220 likes | 720 Views
Epilepsija un status epilepticus b ērniem. Vera Sokolova 1. rez. g. Biežums: 700 : 100,000 bērnu (līdz 16 gadiem); 330 : 100,000 pieaugušo; 2 galvēnie trigerfaktori: neizgulēšanās televīzora skatīšanās. Biežāki iemesli: idiopātisks; malformācijas;
E N D
Epilepsija un status epilepticus bērniem Vera Sokolova 1. rez. g.
Biežums: 700:100,000 bērnu (līdz 16 gadiem); 330:100,000 pieaugušo; 2 galvēnie trigerfaktori: neizgulēšanās televīzora skatīšanās Biežāki iemesli: idiopātisks; malformācijas; infekcija (meningīti, encefalīti, cistecerkoze); elektrolītu traucējumi (↓↑Na, ↓K, ↓Mg, ↓glikēmija); toksīni; trauma; metabolisma traucējumi;1 Epilepsy in Children and Young People; www.patient.co.uk/ Epilepsija bērniem
Epilepsija bērniem Fokālie episindromi: • Rolandiskā epilepsija: 3 – 15 g.v.; parciāli krampji sejā, afāzija; parasti laba prognoze. • bērnības epilepsija ar okcipitāliem paroksizmiem: 1-14 g.v.; bieži migrēnas, vemšana, redzes trauc.; okulokloniskas, toniski – kloniskas, kompleksās parciālas lēkmes. • primārā lasīšanas epilepsija: 12-25 g.v.; motoras vai vizuālas parciālas lēkmes, reti toniski – kloniskas; provocē lasīšana, runāšana. • Parietālās, deniņu, okcipitālās, frontālās daivas epilepsija.
Epilepsija bērniem Ģeneralizētie episindromi: • benīgnie neonatālie ģimenes krampji: AD; 4% vēlāk epilepsija. • benīgnie neonatālie krampji. • benignā zīdaiņu miokloniskā epilepsija: ar nelielu intelektuālu deficītu. • bērnības absansu epilepsija. • juvenīlā absansu epilepsija. • juvenīlā miokloniskā epilepsija: bilaterāli, neregulāri miokloniski krampji, īpaši rokās un plecos; vēlāk bieži attīstās ģeneralizēti toniski-kloniski krampji; tipiskie absansi (petit mal); ilgst 10-20 sekundesvar atkārtoties līdz 100x dienā.
Epilēkmes bērniem • West sindroms (infantīlie spazmi):4 – 8 mēn. vecumā; ķermeņa fleksija un ekstremitāšu ekstenzija; slikta prognoze, īpaši ja sākums ir līdz 3 mēn., ja ir orgānisks iemesls un ir daudzveidīgas lēkmes; 10-15% ir retardācija. • Lennox-Gestaut sindroms: ļoti daudzveidīgas lēkmes, bieži SE; mentāla retardācija. • epilepsija ar miokloniski - astātiskiem krampjiem: 7mēn.-6g.; vēlāk attīstās toniskie krampji, SE. • epilepsija ar miokloniskiem absansiem: 7 g.v.; daudz reizes dienā; mentālā retardācija. • Ohtahara sindroms: pirms 3 mēn.; lēkmes arvien smagākas; apstājas psihomotorā attīstība; mirst 1. dzīves gadā. SLIKTI padodas terapijai
Epilēkmes bērniem Neklasificētie episindromi: • neonatālie krampji: parasti priekšlaicīgi dzimušajiem; no horizontālās toniskās acu deviācijas līdz decerebrācijas pozai līdzīgiem krampjiem; slikta prognoze. • zīdaiņu smagā miokloniskā epilepsija: 1.dzīves gadā sākas; ir ataksija, pastāvīgas mioklonijas, piramidālie simptomi; ārstēšana mazefektīva. • Landau-Klefnera sindroms: afāzija, retardācija, lēkmes, dzirdes agnozija; izzūd pirms 15 gadiem. Speciālie episindromi: • febrīlie krampji: 1.5 - 4.6% vēlāk ir epilepsija. • krampji, saistīti ar akūtu vai toksisku faktoru iedarbību.
Status epilepticus SE ir • stāvoklis, kad epileptiskā lēkme turpinās vismaz 30 minūtes vai arī lēkmes bieži atkārtojas bez pilnas apziņas stabilizācijas starp tām; • bīstams stāvoklis, jo ir iespējama neirināla nāve; • uzsāk medikamentozo terapiju, ja lēkme nekupējas spontāni 5 minūšu laikā;2 70% bērnu līdz 1 gadam SE ir pirmā epilepsijas izpausme; 20% bērnu ar epilepsiju ir SE 5 gadu laikā;3 64%bērnu SE sākas ar parciālo lēkmi un 36%ģeneralizējas;4 2. PCCN Clinical Practice Guideline N Engl J Med 1998; 338: 972. 3. Grace M Young, MD, Associate Professor, Department of Pediatrics,University of Maryland Medical Center, E medicine; Jul 18, 2008 4. DeLorenzo RJ, Hauser WA, Towne AR, Boggs JG, Pellock JM, Penberthy L, et al. A prospective, population-based epidemiologic study of status epilepticus in Richmond, Virginia. Neurology 1996;46:1029-35.
Status epilepticus klasifikācija • Parciāls un ģeneralizēts SE (piem., toniski-kloniskie, miokloniskie, absancu lēkmes); • Konvulsīvs un nekonvulsīvs SE; • Klas. atkarībā no vecuma SE; • Klīniskais (ir redzamas krampju lēkmes - toniski-kloniskais SE ir biežākais veids) un subklīniskais SE (~37% nav redzamu krampju, bet ir pēkšņi ievērojami pazemināts mentālais stāvoklis, svārstīgs apziņas līmenis un atbildes reakcijas. EEG šajā laikā konstatē epileptiformo aktivitāti);5 5. JOSEPH I. SIRVEN, M.D., Mayo Clinic, Scottsdale, Arizona; ELIZABETH WATERHOUSE, M.D., Virginia Commonwealth University School of Medicine, Richmond, Virginia; Management of Status Epilepticus; American Family Physician, August 1, 2003.
Līdz 1 mēnesim: dzemdību trauma iedzimtās anomālijas metabolie traucējumi (hipoglik., hipokalc., hiponatr.) ģenētiski noteikti metabolisma traucējumi (piem., lipidozes) infekcija (meningīts) Līdz 6 gadiem: dzemdību trauma febrīlie krampji infekcija metabolie traucējumi trauma neurokutaneus sy cerebrālas deģeneratīvas slimības tumori, abscesi, cistas idiopātisks Status epilepticus iemesli
Pēc 6gadiem: dzemdību trauma trauma infekcija epilepsijas neadekvāta ārstēšana cerebrālas deģeneratīvas saslimšanas tumori, abscesi, cistas toksiskas dabas idiopātisks 6. Associate Professor, Department of Pediatrics, Armed Forces Medical College, Pune-411040 Toksīni un medikamenti: LA (lidokaīns) pārdozētie antikonvulsanti hipoglikēmizējošie līdzekļi (insulīns, etanols) CO cianīdi smagie metāli (piem., svīns) pesticīdi (piem., FOS) kokaīns fenciklidīns Belladonna alkaloīds nikotīns simpatomimētiķi (piem., amfetamīns) trīcikliskie antidepresanti6 Status epilepticus iemesli
Diferenciāldiagnoze Konvulsīvie: • kustību anomālijas (mioklonus, tremors, chorea, tiki) • decerebrācijas vai dekortikācijas spazmi • ar psihiskiem traucējumiem saistīti NEepileptiskie krampji (akūta psihoze) • Tetanus spazmi Nekonvulsīvie: • akūtā encefalopātija (toksīnu, metabolisma vai infekcijas noteikta) • psihisku traucējumu dēļ (katatonija) • miega traucējumi (narkolepsija, katapleksija, parasomnijas) • sinkopālie stāvokļi (vagālie, kardiālie) • vaskulārie notikumi (insulti, TIL) • galvas traumas (stupors, koma) • pārejošaglobālā amnēzija (parasti ātri pāriet; retirecidivē)
SE terapijas mērķi • vitālo funkciju stabilizācija (elpošanas nodrošināšana, kardiovaskulāro funkciju atbalsts) • krampju pārtraukšana • krampju iemesla novēršana • iespējamo komplikāciju novēršana • mioglobinūrija • ANM • DIK sindroms • aspirācija • galvas un citu ķermeņa daļu traumas • išēmisks smadzeņu bojājums • antikonvulsantu izraisīta elpoš. depresija un aritmijas • atkārtoto krampju novēršana
SE terapija • Vitālo funkciju nodrošināšana; • O2 inhalācija; • Sekrētu evakuācija un kuņģa dekompresija, ja nepieciešams; • Mugurkaula kakla daļas imobilizācija, ja nepieciešams; • Reducēt temperatūru, ja >390C; • Glikoze 25% 2ml/kg; • apsvert Tiamīnu 100 mg, Piridoksīnu 100-200mg, Naloksonu 0,1 mg/kg, a/b; • Medikamentu ievadīšana; • VIENMĒR ir jāievāc anamnēze un jāinteresējas par alerģijām un medikamentiem, ko pacients saņem; • TA, EKG, t0 , respiratorais monitorings, neiroloģiskā izmeklēšana, EEG; asins analīzes;
SE medikamenti Agrīnā stadijā (līdz 30 min.): • Lorazepāms 0,1 mg/kg (2-5 min. laikā); var atkārtot pēc 10-15 min. 0,05 mg/kg; max 4 mg • Diazepāms0,25-0,5 mg/kg i/v (2-5 min. laikā), var atkārtot pēc 15 min.; max 10 mg 0,1-1,0 mg/kg per rectum; • Fenobarbitāls10-20 mg/kg (100mg/min); max 1g • Fenitoīns 20 mg/kg (1(3) mg/kg/min); max 1g • Fosfenitoīns15-20 mg/kg i/v vai i/m
SE medikamenti Vēlīnā stadijā (30-60 min.): • Valproāts10-20-25 mg/kg i/v bolus 5-10 min.; turpināt 1-2 mg/kg/h Refraktorā stadija (ilgāk par 60 min.): • Midazolāms0,05-0,2 mg/kg i/v; atkārtot pēc 15 min.; max 10mg Alternatīva: 0,15 mg/kg i/v, turpināt 1 μg/kg/h; • Tiopentāls3-5 mg/kg i/v, turpināt 2 mg/kg/h; max 6 mg/kg/h • Na oksibutirāts 100 mg/kg • Pentobarbitāls5-10 mg/kg i/v (1-2st. laikā), tad 0.5-3 mg/kg/h • Propofols1-2 mg/kg, turpināt 6-12 mg/kg/h3,6,7
SE medikamentozā ārstēšana Latvijā Diazepāms i/v vai per rectum Na valproātsi/v Na oksibutirāts i/v Tiopentāls i/v Midazolāms i/v Propofols i/v Inh. anestētiķi Miorelaksanti Diurētiķi
SUDEP • SUDEP - pēkšņa netraumātiska nāve epilepsijas pacientam, kur post mortem anatomisks vai toksisks nāves iemesls netiek konstatēts un ne epilēkme, ne SE nebija tiešs nāves iemesls. • SUDEP ir 8-17% no visām nāvēm pacientiem ar epilepsiju: • 0,35 – 6: 1000 populācijā • 24-40 x lielāks risks epilepsijas pacientiem8 • 1-2:10,0009(4.3:10,000)10gadā - bērniem ar politerapijas refraktāro, agri manifestēto epilepsiju, attīstības traucējumiem. Pārējiem bērniem ar epilepsiju risks tāds pats kā populācijā, kas nozīmē, ka bērniem risks ir ZEMS.
Klīniskais gadījums • 3 g.v. zēnam febrīlie krampji (dīvē atkārtoti); • Uzņemšanas nodaļā 2 toniski-kloniskas lēkmes kupētas ar i/v benzodiazepīniem un fenitoīnu; • bērnu intensīvās terapijas nodaļā lēkmes atkārtojas, tiek iedots fenobarbitāls, veikta trahejas intubācija. Pieslēgts EEG monitorings, kur konstatē ģen. elektrogrāfisko epileptiformo aktivitāti, tiek ievadīts pentobarbitāls un midazolāms. • 7 dienu laikā mazināt medikamentu devas neizdodas, un pat ar tiem novēro kloniskas acu un ekstremitāšu kustības. • 3,5 mēnešu laikā izmeklēšana neuzrāda SE iemeslu. Multipla antikonvulsīvā terāpija nedod efektu (lietoti arī propofols, ketamins), kā arī izoflurāns. • Komplikāciju sarakstā ir liels izgulējums pakauša rajonā, sepse, V. subclavia tromboze, izteikta astenizācija... • pēc 4,5 mēnešiem pacients miris. Iemesls: sirds mazspēja sepses dēļ.11
Atsauces • Epilepsy in Children and Young People; www.patient.co.uk/ • PCCN Clinical Practice Guideline N Engl J Med 1998; 338: 972. • Grace M Young, MD, Associate Professor, Department of Pediatrics,University of Maryland Medical Center, E medicine; Jul 18, 2008 • DeLorenzo RJ, Hauser WA, Towne AR, Boggs JG, Pellock JM, Penberthy L, et al. A prospective, population-based epidemiologic study of status epilepticus in Richmond, Virginia. Neurology 1996;46:1029-35. • JOSEPH I. SIRVEN, M.D., Mayo Clinic, Scottsdale, Arizona; ELIZABETH WATERHOUSE, M.D., Virginia Commonwealth University School of Medicine, Richmond, Virginia; Management of Status Epilepticus; American Family Physician, August 1, 2003. • Associate Professor, Department of Pediatrics, Armed Forces Medical College, Pune-411040 • Louisiana State University; Health Sciences CenterCritical Care Medicine; Management of Status Epilepticus • Sudden Unexpected Death in Epilepsy; Shahin Nouri, MD, Director, Comprehensive Epilepsy Center, Attending, Division of Neurology, New York Methodist Hospital; May 17, 2006 • Semin Pediatr Neurol. 2005; 12(1):10-4 (ISSN: 1071-9091)Camfield P; Camfield C; Department of Pediatrics, Dalhousie University and The IWK Health Centre, Halifax, Nova Scotia, Canada. • Sudden unexplained death in children with epilepsy: a cohort study with an eighteen-year follow-up.Acta Paediatr. 2005; 94(5):564-7 (ISSN: 0803-5253); Weber P; Bubl R; Blauenstein U; Tillmann BU; Lütschg JDepartment of Neuropaediatrics, Basel University Children's Hospital, Basel, Switzerland. • Refractory Status Epilepticus in Children: When do we stop Treatment?; N.K.Sethi, J.Torgovnick, E.Arsura; NY, USA; 2007.