P sihologu profesionālās darbības regulācija

1. Psihologu profesionālās darbības regulācija Vladislavs Vesperis, Sigita Sniķere Pārresoru koordinācijas centrs 2014.gada 4.februāris

2. Uzdevums DG dotais uzdevums (MP rīkojums nr. 117, 04.04.2013.): • Apzināt problēmas, kas saistītas ar psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu publiskās iestādēs • Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma vai attīstības plānošanas dokumentu pilnveidošanai

3. Darba grupas sastāvs Pārstāvji no astoņām valsts institūcijām: • Pārresoru koordinācijas centra • Labklājības ministrijas • Tieslietu ministrijas • Veselības ministrijas • Izglītības un zinātnes ministrijas • Valsts kancelejas • Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas • Valsts policijas Pārstāvji no trīs psihologu profesionālām nevalstiskām organizācijām: • Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas • Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas • Latvijas Organizāciju Psihologu biedrības

4. Metodoloģija Izpēte veikta, izmantojot ātrās novērtēšanas (Rapid Assessment Process, RAP) metodi, kas ietver: • Tiesību aktu analīzi • Literatūras analīzi • Statistikas datu analīzi • Ekspertu viedokļu apzināšanu • Grupu diskusijas

5. Jautājumi • Vai vispār ir nepieciešams likumprojekts psihologu profesionālās darbības regulācijai? • Vai psihologu darbība vispār ir jāreglamentē? Varbūt problēmu risinājums ir grozījumi esošajā normatīvajā regulējumā vai citā atbildību noteikšanā? ------------------------------------------------------------------------------------------ Lai atbildētu uz jautājumiem, ir jāsaprot: • Kādi ir pierādījumi tam, ka esošā kārtība ir maināma? • Kādas ir atbildības robežas psihologiem/ psihoterapeitiem ārvalstīs? (ārvalstu pieredzes analīze) • Kāda ir speciālistu grupas iekšējā homogenitāte? (NVO 4-5 eksperti) • Kāda ir horizontālā sadarbība starp dažādiem līdzīgu nozaru speciālistiem (psihologi, psihiatri, sociālie darbinieki utt.)? (NVO 5 eksperti) • Kādas ir/ kā mainās publiskās izmaksas, ja psihologu profesionālā darbība tiek reglamentēta? (finanšu analīze)

6. Psihologu profesionālā regulācija

7. Psihologu darbības jomas: Lielbritānija • Organizāciju psiholoģija • Patērētāju psiholoģija • Dzīvnieku psiholoģija Konsultāciju psiholoģija Kriminālistikas psiholoģija Darbību regulē Veselības un aprūpes profesionālā padome. Jomas, kuras nav Veselības un aprūpes profesionālās padomes redzeslokā.

8. Psihologu darbības jomas: Lielbritānija

9. Psihologu darbības jomas: Latvija

10. Izglītības iestādes Identificētās problēmas: • Izglītības psihologa iesaiste nav obligāta - psihologi šobrīd ir 400 skolās, pusē skolu speciālists vispār nav pieejams • Nepietiekamas prasības nepieciešamai kvalifikācijai - augstākā izglītība jebkurā jomā + psihologa kvalifikācija • Neskaidras izglītības psihologa atbildības robežas – risina tikai ar mācīšanās grūtībām saistītus jautājumus vai arī citas problēmas • Metodisko materiālu un vadlīniju trūkums • Nepietiekama izglītības psihologu supervīzija, tālākizglītība un metodiskā vadība • Profesionālā ētika un skolēnu (ne)uzticēšanās psihologam, līdz ar to psihologa spēja risināt problēmu vecumposmam un konkrētai situācijai atbilstošā veidā

11. Sociālā sfēra Identificētās problēmas: • Atbilstošu kvalifikācijas prasību esamība tikai bērnu tiesību aizsardzības jomā • Prasmju trūkums izraudzīties un pielietot atbilstošas psiholoģiskās darba metodes • Atšķirīga izglītības un zināšanu bāze • Zemākās cenas principa piemērošana psihologa pakalpojumu centralizētā iepirkumā - 9,5 LVL par vienu konsultāciju vai atzinumu • Psihologa atbildības robežas • Programmu, kas finansē psiholoģiskā atbalsta sniegšanu, pēctecība un līdz ar to pakalpojumu teritoriālā pieejamība • Ierobežots pakalpojumu klāsts (grupu psihoterapeitiskie pakalpojumi nav pieejami) • Nav sadarbība ar atbalsta personālu, pedagogiem izglītības iestādēs • Psiholoģiskās izpētes atzinumu standartu neesamība, izņemot bērnu tiesību aizsardzības jomu

12. Veselība Identificētās problēmas: • Psihologi nav iesaistīti ne veselības veicināšanā, ne profilaksē, kaut risināmās problēmas pastāv (garīgā veselība, sabiedrības novecošanās) • Psihologu iesaiste valsts finansētajā veselības aprūpē ir neskaidrā statusā – no vienas puses, psihologi ir iesaistīti sadarbībā ar ārstiem, taču, no otras puses, viņu statuss neatbilst ne ārsta, ne ārstniecības atbalsta personas statusam

13. Iekšlietu un tieslietu sfēra Identificētās problēmas: Valsts policijā • Psihologi nav apmācīti darbam ar bērniem kriminālprocesā • Nav kritēriju, pēc kuriem novērtēt psihologa atzinuma kvalitāti Ieslodzījuma vietās • Nav skaidras un pietiekamas kvalifikācijas prasības ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem • Nepietiekams ieslodzījuma vietās strādājošo psihologu skaits Probācijas dienestā • Psihologa amata vietas Probācijas dienestā nepietiekamas

14. Organizāciju joma Identificētās problēmas: • Neadekvātu testu izmantošana personāla atlases procesā gan publiskās institūcijās, gan privātā jomā • Minimālo kvalifikācijas prasību neesamība

15. Horizontālie aspekti • Izglītības pieprasījums un piedāvājums • Profesijas standarts • Psihologa profesijas robežas • Psihologu profesionālo organizāciju spektrs

16. Izglītības pieprasījums un piedāvājums • Katru gadu piedāvājumā 22-25 augstākās izglītības studiju programmas psiholoģijā • Pamatstudijās 10 gadu laikā uzņemti 4938 jaunieši, no tiem tikai 7,8% jeb 386 jaunieši par valsts budžeta līdzekļiem • Ar katru gadu psiholoģijas pamatstudijās uzņemto skaits samazinās • Augstākā līmeņa studijas 10 gados absolvējuši 1183 studējošie

17. Profesijas standarts un robežas Nereglamentētā pieeja Reglamentētā pieeja Psihologa asistents Izglītības psihologs Psihiatrs Psihologs Psihologs psihotera-peits (Ārsts) Psihote-rapeits Sociālais pedagogs Mākslas terapeits Speciālais pedagogs Sociālais darbinieks Minimālās izglītības prasības likumā, MK noteikumos, Sertifikācija Tiesību aktos nedefinēts Ir profesijas standarts Minimālās izglītības prasības MK noteikumos, tiesību aktos

18. Stakeholder – nevalstiskās organizācijas Psihologi Psihoterapeiti

19. Priekšlikumi turpmākai rīcībai • Izstrādāt psihologa atzinumu standartus, iekļaujot tajos specifiskus jautājumus atbilstoši psiholoģiskās izpētes jomai • Uzlabot psihologu pieejamību izglītības iestādēs, aprēķinot tam papildus nepieciešamo finansējumu • Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai • Regulāri izvērtēt un pilnveidot psihologa pakalpojumu iepirkuma nosacījumus • Izstrādāt un apstiprināt Psihologu profesionālās darbības likumu, izveidojot psihologu sertificēšanas sistēmu

20. Psihologu profesionālās darbības likums Likumā definēts: • Minimālās kvalifikācijas prasības • Psihologa darbības/specializācijas jomas • Psihologu profesionālās darbības pamatprincipi • Psihologu profesionālās kompetences • Psihologa tiesības, pienākumi un atbildība • Psihologa klienta tiesības • Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība • Dokumentācijas glabāšanas nosacījumi • Psihologu profesionālās darbības pārraudzība

21. Minimālās kvalifikācijas prasības • Psihologam - iegūta psihologa izglītība (valsts akreditēta pamatstudiju un maģistra studiju programma psiholoģijā, kopumā seši gadi), kuras kopējais apjoms ir vismaz 240 kpun tās ietvaros apgūta prakse ne mazāk kā 40 kpapjomā, vai tai pielīdzināta izglītība un prakse • Sertificētam psihologam - pēc minimālās izglītības ieguves vismaz vienu gadu veikta psihologa profesionālā darbība supervizora uzraudzībā • Supervizoram - izglītība atbilst likumā noteiktajām prasībām un profesionālās darbības pieredze ir ne mazāka par 7 gadiem

22. Specializācijas jomas • Izglītības un skolu psiholoģija • Darba un organizāciju psiholoģija • Klīniskā un veselības psiholoģija • Juridiskā psiholoģija Psihologa specializāciju nosaka atbilstoši supervizora uzraudzībā veiktajai profesionālās darbības jomai vai tās apakšjomai, un to norāda psihologa sertifikātā

23. Pārvaldība

24. Pārejas periods sistēmas ieviešanai • Sertifikācijas padomes izveide – trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās • Sertificēšanas komisiju izveide – viena gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās no supervizoriem • Sertifikātu piešķiršana bez supervīzijas- Divu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža personai, kura līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvusi atbilstošu izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi • Sertifikātu piešķiršana pārējos gadījumos – pēc izglītības un supervīzijas prasību izpildes (jānodrošina trīs līdz 5 gadu laikā)

25. Būtiski jautājumi turpmākam darbam • Vai sertifikācijas sistēma tiek attiecināta uz visiem psihologiem vai tikai uz tiem, kurus nodarbina/kuru pakalpojumus izmanto publisko personu iestādes? • Vai nepieciešama sertificēšana noteiktās specializācijas jomās? • Kura valsts institūcija pēc likuma pieņemšanas būs procesa pārraugs (vadīs/piedalīsies Psihologu sertifikācijas padomē, uzturēs Padomes sekretariātu un sertificētu psihologu reģistru) – LM, IZM?!

26. Paldies par uzmanību! Pārresoru koordinācijas centrs pkc@pkc.mk.gov.lv