Delphi programmēšanas valoda

1. Delphi programmēšanas valoda Delphi programmēšanas vidē programmas ierakstam tiek izmantota Delphi programmēšanas valoda. Programma Delphi vidē pārstāv instrukciju secīgumu, kuras diezgan bieži sauc par operatoriem. Viena instrukcija no citas nošķiras ar semikolu.

2. Datu tipi Programma var operēt ar atšķirīgiem datu tipiem: ar veseliem un reāliem skaitļiem, simboliem, simbolu rindām, loģiskiem lielumiem.

3. Vesels tips Delphi valoda atbalsta septiņus veselus datu tipus: Shortint, Smailint, Longint, Int64, Byte, Word un Longword

4. Tips Diapazons Formāts(baitos)Shortint -128 … 127 1 Smallint -32 768 … 32 767 2Longint -2 147 483 648 … 2 147 483 647 4Int64 -263 … 263 – 1 8Byte 0 … 255 1 (bez zīmes)Word 0 … 65 535 2 (bez zīmes)Longword0 … 4 294 967 295 4 (bez zīmes) Object Pascal atbalsta arī īpašu universālu veselu tipu - Integer, kurš ir ekvivalents Longint.

5. Reāls tips Delphi valoda atbalsta sešus reālus tipus: Real48, Single, Double, Extended, Comp, Currency. Tipi atšķiras savā starpā ar diapazona pieļaujamo vērtību, ar nozīmējošo ciparu daudzumu un baitu daudzumu, kas ir nepieciešami datu glabāšanai datora atmiņā.

6. Tips Diapazons Nozīmējošo Baitu skaits ciparu skaits Real482.9* 10-39 …1.7*103811-12 6Single 1.5 * 10-45 … 3.4* 1038 7 - 84Double 5.0*10-324 … 1.7*1030815-16 8Extended 3.6*10-4951 …1.1 *104932 19-2010Comp -263+1 - 263-1 19-20 8 Currency-922 337 203 685 477.5808 …922 337 203 685 477.5807 19-20 8

7. Delphi valoda atbalsta arī īpašu universālu lietisku tipu - Real, kurš ir ekvivalents Double.

8. Simbolu tips Delphi valoda atbalsta divus simbolu tipus: Ansichar un Widechar: Ansichar tips — tie ir simboli ANSI kodēšanā, kurš atbilsta skaitļus diapazonā no 0 līdz 255; Widechar tips — tie ir simboli Unicode kodēšanā, tam atbilst skaitļi no 0 līdz 65 535. Object Pascal atbalsta arī īpašu universālu simbolu tipu - Char, kurš ir ekvivalents Ansichar.

9. Rindu tips Delphi valoda atbalsta trīs rindu tipus: Shortstring, Longstring, WideString: Shortstring tips pārstāv rindas, kuras ir statiski izvietotas datora atmiņā, garumā no 0 līdz 255 simboliem; Longstring tips pārstāv rindas, kuru garumu ierobežo tikai brīvās atmiņas apjoms, kuras ir dinamiski izvietotas atmiņā;

10. WideString tips pārstāv rindas, kuru garumu ierobežo tikai brīvas atmiņas apjoms, kuras ir dinamiski izvietojamas atmiņā. WideString tipa rindas katrs simbols ir Unicode-simbols. Delphi valodā rindu tipa apzīmējumam atļauts string identifikatora izmantošana. String tips ir ekvivalents shortstring tipam.

11. Loģisks tips Loģisks lielums var būt pieņemts vienu no divām vērtībām: True (patiesība) vai False (meli) . Delphi valodā loģiskus lielumus ierindo pie Boolean tipa.

12. Mainīgais Mainīgais — tas ir atmiņas apgabals, kurā atrodas dati, ar kuriem operē programma. Kad programma manipulē ar datiem, viņa faktiski, operē ar atmiņas šūnu saturu, t.i. ar mainīgiem. Lai programma varētu vērsties pie mainīgam (atmiņas apgabalam), mainīgam jābūt vārdam. Mainīgā vārdu ievieš programmētājs.

13. Par mainīga vārdu var izmantot secību no latīņu alfabēta burtiem, ciparu un dažādiem speciāliem simboliem. Mainīgā pirmajam simbolam vārdā jābūt burtam. Atstarpe mainīgā vārdā izmantot nedrīkst.

14. Vajag pievērst uzmanību uz to, ka Delphi valodas kompilators neizšķir lielos un rindas burtus maiņu vārdos, tādēļ vārdi SUMMA, Summa un summa apzīmē vienu un to pašu mainīgo.

15. Ieteicams, lai mainīgā vārds būtu loģiski saistīts ar tās iecelšanu. Piemēram, mainīgiem, kas ir paredzēti koeficentu un kvadrātvienādojuma sakņojumu glabāšanai, kuru kopskatā tradicionāli ieraksta ах2 + bх + с = 0 pilnīgi loģiski piesavināt vārdus a, b, c, x.

16. Delphi valodā katrs mainīgais pirms izmantošanas ir jāizsludina. Ar izsludināšanas palīdzību ir uzstādāms ne tikai mainīgā eksistences fakts, bet arī ir uzdodams tās tips, ar ko ir norādīts pieļaujamo nozīmju diapazons.

17. Kopskatā mainīgā izsludināšanas instrukcija izskatās tā: Vārds : tips; kur:Vārds — mainīgā vārds; tips — datu tips, kuru glabāšanai ir paredzēts mainīgais

18. Piemērs: а : real; b : Real; i : Integer; Minētajos piemēros izsludināti divi mainīgie real tipa un viens mainīgais integer tipa. Programmas tekstā izsludināšanu katram mainīgam, kā likums, novieto atsevišķā rindā.

19. Ja programmā ir daži mainīgie, kas attiecas uz vienu tipu, tad šo mainīgo vārdus var pārskaitīt vienā rindā caur komatu, bet mainīgo tipu norādīt pēc pēdējās mainīgā vārda caur kolu, piemēram: var а,b,с : Real; x1,x2 : Real;

20. Konstantes Delphi valodā eksistē divi konstanšu veidi: parasti un saukti konstantes. Parasta konstante — tas ir vesels vai daļveida skaitlis, simbolu rinda vai atsevišķs simbols, loģiska vērtība.

21. Skaitliskas konstantes Programmas tekstā skaitliskas konstantes rakstās ar parastu tēlu, t.i. tāpat kā skaitļi, piemēram, risinot matemātiskus uzdevumus. Pie daļveida skaitļu pieraksta veselo sadalīšanai un daļveida daļām tiek izmantots punkts. Ja konstante noliedz, tad tieši pirms cipara rakstās zīme "mīnuss".

22. Skaitlisku konstanšu piemēri: 1230.0-524.030

23. Daļveida konstantes var attēlotas skaitļa veidā ar peldošo punktu. Priekšstats skaitļa veidā ar peldošo punktu ir izveidots tā, ka jebkurš skaitlis var būt ierakstīts algebriskā formā kā skaitļa reizinājums, kas ir mazāks 10, kurš dēvējas par mantisu, un desmitnieka pakāpe, ko sauc par kārtu.

24. Daļveida skaitļu ieraksta piemēri Skaitlis Agebriskā forma Forma ar peldošo punktu 1 000 000 1*106 1.0000000000Е+06 -123.452 -1.23452*102 -1.2345200000Е+02 0.0056712 5.6712*10-3 5.6712000000Е-03

25. Rindu un simbolu konstantes Rindu un simbolu konstantes noslēdzas apostrofos. Rindu konstanšu piemēri: 'Delphi programmēšanas valoda''2.4''D' Šeit vajag pievērst uzmanību uz konstanti ' 2.4'. Tā ir tieša simbolu konstante, t.i. simbolu rinda, bet ne skaitli 2.4.

26. Loģiskas konstantes Loģiska izteiksme (izteiksme) var būt patiess, vai meli. Patiesībai atbilst True konstante, vērtībai "meli" - False konstante.

27. Vārdā saukta konstante Vārdā saukta  konstante — tas ir vārds (identifikators), kurš programmā tiek izmantots pašas konstantes vietā. Vārdā saukta  konstante, tāpat kā mainīgais, pirms izmantošanas ir jāizsludina. Kopskatā vārdā sauktas  konstantes izsludināšanas instrukcija izskatās sekojoši: konstante = vērtība; kur: • konstante — konstantes vārds; • vērtība — konstantes vērtība.

28. Vārdā sauktas konstantes ir izsludināmas programmā konstanšu izsludināšanas nodalījumā, kurš sākas ar  vārdu const. Zemāk ir minēts vārdā sauktu konstanšu izsludināšanas piemērs (vesela, rinda un daļveida). const Bound = 10; Title = 'Ideāls svars'; pi = 3.1415926;

29. Atšķirībā no mainīga, izsludinot konstanti tipu skaidri nenorāda. Konstantes tips tiek noteikts ar tās veidu, piemēram: 125 — vesela tipa konstante; 0.0 — reāla tipa konstante; ' izpildīt ' — rindu konstante; ' \' — simbolu konstante.

30. Piešķiršanas instrukcija Piešķiršanas instrukcija ir galvenā aprēķināšanas instrukcija. Ja programmā ir jāizpilda aprēķināšanu, tad vajag izmantot piešķiršanas instrukciju. Piešķiršanas instrukcijas izpildes rezultātā mainīga nozīme mainās, viņai piešķirtā vērtība.

31. Kopskatā piešķiršanas instrukcija izskatās tā: vārds : = izteiksme; kur: Vārds ir mainīgais, kura vērtība izmainās piešķiršanas instrukcijas izpildes rezultātā; : = — piešķiršanas instrukcijas simbols. Izteiksme — izteiksme, kuras nozīme piešķir mainīgam, kura vārds ir norādīts pa kreisi no piešķiršanas instrukcijas simbola.

32. Piemēri: Summa := Сеnа * Kol; Atlaide := 10; Found := False;

33. Izteiksme Izteiksme sastāv no operandiem un operatoriem. Operatori atrodas starp operandu un apzīmē darbības, kuras tiek izpildītas ar operandu. Par izteiksmju operandiem var izmantot: mainīgos, konstantes, funkcijas vai citas izteiksmes.

34. Algebriskie operatori Operators Darbība+ Saskaitīšana - Atņemšana * Reizināšana/ Dalīšana DIV Dalīšana ar veselu atbildiMOD Atlikuma aprēķināšana no dalīšanas

35. Pie izteiksmju ieraksta starp operandu un operatoru, izņemot DIV un MOD operatorus, atstarpi var nelikt. Operatoru +, -, * un / pielietojuma rezultāts acīmredzams. DIV operators ļauj saņemt veselu viena skaitļa dalīšanas rezultāta daļa uz citu. Piemēram, izteiksmes nozīme 5 DIV 2 ir vienāds ar 2. MOD operators, dalīšana, ar moduli ļauj saņemt atlikumu no viena skaitļa dalīšanas uz citu. Piemēram, izteiksmes nozīme 15 MOD 7 ir vienāds ar 1.

36. Aprēķinot izteiksmju nozīmes vajag ņemt vērā, ka operatoriem ir dažāda prioritāte. Tā pie operatoriem *, /, DIV, MOD augstāka prioritāte, nekā pie operatoriem + un -. Operatoru prioritāte iespaido to izpildes kārtību. Aprēķinot izteiksmes nozīmi pirmkārt tiek izpildīti operatori ar augstāku prioritāti. Ja operatoru prioritāte izteiksmē ir vienāda, tad sākumā tiek izpildīts tas operators, kurš atrodas vairāk uz kreiso pusi.

37. Operāciju izpildes vajadzības kārtībai uzdevumam izteiksmē var izmantot iekavas, piemēram: (r1+r2+r3)/(r1*r2*r3) Izteiksme, kas ir noslēgta iekavas, ir traktējams kā viens operands.

38. Izteiksmes tips Izteiksmes tips tiek noteikts ar operandu tipu, kas ienāk izteiksmes tipā, un atkarīgs no operācijām, kas ir izpildāmas ar tiem. Piemēram, ja divi operandi, ar kuriem tiek izpildīta operācija - saskaitīšana, kas ir vesels, tad acīmredzami, ka rezultāts arī ir vesels. Bet ja kaut viens no operandiem ir daļveida, tad rezultāta tips ir daļveida, pat tajā gadījumā, ja izteiksmes vērtības daļveida daļā ir vienāda nullei.

39. Izteiksmes tipa definēšanas noteikumi Operators Operandu tips Izteiksmes tips*, +, - Kaut viens no operandu realreal*, +, - Abi operandi integerinteger/ real vai integer Vienmēr real DIV, MOD Vienmēr integer Vienmēr integer

40. Standarta funkcijas Matemātiskas funkcijas Funkcija Vērtība Аbs (n) n absolūta vērtība Sqrt (n) Kvadrātsakne no n Sqr (n) n kvadrāts Sin (n) sinuss (n) Cos (n) kosinuss (n)Arctan (n) Arktangens (n) Ехр(n) Eksponenta n Ln(n) Dabisks logaritms nRandom(n) Nejaušs vesels skaitlis no 0 līdz n - 1 diapazonā Trigonometrisku funkciju leņķa lielums ir jāieraksta radiānos.

41. Pārveides funkcijas Pārveides funkcijas (tab. 1.7) visbiežāk tiek izmantotas instrukcijās, nodrošinot ievadi un informācijas izvadi. Piemēram, tādēļ, lai attēlotu dialoģisko logu secinājumu (Label komponents) laukā mainīga real tipa nozīmi, nepieciešams pārveidot skaitli par simbolu rindu, kas attēlo doto skaitli. To var izdarīt ar FloatToStr funkcijas palīdzību, kura dod izteiksmes nozīmes rindu priekšstatu, kas ir norādīta par funkcijas parametru.

42. Pārveides funkcijas Funkcija Funkcijas vērtība Chr(n) Simbols, kura kods ir vienāds n IntToStr (k) Rinda, kas ir vesela k attēlošana FloatToStr (n) Rinda, kas ir reāla skaitļa n attēlošana FloatToStrF(n, f , k,m)Rinda, kas ir reāla n attēlošana. Pie izsaukuma funkcijas norāda: f — formāts (attēlošanas veids); k — precizitāte (vajadzīgs kopīgs ciparu daudzums); m — ciparu daudzums pēc punkta

43. Funkcija Funkcijas vērtība StrToInt (s) Vesels, kura attēlošana ir s rinda StrToFloat (s) Reāls, kura attēlošana ir s rinda Round (n) Vesels, saņemts n apaļošanas ceļā pa zināmajiem likumiem Trunc (n) Vesels, saņemts daļveida n daļas atmešanas ceļā Frac(n) Daļveida, pārstāvošs reāla n daļveida daļu Int (n) Daļveida, pārstāvošs lietiska n veselu daļu

44. Funkciju izmantošanas piemēri n := Round((x2-x1)/dx);x1:= (-b + Sqrt(d)) / (2*а);m := Random(10);cena := StrToInt(Edit1.Text);Edit2.Text := IntToStr(100);mes := 'x1=' + FloatToStr(xl);