.lv