Ieskats projektu izstrādē Projekta pamatojums Projekts un tā dzīves cikls Problēmu analīze

1. Ieskats projektu izstrādē • Projekta pamatojums • Projekts un tā dzīves cikls • Problēmu analīze • Projekta mērķi • Projekta taustāmais rezultāts produkts/pakalpojums (Output) • Projekta aktivitātes • 6. Ieguldījumi

2. Projekts un tā dzīves cikls • Kas ir projekts? • Vispārējā nozīmē par projektu var uzskatīt jebkuru uzdevumu, kura mērķi ir jāsasniedz ar ierobežotiem resursiem. • Projektu raksturo vairākas pazīmes. Tās ir: • novitāte, • iepriekš formulēts konkrēts mērķis, kurš jāsasniedz, • norobežots laika intervāls, • finansiālo, materiālo un cilvēcisko resursu ierobežojums, • norobežošanos no citiem uzdevumiem un specifiskā projekta organizācija, • samērā augsta kompleksitāte, • koordinācijas problēmas starp dažādu disciplīnu speciālistiem.

3. Kvalitāte Resursi Laiks Izmaksas

4. ISO 10006:2003 projektu aplūko no procesa pozīcijām. Saskaņā ar to projekts ir ” unikāls process, ko veido koordinētu un kontrolēto norišu (darbību) virkne ar sākuma un beigu termiņiem, un kuru realizē, lai sasniegtu specifiskām prasībām atbilstošu mērķi, iekļaujoties šim uzdevumam atvēlētajā laikā, izmaksās un resursu ietvaros”.

5. Produkta attīstības process Izpilde Pirmsprojekta Noslēgums Koncepcija Detalizācija Realizācija ieviešana . . Problēma Specifikācijasproduktam Produkts gatavs ieviešanai Produkts gatavs lietošanai Produkts nodots klientam Noteikts mērķis, kas jāsasniedz Produkts Laiks Izmaksas Projekta dzīves cikla (Life cycle) fāžu modelis

6. Problēma Projekts Projekta starts Projekta izpilde/kontrollings Pirmsprojekta fāze Projekta noslēgums Projekta bāzes plāns Projekta organiz. Projekta identifikācija Projekta formulēšana Projekta uzdevums Projekts noslēgts Projekta rokas grāmata Gatavs produkts Kick-Off Projektu vadīšanas process un tā sastāvdaļās

7. Pirmsprojektu stadijā projektu sagatavošanai ir jāiziet vairāki darbu posmi. Tie ir: • Projektu sagatavošanas plānošana, • Problēmu noteikšana un formulēšana, • Projektu mērķu formulēšana, • Problēmu risinājuma alternatīvu noteikšana, • Problēmu risinājuma iespējamības un realizējamības izvērtēšana • Projekta risinājumu finansiālā izvērtēšana, • Projekta risinājumu ieguvumu izvērtēšana, • Projektu risinājumu risku analīze, • Projektu risinājumu izvēle un pamatojums, • Projektu priekšlikuma sastādīšana un prezentācija, • Projektu uzdevuma sastādīšana un projektu vadītāju izvēle un nolīgšana

8. Problēmas un to analīze Kā problēmu var definēt? Visbiežāk problēmu definē kā nozīmīgu esošā (faktiskā) stāvokļa novirzi no vēlamā stāvokļa kādā objektā. Lai problēmu varētu noteikt, ir jānoskaidro objektā: Faktiskais stāvoklis , Vēlamais stāvoklis, Novirze starp faktisko un vēlamo stāvokli.

9. Problēmu analīze Problēma Problēmu nozīmīguma noteikšana Problēmu cēloņu noskaidrošana Problēmu risinājumi Problēmu formulēšana Problēmu norobežošana Problēmu analīze

10. Latvijas bataljona kaujas grupas spējas neatbilst NATO prasībām. Tā rezultātā cieš Latvijas starptautiskais prestižs, vienība neizpildīs NATO noteiktās prasības un netiks sertificēta, valsts aizsardzība neatbilst prasībām. “NBS rīcībā esošais personāls neatbilst štatu saraksta prasībām pēc speciālistiem, atbilstoši NATO prasībām.” Latvijā VDI ir grūtības ar nelegālā darba spēka apkarošanu. Tā rezultātā pastāv nelegāla darba spēka nodarbinātība, kas provocē nodokļu ieņēmumu apjoma samazināšanas valstī, tai skaitā arī iemaksas sociālajā fondā.

11. Nespēj konkurēt NBS nav militārās tehnikas vad. apmāc. sistēma Trūkst militārās tehnikas vad. Nav modernas MTL bāzes un infrastruktūras. Trūkst sakaru speciālisti Nav motivācijas NBS rīcībā esošais personāls neatbilst štatu saraksta prasībām pēc nodroš. spec., atbilstoši NATO vajadzībām Trūkst sapieri Trūkst inženieri specialisti

12. Konkrētas problēmas (cēloņi). “NBS nav nodrošināta ar militārās tehnikas vadītājiem gan pēc skaita, gan kvalitātes, atbilstoši NATO vajadzībām. “ ‘NBS nav nodrošināta ar sakaru speciālistiem, atbilstoši NATO vajadzībām”. “NBS nav nodrošināta ar inženieriem , atbilstoši NATO prasībām “ utt.

13. Analizējot NBS rīcībā esošā personāla neatbilstību štatu saraksta prasībām pēc nodrošinājuma speciālistiem, var konstatēt šādas apakšproblēmas: “NBS nav nodrošināta ar moderni aprīkotu materiāli tehnisko līdzekļu bāzi, kurā varētu organizēt militārās tehnikas vadītāju apmācību, atbilstoši NATO prasībām”. “NBS nav nodrošināta ar militārās tehnikas vadītāju apmācības sistēmu, atbilstoši NATO prasībām”. “NBS nav izstrādāta personāla motivācijas sistēma, kura veicinātu vēlmi augsti kvalificētiem speciālistiem iesaistīties šajā darbā”, utt. Katra no tām ir viena projekta vērta. Tālāk ir jāizvērtē, šo problēmu risināšanas prioritātei un kārtība.

14. 3. Projekta mērķi Mērķi ir mērogs vai vēlamais stāvoklis, ar kuru varēs izmērīt noteiktā laika punktā un vietā nākotnes rīcības rezultātus. Projekta mērķi nav abstrakta vīzija. To var raksturot kā vēlmes un cerības atrisināt problēmu, kā ietekmi, kuru jārada, kā kritērijus, kuri virzīti uz nākotnes risinājumiem. Projekta mērķi nekad nav pasākumi vai darbības, kuras jāveic , lai problēmu atrisinātu, kā arī nekad nesatur risinājumu priekšlikumus. Mērķi nav uzdevumi. Projektam izvirza gan pamatmērķi (Wider Objective), gan specifisko mērķi ( Specific Project Objective/s).

16. Projektu mērķiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Tie ir: • Konkrētums (Specific), S • Izmērāmība (Measurable), M • Sasniedzamība (Attainable), A • Pieņemamība (Realistic), R • Ierobežotība laikā (Time-bound) .T • Angļu valodas akronīms “SMART”.

17. Izmērāmība nozīmē, ka jābūt skaidri formulētiem mērķa mērīšanas kvantitatīviem vai kvalitatīviem rādītājiem un to lielumiem, kuri nodrošinātu iespējas salīdzināt pašreizējo situāciju ar nākotnes situāciju un novērtēt sistēmas darbības rezultātu atbilstību izvirzītā mērķa sasniegšanā.

18. Mērķu vērtēšana Mērķu noteikšanas posmā svarīgi ir noteikt to vērtēšanas kritērijus unveikt mērķu izvērtēšanu. Mērķiem jābūt kvalitatīvi un kvantitatīvi izmērāmiem un pārbaudāmiem, lai noteiktu, vai tas ir vai nav sasniegts projekta beigās. Ja mērķi formulē šādi: “Skolotāju darba nosacījumu uzlabošana”, tad šāda mērķa sasniegšanu praktiski pārbaudīt nav iespējams. Mērķu sasnieguma līmeņa noteikšanai ir jānosaka indikātori. Indikātori izmēra finansiālo mērķu sasniegšanas pakāpi, piem., pašu kapitāla rentabilitāti (%), pamatkapitāla rentabilitāti (%), ieguldītā kapitāla atmaksāšanas laiku (gados) utt., Indikātori kalpo projekta sasniegumu uzraudzībai.

19. 4. Projekta taustāmais rezultāts produkts/pakalpojums (Output) • Ar projekta mērķu aprakstu iegūstam izejas pozīcijas, lai formulētu problēmas nākotnes konceptuālos risinājumus . Šajā darba ir svarīgi neapstāties pie viena risinājuma, bet meklēt vairākus risinājumus. • Atlasītos problēmu risinājumu alternatīvos variantus tālāk var vērtēt pēc šādiem kritērijiem: • Alternatīvas priekšrocības, • Alternatīvas trūkumi, • Iespējamas izmaksas, • Realizācijas riski

20. Risinājumi Ideja 1 Ideja 2 Idejq 3 Ideja n Ideju vērtējums Ietekme? Lietderība? Cik reāli? Situācijas analīze Inicializētas problēmas Ko dara labi? Ko jāturpina darīt? Kas jāmaina? Kas jāizslēdz? Mērķis Pārēja no mērķiem uz risinājumiem

21. Katrai alternatīvai ir savs produkts. Piemēram, “Izveidot jaunu maģistru studiju programmu XY “. Produkts -“Maģistra studiju programma XY Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem”.

22. 5. Aktivitātes Aktivitātes ir darbi, kuri jāveic , lai produktu iegūtu. Katru aktivitāti jāformulē un jāparedz tai izpildes laiku dienās, nedēļās vai mēnešos. Aktivitātes var attēlot vizuāli ar līnijdiagrammām.

23. Katras aktivitātes izpildei ir jānorāda sākuma un beigu laiks, tās apraksts, darba izpildītājus, ieguldījumu.

24. 6. Ieguldījumi/Budžets. • Katrai aktivitāšu grupai aprēķina izmaksas: • Personāla izmaksas • Uzturēšanas, ceļojuma izmaksas, organizācijas izmaksas • Aprīkojuma izmaksas • Pavairošanas un izdošanas izmaksas • Pārējās izmaksas • Budžets kopā • Personāla izmaksas aprēķina sareizinot darba laiku stundās ar likmi eiro.